Court convicts driver of negligent homicide for traffic violation causing death and imposes probation with license revocation.

Lietas Nr. 15220087523

K33-0488-25/5

ECLI:LV:RIRT:2025:0908.15220087523.3.S

Rīgas rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025. gada 8. septembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inese Siliņeviča,

piedaloties prokuroram Pēterim Urbānam,

aizstāvim zvērinātam advokātam Dagnim Zacmanim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts pēc

Krimināllikuma 260. panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/, vadot transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā vienai cietušajai

tika nodarīti smagi miesas bojājumi, kas izraisīja viņas nāvi un diviem cietušajiem tika nodarīti vidēja smaguma

miesas bojājumi, šādos apstākļos.

/Datums A/ ap plkst. 14.40 /Persona A/ vadīja automašīnu/Transportlīdzeklis A/, valsts reģ. Nr.

/Reģistrācijas numurs A/, pa /Autoceļš A/ no /Iela A/ ielas puses /Iela B/ ielas virzienā, /Apdzīvota vieta A/ un veda

pasažieri /Persona B/.

/Autoceļš A/ 3. km, /Apdzīvota vieta A/, /Persona A/, pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmās un

trešās daļas, 28. panta pirmās daļas 3. punkta, 37. panta prasības, kā arī Ceļu satiksmes noteikumu 25.3., 100.

punktu prasības, nerīkojās saskaņā ar šiem noteikumiem, pirms transportlīdzekļa vadīšanas uzsākšanas objektīvi

nenovērtēja savu veselības stāvokli, kas ietekmēja ceļu satiksmes drošību, nepievērsa pietiekamu uzmanību

apkārtnei un tās izmaiņām, nedarīja visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, nerīkojās

tā, lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas un nenodarītu zaudējumus, kā rezultātā novērsa uzmanību no

brauktuves, iebrauca pretējā braukšanas joslā, kur izraisīja sadursmi ar pretī braucošu

automašīnu/Transportlīdzeklis B/, valsts reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs B/, kuru vadīja /Persona C/.

Ceļa satiksmes negadījuma rezultātā automašīnas /Transportlīdzeklis A/pasažierei /Persona B/ tika nodarīti

smagi miesas bojājumi, kas ir cēloniskā sakarībā ar cietušās /Persona B/ nāvi: slēgta krūšu kurvja un vēdera trauma

ar plašiem asinsizplūdumiem labās puses ķermeņa muskulatūrā ar vēderplēves bojājumu, labās puses ribu

lūzumiem, plaušu sasitumu, diafragmas plīsumu, labās puses 1. un 2. jostas skriemeļu sānu izaugumu lūzumu, 1.

jostas skriemeļa korpusa augšējās noslēdzošās plātnītes lūzumu. Pārskaitītie miesas bojājumi izraisīja

asinsizplūdumu vēdera dobumā, labās puses pneimohemotoraksu, bet vēlākā periodā strutaina bronhopneimoniju,

fibrinozi strutainu peritonītu ar aknu, nieru un sirds parenhimatozu bojājumu. Bez šiem miesas bojājumiem

konstatēti arī plaši ādas nobrāzumi un zemādas asinsizplūdumi labā pēdā, ādas nobrāzums uz labās plaukstas.

/Persona B/ nāve iestājusies /Miršanas datums/ plkst. 2.20 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas

stacionārā “Gaiļezers”.

Ceļa satiksmes negadījuma rezultātā automašīnas /Transportlīdzeklis B/pasažierei /Persona D/ tika nodarīti

vidēja smaguma miesas bojājumi, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas: krūšu kurvja

sasitums ar kreisās puses 3. ribas un labās puses 5. ribas lūzumiem; mugurkaula jostas daļas sasitums ar 3. un 4.

skriemeļa saspieduma tipa lūzumiem; kreisās pēdas 1. pirksta pleznas kaula locītavas mežģījums.

Ceļa satiksmes negadījuma rezultātā automašīnas /Transportlīdzeklis B/vadītājam /Persona C/ tika nodarīti

vidēja smaguma miesas bojājumi, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas: galvas

sasitums ar zemādas asinsizplūdumu labo deniņu rajonā; krūšu kurvja sasitums ar zemādas asinsizplūdumu labajā

pusē, ādas nobrāzumiem kreisajā pusē, 3.-8. ribas lūzumiem labajā pusē, 3.-5. ribas lūzumiem kreisajā pusē, krūšu

kaula lūzumu, labās plaušas saspiedumu un gaisa/šķidruma uzkrāšanos labajā pleirālajā telpā, šķidruma uzkrāšanos

kreisajā pleirālajā telpā, gaisa uzkrāšanos zemādā labajā pusē; ādas nobrāzums kreisās plaukstas locītavas rajonā;

iegurņa rajona sasitums ar zemādas asinsizplūdumiem.

Ar šādām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260. panta

otrajā daļā.

Motīvu daļa

[2] Neskatoties uz to, ka apsūdzētais /Persona A/ sevi par vainīgu tiesā pēc būtības neatzina, tiesa atzīst, ka

apsūdzētā vainīgums noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības, t.i.

Krimināllikuma 260. panta otrās daļas noziedzīgajā nodarījumā, ir pierādīts un ir pamats taisīt lietā notiesājošu

spriedumu.

[3] Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā paredzēta atbildība par ceļu satiksmes noteikumu vai

transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās

rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi – “soda ar brīvības atņemšanu uz

laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem”.

[4] Lemjot par noziedzīga nodarījuma esību apsūdzētā darbībās, tiesa vērtē sekojošo pierādījumu kopumu,

kas norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, kā arī aizstāvības, apsūdzības un cietušo lūgtā un

pārbaudītā apmērā tiesas sēdē un, kuri izmantojami atbilstoši Kriminālprocesa likuma 512. panta otrajā daļā

noteiktam.

[5] Tiesa krimināllietā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128. panta otrajā daļā

noteikto, t.i., ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

[5.1] Cietusī /Persona D/ tiesas sēdē uzturēja pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās:

- 2023. gada 6. oktobrī, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, paskaidroja, ka /Datums A/ ap plkst. 14.40,

/Apdzīvota vieta A/, viņas vīrs /Persona C/ vadīja transportlīdzekli/Transportlīdzeklis B/, ar valsts reģ. Nr.

/Reģistrācijas numurs B/, viņa sēdēja priekšējā pasažiera sēdeklī, visi bija piesprādzēti.

Kad /Apdzīvota vieta A/ brauca pa autoceļu /Autoceļš A/, no Rīgas puses, /Apdzīvota vieta B/ virzienā

(braukšanas ātrums bija līdz 50 km/h), un tuvojās zīmei (priekšā braucošais transportlīdzeklis, kas brauca viņiem pa

priekšu bija aptuveni 10 m attālumā), kur tiek uzrādīts transportlīdzekļu braukšanas ātrums (kustība bija intensīva

abos virzienos), negaidīti pamanīja, ka no pretējās braukšanas joslas viņu braukšanas joslā iebrauca

transportlīdzeklis /Transportlīdzeklis A/,ar valsts reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs A/, kas brauca viņiem tieši virsū un

uzreiz notika sadursme (pieļauj, ka vīrs pat nepaspēja nobremzēt). Transportlīdzeklis/Transportlīdzeklis A/ ietriecās

ar savu priekšējo daļu viņu transportlīdzekļa priekšējā daļā. Sadursme notika viņu braukšanas joslā.

Vairāk neko par sadursmi paskaidrot nevar.

Ātrā palīdzība viņu un vīru nogādāja uz slimnīcu “Gaiļezers”, kur viņai tika sniegta medicīniskā palīdzība.

Vairs nevienā medicīniskā iestādē nav vērsusies.

Ir izskaidrotas tiesības vērsties transportlīdzekļa apdrošināšanas kompānijā par materiālo un nemateriālo

zaudējumu kompensācijas atlīdzināšanu sakarā ar doto ceļu satiksmes negadījumu.

