Administrative court dismissed appeal against housing privatization decision due to lack of legal interest.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the Village Council's decision denying her apartment privatization and to issue a favorable administrative act. The applicant argued procedural defects and failure to meet specific criteria in her initial application, but the court found no dispute regarding her continued residence in the property. Consequently, the court ruled that the applicant lacked the legal interest required to challenge the decision, thereby dismissing her claims without further examination.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law Art. 74(1)3; Art. 251(6): A request for annulment of an administrative act is inadmissible if the applicant cannot demonstrate a legal interest in the outcome.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42510407 A-2698-08/2 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2008.gada 18.februārī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Mednis, piedalās pieteicēja E.M. un atbildētāja Valmieras rajona Vilpulkas pagasta pašvaldības pusē pieaicinātās Vilpulkas pagasta padomes pārstāvis Didzis Endzeliņš, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc E.M. pieteikuma par Valmieras rajona Vilpulkas pagasta padomes 2007.gada 26.aprīļa lēmuma Nr.5 18.p. atcelšanu, un tiesa konstatēja sekojošo.
Aprakstošā daļa
[1] 2007.gada 21.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts E.M. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Valmieras rajona Vilpulkas pagasta padomes (turpmāk arī – atbildētājs vai Padome) 2007.gada 26.aprīļa lēmuma Nr.5 18.p. (turpmāk arī – Lēmums) atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, un 2007.gada 28.maijā pēc šī pieteikuma ierosināta administratīvā lieta, pilnībā atbrīvojot pieteicēju no valsts nodevas. [2] Atbilstoši lietas materiāliem: [2.1] 2007. gada 13. aprīļa iesniegumā (lietas 31.lp.) pieteicēja Padomei lūdza piešķirt viņai dzīvokli daudzdzīvokļu mājā /dzēsts mājas nosaukums/ (turpmāk - /dzēsts mājas nosaukums/) vai citu dzīvojamo platību sakarā ar to, ka pieteicējai jāatbrīvo saimnieka māja līdz šā gada maija mēnesim. [2.2] Ar Lēmumu (lietas 7.lp.), pamatojoties uz Padomes 2005.gada 18.augusta sēdes lēmumu „Par dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai”, saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, padomes pastāvīgās sociālo lietu, kultūras, izglītības un sporta komitejas 2007.gada 14.aprīļa sēdes atzinumu un finanšu komitejas 2007.gada 19.aprīļa sēdes atzinumu, tika atteikts pieteicējai privatizēt dzīvokli /dzēsts mājas nosaukums/. Lēmumā norādīts: [2.2.1] /dzēsts mājas nosaukums/ ar Padomes 2005.gada 18.augusta sēdes Nr.11 16.p. lēmumu nodoti privatizācijai un pēc 2006.gada 1.septembra likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā īrniekiem ir tiesības privatizēt privatizācijai nodotajā dzīvojamā mājā esošos privatizācijas objektus. [2.2.2] Līdz 2006.gada 31.augustam /dzēsts mājas nosaukums/ īrnieki izteica vēlmi privatizēt dzīvokļus uz kuriem viņiem ir īres tiesības un pašlaik notiek /dzēsts mājas nosaukums/ esošo privatizācijas objektu (dzīvokļu) privatizācijas process. [2.2.3] Uz Lēmuma pieņemšanas brīdi E.M. dzīvo privātai personai piederošā dzīvojamā mājā /dzēsts mājas nosaukums/ un dzīvesvieta ir deklarēta adresē /dzēsts mājas nosaukums/, Vilpulkas pagasts, Valmieras rajons. [3] Pieteicēja pieteikumā (lietas 4.-5.lp.) norāda: [3.1] Sēdes protokola pielikumā nav uzrādīts lēmuma pieņemšanas datums. [3.2] /dzēsts mājas nosaukums/ ir vairāki brīvi dzīvokļi.
