Legislator Case Law & Legislation
15830011914 / SKK-0362-22 ECLI:LV:AT:2022:0927.15830011914.8.L AI generated

Criminal appeal court overturns lower court verdict due to failure to address reasonable doubt and procedural violations.

Case Number 15830011914 / SKK-0362-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia fully revoked the regional court's appeal judgment and remanded the case for retrial. The defense argued that the lower court failed to exclude reasonable doubt regarding the defendant's guilt and ignored specific evidence proving the tax fraud transaction was real. The court found that the appellate court did not adequately evaluate these arguments or analyze contradictions in the evidence, constituting significant procedural violations under the Criminal Procedure Law.

Legislator headnote

AI generated

Kriminālprocesa likuma 511. panta 2. daļa; 575. panta 3. daļa: When an appellate court fails to exclude reasonable doubt or properly evaluate evidence and contradictions, the judgment is invalid and must be revoked for retrial.

Keywords

AI generated
reasonable doubt standard appellate court review procedural violations evidence evaluation criminal appeal procedure remand for retrial tax fraud conviction

Cited Legislation

AI generated
Criminal Procedure Law of Latvia, Art. 511(2)
Criminal Procedure Law of Latvia, Art. 575(3)
Criminal Procedure Law of Latvia, Art. 127(1)
Criminal Procedure Law of Latvia, Art. 128(2)
Criminal Procedure Law of Latvia, Art. 564(4)
Criminal Procedure Law of Latvia, Art. 455(3)
Criminal Procedure Law of Latvia, Art. 585
Criminal Procedure Law of Latvia, Art. 587

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2022:0927.15830011914.8.L

Lieta Nr. 15830011914, SKK-362/2022

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2022.gada 27.septembrī

Tiesa šādā sastāvā: senatores Irīna Jansone, Sandra Kaija, Inguna Radzeviča

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ aizstāves Ilonas Kaļinovskas kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas

2021.gada 20.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rēzeknes tiesas 2021.gada 5.maija spriedumu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem,

atņemot tiesības nodarboties ar visu veidu komercdarbību uz 2 gadiem.

[2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu un sodīts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij

lielā apmērā.

[3] Ar Latgales apgabaltiesas 2021.gada 20.decembra spriedumu, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ aizstāves

I. Kaļinovskas apelācijas sūdzību, Rēzeknes tiesas 2021.gada 5.maija spriedums atcelts daļā par apsūdzētajam /pers. A/ noteikto sodu.

/pers. A/ par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sodīts ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem, atņemot tiesības

nodarboties ar visu veidu komercdarbību uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. A/ notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu.

[4] Par Latgales apgabaltiesas 2021.gada 20.decembra spriedumu apsūdzētā /pers. A/ aizstāve I. Kaļinovska iesniedza kasācijas sūdzību, kurā

lūdz atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu pilnībā un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Kasācijas sūdzībā izteikto lūgumu pamato šādi argumenti.

[4.1] Apelācijas instances tiesa pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu, jo pierādīšanas gaitā nav izslēgusi saprātīgas šaubas par

apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Aizstāve uzskata, ka /pers. A/ darbībās nav saskatāmas

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

[4.2] Apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi apelācijas sūdzībā norādīto argumentu, ka pirmās instances tiesa nav vērtējusi aizstāvības iesniegtos

pierādījumus, kuri tieši attiecināmi uz SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ darījumu un apliecina, ka šis darījums bija reāls.

Atzīstot SIA /Nosaukums A/ 2013.gada aprīlī, maijā un jūnijā sniegtās konsultācijas, kas 2013.gada 12.jūnija rēķinā norādītas ar mērķi izmantot

tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, par neatbilstošām normatīvajiem aktiem, apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi liecinieces /pers. B/ liecības

pirmās instances tiesā par to, ka tieši SIA /Nosaukums B/ bija juridisko pakalpojumu sniedzējs. Arī liecinieks /pers. C/ apstiprināja juridisko

pakalpojumu sniegšanas faktu tieši saistībā ar SIA /Nosaukums A/ dalību Lauku atbalsta dienesta projektā. Apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā

faktu, ka lieciniekam /pers. C/ bija /pers. D/ pilnvara rīkoties SIA /Nosaukums B/ vārdā. Aizstāves ieskatā lietā tika noskaidroti SIA /Nosaukums A/

darījuma ar SIA /Nosaukums B/ apstākļi un tika konstatēta tā loma SIA /Nosaukums A/ saimnieciskās darbības nodrošināšanā.

Apelācijas instances tiesa, secinot, ka nav nekāda pamata atkārtoti izvērtēt pierādījumus, ignorējusi faktu, ka pirmās instances tiesas spriedumā

netika sniegts visu lietā esošo pierādījumu vērtējums.