Ir izskaidrotas tiesības piedalīties tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanā, kura noteiks viņas miesas

bojājumu smaguma pakāpi. Vēlas, lai medicīniskā ekspertīze tiktu veikta pēc viņas medicīniskiem dokumentiem,

personīgi piedalīsies arī.

Pievieno izrakstu un shēmu (lietas 37.-38., 39. lapa);

- 2025. gada 27. janvārī cietusī papildus liecināja, ka no ceļu satiksmes negadījuma vietas, /Datums A/, viņu

neatliekamā medicīniskā palīdzība nogādāja uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu, stacionāru

“Gaiļezers”, kur viņai arī tika veikti ribu rentgeni. Visi šie izmeklējumi tika veikti tikai tur, citās slimnīcās nevērsās.

Viņai tika konstatēti kreisas puses ribu lūzumi (kas ir arī piefiksēts slimnīcas izrakstā), kurus ieguva minētajā ceļu

satiksmes negadījumā. Pirms ceļu satiksmes negadījuma bija pilnībā vesela, nekādi svaigi kaulu lūzumi viņai

nebija. Pieļauj, ka, aptuveni 30 gadus atpakaļ, viņai varētu būt labās puses kādas ribas lūzums, bet konkrēti to

apstiprināt nevar, jo tas bija ļoti sen, kā arī neatceras, vai tika veikts rentgens tajā laikā (lietas 48. lapa).

Tiesas sēdē cietusī pieteica morālā kaitējuma kompensāciju 2 000 euro. Apdrošinātāji neko nav izmaksājuši,

jo nepieciešams gala nolēmums. Kompensāciju piesaka, jo nevar strādāt un nezina kā tālāk dzīvot. 7 mēnešus

nevarēja staigāt, pašlaik ilgi nevar stāvēt, staigāt, sēdēt, strādāt, braukt ar mašīnu, tiek kārtota invaliditāte, dzīves

kvalitāte ir pasliktinājusies. Ribu lūzumi, ietekmē dzīves kvalitāti, nevar veikt konkrētas kustības, sāp. Nevar ilgi

staigāt, pēdas pirksta mežģījuma dēļ. Mugurkaula lūzums ir visbūtiskākais, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Uz

notikuma brīdi nestrādāja. Pašlaik vēl nevar strādāt, bija mēģinājusi, bet nevar. Pensijas vecums vēl nav. Uztur vīrs,

bija iekrājumi, finansiāli palīdz dēls. Ārsti saka, ka jāiet rehabilitācija.

[5.2] Cietušais /Persona C/ tiesas sēdē uzturēja pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās,

2023. gada 9. oktobrī, uz uzdotajiem jautājumiem, paskaidroja, ka /Datums A/, ap plkst. 14.40, /Apdzīvota vieta A/,

vadīja transportlīdzeklī/Transportlīdzeklis B/, ar valsts reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs B/, sieva /Persona D/ sēdēja

priekšējā pasažiera sēdeklī, visi bija piesprādzēti ar drošības jostu.

Kad vadīja savu transportlīdzekli /Apdzīvota vieta A/, pa autoceļa /Autoceļš A/, ar braukšanas ātrumu 50

km/h, no Rīgas puses /Apdzīvota vieta B/ virzienā, kustība abās joslās bija diezgan intensīva, viņa braukšanas joslā

no priekšā braucošā transportlīdzekļa distance bija aptuveni 15-20 m. Tuvojoties ātruma kontroles zīmei, kur tiek

uzrādīts transportlīdzekļu braukšanas ātrums, negaidīti no pretējās braukšanas joslas viņa braukšanas joslā iebrauca

transportlīdzeklis /Transportlīdzeklis A/, ar valsts reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs A/. Viņš pat nepaspēja nobremzēt

un notika sadursme. Transportlīdzeklis/Transportlīdzeklis A/ ar savu priekšējo daļu ietriecās viņa transportlīdzekļa

priekšējā daļā, pēc kā viņa transportlīdzekli atsvieda uz aizmuguri un nedaudz uz vidus daļu.

Ātrā palīdzībā viņu un sievu nogādāja uz slimnīcu “Gailezers”, kur viņam tika sniegta medicīniskā

palīdzība, kur arī šobrīd atrodas.

Ir izskaidrotas tiesības vērsties transportlīdzekļa apdrošināšanas kompānijā par materiālo un nemateriālo

zaudējumu kompensācijas atlīdzināšanu sakarā ar doto ceļu satiksmes negadījumu.

Ir izskaidrotas tiesības piedalīties tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanā, kura noteiks viņa miesas

bojājumu smaguma pakāpi. Vēlas, lai medicīniskā ekspertīze tiktu veikta pēc viņa medicīniskiem dokumentiem,

personīgi piedalīsies arī.

Vairāk neko par sadursmi paskaidrot nevar (lietas 50.-51. lapa).

Tiesas sēdē pieteica morālā kaitējuma kompensāciju 2 000 euro.

Papildus tiesas sēdē liecināja, ka viņam ir žēl sievas, pats ir gandrīz atveseļojies. Uz notikuma brīdi

nestrādāja, bija pensijā.

[5.3] Tiesa atzīst par izmantojamām pierādīšanā cietušās /Persona B/ (mirusi /Miršanas datums/) pirmstiesas

izmeklēšanas laikā liecināto, kas tika iekļauts tiesā izmantojamo pierādījumu sarakstā, ka /Datums A/, ap plkst.

14.40, /Apdzīvota vieta A/, viņas vīrs - /Persona A/ vadīja transportlīdzekli/Transportlīdzeklis A/, ar valsts reģ. Nr.

/Reģistrācijas numurs A/, pati sēdēja priekšējā pasažiera sēdeklī, visi bija piesprādzēti ar drošības jostu.

Braucot /Apdzīvota vieta A/ pa autoceļu /Autoceļš A/, negaidīti /Persona A/ iebrauca pretējā braukšanas

joslā, cik saprata, viņam palika slikti (tā spriež, jo viņš līdz tam normāli brauca pa savu joslu, bet pēc tam negaidīti

mainīja braukšanas trajektoriju - iebrauca pretējā braukšanas joslā). Pēc kā sekoja sadursme pretējā braukšanas

joslā ar pretim braucošo transportlīdzekli. Vairāk neko neatceras.

Ir izskaidrotas tiesības vērsties transportlīdzekļa apdrošināšanas kompānijā par materiālo un nemateriālo

zaudējumu kompensācijas atlīdzināšanu sakarā ar doto ceļu satiksmes negadījumu.

Ir izskaidrotas tiesības piedalīties tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanā, kura noteiks viņas miesas

bojājumu smaguma pakāpi. Vēlas, lai medicīniskā ekspertīze tiktu veikta pēc viņas medicīniskiem dokumentiem,

personīgi nepiedalīsies (lietas 58.-59. lapa).

[5.4] Tiesa atzīst par izmantojamām pierādīšanā cietušās /Persona E/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā, 2024.

gada 20. martā, liecināto, kas tika iekļauts tiesā izmantojamo pierādījumu sarakstā:

- iesnieguma protokols, kurā norāda, ka vēlas tikt atzīta par cietušo kriminālprocesā Nr. 15220087523

(lietas 65. lapa);

- paskaidro, ka /Datums B/ no ātras palīdzības uzzināja, ka /Datums A/, ap plkst. 14.40, /Apdzīvota vieta A/,

uz autoceļa /Autoceļš A/ 3. km, kur notika sadursme, kur cieta /Persona A/ (mātes vīrs) un māte – /Persona B/. Ir

zināms, ka viņi tajā dienā brauca no vasarnīcas (/Adrese A/) uz mājām (Rīga). Pēc dotā ceļu satiksmes negadījuma

māte atradās 34 dienas reanimācijas nodaļas dēļ gūtiem miesas bojājumiem, un /Miršanas datums/, Rīgas Austrumu

klīniskās universitātes slimnīcā, stacionārā “Gaiļezers” - mira.

