Court fully allows small claims debt recovery for consumer loan including interest and court costs.

NORAKSTS

Lieta Nr. C30556415

Arhīva Nr. C-0308-16

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2016. gada 20. jūnijā

Cēsu rajona tiesa:

tiesnese D. Ročāne

ar tiesas sēdes sekretāri D. Tinusu,

piedaloties prasītājas SIA „Gelvora” pilnvarotai pārstāvei, advokātei Inesei Greķei-Grebņevai, atbildētājas /pers. A/ pilnvarotai pārstāvei

advokātei Ingunai Lambertei,

2016. gada 6. jūnijā izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Gelvora” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2015. gada 29. jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta prasītājas SIA „Gelvora” (turpmāk-prasītāja) maza apmēra prasība pret

atbildētāju /pers. A/ (turpmāk-atbildētāja) par parāda 1476,22 EUR piedziņu, tai skaitā, galvenais parāds 1188,51 EUR, līgumiskie procenti 5,65 EUR,

likumiskie procenti 282,15 EUR.

Ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D. Vilsones 2015. gada 19. oktobra lēmumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 32. 1 panta noteikumiem lieta

nodota izskatīšanai Cēsu rajona tiesai.

Ar tiesneses 2015. gada 2. novembra lēmumu lieta pieņemta Cēsu rajona tiesas tiesneses D. Ročānes tiesvedībā.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka 2006. gada 10. maijā atbildētāja un aizdevēja AS „Swedbank” noslēguši Patēriņa kredīta līgumu Nr. 06-

048768-PT (turpmāk- kredīta līgums). Līgumā pielīgts aizdevuma atmaksas termiņš 2009. gada 15. maijs, pēc kura beigām atbildētājai ir rēķināmi

nokavējuma procenti 4,8 % mēnesī un nokavējuma līgumsods 4,8 % mēnesī. Līgums ir vienpusēji izbeigts 2009. gada 15. maijā, līdz ar to no šī datuma

rēķināmi tikai likumiskie 6 %.

Saskaņā ar 2011. gada 18. februārī noslēgto Cesijas līgumu AS „Swedbank” cedējusi (nodevusi) savas no kredīta līguma izrietošās prasījuma

tiesības UAB „Gelvora” Latvijas filiālei. Saskaņā ar noslēgto cesijas līgumu UAB „Gelvora” Latvijas filiāle ieguvusi prasījuma tiesības uz atbildētājas

saistībām ar tiesībām prasīt visus blakus prasījumus.

Ar 2014. gada 18. decembra Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu Nr.6-12/198523 reģistrēta SIA „Gelvora” pamatkapitāla palielināšana

mantiska ieguldījuma veidā (Komerclikuma 197. panta ceturtā daļa, 201. pants, 153. pants), kas veikta, ieguldot tajā UAB „Gelvora” Latvijas filiāles

uzņēmumu kā organizatoriski saimniecisku vienību Komerclikuma 18. panta izpratnē.

Uzņēmuma pāreja saskaņā ar 2014. gada 17. decembra Nodošanas-pieņemšanas aktu Nr. l ir notikusi līdz ar minētā valsts notāra lēmuma

pieņemšanu, un atbilstoši Komerclikuma 20. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem visa manta, saistības un prasījuma tiesības, kas ietilpa

UAB „Gelvora” Latvijas filiāles uzņēmumā, ir pārgājušas uz SIA „Gelvora”, kas līdz ar to ir kļuvusi arī par pilntiesīgu atbildētājas kreditoru.

Prasītāja ar pieteikumu pret atbildētāju par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā 2014. gada 20. augustā vērsusies Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā. Pieteikums tika iesniegts par atbildētājas neizpildīto maksājumu saistībām, kas sastāvēja no galvenā

parāda 787,94 EUR, procentiem par aizdevuma lietošanu 462,74 EUR, līgumsoda 787,94 EUR, valsts nodevas 40,77 EUR un ar brīdinājuma

izsniegšanu saistītiem tiesas izdevumiem.

Atbildētāja atzinusi maksājumu saistības daļā par galveno parādu 787,94 EUR, procentiem par aizdevuma lietošanu 0,00 EUR, līgumsodu 0,00

EUR, valsts nodevu 40,77 EUR un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītiem tiesas izdevumiem 7,47 EUR. Līdz ar to konstatējams, ka strīds starp pusēm par

saistību esamību un naudas līdzekļu nodošanu/saņemšanu šādā apmērā nepastāv.

2014. gada 26. septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļa pieņēmusi lēmumu nodot piespiedu izpildīšanai

maksājumu saistību atbildētājas atzītajā daļā par galveno parādu 787,94 EUR, valsts nodevu 40,77 EUR un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītiem tiesas

izdevumiem 7,47 EUR.

Pamatojoties uz Civillikuma 1835. pantu un saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 23. maija

spriedumā lietā Nr. SKC-246/2012 minēto tēzi: „kreditors, izvēloties piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nodot parāda atzīto daļu, kurā strīds

nepastāv, vienlaikus saglabā tiesības jautājumu par parāda neatzīto daļu risināt prasības tiesvedības kārtībā”.