[4.3] Apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 19. un 20.panta pārkāpumu, jo /pers. A/ celtā apsūdzība nav skaidra. Apsūdzībā

ietvertais faktisko apstākļu izklāsts nesniedz skaidru priekšstatu par inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļiem un uzskatāms par tādu, kas

ierobežo /pers. A/ tiesības uz aizstāvību. /pers. A/ celtajā apsūdzībā norādīts, ka viņš pārkāpis 1995.gada 9.marta likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 1.panta 9.a apakšpunktu un 10.panta pirmās daļas 1.punktu, lai gan 1995.gada 9.marta likums „Par pievienotās vērtības likumu” zaudējis spēku

ar 2012.gada 29.novembra Pievienotās vērtības nodokļa likumu, kas stājās spēkā 2013.gada 1.martā.

[4.4] Kasācijas sūdzībā aizstāve norāda uz apsūdzētā /pers. A/ tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu, pamatojot ar

to, ka kriminālprocess tika uzsākts 2014.gada 6.augustā, lēmums par /pers. A/ saukšanu pie kriminālatbildības pieņemts 2018.gada 20.jūlijā un

krimināllieta pirmās instances tiesā saņemta 2018.gada 24.jūlijā, izskatāmā lieta nav nedz apjomīga, nedz juridiski sarežģīta un to varēja pabeigt saprātīgā

termiņā, taču pirmās instances tiesa pabeidza lietas iztiesāšanu 2021.gada 5.maijā, pasludinot saīsināto spriedumu, savukārt pilns spriedums, neievērojot

Kriminālprocesa likuma 530.panta ceturto daļu, tika sagatavots 2021.gada 15.jūlijā.

Motīvu daļa

[5] Senāts atzīst, ka Latgales apgabaltiesas 2021.gada 20.decembra spriedums ir atceļams pilnībā un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas

instances tiesā.

[6] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Spriedums ir tiesisks un pamatots, ja tas

atbilst Kriminālprocesa likuma 512.panta prasībām, tostarp šā panta pirmajai daļai, kas noteic, ka, taisot spriedumu, tiesa pamatojas uz materiālo un

procesuālo tiesību normām.

Minētās prasības attiecas arī uz apelācijas instances tiesas nolēmumiem.

Lietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, un gadījumā, kad iesniegts apelācijas protests, apelācijas sūdzība – arī apelācijas instances tiesa.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmajai un trešajai daļai kasācijas instances tiesa lietu pēc būtības neizskata, pierādījumus lietā no jauna

neizvērtē, taču tās kompetencē ietilpst izvērtēt, vai ir ievērotas Kriminālprocesa likumā izvirzītās prasības pierādījumu vērtēšanā, vai pareizi piemērots

Krimināllikums.

[6.1] Jautājums par pierādīšanu un pierādījumu izvērtēšanu ir reglamentēts Kriminālprocesa likuma 9.nodaļā, savukārt Kriminālprocesa likuma

128., 129., 130. pantā ir reglamentēts jautājums par pierādījumu ticamību, attiecināmību un pieļaujamību.

Tiesai pierādījumi jāvērtē atbilstoši Kriminālprocesa likuma 9.nodaļā noteiktajam.

Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktajā

formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kuras kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo

apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Kriminālprocesa likuma 128.panta otrā daļa noteic, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

[6.2] Apelācijas instances tiesas nolēmuma saturs noteikts Kriminālprocesa likuma 564.pantā. No šā panta ceturtās daļas izriet, ka apelācijas

instances tiesas nolēmuma motīvu daļā norādāms apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai protesta pamatotību, apstākļi, ko

noskaidrojusi apelācijas instances tiesa, pierādījumi, kas apstiprina apelācijas instances tiesas atzinumu, motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida

kādus pierādījumus, un likumi, pēc kuriem tā vadās.

Lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā ir lietas otrreizēja izskatīšana pēc būtības un tā ir papildu garantija tiesas nolēmuma tiesiskumam un

pamatotībai. Apelācijas instances tiesai apelācijas sūdzībās vai protestā norādītie juridiski nozīmīgie apstākļi, proti, noziedzīgā nodarījuma sastāva

esamība vai neesamība apsūdzētā rīcībā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, judikatūru un apsūdzības formulējumu, kā arī citi apstākļi krimināltiesisko

attiecību taisnīgam noregulējumam, jāizvērtē un atzinums jāpamato ar likumu, pārbaudītajiem, novērtētajiem pierādījumiem (Augstākās tiesas 2017.gada

10.oktobra lēmums lietā Nr. SKK-533/2017 (ECLI:LV:AT:2017:1010.15830406610.1.L)).

[6.3] Senāts atzīst, ka, apelācijas instances tiesa, izskatot krimināllietu, minētās procesuālo tiesību normas nav ievērojusi. Tiesa nav izvērtējusi visus

apsūdzētā aizstāves apelācijas sūdzības argumentus un nav sniegusi juridiskus atzinumus par visiem apstākļiem, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izlemšanā,

savukārt tiesas izdarītajiem atzinumiem nav sniegts likumam atbilstošs pamatojums.