Zina, ka māte vienmēr sēž priekšējā pasažiera sēdeklī un vienmēr izmanto drošības jostu. Māte viņai

slimnīcā pateica, ka /Persona A/ esot palicis slikti un viņš izbrauca pretējā braukšanas josla, kur izraisīja sadursmi

ar pretim braucošo transportlīdzekli. Ir zināms /Persona A/ ir problēma ar asinsspiedienu, bija gadījumi, kad viņš

zaudēja samaņu tā dēļ. Vai viņš lietoja tabletes, nav zināms. Vairāk neko pastatīt nevar(lietas 67. lapa).

[6] Iztiesāšanas laikā pārbaudīti rakstveida pierādījumi, kurus apsūdzētā vainīguma pierādīšanai valsts

apsūdzība norādījusi lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības.

[6.1] Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols Nr. NK /Numurs A/, kurā fiksēts notikums

/Datums A/, plkst. 14.40 (informācijas saņemšanas laiks), /Apdzīvota vieta A/, /Autoceļš A/, 3. km, par to, ka pie

nenoskaidrotiem apstākļiem notika sadursme starp transportlīdzekļiem /Transportlīdzeklis B/, ar valsts reģ. Nr.

/Reģistrācijas numurs B/, un/Transportlīdzeklis A/, ar valsts reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs A/, kurus vadīja

nenoskaidroti vadītāji.

Nenoskaidrotie vadītāji un pasažieri tika hospitalizēti.

Ceļu satiksmes negadījuma vietā veikta apskate virzienā no Ausekļu ielas uz Jaunspriešļu ielu. Apskatē

izmantots fotoaparāts un mērritenis. Gaisa temperatūra + 16⁰ C, diena, skaidrs un saulains laiks.

Apskatīts ceļa posms: ceļa garenkritums – bez krituma, pagrieziens – nav, seguma veids – asfaltbetons,

brauktuves stāvoklis – sausa.

Ceļa platums 14,40 m; brauktuves platums 9,20 m; kustības joslu skaits – 2, platums 4,60 m; sadalošo joslu

platums 2 m; ietves platums pa labi 1,60 m, pa kreisi 1,40 m. Nomales platums pa labi 1,10 m, pa kreisi 1,10 m.

Ceļa horizontālie apzīmējumi Nr. 920; Nr. 936. Satiksmi notikuma vietā regulē ceļa zīme Nr. 519.

Redzamību traucējoši objekti (krūmi, žogi, transports, celtnes, u.c.) – nav. Citi lietai būtiski apstākļi

apskates brīdī – nav. Riepu pēdas (līdz bremzēšanas sākumam un pēc tam) vai riepu sānslīdes pēdas – nav.

Bremzēšanas pēdas – nav. Transportlīdzekļu saskares pēdas ar citiem priekšmetiem – nav.

Nolauztās transportlīdzekļa daļas un citi priekšmeti – atdurstieņi, lauskas, šķidrumi, eļļa, smiltis (lietas 2.

lapa). Pievienoti foto no notikuma vietas (lietas 3.-7. lapa), papildus -CD, kas glabājas pie lietas materiāliem.

[6.2] 2023. gada 1. oktobra lēmums par transportlīdzekļa nodošanu glabāšanai Nodrošinājuma valsts

aģentūrā, ar kuru nolemts nodot administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 15550011122723 izņemto transportlīdzekli

/Transportlīdzeklis A/, ar valsts reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs A/, glabāšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrā.

Transportlīdzekļa atrašanās vieta šī lēmuma pieņemšanas brīdī: /Apdzīvota vieta A/, /Autoceļš A/, 3. km.

Piezīmes: izņemts pēc ceļu satiksmes negadījuma, vadītāju un pasažieri hospitalizēja (lietas 14., 15. lapa).

[6.3] 2023. gada 1. oktobra izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas akts Nr. /Numurs B/ par

transportlīdzekļa /Transportlīdzeklis A/, valsts reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs A/, pieņemšanu, lai pārvietotu

(evakuētu). Attālums līdz glabāšanas vietai 30 km(lietas 16.-17. lapa).

[6.4] Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperta /Persona F/ 2024. gada 26. februāra atzinums

(dzīvas personas tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr. /Numurs C/, kura slēdzienā secināts, ka /Persona D/ konstatēti

šādi miesas bojājumi - krūšu kurvja sasitums ar kreisās puses 3. ribas un labās puses 5. ribas lūzumiem;

mugurkaula jostas daļas sasitums ar 3. un 4. skriemeļa saspieduma tipa lūzumiem; kreisās pēdas 1. pirksta pleznas

kaula locītavas mežģījums.

Minētie miesas bojājumi varēja rasties /Datums A/ cietu - trulu priekšmetu iedarbības rezultātā lēmumā un

apsekojamās norādītajos ceļu satiksmes negadījuma apstākļos un pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi vidēja

smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas.

Turklāt /Persona D/ konstatēti arī kreisās puses 8., 9., 10. ribas lūzumi. Tā kā pirmreizēji SIA “Rīgas

Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stacionārā “Gaiļezers” veiktajos radioloģiskajos izmeklējumos šo ribu

lūzumi nav konstatēti, tad precīzi noteikt to rašanās lauku un veidu nav iespējams, taču nevar izslēgt arī iespēju, ka

tie varēja rasties /Datums A/ cietu - trulu priekšmetu iedarbības rezultātā lēmumā un apsekojamās norādītajos ceļu

satiksmes negadījuma apstākļos(lietas 45.-47. lapa).

[6.5] Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperta /Persona F/ 2024. gada 18. marta atzinums (dzīvas

personas tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr. /Numurs D/, kura slēdzienā secināts, ka /Persona C/ konstatēti šādi

miesas bojājumi - galvas sasitums ar zemādas asinsizplūdumu labo deniņu rajonā; krūšu kurvja sasitums ar

zemādas asinsizplūdumu labajā pusē, ādas nobrāzumiem kreisajā pusē, 3.-8. ribas lūzumiem labajā pusē, 3.-5. ribas

lūzumiem kreisajā pusē, krūšu kaula lūzumu, labās plaušas saspiedumu un gaisa/šķidruma uzkrāšanos labajā

pleirālajā telpā, šķidruma uzkrāšanos kreisajā pleirālajā telpā, gaisa uzkrāšanos zemādā labajā pusē; ādas

nobrāzums kreisās plaukstas locītavas rajonā; iegurņa rajona sasitums ar zemādas asinsizplūdumiem.

Minētie miesas bojājumi varēja rasties /Datums C/ (tiesas piez.-pārrakstīšanās kļūda) cietu - trulu

priekšmetu iedarbības rezultātā lēmumā un medicīnas dokumentos norādītajos ceļu satiksmes negadījuma apstākļos

un pēc sava rakstura pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus

uz laiku virs 21 dienas (lietas 55.-56. lapa).

[6.6] Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperta /Persona G/ 2023. gada 12. decembra atzinums

(mirušā tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr. /Numurs E/, kura slēdzienā secināts:

1. /Persona B/ nāve iestājusies no slēgtas krūšu kurvja un vēdera traumas ar plašiem asinsizplūdumiem

labās puses ķermeņa muskulatūrā ar vēderplēves bojājumu, labās puses ribu lūzumiem, plaušu sasitumu,

diafragmas plīsumu, labās puses 1. un 2. jostas skriemeļu sānu izaugumu lūzumu, 1. jostas skriemeļa korpusa

augšējās noslēdzošās plātnītes lūzumu. Pārskaitītie miesas bojājumi izraisīja asinsizplūdumu vēdera dobumā, labās

puses pneimohemotoraksu, bet vēlākā periodā strutainu bronhopneimoniju, fibrinozi strutainu peritonītu ar aknu,

nieru un sirds parenhimatozu bojājumu. Bez šiem miesas bojājumiem konstatēti arī plaši ādas nobrāzumi un

zemādas asinsizplūdumi labā pēdā, ādas nobrāzums uz labās plaukstas.

