Court orders full payment of construction debt, damages, and court costs to plaintiff in Latvia.

Lietas Nr. C08037715

Lietas arhīva Nr. C-0377-15

AIZMUGURISKS

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2015.gada 3.novembrī

Alūksnes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Puriņa,

ar tiesas sēdes sekretāri B.Kalaci,

piedaloties prasītājam /pers. A/, prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu un

konstatēja:

2015.gada 4.augustā Alūksnes rajona tiesā saņemts prasītāja /pers. A/ prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. C/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 11.septembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Līgums par celtniecības darbu veikšanu

(turpmāk – Līgums), saskaņā ar kuru prasītājs uzdeva, bet atbildētājs apņēmās izgatavot un uzstādīt 2 stāvu mājas karkasu 180 m2 platībā ar koka dēļu

apdari pirmajā un otrajā stāvā, izveidot jumta konstrukciju līdz latojumam, mājas karkasa iekšpusē – veikt sienas apdari ar reģipsi, uzstādīt logus un

iekšdurvis, kā arī veikt elektroinstalāciju (turpmāk – Darbi) prasītāja objektā pēc adreses /adrese/.

Līguma 1.5. un 2.1.punkti noteica, ka atbildētājam darbi pilnā apjomā ir jāpabeidz līdz 2014.gada 1.martam, par kvalitatīvu un savlaicīgu darbu

veikšanu saņemot no prasītāja atlīdzību 21 340 EUR apmērā.

Prasītājs savas no Līguma izrietošās saistības izpildīja, 2013.gada 12.septembrī, tas ir nākamajā dienā pēc Līguma parakstīšanas, samaksājot

atbildētājam skaidrā naudā avansu 14 600 EUR apmērā, taču atbildētājs savas no Līguma izrietošās saistības nepildīja un 2014.gada 1.martā netika

pabeigts pat Līguma 2.1.1.apakšpunktā noteiktais darbu 1.posms, proti, iegādāti visi koka karkasa konstrukcijas materiāli.

2014.gada 8.jūlijā pēc atbildētāja pieprasījuma prasītājs papildus samaksāja atbildētājam skaidrā naudā 4270 EUR.

2014.gada 22.jūlijā prasītājs un atbildētājs parakstīja Līguma pielikumu, kurā pēc atbildētāja lūguma vienojās par darbu izpildes termiņa

pagarinājumu līdz 2014.gada 1.septembrim.

2014.gada 27.septembrī /adrese/, tika veikta Līguma objekta (būvobjekta) un paveikto darbu apsekošana, piedaloties prasītājam, atbildētājam,

būvobjekta projekta izpildītājai /pers. D/ un prasītāja pieaicinātam neatkarīgam sertificētam būvniecības specialistam būvdarbu vadīšanas un uzraudzības

jomā /pers. E/, sertifikāta Nr.20-5905. Apsekošanas laikā tika konstatēts, ka darbi veikti daļēji, paveiktajā daļā izpildīti nekvalitatīvi un ar būtiskām

atkāpēm no tehniskā projekta. Atbildētājs konstatētos defektus un neatbilstības projektam atzina un solīja nākamajā darba dienā uzsākt to novēršanu.

2014.gada 2.oktobrī prasītājs nosūtīja atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu, rakstveidā norādot uz 2014.gada 27.septembrī konstatētajām

neatbilstībām un pieprasot nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2014.gada 16.oktobrim izpildīt uzņemtās saistības, novērst visus pirmstiesas brīdinājumā

norādītos defektus un neatbilstības tehniskam projektam, pilnībā pabeidzot un atbilstoši Līguma noteikumiem nododot prasītājam darbus, kā arī

samaksājot līgumsodu par saistības izpildes kavējumu. Taču līdz pirmstiesas brīdinājumā norādītajam termiņam konstatētie defekti un neatbilstības

projektam netika novērsti, darbi nebija pabeigti un nodoti prasītājam, kā arī līgumsods netika samaksāts.

