Court orders landlord to collect rent and damages from tenants for residential lease termination.

Lietas Nr. C28347913

Lietas arhīva Nr. C-0504-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 27.februārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa tiesnese I.Augustāne ar tiesas sēdes sekretāri L.Pelēci, piedaloties SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim

/pers.M/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par

dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un

maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda un līgumsoda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2013.gada 31.maijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla tiesā prasību /pers. B/, /pers. C/ un /pers.

D/ par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas

un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda un līgumsoda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību

pārņēmēja saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija

dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko māju /adrese/.

2004.gada 2.novembrī Rīgas domes pašvaldības uzņēmums „Kurzemes nami”, pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta dzīvokļu

pārvaldes rekomendāciju Nr.0030554, noslēdza Dzīvojamo telpu īres līgumu ar atbildētāju /pers. B/ par dzīvojamās telpas Nr.28, kas atrodas /adrese/,

izīrēšanu uz nenoteiktu laiku. Atbildētājai/pers. B/ un viņas ģimenes locekļiem dzīvoklis tika nodots ar 2004.gada 11.novembra pieņemšanas un

nodošanas aktu.

Saskaņā ar Rīgas domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr. 2521 „Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” tiek piemērota dzīvojamo telpu īres maksas Ls 0,35 mēnesī, savukārt ar

2008.gada 1.augustu Ls 0,45 apmērā.

Saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr. 2850 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres

maksas noteikšanas kārtību” 11.punktu noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgā izīrētās dzīvojamās

telpas platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Prasītājs, izrakstot rēķinu, norāda, kur var iepazīties ar

obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkuma nākamajam gadam.

Saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.22850 „Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” dzīvojamo telpu īres maksa dzīvojamām telpām Rīgas pilsētas

pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, kā arī atsevišķiem dzīvokļiem un dzīvojamām telpām veido: dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās

mājas pārvaldnieks, peļņa.

2006.gada 12.decembra MK noteikumi Nr.999 nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Līguma 2.1.punktā noteikts, ka īrniekam ir pienākums savlaicīgi – ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša pēdējam datumam samaksāt īres maksu un veikt

maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, bet atbildētāji maksājumus veikuši neregulāri un nepilnā apmērā. Atbildētāju parāds par īri

un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2004.gada 2.novembra līdz 2013.gada 30.aprīlim ir Ls 2884,44. Parāda apmērs

pārsniedz triju mēnešu maksājumu summu un atbildētājiem visu šo laiku bijusi iespēja lietot dzīvokli. Atbildētāji brīdināti par parāda esamību un tā

nenomaksāšanas sekām ar 2012.gada 7.novembra brīdinājumiem un publikāciju laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Brīdinājumos noteiktajā termiņā parāds

nav nomaksāts.

Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1panta pirmās daļas 1.un 2.punktu, prasītājs prasa atbildētāju izlikšanu no dzīvokļa /adrese/,

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās

telpas lietošanu, jāmaksā dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Līguma 2.1.punkts paredz, ka minētie maksājumi par iepriekšējo mēnesi

jāveic līdz kārtējā mēneša 30.datumam, bet prasītājam saskaņā ar līguma 2.4.punktu, maksājumu kavējuma gadījumā, ir tiesības aprēķināt un saņemt no

atbildētājiem līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Atbildētāji jau ilgstoši - kopš 2004.gada 2.novembra maksājumus veikuši neregulāri un nepilnā apmērā - nav pilnībā samaksājuši par dzīvojamās

telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to par laika periodu no 2004.gada 2.novembra līdz 2013.gada 30.aprīlim atbildētāju

pamatparāds prasītājam ir Ls 2884,44, savukārt līgumsods par laika periodu no 2009.gada 3.marta līdz 2013.gada 1.aprīlim Ls 2168,31.

2015.gada 19.janvārī tiesā saņemts prasības pieteikuma pieaugums, kurā norādīts, ka laika posmā no prasības iesniegšanas ir palielinājies parāds

par dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī attiecīgi ir pieaudzis līgumsoda apmērs. Pamatparāds

uz 2014.gada 1.javnāri ir EUR 5 573,74 , līgumsods EUR 4 957,76.

Pamatojoties uz augstākminēto, Civillikuma 1., 1587.,1672.,1720.pantu, likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu, 10.panta otro daļu

un 11.1pantu, prasītājs lūdz tiesu izbeigt 2004.gada 2.novembra Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar atbildētāju /pers. B/; izlikt /pers. B/, /pers.