2. Minētie miesas bojājumi varēja rasties norādītajā laikā /Datums A/ trulu-cietu priekšmetu iedarbības

rezultātā pie norādītajiem ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem un pēc sava rakstura pieskaitāmi pie smagiem

miesas bojājumiem, kā dzīvību apdraudoši, un atrodas cēloniskā sakarībā ar iestājušos /Persona B/ nāvi Rīgas

Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers” /Miršanas datums/, plkst. 2.20.

3. Bez minētajiem miesas bojājumiem /Persona B/ līķa tiesu medicīniskās izmeklēšanas gaitā konstatēta

dekompensēta aknu ciroze, kas veicināja nāves iestāšanos.

4. Spriežot pēc miesas bojājumu lokalizācijas - zemādas asinsizplūdumiem vēdera priekšsienā, labā sānā un

labās puses 1., 2. jostas skriemeļu sānu izaugumu lūzumiem, kā arī lentveida formas ādas epidermas bojājumu

kakla kreisā pusē, iespējams, ka šie miesas bojājumi varēja rasties drošības jostas iedarbības rezultātā.

Medicīniskajos dokumentos ir norādes, ka pasažiere /Persona B/ atradusies automašīnā piesprādzētā stāvoklī.

5. Iestājoties stacionārā /Persona B/ asinīs konstatētas 0,66 ‰ etilspirta. Pielikumā fototabula(lietas 61.-64.

lapa).

[6.7] Izdruka no CSDD Informatīvās sistēmas – informācija par /Persona A/ transportlīdzekļu vadīšanas

tiesībām(lietas 109. -110. lapa).

[7] Tiesas sēdē papildus pārbaudīti rakstveida pierādījumi:

- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2025. gada 18. jūnija pieprasījums Nr. /Numurs F/ par

informācijas sniegšanu, sakarā ar 2023. gada 1. oktobra, /Apdzīvota vieta A/, uz /Autoceļš A/, notikušo ceļu

satiksmes negadījumu, kurā cieta /Persona B/;

- cietušo /Persona C/ un /Persona D/ 2025. gada 31. jūlija iesniegums tiesai ar lūgumu pievienot lietas

materiāliem pieteikumus par nodarītā zaudējuma kompensāciju un AAS “BTA Baltic Insurance Company” atbildes,

ar pielikumu uz 6 lapām, proti:

1. AAS “BTA Baltic Insurance Company” atbilde par Atlīdzību lietas virzību un nepieciešamajiem

dokumentiem, no kuras izriet, ka ņemot vērāt to, ka krimināllieta Nr. 15220087523 tiesā nav izskatīta, nav saņemti

krimināllietas dokumenti, kas nodibina civiltiesisko atbildību, un apdrošinātājam nav iespējams vispusīgi izvērtēt

krimināllietā sniegtās ziņas, kas tiks vērtētas tiesā, nav iestājušies lēmuma pieņemšanas priekšnosacījumi saskaņā

ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 39. panta 2.1

daļu.

BTA rīcībā esošā informācija nav pietiekoša lēmuma pieņemšanai Atlīdzību lietā un ir nepieciešama

papildus informācija, sakarā ar ko, gaidīs galīgo nolēmumu minētajā krimināllietā.

Lēmums Atlīdzību lietā tiks pieņemts pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas par pieteikto

negadījumu;

2. /Persona D/ un /Persona C/s vēstule AAS “BTA Baltic Insurance Company” par papildus dokumentu

nosūtīšanu ar pielikumu. Vēstulē norādīts, ka saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 39. panta 2.1daļu, BTA kā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam ir

likumiskais pamats pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, pamatojoties uz aprēķinātajiem

nodarītajiem zaudējumiem; to, ka ceļu satiksmes negadījuma apstākļi ir zināmi; pirmstiesas izmeklēšanas gaitā tika

izvērtēta un jau noteikta ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildība par viņiem nodarītajiem

zaudējumiem;

- cietušo /Persona C/ un /Persona D/ 2025. gada 31. jūlija iesniegums tiesai ar lūgumu pievienot lietas

materiāliem pieteikumus par nodarītā zaudējuma kompensāciju un AAS “BTA Baltic Insurance Company” atbildes,

ar pielikumu uz 3 lapām, proti:

1. AAS “BTA Baltic Insurance Company” atbilde par Atlīdzību lietas virzību un nepieciešamajiem

dokumentiem, no kuras izriet, ka uz 2025. gada 17. jūniju BTA rīcībā esošā informācija nav pietiekoša lēmuma

pieņemšanai Atlīdzību lietā un ir nepieciešama papildu informācija, t.i. spēkā stājies tiesas spriedums.

Pagarināts Atlīdzību lietas izskatīšanas termiņš un lēmums tiks pieņemts pēc visu nepieciešamo dokumentu

saņemšanas par pieteikto negadījumu;

2. cietušo /Persona C/ un /Persona D/ vēstule AAS “BTA Baltic Insurance Company” ar pielikumu par

sniegto atbilžu un prasību pret BTA nosūtīšanu uz tiesu zināšanai un pievienošanai kriminālprocesa Nr.

15220087523 materiāliem, lai tiesa uzliktu BTA par pienākumu izmaksāt viņiem atlīdzību, ja BTA atteiks to veikt

bez tiesas iesaistīšanas. Vēlreiz lūdz izskatīt Atlīdzības lietu un izmaksāt agrāk iesniegto atlīdzības summu.

[8] Tiesa augstākminētos pierādījumus novērtē kā ticamus un pieļaujamus, tie attiecināmi uz konkrēto

kriminālprocesu un pierāda apsūdzētā vainīgumu Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā un atspēko apsūdzētā aizstāvības versiju.

[9] Apsūdzētais /Persona A/ tiesas sēdē sevi par vainīgu atzina daļēji, jo negribēja, lai notiek negadījums, tas

notika pēkšņi. Atvainojās cietušajiem. Cietušo /Persona D/ un /Persona C/ pieteiktās morālās kaitējuma

kompensācijas – atzina pilnībā. Uzturēja pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās:

- 2023. gada 9. oktobrī, kā persona pret kuru uzsākts kriminālprocess, liecināja, ka viņam ir “B” kategorijas

vadīšanas tiesības no 1993. gada. /Datums A/ ap plkst. 14.40, /Apdzīvota vieta A/, vadīja transportlīdzekli

/Transportlīdzeklis A/, ar valsts reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs A/, kurš pirms ceļu satiksmes negadījuma bija

tehniskā kārtībā, ar bremžu un stūres iekārtu viss bija kārtībā. Ceļu satiksmes negadījuma brīdī transportlīdzeklī ar

viņu kopā atradās sieva – /Persona B/, kura sēdēja priekšējā pasažiera vietā. Abi bija piesprādzēti.

Vadīja transportlīdzekli /Transportlīdzeklis A/, /Apdzīvota vieta A/, pa autoceļu /Autoceļš A/, ar aptuveni 50

km/h no /Apdzīvota vieta B/ puses, Rīgas pilsētas virzienā, abos virzienos kustība bija intensīva, aptuveni 3. km

(netālu no vietas, kur /Apdzīvota vieta A/ ir zīme, kura uzrāda transportlīdzekļu braukšanas ātrumu), sajuta mutē

saldenu garšu, pēc kā viņam acīs palika tumšs un vairs neko neatceras, viņš pat nesajuta sadursmes sitienu. Kā

nākošo atceras, ka viņu uz nestuvēm lika ātrās palīdzības transportlīdzeklī. Ar veselību vispār viņam problēmu

nebija, vienīgi dažreiz augsts vai zems asinsspiediens. Pēc bildēm saprata, ka viņš iebrauca pretējā braukšanas

joslā, kur izraisīja sadursmi ar pretim braucošo transportlīdzekli (lietas 76. lapa);

- 2025. gada 26. februārī, aizdomās turētā statusā, papildus liecināja, ka liecības, kuras sniedza kā persona,

pret kuru uzsākts kriminālprocess atceras un apstiprina tās.