Pēc līgumā pielīgtā aizdevuma atmaksas termiņa - 2009. gada 15. maija atbildētājai ir rēķināmi nokavējuma procenti 4,8 % mēnesī (0,16 % dienā).

Prasītājs, piemērojot pielīgto līgumisko procentu likmi 4,8 % mēnesī no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas, aprēķina un no atbildētāja pieprasa

nesamaksātos līgumiskos procentus 5,56 EUR apmērā - cedenta aprēķinātie procenti 29,33 EUR par periodu no kredīta līguma noslēgšanas 2006. gada

10. maija līdz cesijai 2011. gada 18. februārī mīnus atbildējas veiktie maksājumi 23,77 EUR.

Prasītāja sākot ar 2009. gada 15. maiju, piemērojot pielīgto likumisko procentu likmi 6 % gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas,

aprēķina un no atbildētāja pieprasa nesamaksātos likumiskos procentus 257,39 EUR par laiku no līguma izbeigšanas 2009. gada 15. maijā līdz 2014.

gada 26. septembrim (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodaļas lēmuma Nr. 3-12/4785 datums).

2005. gada 7. septembrī starp atbildētāju un aizdevēju AS „Swedbank” noslēgts kredītkartes līgums Nr. 05-088686-RG (turpmāk-kredītkartes

līgums) ar procentu likmi 1,58 % mēnesī un nokavējuma līgumsodu 60 % gadā (0,16% dienā). Parakstot minēto līgumu, atbildētāja apliecinājusi, ka ir

piekritusi bankas vispārējiem darījuma noteikumiem un cenrādim, kas cita starpā paredz aizdevuma lietošanas procentu likmi un līgumsodu, ko apliecina

arī Cedenta izsniegtā izziņa. Atbilstoši līguma noteikumiem kreditors var patstāvīgi izvēlēties saņemto maksājumu attiecināšanas kārtību, ievērojot spēkā

esošos normatīvos aktus. Līgums ir vienpusēji izbeigts 2009. gada 29. novembrī. Līdz ar to no šī datuma rēķināmi tikai likumiskie 6%.

Saskaņā ar 2010. gada 26. novembrī noslēgto Cesijas līgumu Cedents savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no kredītkartes līguma,

cedējis (nodevis) UAB „Gelvora” filiālei Latvijā. Saskaņā ar noslēgto cesijas līgumu UAB „Gelvora” filiāle Latvijā ieguvusi prasījuma tiesības uz

atbildētājas saistībām, ar tiesībām prasīt visus blakus prasījumus.

Ar 2014. gada 18. decembra Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu Nr.6-12/198523 reģistrēta SIA „Gelvora” pamatkapitāla palielināšana

mantiska ieguldījuma veidā (Komerclikuma 197. panta ceturtā daļa 201. pants, 153. pants), kas veikta, ieguldot tajā UAB „Gelvora” Latvijas filiāles

uzņēmumu kā organizatoriski saimniecisku vienību Komerclikuma 18. panta izpratnē.

Uzņēmuma pāreja saskaņā ar 2014. gada 17. decembra Nodošanas-pieņemšanas aktu Nr. l ir notikusi līdz ar minētā valsts notāra lēmuma

pieņemšanu, un atbilstoši Komerclikuma 20. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem visa manta, saistības un prasījuma tiesības, kas ietilpa

UAB „Gelvora” Latvijas filiāles uzņēmumā, ir pārgājušas uz SIA „Gelvora”, kas līdz ar to ir kļuvusi arī par pilntiesīgu atbildētājas kreditori.

Saskaņā ar kredītkartes līgumā pielīgto aizdevuma atmaksas termiņu, atbildētajai bija pienākums pilnā apmērā veikt aizdevuma pamatsummas un

procentu par aizdevuma lietošanu (jeb līgumisko procentu) atmaksu ne vēlāk kā līdz 2013. gada 21. februārim. Atbildētāja savas saistības nav izpildījusi

pienācīgi, tādēļ prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājas saistību izpildi.

Prasītāja pieprasa no atbildētājas nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 1188,51 EUR apmērā.

Saskaņā ar kredītkartes līgumu atbildētājai ir pienākums par aizdevuma lietošanu maksāt līgumiskos procentus 1,58 % mēnesī no neatmaksātās

aizdevuma summas un līgumsodu 57,6% gadā (0,16% dienā) no kavētās maksājuma summas.

Prasītāja, piemērojot pielīgto līgumisko procentu likmi 1,58 % mēnesī no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas, aprēķina un no atbildētājas

pieprasa nesamaksātos likumiskos procentus 24,76 EUR apmērā.

Prasītājs sākot ar 2009. gada 29. novembri, piemērojot pielīgto likumisko procentu likmi 6 % gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas,

aprēķina un no atbildētājas pieprasa nesamaksātos likumiskos procentus 24,76 EUR par laiku no līguma izbeigšanas 2009. gada 29. novembrī līdz

prasības celšanai.