C/ un /pers. D/ un nepilngadīgo /pers. H/ ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt solidāri no

/pers. B/, /pers. C/ par labu prasītājam maksājumu parādu 1 848,47 EUR par laika periodu no 2004.gada 1.novembra līdz 2009.gada 1.janvārim;

piedzīt solidāri no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par labu prasītājam maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu

3 735,27 EUR par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.janvāram; piedzīt solidāri no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par labu

prasītājam līgumsodu 4957,76 EUR par laika periodu no 2009.gada 3.marta līdz 2015.gada 1.janvārim; atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos

procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei; piedzīt no /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ prasītāja labā visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers.M/ prasību uzturēja pilnā apmērā un lūdza to apmierināt, papildus paskaidroja, ka apstākļi nav mainījušies un

parāds nav nomaksāts.

Atbildētāji/pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradušies. Par tiesas sēdi viņiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesas pavēstes tiesā saņemtas atpakaļsūtījumā ar norādi, ka beidzies glabāšanas laiks.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona nav tiesai norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tiesas pavēste atbildētājiem nosūtītas 2014.gada 28.maijā ierakstītā pasta sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir atbildētāju

deklarētā dzīvesvieta. Papildus adrese deklarācijā nav norādīta, kā arī atbildētāji nav tiesai norādījuši citu adresi saziņai ar tiesu. Tādējādi saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.1pantu ir uzskatāms, ka atbildētājiem par tiesas sēdi ir paziņots.

Atbildētājas /pers.B/ deklarētā dzīvesvieta norādīta kā adrese 2014.gada 26.augustā tiesā saņemts paziņojums no LR Tieslietu ministrijas Tiesiskās

sadarbības departamenta par to, ka no Spānijas kompetentās iestādes saņemts apliecinājums par tiesas dokumentu izsniegšanas neiespējamību /pers. B/

(lietas 72.lapa).

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.

M o t ī v u d a ļ a

Uzklausījusi prasītājas pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos materiālus un apsvērusi prasībā izklāstītos

argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāji nav izmantojuši savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradušies uz tiesas sēdi, nav snieguši paskaidrojumus, nav

cēluši iebildumus pret prasību un nav apstrīdējuši prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņiem nav pamatotu iebildumu pret prasību,

un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem.

Starp PU „Kurzemes nami” un atbildētāju /pers. B/ 2004.gada 2.novembrī noslēgts Dzīvojamo telpu īres līgums par telpām, kas atrodas /adrese/.

Savukārt no Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu apmaiņas nodaļas izdotās rekomendācijas Nr.030554 par dzīvojamās telpas izīrēšanu

redzams, ka atbildētāja /pers. B/ ir tiesīga noslēgt īres līgumu par dzīvojamo telpu – /adrese/ un kopā ar /pers. C/, /pers. H/ un /pers. D/ aizņemt

dzīvojamo platību pēc adreses /adrese /.

Bez tam no paziņojuma par dzīvojamo telpu adreseredzams, ka dzīvojamo telpu lietošanas tiesības ir īrniekam /pers. B/, lietotājiem /pers. C/, /pers.

D/ un /pers. H/.

Ar tiesā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un paskaidrojumiem tiesas sēdē Prasītājs pierādījis, ka Atbildētāji aizņem strīdus dzīvojamo telpu,

pamatojoties uz iepriekš minēto Dzīvojamās telpas īres līgumu.

No 2010.gada 29.decembra reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs ” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas

namu pārvaldnieks”. Bez tam SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību

pārņēmēja saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa nosaka, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Ar iesniegto aprēķinu, kas nav apstrīdēts, ir apstiprināts, ka dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par pamatpakalpojumiem parāds izveidojies no

2004.gada. Atbildētājiem nav liegta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus. Parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem

2015.gada 1.janvārī sastāda 5 573,74 euro, ko pierāda parāda aprēķins.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tā kā nav pierādīts, ka parāds par dzīvojamās telpas īri

un pamatpakalpojumiem būtu samaksāts, tiesa atzīst, ka kopējais parāds 5 573,74 euro ir pamatots un piedzenams par labu prasītājam pilnā apmērā

solidāri no atbildētājiem.

Ņemot vērā, ka atbildētājs /pers. D/ kļuva pilngadīgs 2008.gada 27.decembrī, prasītājs parāda summu ir sadalījis divās daļās, lūdzot piedzīt parādu

par periodu no 2004.gada 1.novembra līdz 2009.gada 1.janvārim 1 848,47 euro apmērā solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ un parādu par

periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.janvārim 3 725,27 euro apmērā solidāri no atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu laikā.