Ir vesels, dažreiz ir problēmas ar asinsspiedienu, citu veselības problēmu nav. Problēmas ar asinsspiedienu

ir no 2022. gada, ārstē to ar zālēm (lieto Nataspin, pirms ceļu satiksmes negadījuma - Thrombo ASS un Aterolip).

Pirms ceļu satiksmes negadījuma, vasarā, pāris reizes bija palicis slikti (zaudēja samaņu) un viņš to neārstēja, bet

vienkārši gulēja gultā, kamēr paliek labāk. Viņam teica, lai vēršas pie ārstiem, bet viņš to nedarīja, jo viņam tas

nepatīk. Domāja, ka viss pāris tāpat. Ar samaņas zudumiem ne pie viena ārsta nekad nevērsās. /Datums A/, ap

plkst. 14.40, /Apdzīvota vieta A/, tieši pirms ceļu satiksmes negadījuma, viņam palika slikti, precīzāk paskaidrot

nevar. Uzskata, ka dēļ tā, ka tajā dienā nelietoja tabletes pret asinsspiedienu, viņam palika slikti un viņš iebrauca

pretējā braukšanas joslā, kur izraisīja sadursmi, vairāk neko paskaidrot nevar.

Savu vainu atzīst un izdarīto ļoti nožēlo. Apzinās, ka pašam jārūpējas un jāatbild par veselības stāvokli un

apzinās, ka rīkojās nepareizi, nevēršoties pie ārstiem sakarā ar samaņas zudumiem un vispār nepārbauda veselības

stāvokli. Lieto tikai tās tabletes, kuras var nopirkt aptiekā bez receptes. Pilnībā apzinās, ka ir vainīgs, ka iebrauca

pretējā braukšanas joslā un izraisīja sadursmi ar pretim braucošo transportlīdzekli.

Vairs transportlīdzekļus nevada un neaizgāja uz CSDD pagarināt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības (lietas

105. lapa);

- 2025. gada 22. aprīlī, apsūdzētā statusā, papildus liecināja, ka apsūdzība viņam ir saprotama. Savu vainu

neatzīst, jo automašīnu vadīja, nepārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus. Vienā brīdī - pēkšņi zaudēja samaņu un

nākošais, ko atceras, ka bija jau uz nestuvēm. Pašu ceļu satiksmes negadījuma brīdi, neatceras. Uz negadījuma

dienu medicīniskā uzziņa vadīt transportlīdzekļus viņam bija aktīva. Līdz ceļu satiksmes negadījuma dienai viņam

bija pāris reizes samaņu zudumi ar atmiņas traucējumiem. Zāles pret samaņas zudumiem nelieto (lietas 126.-127.

lapa).

[9.1] Papildus tiesas sēdē liecināja, ka uz notikuma brīdi veselība bija normāla, strādāja dārzā, lasīja ābolus.

Tajā dienā nekas nesāpēja. Kad sāka braukt, viss bija labi.

Zaudēja samaņu aptuveni 10-15 sek. pēc tam, kad bija sajutis saldu smaržu mutē. Ārsti saka, ka zaudēja

samaņu jo paaugstinājās asinsspiediens, tas bija pierakstīts medicīniskajā dokumentācijā, spiediens bija 250 uz 150,

kurā tieši medicīniskā dokumentācijā pateikt nevar. Nebija iespējams apturēt transportlīdzekli, jo nezināja, ka

iebrauca pretējā joslā. Uzskata, ka bija par vēlu veikt bremzēšanu, kad sajuta garšu mutē, domā, ka varētu būt

trakāk, jo bija intensīva satiksme. Tad brauca uz 50 km/h. Ja būtu redzējis, tad apstātos.

Nevar paskaidrot, kāpēc lietas materiālos norādīts cits asinsspiediens. Pirms negadījuma nelietoja

medikamentus asinsspiedienam, to mērīja pats. Pie ārsta par to vērsās ļoti sen atpakaļ, bet bija palicis labāk, tāpēc

pie ārsta vairs negāja.

Ja cilvēkam braucot pazūd samaņa, tas krīt uz vienu vai otru pusi, neatlaižot stūri (šajā gadījumā krita uz

kreiso pusi), tāpēc pavirzīja stūri uz kreiso pusi un iebrauca pretējā joslā.

Pirms tam bija īsi samaņas zudumi, bet nebija tik traki kā šajā reizē, par to nebija vērsies pie ārstiem,

neuzskatīja to par kaut ko nozīmīgu. Bija medicīniskā uzziņa. Atzīst, ka zaudēja samaņu.

[10] Apsūdzētajam celta apsūdzība par to, ka viņš, vadot transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes

noteikumus, kā rezultātā vienai cietušajai tika nodarīti smagi miesas bojājumi, kas izraisīja viņas nāvi un diviem

cietušajiem tika nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi

Tiesa vērš uzmanību, ka Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā paredzētajam noziedzīgam nodarījuma ir

blanketā dispozīcija, kas neapraksta noziedzīgā nodarījuma pazīmes, bet norāda uz citu normatīvu aktu, kurā tās

noteiktas.

[10.1] Apsūdzībā norādīts uz sekojošu normatīvu aktu pārkāpumiem:

Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmā daļa, kurā noteikts, ka “Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā

likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku

pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī

jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības”.

Ceļu satiksmes likuma 19. panta trešā daļa, kurā noteikts, ka “Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām

personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu

zaudējumus”.

Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 3. punkts, kurā noteikts, “Ka aizliegts vadīt transportlīdzekli

esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību”.

Ceļu satiksmes likuma 37. pants, kurā noteikts, ka “Latvijā transportlīdzekļi pārvietojas pa ceļa labo pusi”.

Ceļu satiksmes noteikumu 25. punkta 3. apakšpunkts, kurā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītajam ir

pienākums “darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie

(gājēji, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāji)”.

Ceļu satiksmes noteikumu 57. punkts, kurā noteikts, ka “Pirms jebkura manevra – braukšanas sākšanas,

pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.

tml. – transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu

satiksmes dalībnieki, un laikus jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju

nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram”.

Ceļu satiksmes noteikumu 100. punkts, kurā noteikts, ka “Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai

citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi

jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc”.

[10.2] Turklāt, lai iestātos kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas, ir jākonstatē

noziedzīga nodarījuma sastāva obligātās pazīmes, t.sk. tas, ka transportlīdzekļa vadītājs ir pārkāpis Ceļu satiksmes

noteikumus un/vai Ceļu satiksmes likuma prasības, ir iestājušās panta attiecīgajā daļā paredzētās sekas, cēloniskais

sakars starp pieļautiem pārkāpumiem un sekām, transportlīdzekļa vaina ceļu satiksmi reglamentējošo noteikumu

pārkāpšanā un seku izraisīšanā.

[11] Lietā nav strīda par to, ka apsūdzībā norādītā laikā un vietā apsūdzētais vadīja transportlīdzekli un ir

atzīstams par Krimināllikuma 260. panta subjektu – transportlīdzekļa vadītājs.

[11.1] No subjektīvās puses minētie Ceļu satiksmes noteikumi pārkāpti tīši, taču seku subjektīvā puse ir

neuzmanība.

[12] Konkrētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir sabiedriskā drošība transportlīdzekļu kustības un

ekspluatācijas sfērā, vienlaikus nodarot kaitējumu personas veselībai.

Konkrētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse izpaužas apsūdzētajam, pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma

19. panta pirmās un trešās daļas, 28. panta pirmās daļas 3. punkta, 37. panta prasības, kā arī Ceļu satiksmes

noteikumu 25.3., 100. punktu prasības, nerīkojās saskaņā ar šiem noteikumiem, pirms transportlīdzekļa vadīšanas

uzsākšanas objektīvi nenovērtēja savu veselības stāvokli, kas ietekmēja ceļu satiksmes drošību, nepievērsa

pietiekamu uzmanību apkārtnei un tās izmaiņām, nedarīja visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes

dalībnieki, nerīkojās tā, lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas un nenodarītu zaudējumus, kā rezultātā novērsa

uzmanību no brauktuves, iebrauca pretējā braukšanas joslā, kur izraisīja sadursmi ar pretī braucošu automašīnu

/Transportlīdzeklis B/, valsts reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs B/, kuru vadīja /Persona C/.