Atbilstoši Civillikuma 1843. pantam, redakcijā, kas tika piemērota saskaņā ar likuma „Par atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma

saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21. pantu līdz 2014. gada 31. decembrim, atbildētājas veiktie maksājumi tika

attiecināti līgumsodā, procentos un galvenajā parāda. Sākot ar 2015.gada 1. janvāri maksājumi tika attiecināti procentos un galvenajā parādā.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas galveno parādu 1188,51 EUR, līgumiskos procentus 5,56 EUR, likumiskos procentus 282,15 EUR, kā arī

tiesas izdevumus – valsts nodevu 221,43 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 1702,35 EUR.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1., 1469., 1472., 1511., 1548., 1579., 1587., 1651. pantu, 1652. panta otrās daļas 3. punktu, 1661., 1662.,

1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1770., 1773., 1779., 3793., 3803., 1828., 1838., 1934., 1943., 1946., 2021. pantu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2015. gada 30. septembrī saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā atbildētāja norādījusi, ka prasību

neatzīst.

Prasītājas SIA „Gelvora” pārstāve advokāte Inese Greķe – Grebņeva (2016. gada 3. jūnija pilnvara Nr. 54P/GELV-2016, orderis Nr. 99153)

2016. gada 6. jūnija tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā celtajā apjomā atbilstoši prasības pieteikumā norādītajiem faktiem un tos apstiprinošiem

apstākļiem.

Papildus norādīja, ka prasība ir celta par diviem līgumiem. Par galvenā parāda samaksu 787,94 EUR apmērā, kas izriet no 2006. gada 10. maija

patēriņa kredīta līguma lietā nav strīda, jo atbildētāja to ir atzinusi, kad saistības izpilde tika prasīta saistības piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā.

Prasītāja ir cēlusi prasību par neatzīto daļu. Parāds ir aprēķināts līdz 2014. gada 26. septembrim, kas ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

zemesgrāmatu nodaļas lēmuma datums. Līdz minētajam datumam prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus 257,39 EUR, ņemot vērā, ka minētais

līgums 2009. gada 15. maijā no AS „Swedbank” puses vienpusēji ir izbeigts. Līguma noteikumi neparedz kārtību, ka būtu jāpaziņo atbildētājai par līguma

izbeigšanu. Ja ir bijis saistību izpildes kavējums, kreditors var atkāpties no līguma, īpaši nepaziņojot atbildētājai. Šāda atkāpšanās ir labvēlīga atbildētājai,

jo līgumiskā procentu likme, kas ir pielīgta pēc minētā līguma - 11% gadā, pārtop par likumiskajiem procentiem – 6% gadā. Līgumisko procentu

atlikums, kas nav samaksāts, ir 5,56 EUR. Kopējā prasības summa par kredīta līgumu ir 262,95 EUR. Patēriņa kredīta līgumā ir pielīgta līgumiskā

procentu likme 11% gadā un nokavējuma līgumsods 0,16% dienā.

2005. gada 7. septembra kredītkartes līgumā, kas noslēgts starp AS „Swedbank” un atbildētāju, ir pielīgta līgumisko procentu likme 1,58%

mēnesī, bet gadā 19,26%, kā arī nokavējuma līgumsods - 60% gadā. Atbildētāja, parakstot kredītkartes līgumu, ir piekritusi AS „Swedbank”

vispārējiem darījuma noteikumiem un šīs kredītkartes lietošanas noteikumiem. Procentu likme ir bijusi nemainīga. Līgums ir vienpusēji izbeigts un lietā

veikts pārrēķins. Atbildētājai tika samazināta līgumisko procentu likme līdz cesijai.

2015. gada 6. janvāra maksājums nekādā veidā nevar tikt uzskatīts tikai par galvenā parāda samaksu, jo atbildētājai bija zināmi līguma noteikumi.

Atbildētājai ir arī sūtīti atgādinājumi pirmstiesas kārtībā, gan arī vienpusējais paziņojums, ar kuru tika atprasīta visa aizdevuma summa, ko prasītāja

nosūtījusi 2013. gada 21. februārī. Arī Civillikuma 1843. panta aktuālā redakcija paredz, ka tie maksājumi, kas ir saņemti pēc 2015. gada 1. janvāra ir

ieskaitāmi procentos un galvenajā parādā. Vispirms ir dzēšami blakus prasījumi, un tikai tad samaksa ir attiecināma galvenajā parādā.

Atbildētāja nav pienācīgā kārtā izpildījusi līguma noteikumus. Kreditors ir pareizi attiecinājis saņemtos maksājumus. Kopējais parāds, kas izriet no

abiem līgumiem, ir 1188,51 EUR, kas ir kredītkartes galvenais parāds, likumiskie procenti 287,71 EUR un līgumiskie procenti 5,56 EUR. Līgumsods ir

samaksāts.