2014.gada 14.decembrī sertificēts ēku būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības speciālists /pers. E/, sastādīja apsekošanas atzinumu, atkārtoti

veicot objekta /adrese/, apskati un paveikto darbu novērtēšanu. Atzinumā sniedzot paveikto darbu tehnisko novērtējumu un analizējot atbilstību

tehniskajam projektam, kā arī izdarot secinājumus par daļēji paveikto darbu kvalitāti, konstatētas būtiskas novirzes no tehniskā projekta un citi defekti,

kuru dēļ darbu turpināšana nebūtu pieļaujama bez defektu novēršanas.

2014.gada 30.decembrī būvinženieris /pers. F/, sertifikāta Nr.20-2339 un būvprojekta vadītājs, arhitekts /pers. G/, sertifikāta Nr.10-0892, veica

objekta /adrese/, apsekošanu un parakstīja apliecinājumu, konstatējot būtiskas atkāpes no tehniskā projekta un norādot uz nepieciešamību veikt objekta

konservāciju un autoruzraudzības kārtībā izpildīt darbus, kas nepieciešami konstatēto defektu novēršanai.

2015.gada 5.janvārī prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no Līguma, pieprasot ne vēlāk kā līdz 2015.gada

27.janvārim atmaksāt saņemto atlīdzību 18 870 EUR apmērā un līgumsodu par laika periodu no 2014.gada 2.septembra līdz 2015.gada 5.janvārim

2134 EUR apmērā.

Uz šī prasības pieteikuma parakstīšanas brīdi atbildētājs nav sniedzis nekādus iebildumus pret izvirzītajām pretenzijām, konstatētos defektus un

atbilstības tehniskajam projektam nav novērsis, darbus nav pabeidzis, kā arī nav izpildījis no Līguma izrietošās saistības atmaksājot prasītājam saņemto

atlīdzību.

Prasītājs lūdz tiesu:

1. piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu 18 870 EUR, līgumsodu 2134 EUR apmērā un nokavējuma procentus 582,80 EUR

apmērā, kopā piedzenot 21 586,80 EUR;

2. noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei;

3. noteikt, ka samaksa veicama uz prasītāja kredītiestādes kontu AS “Swedbank”, reģ. Nr.40003074764, konta Nr./konta numurs/.

Prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1587., 1589., 1716.panta pirmo un trešo daļu, 1753., 1756., 1759.panta 1.punktu,

1765.panta pirmo daļu, Būvniecības likuma (redakcija, kas spēkā līdz 2014.gada 1.oktobrim) 1.panta 16., 21.punktu, 16.panta pirmo daļu un

Civilprocesa likuma 195.pantu.

Atbildētājs/pers. C/ nav iesniedzis tiesai rakstveida paskaidrojumu par iesniegto prasību.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē iesniedza prasības pieteikuma precizējumu, norādot, ka procenti uz 2015.gada 3.novembri ir

pieauguši un sastāda 868,54 EUR, prasību uzturēja precizētajā apmērā un papildus paskaidroja, ka 2013.gada 11.septembrī pušu starpā tika

noslēgts līgums par celtniecības darbu veikšanu. Prasītājs nekavējoties pārskaitīja avansu par kokmateriāliem. Taču nepieciešamos materiālus

atbildētājs neiegādājās pilnā apjomā. Vēlāk tika pieprasīta papildus summa kokmateriālu iegādei. Darbi tika uzsākti, pēc tam pārtraukti,

aizbildinoties ar dažādiem iemesliem. Pēc papildus summas saņemšanas darbi turpinājās tikai dažas dienas. Atbildētājs ekonomēja uz materiāliem,

izmantoja citus (lētākus) materiālus, nekā norādīts tehniskajā projektā. Līgumā noteiktajā termiņā darbi netika pabeigti, puses vienojās par līguma

termiņa pagarinājumu. Kad prasītājs norādīja uz pieļautajiem trūkumiem, atbildētājs tos atzina, solīja novērst, taču neko neizdarīja. Tāpēc prasītājs

pieaicināja sertificētu būvspeciālistu /pers. E/ objekta apsekošanai. Objekta apsekošanā piedalījās arī atbildētājs, solīja pieļautos trūkumus

novērst. Pēc tam, kad atbildētājam trūkumi tika paziņoti rakstveidā, viņš pārtrauca komunikāciju ar prasītāju.