[12.1] Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā automašīnas /Transportlīdzeklis A/pasažierei /Persona B/ tika

nodarīti smagi miesas bojājumi, kas ir cēloniskā sakarībā ar cietušās /Persona B/ nāvi, kas apstiprinās ar Valsts tiesu

medicīnas ekspertīzes centra eksperta /Persona G/ 2023. gada 12. decembra atzinumu (mirušā tiesu medicīniskā

ekspertīze) Nr. /Numurs E/ (skat. spriedumā [6.6]).

[12.2] Ceļa satiksmes negadījuma rezultātā automašīnas /Transportlīdzeklis B/pasažierei /Persona D/ tika

nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, kas apstiprinās ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperta

/Persona F/ 2024. gada 26. februāra atzinumu (dzīvas personas tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr. /Numurs C/ (skat.

spriedumā [6.4]).

[12.3] Ceļa satiksmes negadījuma rezultātā automašīnas /Transportlīdzeklis B/vadītājam /Persona C/ tika

nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, kas apstiprinās ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperta

/Persona F/ 2024. gada 18. marta atzinumu (dzīvas personas tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr. /Numurs D/ (skat.

spriedumā [6.5]).

[13] Apsūdzētā pieļauto darbību rezultātā ir iestājušās Krimināllikuma 260. panta otrā daļā paredzētās sekas

– cietušajai nodarīti smagi miesas bojājumi, kas ir cēloniskā sakarībā ar cietušās nāvi un diviem cietušajiem vidēja

smaguma miesas bojājumi –, kas ir cēloniskais sakars starp minēto Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpumu un sekām.

Tiesas konstatē inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva obligātās pazīmes, t.sk. to, ka apsūdzētais ir

pārkāpis Ceļu satiksmes likumu un Ceļu satiksmes noteikumus, un ir iestājušās viņam inkriminētā pantā paredzētās

sekas, cēloniskais sakars starp Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un sekām,

transportlīdzekļa vadītāja vaina Ceļu satiksmes likuma un noteikumu pārkāpšanā un seku izraisīšanā.

[13.1] Tiesa uzskata, ka lietā ir iegūti un nostiprināti pietiekami pierādījumi tam, ka apsūdzētais neievēroja

Ceļu satiksmes noteikumu un Ceļu satiksmes likuma prasības, kas norādītas [10.1] punktā, kas bija tiešā cēloniskā

sakarībā ar iestājušām sekām, līdz ar to, ir apstiprinājušies noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādītie faktiskie

apstākļi.

[14] Lietā nav strīda par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu, kas apstiprinās ar Ceļu satiksmes

negadījuma reģistrēšanas protokolu un tā pielikumiem, un atbilst apsūdzētā un cietušo liecinātam.

[15] No apsūdzētā liecinātā izriet, ka pretējā braukšanas joslā viņš iebraucis pēkšņu veselības problēmu dēļ,

un samaņas zaudēšanas ietekmē nav varējis kontrolēt braukšanas virzienu.

Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 3. punkts, kurā noteikts, ka “Aizliegts vadīt transportlīdzekli

esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību”.

[15.1] Tiesa secina, ka apsūdzētajam bija visas iespējas izvērtēt savu veselības stāvokli un atturēties no

transportlīdzekļa vadīšanas.

Apsūdzētā liecinātais, ka viņam pēc ceļu satiksmes negadījuma konstatēts ļoti augsts asinspiediens vai citas

veselības problēmas, kas objektīvi varēja ietekmēt viņa spēju vadīt transportlīdzekli un nezaudēt pār to kontroli, vai

nepieciešamības gadījumā samazināt braukšanas ātrumu, nemainot braukšanas joslu - lietā objektīvi no

medicīniskās dokumentācijas nav konstatētas.

Bez tam, apsūdzētais norāda, ka sajutis simptomus - saldu garšu mutē un smaržu, bet pēc 10-15 sek.

zaudējis samaņu. Minētais liecina, ka apsūdzētajam, sajūtot veselības problēmas, bija iespēja samazināt braukšanas

ātrumu un apstādināt transportlīdzekli, nemainot braukšanas joslu, tādējādi nepārkāpjot ceļu satiksmi

reglamentējošos noteikumus un neizraisot sadursmi.

[15.2] Tiesas ieskatā, minētais liecina, ka apsūdzētais nav pievērsis pietiekamu uzmanību situācijai uz

brauktuves un apkārtnē notiekošam, kā arī savam veselības stāvoklim, kā rezultātā iebrauca pretējā braukšanas

joslā izraisot sadursmi ar pretim braucošo transportlīdzekli.

[16] Tiesa apsūdzētā tiesas sēdē sniegtās liecības vērtē nevis kā patiesas, bet tādas, kas neatbilst lietā

noskaidrotajiem apstākļiem un sniegtas, lai izvairītos no kriminālatbildības.

[17] Tiesa secina, ka apsūdzētais ir atzīstams par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā, un ir sodāms, jo viņa vainīgums ir pierādīts ar kriminālprocesā esošajiem

pierādījumiem, t.i. likumā paredzētajā kārtībā iegūtām un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātajām ticamām,

attiecināmām un pieļaujamām ziņām par faktiem to kopumā un savstarpējā saistībā, uz ko tiesa norādījusi iepriekš.

[18] Tiesai nav šaubu par noziedzīga nodarījuma sastāva esību apsūdzētā darbībā un to atbilstību

Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā paredzētam noziedzīgam nodarījumam, līdz ar ko, lietā ir taisāms notiesājošs

spriedums.

[19] Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un, nosakot soda veidu un

mēru, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, un viņa atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī vainīgās personas resocializācijas iespējas.

[19.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas pieskaitāms

mazāk smagiem noziegumiem, kur no subjektīvās puses noteikumi pārkāpti tīši, taču seku subjektīvā puse ir

neuzmanība.

[19.2] Apsūdzētā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 47. un 48.

panta nosacījumiem tiesa nekonstatē.

Tiesa bez ievērības neatstāj to, ka ceļu satiksmes negadījumā dzīvību zaudēja apsūdzētajam tuvs cilvēks –

sieva, kā arī smagus miesas bojājumus ieguva divi cilvēki.

[20] Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka faktiski dzīvo /Adrese B/, /Adrese C/, deklarētā dzīvesvieta

/Adrese D/, nestrādā, ir pensionārs, pensijas apmēr 600euro, dzīvo viens, bērni lieli, dzīvo atsevišķi, invaliditātes

nav, hroniskas saslimšanas nav, agrāk nesodīts (lietas 108. lapa), nav saukts pie administratīvās atbildības.

[21] Pie minētā tā kopumā, ievērojot likumā noteikto par soda mērķi, un izvērtējusi prokurora viedokli par

soda noteikšanu brīvības atņemšanas veidā, cietušo viedokli, aizstāvja viedokli par attaisnojoša sprieduma

taisīšanu, t.sk. paša apsūdzētā pausto attieksmi, tiesa atzīst, ka sods apsūdzētajam nosakāms probācijas uzraudzības

veidā, t.i. cita soda veidā, ko nosaka inkriminētā panta sankcija.

[21.1] Sankcijā paredzētā pamatsodu piemērošanu, tiesa atzīst par soda mērķim un apsūdzētā personībai

neatbilstošu. Tiesas ieskatā, izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, sekas, kā arī apsūdzētā vecumu, personību,

lietā noskaidroto, nav pamata lemt par smagākā soda veida – brīvības atņemšanas piemērošanu.

Tiesa atzīst, ka, neskatoties uz to, ka pie soda noteikšanas primāri ir vērtējams izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, ir nepieciešams ievērot soda individualizācijas principu, un tiesa nevar

ignorēt apsūdzētā personību, viņa dzīves un darbības aspektus.