Patēriņa kredīta līguma termiņš ir beidzies 2009. gada 15. maijā, kas ir pielīgto saistību atmaksas termiņš. Atkāpšanās no patēriņa kredīta līguma

ātrāk par šo datumu nav notikusi. Pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā prasītāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas zemesgrāmatu nodaļā iesniegusi par patēriņa kredīta līguma saistību izpildi. Atbildētāja atzinusi galveno parādu 787,94 EUR, kā arī valsts nodevu

40,77 EUR, par ko lietā nav strīda, neatzīstot procentus 462,74 EUR un līgumsodu 787,94 EUR.

Līgumiskie procenti tiek prasīti tādā apmērā, kā tos ir aprēķinājusi AS „Swedbank”. Uz 2009. gada 15. maiju tie ir aprēķināti 29,33 EUR apmērā.

Atbildētāja ir veikusi trīs maksājumus 2012. gada 19. februārī - 28,46 EUR, 2016. gada 30. martā - 28,46 EUR un 2012. gada 30. jūnijā - 28,45

EUR. Maksājumi ir novirzīti līgumsoda un līgumisko procentu dzēšanai. 2012. gadā Civillikuma 1843. pants ir pieļāvis maksājumu novirzīšanu līgumsodā.

Civillikuma 1843. panta vēsturiskā redakcija pieļāva kreditoram un parādniekam tādu maksājumu attiecināšanas kārtību, kādu viņi paši vēlas. Līdzēji,

2006. gadā noslēdzot kredīta līgumu, 6.4. punktā ir noteikuši, ka aizdevējs ir tiesīgs noteikt secību, kādā tiek dzēsti aizdevēja prasījumi pret aizņēmēju.

Uz šī līguma punkta AS „Swedbank” noteikusi, ka ienākušie maksājumi tiek ieskaitīti līgumsodā, procentos un galvenajā parādā. Privātajās tiesībās

pastāv pušu autonomijas princips un ciktāl likumā nav tieši aizliegts, ka puses nedrīkst vienoties tādā vai citādākā veidā, puses brīvi var vienoties par

darījuma noteikumiem. Tāda ir bijusi grozījumu jēga, ko likumdevējs ir pieņēmis, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, kad Civillikuma 1843. pants ir

papildināts ar aizliedzošu teikumu.

Līgumsods bija fiksēts uz līguma beigu datumu 2009. gada 15. maiju 61,60 EUR, kas ir pilnībā dzēsts. Papildus līgumsodu cesionārs nav

aprēķinājis. Procenti bija 29,33 EUR, no kuriem 23,77 EUR ir dzēsti. Likumiskie procenti ir aprēķināti no 787,94 EUR par laiku no 2009. gada 16.

maija līdz 2014. gada 26. septembrim 257,39 EUR. Pēc saistību atmaksas termiņa nekas nav aprēķināts. Precizēja, ka līgumiskie procenti 5,56 EUR ir

aprēķināti līdz 2009. gada 15. maijam.

Zelta kredītkarte bijusi beztermiņa. Atkāpšanās no šī līguma notikusi 2009. gada 29. novembrī, pamatojoties uz līguma 10.7. punktu. To pierāda

parāda aprēķins. Apliecināja, ka parāda aprēķinā kļūdaini norādīts Zelta kredītkartes līguma datums 2005. gada 6. septembris. Līguma numurs ir

redzams cesijas līgumā un šo numuru ir norādījusi atbildētāja, veicot maksājumus. Maksājumi pēc šī līguma ir saņemti 3410,74 EUR apmērā. Līgumiskie

procenti nav palielināti. Ir rēķināti tikai likumiskie procenti no 2009. gada 29. novembra līdz 2015. gada 11. maijam. Pirmais maksājums ir saņemts

2011. gada 1. janvārī un ir ieskaitīts līgumsoda dzēšanai. Arī nākamie saņemtie maksājumi ir ieskaitīti līgumsoda 190,92 EUR dzēšanai. Līgumisko

procentu summa nav palielinājusies. Saņemtais maksājums 3111,96 EUR vispirms tiek ieskaitīts likumisko procentu 966,78 EUR dzēšanai. Pēc tam tiek

dzēsti līgumiskie procenti. Pēc tam tiek dzēsta pamatsummas daļa.

Atbilde atbildētājai par to, kā tiek novirzīts viņas saņemtais maksājums 3111,96 EUR netika sniegta, jo likums neuzliek par pienākumu atbildēt uz

katru transakciju. Ja atbildētāja būtu vērsusies ar rakstveida iesniegumu ar lūgumu izskaidrot, kā tikusi attiecināta viņas veiktā maksājuma summa, vai ar

lūgumu apstiprināt, ka tā tikusi ieskaitīta galvenajā parāda dzēšanai, tad tiku sagatavota atbilde 30 dienu laikā, ka maksājums ir ieskaitīts atbilstoši līguma

noteikumiem.

Apliecināja, ka prasītājai ar vienu cesijas līgumu ir nodotas divas saistības.

Lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā, kā arī piedzīt visus tiesas izdevumus, kas ir samaksāti.