Atbildētājs/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis, nav lūdzis lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes.

Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā – nosūtot pavēsti uz

atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1pantu uzskatāms, ka atbildētājiem par tiesas sēdes vietu un

laiku paziņots.

Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja

klātbūtnes.

Uzklausījusi prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus un pārbaudījusi lietā esošos rakstiskos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā sekojošu iemeslu dēļ.

Ņemot vērā, to, ka atbildētājs nav iesniedzis rakstveida paskaidrojumu par prasību, nav ieradies uz tiesas sēdi, tiesa uzskata, ka taisāms

aizmugurisks spriedums lietā.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas 11.-15.lapā esošā 2013.gada 11.septembra Līguma par celtniecības darbu veikšanu redzams, ka prasītājs, kā pasūtītājs, uzdevis,

bet atbildētājs, kā izpildītājs, apņēmies izgatavot un uzstādīt 2 stāvu mājas karkasu 180 m2 platībā ar koka dēļu apdari pirmajā un otrajā stāvā,

izveidot jumta konstrukciju līdz latojumam, mājas karkasa iekšpusē – reģipša sienu apdare, logu un iekšdurvju uzstādīšana, elektroinstalācija

prasītāja norādītajā objektā pēc adreses /adrese/.

Līguma 1.5.punkts noteic, ka izpildītājam darbi ir jāpabeidz līdz 2014.gada 1.martam, vai ne vēlāk kā citā tam sekojošā datumā, ja puses

par to abpusēji ir rakstiski vienojušās.

Līguma 2.1.punkts paredz, ka par Līgumā minēto darbu izpildi pasūtītājs maksā izpildītājam atlīdzību 21 340 EUR apmērā, izmaksu veicot

pa etapiem.

Uz Līguma ir gan pasūtītāja – /pers. A/, gan izpildītāja – /pers. C/, paraksti.

No minētā izriet, ka starp prasītāju un atbildētāju ir noticis tiesisks darījums Civillikuma 1403.panta izpratnē.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījumu būtiskajām sastāvdaļām nolūkā savstarpēji saistīties un starp pusēm noslēgts Līgums un

tas ir pusēm saistošs un atbilstoši Civillikuma noteikumiem ir jāpilda.

Līguma 2.1.1.punkts nosaka, ka pasūtītājs maksā izpildītājam 12 800 EUR koka karkasa konstrukcijas materiālu iegādei, apmaksu veicot

divu darba dienu laikā pēc līguma parakstīšanas un pēc pamatu izgatavošanas un darbu pieņemšanas no pasūtītāja puses.

No lietas 16.lapā esošā paraksta par skaidras naudas saņemšanu saskaņā ar 2013.gada 10.septembra Līgumu par celtniecības darbu

veikšanu redzams, ka prasītājs savas no Līguma 2.1.1.punkta izrietošās saistības izpildīja, 2013.gada 12.septembrī, tas ir nākamajā dienā pēc

Līguma parakstīšanas, samaksājot atbildētājam skaidrā naudā avansu 14 600 EUR apmērā, tai skaitā 12 800 EUR avanss koka karkasa

konstrukciju materiālu iegādei un uzstādīšanai objektā pēc adrese /adrese/, un 1790 EUR, kas paredzēta durvju un logu izgatavošanai, kurus

paredzēts montēt minētajā objektā.

Prasītājs norādīja, ka atbildētājs savas no Līguma izrietošās saistības nepildīja un 2014.gada 1.martā netika pabeigts pat Līguma

2.1.1.apakšpunktā noteiktais darbu 1.posms, proti, iegādāti visi koka karkasa konstrukcijas materiāli.