[22] No Krimināllikuma 46. panta regulējuma secināms, ka tieši tiesa lemj par nosakāmo sodu, ievērojot

Krimināllikumā izvirzītās prasības soda noteikšanai. Tiesa pievienojas Senāta atziņai, ka, izvērtējot visus apstākļus,

tiesa var piekrist prokurora viedoklim par piespriežamo sodu, taču tai nav pienākuma noteikt tādu sodu, kādu lūdz

prokurors. Tiesa var noteikt personai citu sodu, kas var būt gan vieglāks, gan arī bargāks (Senāta Krimināllietu

departamenta 2021. gada 30. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK 7/2021, ECLI:LV:AT:2021:0430.11370033818.3.L, 9.3.

punkts).

Tiesa pilnībā pievienojas juridiskajā literatūrā izteiktajam viedoklim, ka, saprotot noziedzīgu nodarījumu kā

netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un arī pārkāpēja

interesēm. Visu iesaistīto pušu interešu ievērošana ir svarīgs priekšnosacījums efektīvai kriminālsodu politikai.

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tiesiskais instruments, kas var mazināt ar

noziedzīgo nodarījumu radītās sāpes un ciešanas, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas (Judins A.,

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds. 19.03.2013. Nr.11(762).

Iegūts: https://m.juristavards.lv/zurnals/255471-kriminalsods-nav-valsts-atriebiba-par-izdarito-noziedzigo-

nodarijumu/).

[22.1] Izvērtējot iepriekš konstatētos apstākļus un tiesību doktrīnā nostiprinātās atziņas, tiesa nepiekrīt

prokurora lūgtajam sodam brīvības atņemšanas veidā.

[22.2] Tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, to,

ka lietas materiāli nesatur ziņas, ka pirms un arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apsūdzētais būtu pieļāvis

citus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, agrāk nav sodīts. Tiesa ņem vērā to, ka ne pirms, ne pēc noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas par apsūdzēto nav iegūta nekāda negatīva rakstura informācija, kas norāda uz to, ka

apsūdzētais ir persona, kas nav tendēta izdarīt likumpārkāpumus, apzinās prettiesiskas uzvedības nepieļaujamību un

nepieļaus likumpārkāpumus.

Secināms, ka apsūdzētais kopumā vērtējams kā likumpaklausīga persona, šajā lietā izskatāmajam

noziegumam ir gadījuma raksturs un nepastāv recidīva risks.

[22.3] Līdz ar to, tiesa ir ieguvusi pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs jaunus likumpārkāpumus un

var tikt notiesāts ar probācijas uzraudzību uz 4 gadiem.

Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā soda noteikšanas vispārīgos principus, apsūdzētajam par inkriminēto

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu tiek noteikts individualizēts, pamatots, taisnīgs, samērīgs un atbilstošs sods, kas

sasniegs Krimināllikuma 35. pantā paredzēto soda mērķi

[22.4] Tiesa atzīst, ka soda mērķis konkrētajā lietā ir sasniedzams, apsūdzēto neizolējot no sabiedrības,

dodot apsūdzētajam iespēju turpināt būt sociāli noderīgam sabiedrībai. Neskatoties uz noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem un cietušajiem iestājušamies smagajiem miesas bojājumiem, lietā iegūtās ziņas

kopumā dod pamatu tiesas pārliecībai, ka turpmāk apsūdzētais neizdarīs likumpārkāpumus.

[23] Ar Krimināllikuma 2024. gada 13. jūnija grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, no

Krimināllikuma ir izslēgts 55. pants par nosacītu notiesāšanu, bet 38.1 pants papildināts ar 2.1 un 2.2 daļu. Saskaņā

ar minētās normas 2.1 daļu, ja tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, neizciešot brīvības atņemšanu, turpmāk

neizdarīs likumpārkāpumus, tā var piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu no trim līdz sešiem gadiem arī par

tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem

gadiem, vai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ,nepastāvot šī panta 2.2 daļā minētajiem apstākļiem.

[23.1] Savukārt, Krimināllikuma Pārejas noteikumu 32. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti 2024. gada 12.

decembrī) paredz, ka pamatsodu – probācijas uzraudzība –pilngadīgām personām sāk piemērot par noziedzīgiem

nodarījumiem, kas izdarīti pēc 2024. gada 31. decembra, kā arī pilngadīgām personām, kuras noziedzīgu

nodarījumu izdarījušas līdz 2024. gada 31.decembrim, bet vēl nav notiesātas. Šā likumprojekta anotācijā norādīts,

ka likumprojekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot Krimināllikumā ietverto pārejas periodu, ar kuru paredzēts atteikties

no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību

(14. Saeimas likumprojekta Nr. 808/Lp14 “Grozījumi Krimināllikumā” anotācija).

[23.2] Izvērtējot minēto regulējumu kontekstā ar likuma “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanas

pamatojumu, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam konstatētajos apstākļos kā pamatsods nosakāma probācijas uzraudzība

un piemērojot panta sankcijā noteikto papildsodu.

[23.3] Likumdevējs, ieviešot probācijas uzraudzību kā pamatsoda veidu, ir norādījis, ka tā ir efektīva

alternatīva brīvības atņemšanas sodam. Šāds soda veids ļauj nodrošināt likumpārkāpēja domāšanas un uzvedības

korekciju, kā arī ierobežojumu noteikšanu un kontroli, ņemot vērā personas vecumu, psiholoģiskās īpatnības un

attīstības līmeni. Turklāt probācijas uzraudzība ir noteikta kā nākamais bargākais soda veids aiz brīvības

atņemšanas, jo tās izpildes laikā persona tiek pakļauta dažādām resocializācijas programmām un notiek aktīvs

darbs pie viņas uzvedības un domāšanas maiņas (likumprojekta 2020. gada 17. decembra “Grozījumi

Krimināllikumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 3.-4. lapa).

Likumā noteiktā soda mērķa sasniegšanai probācijas uzraudzība ir atbilstošākais soda veids, jo, izciešot

sodu, apsūdzētajam tiks noteiktas piemērotākās programmas, lai viņu resocializētu un sasniegtu krimināltiesisko

attiecību taisnīgu noregulējumu.

[23.4] Tiesa uzsver, ka tieši probācijas uzraudzība kā soda veids ļauj panākt personas uzvedības un

domāšanas korekciju, dodot iespēju notiesātajai personai mainīties, iekļauties sabiedrībā, pierādot, ka tā spēj

neizdarīt likumpārkāpumus. Probācijas uzraudzība, cita starpā, ļauj arī saglabāt kontroli pār personas uzvedību,

vienlaikus nodrošinot personai motivējošu un atbalstošu vidi uzvedības pārmaiņām.

Tāpat norādāms, ka Krimināllikuma 38.1 panta septītā daļa paredz, ka gadījumā “Ja persona .. bez

attaisnojoša iemesla nepilda .. soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus, tiesa pēc soda izpildes iestādes

iesnieguma saņemšanas aizstāj neizciesto soda laiku, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības

atņemšanas dienu [..]”, tādējādi pilnībā nodrošinot soda represīvo funkciju.

[23.5] Tiesa atzīst, ka, piemērojot tulkošanas metodi, Krimināllikuma 38.1 panta 2.1 daļa ir piemērojama arī

par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, jo pretējā gadījumā likumdevējs pasliktinātu personas stāvokli gadījumos,

kad par smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanu būtu piemērojams vieglāks sods.

[24] Tiesa bez ievērības neatstāj to, ka prokurors, lūdzot piemērot brīvības atņemšanas sodu, tiesu debatēs

nepilnīgi izteicās par apstākļiem, kas būtu par pamatu tieši šāda soda noteikšanai un izslēgtu iespēju noteikt sodu

probācijas veidā.

[25] Tas, ka apsūdzētais neatzīst savu vainīgumu, nav pamats noteikt smagāku sodu, jo personai ir tiesības

sevi neapsūdzēt un tas nav vērtējams par sliktu apsūdzētajam.