Atbildētājas/pers. A/ pārstāve advokāte Inguna Lamberte (2016. gada 22. janvāra pilnvara, 2015. gada 20. novembra orderis Nr. 03381) 2016.

gada 6. jūnija tiesas sēdē savas pārstāvamās vārdā neatzina prasību pilnā apmērā. Paskaidroja, ka atbildētāja pieteikumu par saistības, kas izriet no

2006. gada 10. maija kredīta līguma, izpildīšanu brīdinājuma kārtībā neatzina pilnā apmērā tā iemesla dēļ, ka galvenais parāds, gan līgumsods un procenti

par aizdevuma lietošanu bija vienādās naudas summās. Līgumsods bija 787,94 EUR un procenti par aizdevuma lietošanu 462,74 EUR. Atbildētāja atzina

parādu 787,94 EUR, valsts nodevu un izdevumus, kas saistīti ar bezstrīdus piedziņu. Vairākkārt atbildētāja ir griezusies Patērētāju tiesību aizsardzības

institūcijās un pateicoties to atzinumiem un SIA „Gelvora” paskaidrojumiem šai institūcijai, līgumsods un procenti par aizdevuma lietošanu tika ievērojami

samazināti. Atbildētāja uzskata, ka viņa visu, ko viņa uzskata par pamatotu, ir prasītājai samaksājusi, vai arī atzinusi savu parādu, sniedzot paskaidrojumu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļai.

Atbildētaja ir iesniegusi maksājuma uzdevumu par to, ka 2015. gada 6. janvārī viņa ir samaksājusi visu galveno parādu – 3111,96 EUR pēc Zelta

kredītkartes līguma. Nav saņēmusi no prasītājas paziņojumu par to, kā šī naudas summa tiek sadalīta parāda dzēšanas grafikā. Tikai saņemot parāda

summas aprēķinu kopā ar prasības pieteikumu, atbildētāja ir bijusi informēta par šādu aprēķinu un samaksātās summas sadali. Civillikuma pants, kas bija

spēkā saistības rašanās brīdī, nosaka, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumus vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos,

bet tālāk atlikušo summu izmanto pamatkapitāla dzēšanai. Atbildētāja ir samaksājusi visu savu parādu 2015. gada 6. janvārī. Līdz ar to nebija pamata

prasītājai šo naudas summu sadalīt. Līdz ar to netiktu tālāk aprēķināti likumiskie procenti no dienas, kad tika samaksāta visa pamatparāda summa.

Atsaucās uz Civillikuma 1716. pantu par to, ka līgumsods nevar pārsniegt 10 % no pamatparāda summas. To var rēķināt uz 2009. gada 29. novembri.

Likumiskie procenti ir 991,54 EUR. Atbildētāja uzskata, ka šī summa, ņemot vērā pamatparāda summu 3111,96 EUR, nav aprēķināma šādā apjomā

991,54 EUR. Atbildētāja ir samaksājusi šo pamatparādu 2015. gada 6. janvārī, un tas bija jāņem vērā prasītājai, veicot parāda aprēķinu.

Atbildētāja ir piekritusi, ka maksājumi, ko viņa ir veikusi 2011. gadā 99,60 EUR apmērā un arī pārējie maksājumi, kas ir veikti 2012. gadā, tika

novirzīti procentiem par aizdevuma lietošanu un līgumsodam, uzskatot, ka ar šīm naudas summām tiek dzēsti procenti un līgumsods. Atbildētāja nepiekrīt

tam, kā ir sadalīti šie 3111,94 EUR, uzskatot, ka tā bija jānovirza pamatparāda dzēšanai.

Līgumiskie procenti 329,59 EUR uz līguma izbeigšanas dienu 2009. gada 29. novembri nav pamatoti aprēķināti. Pret norādītajiem līgumu

izbeigšanas datumiem neiebilst.

M o t ī v u d a ļ a

Tiesa, uzklausot prasītājas pilnvaroto pārstāvi advokāti Inesi Greķi- Grebņevu, atbildētājas /pers. A/ pārstāvi advokāti Ingunu Lamberti, pārbaudot

un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā tālāk minēto apsvērumu dēļ.

Lietā nav strīda par to, ka starp AS „Hansabanka” kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju 2006. gada 10. maijā noslēgts kredīta līgums par

aizdevuma 4350 Ls izsniegšanu atbildētājai ar atmaksas termiņu – 2009. gada 15. maiju, bet 2005. gada 7. septembrī - kredītkartes līgums ar

kredītlimitu 860 Ls (lietas 15., 16. lapa).

No tiesai pieejamās Lursoft datu bāzes konstatējams, ka kopš 2009. gada 17. marta AS „Hansabanka” nosaukums mainīts uz AS „Swedbank”.