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com [3.3] Pieteicēja audzina trīs nepilngadīgus bērnus, no kuriem viens ir invalīds, kam ir tiesības uz sadzīves apstākļu uzlabošanu, uz atbalstu, palīdzību dzīvokļu problēmu risināšanā, pamatojoties uz 1992.gada 29.septembra likumu „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”. [4] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā (lietas 15.-16.lp.) norāda, ka pieteikums ir nepamatots un paskaidro, ka: [4.1] Padomes rīcībā nav neviena brīva dzīvokļa, līdz ar to nav dzīvojamais fonds, ko ierādīt sociāli mazturīgām iedzīvotāju kategorijām. [4.2] Lēmumā minētais dzīvoklis ir izīrēts un īres tiesiskās attiecības ar dzīvokļa īrniekiem nav izbeigtas. [4.3] Pamatojoties uz likuma „Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, Padome vienīgi var izveidot rindu dzīvojamās platības saņemšanai sociāli mazturīgajām personām, bet tas negarantē dzīvokļa piešķiršanu tuvākajā laikā, jo pašvaldībai nav līdzekļu jaunu dzīvojamo māju celtniecībai. [5] Pieteicēja tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu un apstiprināja, ka joprojām dzīvo privātai personai piederošā dzīvojamā mājā /dzēsts mājas nosaukums/ Vilpulkas pagastā un mājas īpašniece pieteicēju nav lūgusi atbrīvot dzīvojamo platību. [6] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasījumu neatzina, bet apstiprināja, ka pieteicējai tiks sniegta palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā, ja pieteicējai tas būs nepieciešams. Motīvu daļa
[7] Uzklausot dalībniekus un pārbaudot lietas materiālus, atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.panta otrajai daļai objektīvi noskaidrojot lietas apstākļus un dodot tiem juridisku vērtējumu, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms turpmāk minēto iemeslu dēļ. [8] Ar Lēmumu (lietas 7.lp.) pēc pieteicējas 2007. gada 13. aprīļa iesnieguma ar lūgumu Padomei piešķirt pieteicējai dzīvokli /dzēsts mājas nosaukums/ vai citu dzīvojamo platību sakarā ar to, ka pieteicējai jāatbrīvo saimnieka māja līdz 2007. gada maija mēnesim (lietas 31.lp.), atteikts pieteicējai privatizēt dzīvokli /dzēsts mājas nosaukums/. [9] Judikatūrā atzīts (arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 2.novembra spriedums lietā SKA-415/2006), skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Šāda nostādne izriet no apstākļa, ka atteikuma izdot labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs administratīvais akts, atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt. Tādu dod vienīgi labvēlīga akta izdošana. Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, iepriekš izdotais atteikums automātiski zaudē spēku. Tādējādi atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu atcelšana, vienlaikus neuzliekot pienākumu izdot labvēlīgu administratīvu aktu, ir bezjēdzīga, jo tā nerada tiesiskas sekas. Līdz ar to atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu tiesiskums pārbaudāms, skatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nevis vērtējams kā patstāvīgs prasījums par administratīvā akta atcelšanu.
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka administratīvajai tiesai nav jāizvērtē Lēmuma tiesiskums un lietderība, bet jāizvērtē, vai pieteicējai ir tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu – dzīvokļa piešķiršanu /dzēsts mājas nosaukums/ vai citu dzīvojamo platību sakarā ar to, ka pieteicējai jāatbrīvo saimnieka māja līdz 2007. gada maija mēnesim. [10] Likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7.pantā citstarp noteikts, ka spēkā esošie likumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā.
Tiesību teorijā atzīts, ka „tiesību normas tūlītēju spēku var uzskatīt par vispārīgu principu publiskajās tiesībās (..). Tas nozīmē, ka tās tiesiskās attiecības (juridiskie fakti), kas nodibinājušās, agrākai tiesību normai spēkā esot, bet turpinās pēc jaunās tiesību normas spēkā stāšanās (ievadītie jeb turpinātie apstākļi), no attiecīgās tiesību normas spēkā stāšanās brīža pakļaujas šai normai.” (Kalniņš E. Tiesību normas spēkā esamība un intertemporālā piemērojamība. Likums un Tiesības, 2000, 2.sēj., Nr.7, 220.lpp.) Kā norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (2004.gada 10.augusta spriedums lietā Nr.SKA-85, 10.punkts), „(..) saskaņā ar vispārīgo tiesību principu katra tiesiska attiecība apspriežama pēc tām tiesību normām, kas bija spēkā tiesiskās attiecības rašanās, grozīšanas vai izbeigšanās brīdī (..) ”.