[26] Tiesa nekonstatē apstākļus, kas norādītu uz lietas izskatīšanas saprātīgu termiņu neievērošanu.

[27] Tāpat tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu apsūdzētā atbrīvošanai no kriminālatbildības,

soda vai soda izciešanas.

[28] Drošības līdzeklis nav piemērots un tiesa nesaskata nepieciešamību tādu piemērot.

[29] Tiesas sēdē cietušie pieteica morālā kaitējuma kompensāciju - 2 000 euro, katrs, norādot, ka ir

vērsušies apdrošināšanas sabiedrībā, bet izmaksa nav veikta, jo nepieciešams gala nolēmums.

[29.1] Kriminālprocesa likuma 22. pantā garantēts personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts

kaitējums, procesuālās iespējas materiālās un morālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Savukārt, šajā pantā noteiktā pamatprincipa praktisku realizāciju reglamentē Kriminālprocesa likuma 26.

nodaļā “Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana” ietvertā norma. Atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 350. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko

persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo

aizskārumu, fiziskajām ciešanām mantisko zaudējumu. Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmajā daļā norādītas

personas, kurām var uzlikt kompensācijas samaksas pienākumu. Atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. punktam,

pienākumu samaksāt kompensāciju var uzlikt pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā. Savukārt, šā panta otrajā daļā noteikts, ka citos gadījumos kompensāciju nenosaka, bet

kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā.

Kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par tādiem atzīti noziedzīgajā

nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu,

būtiski atšķiras no vispārējās Kriminālprocesa likumā noteiktās kārtības, jaušajos gadījumos kaitējuma

kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē speciālais likums - Sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (turpmāk - OCTA likums) - un saskaņā ar to

izdotie Ministru kabineta noteikumi. Līdz ar to, izlemjot jautājumu par kaitējuma kompensāciju šīs kategorijas

lietās, kriminālprocesa likuma normas piemērojamas tiktāl, ciktāl tās neierobežo OCTA likumā ietvertās speciālās

tiesību normas.

Senāts jau iepriekš vairākkārt norādījis, kā kriminālprocesā no vainīgās personas var tikt piedzīti tie

zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu, vai kuri pārsniedz OCTA likumā vai saskaņā ar to

izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošināšanas atlīdzības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju

kriminālprocesā nenosaka (Augstākās tiesas 2020. gada 21. janvāra lēmums lietā SKK-1/2020, Augstākās tiesas

2020. gada 18. februāra lēmums lietā SKK-93/2020, Augstākās tiesas 2021. gada 28. jūlija lēmums lietā SKK-

432/2021).

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa uzskata, ka pieteiktās cietušo kaitējuma kompensācijas šajā lietā nav

nosakāmas, dodot cietušajiem tiesības prasīt tās atlīdzināšanu OCTA likuma un Civilprocesa likuma noteiktajā

kārtībā.

[30] Nodrošinājuma valsts aģentūra iesniegusi izdevumu aprēķinu Nr. /Numurs G/ administratīvā

pārkāpuma lietā Nr. 15550011122723 (Nodrošinājuma valsts aģentūras lietas Nr. /Numurs H/), no kura redzams, ka

uz 2023. gada 28. decembri lietiskā pierādījuma – transportlīdzekļa /Transportlīdzeklis A/, ar valsts reģ. Nr.

/Reģistrācijas numurs A/ pieņemšanas un glabāšanas izdevumi ir 338,78euro (lietas 103. lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 5. punktu procesuālie izdevumi ir “summas,

kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai”.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu – “Procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu

piedzen no notiesātajiem [..].”

[30.1] Tiesa, pārbaudījusi Nodrošinājuma valsts aģentūras iesniegtos materiālus, atzīst, ka atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 367. un 368. pantam, krimināllietas procesuālie izdevumi 338,78 euro, kas saistīti ar

lietiskā pierādījuma pieņemšanu, pārvietošanu, glabāšanu un sagatavošanu realizācijai ir piedzenamai valsts labā,

jo no Kriminālprocesa likuma 367. panta otrās daļas izriet, ka procesuālos izdevumus, tajā skaitā izdevumus, kas

izlietoti lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai, sedz no valsts līdzekļiem.

Savukārt, Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu

piedzen no notiesātajiem. Tādējādi procesuālie izdevumi no apsūdzētā piedzenami par labu valstij, kas atbilst tiesu

praksei (Latvijas Republikas Senāta 2021. gada 24. marta lēmums lietā SKK-215/2021).

[31] Lietā apsūdzētajam aizstāvību veica zvērināta advokāta palīdze Līna Gavare un zvērināts advokāts

Dagnis Zacmanis, kuriem atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajam un

2009. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1493 pienākas samaksa par veikto darbu procesā

277euro.

Tiesa atzīst, ka no apsūdzētā ir piedzenami procesuālie izdevumi, jo pamatu atbrīvot apsūdzēto no to

samaksas tiesa nekonstatē.

[32] Rīcība ar lietiskiem pierādījumiem, dokumentiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.

panta nosacījumiem, proti, tiesa atzīst, ka informācija, kas atrodas DVD+R diskā un glabājas pie lietas, turpināms

glabāt pie lietas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520. pantu tiesa

nosprieda

/Persona A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260. panta

otrajā daļā un sodīt ar probācijas uzraudzību uz 4 (četriem) gadiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz

5 (pieciem) gadiem.

Notiesātajam ir pienākums 10 darbadienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās reģistrēties Valsts

probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, t.i. – apsūdzētajam jāierodas

soda izciešanai Valsts probācijas dienesta Rīgas Austrumu reģiona teritoriālās struktūrvienības 4. nodaļā Rīgā,

V.Seiles ielā 9-1.

Drošības līdzekli – nepiemērot.

Cietušajai /Persona D/ morālā kaitējuma kompensāciju2 000 euro (divus tūkstošus euro) — šajā lietā

nenoteikt.

Cietušajam /Persona C/ morālā kaitējuma kompensāciju 2 000 euro (divus tūkstošus euro) — šajā lietā

nenoteikt.

Piedzīt no /Persona A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 338,78euro (trīs simti trīsdesmit astoņi euro

78 centus) par transportlīdzekļa /Transportlīdzeklis A/,valsts reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs A/, pārvietošanu un

glabāšanu Nodrošinājuma valsts aģentūrā.

Noteikt 30 dienu termiņu procesuālo izdevumu samaksas labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Procesuālie izdevumi ieskaitāmi — saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, BIC kods

TRELLV22, konta Nr. LV86TREL2140651020000, maksājuma mērķis: NVA lietas Nr. /Numurs H/, EKK 21490,

krimināllieta Nr. 15220087523.

Piedzīt no /Persona A/ valsts labā procesuālos izdevumus 277euro (divi simti septiņdesmit septiņus euro)

par aizstāvju zvērināta advokāta palīdzes Līnas Gavares un zvērināta advokāta Dagņa Zacmaņa sniegto juridisko

palīdzību pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā.

Noteikt 30 dienu termiņu procesuālo izdevumu samaksas labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Procesuālie izdevumi par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību iemaksājami Valsts kases kontā: saņēmējs:

Tiesu administrācija, reģistrācijas numurs 90001672316, BIC kods TRELLV22, konta Nr.

LV05TREL819045814800B, maksājuma mērķis – procesuālie izdevumi kriminālprocesā Nr. 15220087523, vārds,

uzvārds, personas kods.

Maksājumu apliecinoši dokumenti jāiesniedz Rīgas rajona tiesā.

Gadījumā, ja labprātīga izpilde norādītā laikā nenotiek, spriedums par piedziņu valsts labā tiek nodots

piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Lietiskos pierādījumus (dokumentus) – informāciju, kas atrodas DVD+R diskā un glabājas pie lietas,

turpināt glabāt pie lietas.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā no tā pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamība – 2025. gada 8. novembrī.

Tiesnese Inese Siliņeviča