Starp AS „Swedbank” un UAB „Gelvora” filiāle Latvijā 2010.gada 26. novembrī noslēgts cesijas līgums GELV003 (lietas 18., 19. lapa), saskaņā

ar kuru un tā pielikumu Nr. 1 AS „Swedbank” savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no kredīta līguma un kartes līguma, cedējusi UAB

„Gelvora” filiāle Latvijā (lietas 18.-22. lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka prasītāja lietā - SIA „Gelvora” ir UAB „Gelvora” filiāles Latvijā tiesību un saistību pārņēmēja.

Minētais fakts ir konstatēts virknē spriedumu, kuros prasītāja UAB „Gelvora” filiāle Latvijā aizstāta ar SIA „Gelvora”, tai skaitā, 2015. gada 24.

marta spriedumā civillietā Nr. C2838981 konstatēts, ka ar pieteikumam pievienotajiem dokumentiem – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2014.

gada 20. oktobra un 2014. gada 18. decembra lēmumiem un nodošanas-pieņemšanas aktu, pieteicēji ir pierādījuši, ka SIA „Gelvora” ir pārņēmusi UAB

„Gelvora” filiāli Latvijā, kas veikta, ieguldot UAB „Gelvora” Latvijas filiāles uzņēmumu kā organizatoriski saimniecisku vienību SIA „Gelvora”

pamatkapitāla palielināšanai Komerclikuma 18.panta izpratnē. Uz minētajiem pierādījumiem prasītāja ir atsaukusies arī konkrētajā lietā.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta otrās daļas noteikumiem fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā

civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Tiesas ieskatā minētā tiesību norma piemērojama arī šajā lietā, neskatoties uz to, ka atbildētājs konkrētajā lietā ir cits, jo minētā fakta būtība

nemainās atkarībā no tā, kas ir otrs lietas dalībnieks.

Ņemot vērā minēto, kā arī Civillikuma (turpmāk-CL) 1805. pantā noteikto, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz

šā pamata rīkoties ar prasījumu, [..] izlietot to pret parādnieku, atzīstams, ka prasītāja ir pierādījusi savas prasījuma tiesības pret atbildētāju pēc abiem

līgumiem.

Kredīta līguma 3.1., 4.1. un 6.1. punktos atbildētāja apņēmusies atmaksāt aizdevumu un procentus, veicot ikmēneša maksājumus saskaņā ar

līguma noteikumiem un grafiku līdz 2009. gada 15. maijam.

Atbildētāja uzņemtās saistības nav pienācīgi pildījusi, pieļāvusi maksājumu kavējumus, nenomaksājot pamatparāda un nolīgto procentu

maksājumus. Minēto pierāda kredīta izrakts (lietas 23.-26. lapa), no kura redzams, ka atbildētāja kopš 2009. gada 15. februāra sākusi kavēt

maksājumu veikšanu.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja ar pieteikumu par saistības, kas izriet no minētā līguma, piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ir vērsusies

pret atbildētāju Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā. Atbildētāja ir atzinusi parāda pamatsummu 787,94 EUR apmērā,

neatzīstot nolīgtos procentus un līgumsodu. Līdz ar to viņas saistība, kas izriet no kredīta līguma, 787,94 EUR apmērā ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2014. gada 26. septembra lēmumu ir nodota piespiedu izpildīšanai (lietas 14. lapa).

No prasības summas aprēķina, kas veikts atbilstoši kredīta izrakstam (lietas 12. lapa), atbildētājas veiktajiem maksājumiem un Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2014. gada 26. septembra lēmuma, izriet, ka atbildētājas parāds ir procenti par

aizdevuma izmantošanu 5,56 EUR un likumiskie procenti 257,39 EUR par laiku no 2009. gada 6. maija līdz 2014. gada 26. septembrim.

Tiesa konstatē, ka līdzēji kredīta līgumu juridiski nav apstrīdējuši, tātad tas atzīstams par tiesīgi noslēgtu, kas atbilstoši CL 1587.pantam uzliek

līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto.

Atbilstoši CL 1934. pantam ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā

pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums daļā par līgumisko procentu 5,56 EUR apmērā ir pamatots un likumīgs.

CL 1753. pantā noteikts procentu vispārīgais jēdziens, nosakot, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai

citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu

uz tiesisku darījumu, vai uz likumu (CL 1756.pants).

Noslēdzot kredīta līgumu, puses ir vienojušās par 11 % gadā par aizdevuma lietošanu. Līdz ar to secināms, ka prasītājai ir tiesības saņemt līgumā

pielīgtos procentus par kapitāla lietošanu.

No lietā esošā parāda aprēķina redzams, ka prasītājs kredīta līgumā pielīgto procentu parādu par aizdevuma lietošanu 5,56 EUR apmērā

aprēķinājusi par laiku līdz kredīta līguma beigu datumam – 2009. gada 15. maijam.

Tiesa uzskata, ka procenti par aizdevuma lietošanu pamatoti prasīti par laiku līdz 2009. gada 15. maijam, kad beidzies līguma termiņš.