No minētā secināms, ka lēmums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir jāpieņem saskaņā ar tā pieņemšanas laikā spēkā esošajiem likumiem. [11] Attiecībā uz pieteikumā noradītajiem iebildumiem tiesa uzskata, ka jau tad, kad pieteicēja iesniedz iesniegumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu iestādei, tai iespējami precīzi ir jānorāda pamats, kāpēc iestādei būtu jāapsver iespēja izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu. Šāda nepieciešamība izriet no iestādes pienākuma ievērot privātpersonas tiesību ievērošanas principu (APL 5.pants) – lai iestāde veicinātu privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, iestādei jāzina, kādas ir privātpersonas tiesiskās intereses. [12] Šajā gadījumā pieteicējas tiesiskās intereses varēja būt dažādas.
Ja pieteicēja lūdz piešķirt dzīvokli daudzdzīvokļu mājā /dzēsts mājas nosaukums/ vai citu dzīvojamo platību sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama dzīvojamās mājas īpašniekam (viņa mantiniekam), vai uz cita likuma „Par dzīvojamo telpu īri” normās paredzētā pamata, pašvaldībai bija jāizskata pieteicējas un dzīvojamās telpas īpašnieces iesniegums, piemērojot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” normas, pieteicējai iesniegumā bija jānorāda šādi apstākļi un tiesa konstatē, ka pieteicējas 2007. gada 13. aprīļa iesniegumā šādi apstākļi nav norādīti.
Ja pieteicēja lūdz sniegt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, tad pašvaldībai bija jāizskata pieteicējas iesniegums, piemērojot likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” normas un pašvaldības saistošos noteikumus, pieteicējai iesniegumā bija jānorāda šādi apstākļi un tiesa konstatē, ka pieteicējas 2007. gada 13. aprīļa iesniegumā šādi apstākļi nav norādīti. Ja pieteicēja lūdz sadzīves apstākļu uzlabošanu, pamatojoties uz likumu „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”, tad pieteicējai iesniegumā bija jānorāda šādi apstākļi un tiesa konstatē, ka pieteicējas 2007. gada 13. aprīļa iesniegumā šādi apstākļi nav norādīti.
Ja pieteicēja lūdz izīrēt tai pašvaldībai piederošu dzīvojamo platību, tad padomei pieteicējas iesniegums bija jāizskata, ievērojot Civillikuma normas un civiltiesību principus, kā arī citus normatīvos aktus, pieteicējai iesniegumā bija jānorāda šādi
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com apstākļi un tiesa konstatē, ka pieteicējas 2007. gada 13. aprīļa iesniegumā šādi apstākļi nav norādīti. [13] Šajā gadījumā, Lēmumā Padome atsaucās uz likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, tomēr nenorādot nevienu konkrētu šī likuma normu, kas būtu pamats atzīt Lēmumu par spēkā neesošu, pamatojoties uz APL 74.panta pirmās daļas 3.punktu. [14] No [5] minētajiem pieteicējas paskaidrojumiem tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka gan 2007. gada 13. aprīļa iesnieguma rakstīšanas brīdī, gan pieteikuma iesniegšanas brīdī 2007. gada 21. maijā, gan tiesas sēdes brīdī 2008. gada 18. janvārī pieteicēja dzīvo privātai personai piederošā dzīvojamā mājā /dzēsts mājas nosaukums/ Vilpulkas pagastā un neviens pieteicēju negatavojas no šīs dzīvojamās platības izlikt. Pamatojoties uz minēto, tiesa secina, ka pieteicējas prasījums Padomei izdot labvēlīgu aktu nav pamatots ar no normatīvajiem aktiem izrietošām tiesiskām interesēm un ir noraidāms. Pieteicēja tomēr var nākotnē atkārtoti prasīt, lai Padome izdod pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu, ja pieteicējai šādas tiesiskās intereses radīsies. [15] Tā kā primārais prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir noraidāms, noraidāms ir arī sekundārais prasījums attiecībā uz Lēmuma tiesiskuma pārbaudi un, ievērojot procesuālās ekonomijas principu, tiesa nepārbauda ne pieteicējas pieteikumā norādītos argumentus par Lēmuma tiesiskumu, ne procesuālo un formālo priekšnoteikumu ievērošanu Lēmuma izdošanā (skat. [9]).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
noraidīt E.M. pieteikumu par Valmieras rajona Vilpulkas pagasta padomes 2007.gada 26.aprīļa lēmuma Nr.5 18.p. atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2008.gada 18.februārī.
Tiesnesis (paraksts) M.Mednis NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Mednis Rīgā, 2008.gada 18.februārī.
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com