No Līguma 2.4.punkta izriet, ka puses vienojušās, ka par kavētiem norēķiniem klients maksā līgumsodu 0,2 % apmērā no kopējās parāda summas

par katru kavēto dienu.

Saskaņā ar parāda aprēķinu, laika posmā no 2009.gada 3.marta līdz 2015.gada 1.janvārim mēnesim Atbildētāji kavējuši maksājumus un līgumsods

par šo periodu aprēķināts 4 957,76 euro apmērā.

Ņemot vērā to, ka tiesa ir konstatējusi, ka saistība, kas izriet no 2004.gada 2.novembrī noslēgtā Dzīvojamo telpu īres līguma, atbildētājiem ir

saistoša, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt gan pamatparāda atmaksu, gan arī līgumsodu saskaņā ar līguma 2.4.punktu par maksājumu termiņa

kavējumu.

Šajā sakarā tiesa norāda, ka, lai gan līgumsods nav aprobežots, tomēr likumdevējs ar Civillikuma 1724.1pantu norādījis, ka līgumsoda cietējs var

lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto

zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Savukārt tiesas pienākums ir izvērtēt norādīto saistību un prasījumu tiesisko pamatojumu kontekstā ar

samērīguma un taisnīguma principu, ievērojot Civillikuma normu jēgu.

Senāta judikatūrā, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-441, 2005.gada 26.janvāra spriedumu lietā

Nr.SKC-48, 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr.SKC-212, 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-113, Senāts atzinis, ka jautājums par

līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos apstākļus, izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības

apziņu un vispārējiem tiesību principiem.

Tomēr tā kā neproporcionālais līgumsoda lielums likumā atstāts atklāta juridiskā jēdziena formā, tas katrā konkrētā gadījumā izvērtējams atbilstoši

lietā nodibinātajiem faktiskajiem apstākļiem.

Līgumsods saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu ir pametums, ko kāds uzņēmies ciest sakarā ar savu saistību, ja viņš šo saistību neizpildītu vai

neizpildītu pienācīgi. No minētās likuma normas konstatējams, ka līgumsods, kas nav noteikts konkrētā summā, bet procentos, var augt līdz bezgalībai.

Kā atzinis Senāta Civillietu departaments 2008.gada 14.maija spriedumā lietā SKC-212, kur vērtēta līgumsoda apmēra pamatotība, likumā nevar būt

ietverta šāda līgumsoda būtība. Civillikums neaizliedz līgumsoda noteikšanu procentuālā izteiksmē, bet ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana kļūst

par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principus.

Līdz ar to, sakarā ar likuma tieša norādījuma neesamību jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā

ar Civilprocesa likuma 5.panta piekto daļu. Samērojot pušu tiesiskās intereses nolūkā nodrošināt prognozējamas un atbildīgas civiltiesiskās apgrozības

attiecības, lai šīs lietas ietvaros līgumsods nodrošinātu prasītāja zaudējumu atlīdzību, tiesa uzskata, ka līgumsods nosakāms mazākā apmērā, nekā to lūdz

prasītājs. Tiesa atzīst, ka līgumsods 10 % apmērā no kavētā pamatparāda maksājuma būtu vērtējams kā saprātīgs un taisnīgs. Turklāt tiesa atzīst, ka pie

apstākļiem, kad atbildētāji jau 2004.gada decembrī pārtrauca veikt maksājumus saskaņā ar līgumu, prasītājs tikai pēc deviņiem gadiem cēla tiesā prasību

par parāda piedziņu, un, lai arī līgumsods aprēķināts par periodu no 2009.gada, tiesa atzīst, ka ceļot prasību tikai 2013.gadā, nepamatoti radīta iespēja

palielināt līgumsoda apmērus.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka tiesai nav tiesību un tas arī nebūtu taisnīgi pilnībā atbrīvot Atbildētājus no nokavējuma sekām (līgumsoda), tas ir,

atbildības par maksājumu termiņu kavējumu gadījumā, kad Prasītājs pamatoti pieprasīja saņemto pakalpojumu apmaksu, jo tādā gadījumā Atbildētāji

netiktu motivēti nokārtot savas līgumsaistības atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem, netiktu ievērotas Prasītāja tiesības saņemt naudas summu par

kavējuma laiku, kā arī tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu Atbildētājiem.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsodu samazināt, un līgumsods piedzenams 495,78 euro apmērā. Tādējādi tiesas ieskatā tieši

šādā apmērā prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma, bet pārējā daļā prasība par līgumsoda piedziņu ir noraidāma.