Tāpat tiesa nekonstatē kļūdas parāda aprēķinā, jo tas atbilst lietā esošajā kredīta izdrukā ietvertajai informācijai attiecībā uz veiktajiem procentu

maksājumiem un to parādu. No minētās kredīta izdrukas redzams, ka atbildētāja procentu maksājumus pārtraukusi veikt 2009. gada 15. februārī.

Tiesa ņem vērā arī to, ka atbildētāja nav cēlusi iebildumus ne pret lietā esošo parāda aprēķinu, ne pret kredīta izdrukā ietverto informāciju, nav

iesniegusi arī citu parāda aprēķinu.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami procenti par aizdevuma lietošanu 5,56 EUR apmērā par laiku no 2009. gada 15. februāra

līdz 2009. gada 15. maijam.

Tiesa atzīst, ka apmierināma arī prasība daļā par likumisko procentu 257,39 EUR apmērā piedziņu pēc kredīta līguma.

CL 1759.pants paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu. Atbilstoši CL

1765. pantam likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Tiesa uzskata, ka prasītāja pamatoti izvirzījusi prasījumu par likumisko procentu piedziņu par laiku no 2009. gada 16. maija līdz 2014. gada 26.

septembrim. Likumiskie procenti aprēķināti, ievērojot Civillikuma 1765. pantā noteikto procentu apmēru, tas ir 6% no neatmaksātās aizdevuma summas

gadā. Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami likumiskie procenti par laiku no 2009. gada 16. maija līdz 2014. gada 26. septembrim

257,39 EUR apmērā.

Līdz ar to par nepamatotiem atzīstami atbildētājas pārstāves iebildumi pret prasību daļā par parāda piedziņu pēc kredīta līguma attiecībā par to, ka

sākotnēji prasītāja, iesniedzot pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, bija pieprasījusi daudz lielāku procentu un līgumsoda

apmēru, un tikai pēc vēršanās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā prasītāja prasītos procentus un iepriekš aprēķināto līgumsodu ievērojami

samazinājusi. Šāda prasītājas rīcība neatbrīvo atbildētāju no uzņemto saistību un likuma normu izpildes attiecībā uz pielīgto un likumisko procentu

samaksu. Tādēļ atbildētājas pārstāves iebildumi kā nepamatoti un nelikumīgi noraidāmi.

Tiesa atzīst, ka apmierināma arī prasība daļā par pamatparāda piedziņu pēc kredītkartes līguma 1188,51 EUR apmērā.

Tiesa konstatē, ka arī kredītkartes līgums juridiski nav apstrīdēts, tātad tas atzīstams par tiesīgi noslēgtu, kas atbilstoši CL 1587.pantam uzliek

līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Tiesai nav šaubu par to, ka pušu starpā noslēgtais kredītkartes līgums ir aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru atbildētājai jāatdod tāda summa, kādu

kā aizdevumu viņa ir aizņēmusies.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja vienpusēji atkāpusies no līguma, un tas izbeigts 2009. gada 29. novembrī.

No lietā esošā parāda aprēķina redzams, ka uz kredītkartes līguma izbeigšanas dienu – 2009. gada 29. novembri atbildētājas parāds bijis - parāda

pamatsumma 3111,96 EUR, procenti par aizdevuma lietošanu, līgumsods 190,92 EUR, bet pēc atbildētājas veiktajiem maksājumiem parāds uz prasības

pieteikuma sagatavošanas brīdi aprēķināts 1213,27 EUR apmērā, tai skaitā, pamatparāds 1188,51 EUR, likumiskie procenti 24,76 EUR.

No atbildētājas pārstāves izteiktajiem iebildumiem pret prasību minētajā daļā izriet, ka atbildētāja nepiekrīt tikai tam, ka 2015. gada 6. janvārī

iemaksāto summu 3111,94 EUR apmērā prasītāja novirzījusi vispirms līgumisko, tad daļēji likumisko procentu dzēšanai un tikai daļu 1923,45 EUR

apmērā pamatparāda dzēšanai.

Tiesa, pretēji atbildētājas pārstāves paustajam viedoklim, uzskata, ka prasītāja saņemto maksājumu pamatoti ir novirzījusi vispirms procentu

dzēšanai un tikai pēc tam pamatparāda dzēšanai, jo saskaņā ar CL 1843. panta noteikumiem, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa

maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar

mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķina un par to kvitējis.

Lietā nav pierādījumu tam, ka prasītāja bijusi ar mieru saņemto maksājumu pieņemt tieši tikai uz kapitāla rēķina, ko apliecinātu tās kvitējums.

Tieši pretēji, neilgi pēc maksājuma saņemšanas prasītāja 2015. gada 29. jūlijā ir cēlusi prasību tiesā par parāda piedziņu, norādot, ka saņemtais

maksājums ir novirzīts līgumisko procentu, daļēji likumisko procentu un pēc tam daļēji pamatsummas dzēšanai, tādējādi darot zināmu saņemtā

maksājuma ieskaitīšanu.

Tiesas ieskatā atbildētāja nepamatoti cēlusi iebildumus par to, ka prasītāja nav informējusi par saņemtā maksājuma novirzīšanu.