Apelācijas instances tiesa, spriedumā norādot, ka tā pievienojas pirmās instances tiesas paustajiem argumentiem par to, ka lietā iegūtie pierādījumi

apstiprina apsūdzētā vainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nav motivējusi, kāpēc tā noraida aizstāves apelācijas sūdzībā norādītos argumentus par

liecinieces /pers. B/ liecību neizvērtēšanu pirmās instances tiesā.

Senāts konstatē, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir atreferējusi liecinieces /pers. B/ liecības, taču tās nav vērtējusi. Senāts norāda, ka

pierādījumu izklāsts nav uzskatāms par pierādījumu izvērtējumu. Līdzīgu atziņu Augstākā tiesa ir paudusi 2017.gada 10.augusta lēmumā lietā SKK-

282/2017 (11354011409). Savukārt apelācijas instances tiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas secinājumiem, nav analizējusi liecinieces /pers. B/

liecības, tādējādi neizvērtējot visus pierādījumus lietā to kopumā un savstarpējā sakarībā.

[6.4] Senāts jau iepriekš ir paudis atziņu, ka Kriminālprocesa likuma 511.panta otrajā daļā ietvertā prasība par sprieduma pamatotību ir saistīta ar

sprieduma satura pareizību pēc būtības un attiecas uz tiesas atzinumiem, motīviem un nolēmumiem spriedumā. Sprieduma pamatotība nozīmē, ka lieta

pareizi izspriesta pēc būtības un reizē ar to spriedumā izteiktie tiesas atzinumi un nolēmumi ir pietiekami motivēti, atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem,

aptver visus lietā izspriežamos jautājumus un ir pamatoti ar pārbaudītiem un spriedumā novērtētiem attiecināmiem, pieļaujamiem un ticamiem

pierādījumiem. Turklāt tiesai ne tikai jāatreferē lietā iegūto pierādījumu būtība, bet jāmin konkrētas ziņas par faktiem, kas iegūtas no lietā nopratināto

personu liecībām un citiem pierādījumiem, norādot, ko tieši ar šīm ziņām par faktiem tiesa atzīst par pierādītu. Ja starp pierādījumiem ir pretrunas, tiesai

spriedumā jāanalizē šo pretrunu iemesli un jānorāda, kādus pierādījumus tā atzinusi par pierādītiem un kādu iemeslu dēļ (Augstākās tiesas 2021.gada

26.februāra lēmums lietā Nr. SKK-4/2021 (ECLI:LV:AT:2021:0226.15830014213.11.L)).

Senāts konstatē, ka apelācijas instance tiesa šādu apstākļu izvērtējumu nav veikusi, tādēļ apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par

tiesisku un pamatotu.

[7] Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmās daļas, 128.panta otrās daļas, 511.panta otrās

daļas, 564.panta ceturtās daļas pārkāpumus, kas atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575.panta trešās daļas

izpratnē, tādēļ nolēmums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

[8] Senāts konstatē ka apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi kasācijas sūdzībā norādītos Kriminālprocesa likuma 19. un 20.panta pārkāpumus,

atzīstot, ka /pers. A/ celtajā apsūdzībā ietvertais faktisko apstākļu izklāsts sniedz skaidru priekšstatu par izdarītā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas

apstākļiem un neierobežo /pers. A/ tiesības uz aizstāvību. Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka, pirmās instances tiesa pierādītā noziedzīgā

nodarījuma aprakstā norādījusi spēkā esošu tiesību normu – Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu, kura satura ziņā

neatšķiras no apsūdzībā norādītās. Tiesa secinājusi, ka minētais nepasliktina apsūdzētā stāvokli lietā un nepārkāpj viņa tiesības uz aizstāvību.

Senāts norāda, ka šāda tiesas rīcība atbilst Kriminālprocesa likuma 455.panta trešās daļas nosacījumiem.

[9] Ievērojot to, ka apelācijas instances tiesas spriedums tiek atcelts pilnībā un lieta apelācijas kārtībā jāiztiesā no jauna atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 53.nodaļas prasībām, apsūdzētā /pers. A/ aizstāves kasācijas sūdzības argumenti par apsūdzētā /pers. A/ tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu

saprātīgā termiņā pārkāpumu un Kriminālprocesa likuma 530.panta ceturtās daļas pārkāpumu attiecībā uz pilna sprieduma sagatavošanas datumu netiek

izvērtēti.

[10] Apsūdzētajam /pers. A/ drošības līdzeklis nav piemērots.

Senāts atzīst, ka drošības līdzekļa piemērošanai /pers. A/ šajā kriminālprocesa stadijā nav tiesiska pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585. un 587.pantu, tiesa

nolēma:

atcelt Latgales apgabaltiesas 2021.gada 20.decembra spriedumu pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesā.

Lēmums nav pārsūdzams.

I. Jansone S. Kaija I. Radzeviča