Līdz ar to kopēja parāda summa, kādā prasība ir apmierināma un piedzenama no atbildētājiem, sastāv no pamatparāda 5 573,74 euro un

līgumsoda 495,78 euro, kopā 6 069,52 euro apmērā.

Īres līguma 3.4.punkts nosaka, ka līguma darbības laikā līgumu var izbeigt saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri”. Saskaņā ar likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām

personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, ja īrnieks vairāk kā trīs

mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar

dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās

telpas īres līguma izbeigšanu.

Ar lietas materiāliem pievienotiem 2012.gada 7.septembra brīdinājumiem Nr.LEX-1509/2012, Nr. LEX-1510/2012, kā arī ar Publikācijas

apliecinājumu Latvijas Republikas oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.69 no 2013.gada 10.aprīļa pierādīts, ka Prasītājs, ievērojot likumā

noteikto termiņu, brīdinājis atbildētājus /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no aizņemamās dzīvojamās telpas gadījumā,

ja viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas netiks nokārtotas parādsaistības.

Tā kā parādsaistības nav nokārtotas un ir pierādīts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1.punktā minētais apstāklis, kas ir par

pamatu īres līguma izbeigšanai, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un ir likumīgs pamats izbeigt ar /pers. B/ Dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt no

dzīvojamām telpām /adrese///pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ un nepilngadīgo /pers. H/, ar visām no visām no viņiem atkarīgajām personām un ar visām

piederošajām mantām no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Prasītājs par

iesniegto prasību ir samaksājis valsts nodevu Ls 375,52 (534,29 euro) apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 7,70 (10,96 euro) apmērā.

Tā kā saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu valsts nodevu par pieaugumu nav jāmaksā, tad valsts nodeva rēķināma proporcionāli

sākotnējās prasības apmierinātajai daļai, t.i. – 1299,11 Ls (1848,47 euro) + 1 585,33 Ls (2255,72 euro) + 2168,31/100x10 (308,52 euro) = 4412,71

euro apmērā.

Ņemot vērā prasības apmierināto daļu, par prasījumu 4412,71 euro apmērā jāmaksā valsts nodeva atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās

daļas 1.punkta b) apakšpunktam, valsts nodevas apmērs ir 411,25 euro (320,10 + (4412,71 – 2134)/100x4). Tādejādi no atbildētājiem solidāri par

labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 411,25 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu nosūtīšanu

22,32 euro apmērā. Bez tam no lietā esošā 2014.gada 14.augusta rēķina redzams, ka par rakstisku tulkojumu spāņu – latviešu valodā tiesu

administrācija samaksāja 20,24 euro apmērā. Prasītāja pirms lietas izskatīšanas ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 euro

apmērā. Tādejādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 31,60 euro apmērā piedzenami

no atbildētājiem solidāri valsts ienākumos.

Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, līdz ar to atbildētājiem ir nosakāms 10 dienu

ilgs termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 189.-195., 204.1pantu, tiesa,

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Izbeigt 2004.gada 2.novembra Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts starp PU „Kurzemes nami” un /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un

nepilngadīgo /pers. H/, personas kods /personas kods/, ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas

namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321, labā parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu par periodu

no 2004.gada 1.novembra līdz 2009.gada 1.janvārim EUR 1848,47 (viens tūkstotis astoņi simti četrdesmit astoņi euro 47 centi) apmērā.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas

kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321, parādu par īri un saņemtajiem

pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.janvārim EUR 3 725,27 (trīs tūkstoši septiņi simti

divdesmit pieci euro 27 centi) apmērā.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/,

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321, līgumsodu par laika periodu no 2009.gada

3.marta līdz 2015.gada 1.janvārim EUR 495,78 (četri simti deviņdesmit pieci euro 78 centi) apmērā.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/,

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321, tiesas izdevumus EUR 411,25 euro (četri

simti vienpadsmit euro un 25 centi) apmērā.

Parāda, līgumsoda un tiesas izdevumu samaksa veicama, pārskaitot naudas līdzekļus uz vienu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu

pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”;

LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;

LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;

LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS „DnB banka”;

LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – AS Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods

/personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/,

valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 31,60 (trīsdesmit viens euro un 60 centi) apmērā. Samaksa veicama: Saņēmējs: Tiesu

administrācija; Konta Nr.LV51TREL2190458019000; NMR: 90001672316; Saņēmēja banka: Valsts kase; maksājumu mērķis: ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi lietā Nr.C28347913. Pēc tiesas izdevumu samaksas valsts labā, kvīts nekavējoties iesniedzama Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas

kancelejā.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 27.februārī.

Tiesnese I.Augustāne