Līguma 2.1.2.punkts nosaka, ka pasūtītājs maksā izpildītājam 4270 EUR par koka konstrukciju, pirms aizvešanas un uzstādīšanas objektā

ar nosacījumu, ka apmaksa veicama pēc izpildītāja rakstiskas atskaites par 2.1.1.apakšpunktā minēto darbu izpildes un to pieņemšanas no

pasūtītāja puses.

No lietas 17.lapā esošā paraksta par skaidras naudas saņemšanu saskaņā ar 2013.gada 10.septembra Līgumu par celtniecības darbu

veikšanu redzams, ka prasītājs savas no Līguma 2.1.2.punkta izrietošās saistības izpildīja, 2014.gada 8.jūlijā samaksājot atbildētājam skaidrā

naudā 4270 EUR par 2.1.1.apakšpunktā celtniecības darbu veikšanu objektā.

2014.gada 22.jūlijā prasītājs un atbildētājs parakstījuši Līguma pielikumu, kurā vienojušies par darbu izpildes termiņa pagarinājumu līdz

2014.gada 1.septembrim (lietas 18.lapa).

Būvniecības likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.oktobrim) 16.panta pirmā daļa nosaka, ka būvdarbus drīkst veikt tikai

saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos. Saskaņā ar minētā likuma 1.panta

16.punktu būvprojekts ir būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums, savukārt, minētā likuma

1.panta 21.punkts nosaka, ka būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos

būvnoteikumos paredzētos gadījumus ir patvaļīga būvniecība.

Saskaņā ar Līguma 6.1.punktu izpildītājam ir pienākums veikt darbus kvalitatīvi un šajā Līgumā paredzētajā apjomā. Līguma 3.2.punkts

nosaka, ja pasūtītājam ir objektīvi pamatoti iebildumi par darba izpildi konkrētajā etapā, tad pasūtītājs iesniedz izpildītājam rakstisku aktu, kurā

norādīti konkrētie defekti vai nepilnības un to novēršanas termiņi.

2014.gada 2.oktobrī prasītājs nosūtīja atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu, rakstveidā norādot uz 2014.gada 27.septembrī paveikto darbu

apsekošanas laikā konstatētajām neatbilstībām un pieprasot nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2014.gada 16.oktobrim izpildīt uzņemtās saistības,

novērst visus pirmstiesas brīdinājumā norādītos defektus un neatbilstības tehniskam projektam, pilnībā pabeidzot un atbilstoši Līguma noteikumiem

nododot prasītājam darbus, kā arī samaksājot līgumsodu par saistības izpildes kavējumu (pirmtiesas brīdinājums – lietas 20.-21.lapa, pasta kvīts –

lietas 22.lapa).

Prasītājs norādīja, ka līdz pirmstiesas brīdinājumā norādītajam termiņam konstatētie defekti un neatbilstības projektam netika novērsti, darbi

nebija pabeigti un nodoti prasītājam, kā arī līgumsods netika samaksāts.

No lietas 19.lapā esošā apskates atzinuma redzams, ka 2014.gada 14.decembrī sertificēts ēku būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības

speciālists /pers. E/ sastādījis apsekošanas atzinumu, veicot objekta /adrese/, apskati un paveikto darbu novērtēšanu. Atzinumā sniedzot paveikto

darbu tehnisko novērtējumu un analizējot atbilstību tehniskajam projektam, kā arī izdarot secinājumus par daļēji paveikto darbu kvalitāti,

konstatētas būtiskas novirzes no tehniskā projekta prasībām un citi defekti, kuru dēļ darbu turpināšana nebūtu pieļaujama bez defektu novēršanas.

Apsekošana veikta 2014.gada 27.septembrī un 2014.gada 14.decembrī.

2014.gada 30.decembrī būvinženieris /pers. F/, sertifikāta Nr.20-2339 un būvprojekta vadītājs, arhitekts /pers. G/, sertifikāta Nr.10-0892,

veica objekta /adrese/, apsekošanu un parakstīja apliecinājumu, konstatējot būtiskas atkāpes no tehniskā projekta un norādot uz nepieciešamību

veikt objekta konservāciju un autoruzraudzības kārtībā izpildīt darbus, kas saistīti ar konstatēto atkāpju novēršanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai

kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Līguma 8.5.punktu pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji lauzt līgumu un atprasīt samaksāto atlīdzību izpildītājam, ja izpildītājs veic darbus

pretrunā saņemtajai dokumentācijai, veiktajām izmaiņām, vai noteiktajā laikā nenovērš darbu izpildē konstatētos defektus.