Šādu pienākumu tai neuzliek likums, arī līgumā šāds prasītājas pienākums nav pielīgts.

Tas, ka atbildētāja maksājuma mērķī norādījusi tikai pamatsummas atmaksu, neliedz prasītājai saņemto maksājumu ieskaitīt atbilstoši CL 1843.

panta noteikumiem vispirms procentos un tad pamatparādā.

Līdz ar to atbildētājas pārstāves iebildumi par 2015. gada 6. janvārī saņemtā maksājuma ieskaitīšanu vispirms procentos atzīstami par

nelikumīgiem, nepamatotiem un tādēļ noraidāmi.

No lietā esošā kredīta izraksta (lietas 29. lapa) redzams, ka atbildētāja nav pildījusi ar kredītkartes līgumu uzņemtās saistības, nav maksājusi

procentus par izlietoto aizdevumu kopš 2009. gada 15. augusta.

Atbildētāja nav iebildusi pret to, ka viņas pamatparāds uz kredītlīguma izbeigšanas brīdi bijis 3111,96 EUR.

Tā kā tiesa par pareizu atzinusi to, kā prasītāja ieskaitījusi 2015. gada 6. janvārī saņemto atbildētājas maksājumu, tad no atbildētājas prasītājas

labā piedzenams pamatparāds pēc kredītkartes līguma 1188,51 EUR apmērā.

Atbilstoši iepriekš izklāstītajai argumentācijai attiecībā par likumisko procentu piedziņu no atbildētājas piedzenami arī likumiskie procenti

24,76 EUR apmērā.

Tiesa nekonstatē kļūdas parāda aprēķinā pēc kredītkartes līguma. Tas atbilst lietā esošajā kredīta izrakstā ietvertajai informācijai par aprēķināto

pamatparādu, procentiem un saņemtajiem maksājumiem.

Tiesa ņem vērā arī to, ka atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret minētajā kredīta izdrukā ietverto informāciju.

Tādējādi prasība ir apmierināma pilnībā un no atbildētājas prasītājas labā pēc kredīta un kredītkartes līgumiem piedzenams parāds pavisam kopā

1476,22 EUR, tai skaitā, pamatparāds 1188,51 EUR, līgumiskie procenti 5,56 EUR, likumiskie procenti 282,15 EUR.

Tiesa atzīst, ka pilnībā apmierināms prasītājas lūgums par tiesas izdevumu piedziņu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas

noteikumiem pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Tādējādi no atbildētājas prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi saskaņā ar kvītīm lietā – valsts nodeva 221,43

EUR (lietas 9. lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 EUR (lietas 11.

lapa), pavisam kopā no atbildētājas prasītājas labā piedzenami 1702,35 EUR.

No atbildētājas saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas un 42. panta pirmās daļas noteikumiem valsts ienākumos piedzenami tiesas

izdevumi - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 1,54 EUR, kas nav samaksāti

iepriekš.

Prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas

likumiskos 6% gadā no piedzītās parāda pamatsummas 1188,51 EUR, ievērojot CL 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204. 1 panta noteikumiem atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu, 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

apmierināt pilnībā prasītājas SIA „Gelvora” maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no atbildētājas /pers. A/ par labu SIA „Gelvora” parādu pēc 2006. gada 10. maija Patēriņa kredīta līguma Nr. 06-048768-PT 262,95

EUR (divsimt sešdesmit divus euro 95 centus), tai skaitā, nolīgtie procenti 5,56 EUR (pieci euro 56 centi), likumiskie procenti 257,39 EUR (divsimt

piecdesmit septiņi euro 39 centi), pēc 2005.gada 7. septembra Zelta kredītkartes līguma Nr. 05-088686-RG 1213,27 EUR (tūkstoš divsimt trīspadsmit

euro 27 centus), tai skaitā, pamatparāds 1188,51 EUR (tūkstoš simt astoņdesmit astoņi euro 51 cents), likumiskie procenti 24,76 EUR (divdesmit četri

euro 76 centi), un tiesas izdevumus – valsts nodevu 221,43 EUR (divsimt divdesmit vienu euro 43 centus), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par

tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 EUR (četrus euro 70 centus), pavisam kopā 1702,35 (tūkstoš septiņsimt divus

euro 35 centus), kas ieskaitāmi prasītājas kontā Nr. LV46HABA0551039500305 AS „Swedbank”.

Noteikt prasītājai SIA „Gelvora” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas /pers. A/ likumiskos 6% gadā no piedzītās parāda

pamatsummas 1188,51 EUR, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no atbildētājas /pers. A/ valsts ienākumos tiesas izdevumus - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 1,54 EUR (vienu euro 54 centus).

Noteikt atbildētājai /pers. A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2016. gada 4. jūlija.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pilna teksta sastādīšanas dienas – 2016. gada 4. jūlija, iesniedzot

apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) D. Ročāne

NORAKSTS PAREIZS

Cēsu rajona tiesas tiesnese D. Ročāne

Cēsīs 04. 07. 2016.