2015.gada 5.janvārī prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no Līguma, pieprasot ne vēlāk kā līdz 2015.gada

27.janvārim atmaksāt saņemto atlīdzību 18 870 EUR apmērā un līgumsodu par laika periodu no 2014.gada 2.septembra līdz 2015.gada

5.janvārim 2134 EUR apmērā (paziņojums – lietas 25.-26.lapa, pasta kvīts – lietas 27.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Prasītāja vienpusējas atkāpšanās no Līguma tiesiskās sekas ir atbildētāja pienākums atdot saņemto naudu 18 870 EUR.

Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējis prasības

pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis attaisnojošus dokumentus, kas apliecinātu, ka būtu atdevis prasītāja samaksāto naudu, nav cēlis ne

atsevišķu prasību, ne pretprasību lietā, no kā secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams neatmaksātais pamatparāds 18 351,98 EUR apmērā.

Civillikuma 1716.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi

vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Minētā panta trešā daļa nosaka, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības

apmēra.

2014.gada 22.jūlijā parakstītā Līguma pielikumā puses vienojās par prasītāja tiesībām piedzīt no atbildētāja līgumsodu 0,5% apmērā no

visas Līguma summas par katru darbu izpildes noteiktā termiņa nokavēto dienu. Kā arī puses pielīga, ka visiem darbiem ir jābūt pabeigtiem līdz

2014.gada 1.septembrim (lietas 18.lapa).

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja līgumsodu 2134 EUR apmērā par 2013.gada 11.septembra Līguma saistību izpildes nokavējumu par

125 dienām, jeb par laika periodu no 2014.gada 2.septembra līdz 2015.gada 5.janvārim (dienai, kad prasītājs vienpusēji atkāpās no Līguma).

Tiesa konstatēja, ka atbildētājs neizpildīja Līguma saistības noteiktajā termiņā, tas ir līdz 2014.gada 1.septembrim, tādējādi pieļāva

nokavējumu.

Līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenams līgumsods 2134 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu – pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Saskaņā Civillikuma 1579.panta 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma

1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1651.pantā ir noteikts, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā

gadījumā ir parādnieka, bet otrajā – kreditora novilcinājums.

Civillikuma 1652.panta 3.punktā ir norādīts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1658.pantā ir noteikts, ka kreditors pielaiž nokavējumu, ja viņš bez tiesīgiem iemesliem, nepieņem saistības izpildījumu, ko

parādnieks piedāvā viņam pašam vai viņa vietniekam noteiktā kārtā, īstā laikā un īstā vietā. Parādnieka piedāvājumam jābūt nevien vārdos, bet arī

darbos tādam, lai būtu patiesa iespēja to izpildīt.

Prasītājs prasības pieteikumā aprēķinājis un lūdzis piedzīt likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 28.janvāra, tas ir brīža, kad

izbeigtas līgumiskās saistības, līdz 2015.gada 3.augustam (prasības pieteikuma sastādīšanas dienai) 582,80 EUR apmērā.

Tā kā atbildētājs kavējis saņemtās atlīdzības atmaksas termiņu, ir tiesisks pamats no atbildētāja piedzīt nokavējuma procentus 582,80 EUR

tiesas ceļā. Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis iesniedza prasības precizējumu (lietas 41.lapa), kurā norādīts, ka nokavējuma procenti 2015.gada

3.novembrī sastāda 868,54 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu

un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 6 % apmērā gadā no vēl nesamaksātās parāda

pamatsummas 18 870 EUR par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

No atbildētāja prasītājas labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 982,43 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi: ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 9., 10.lapa –

maksājuma uzdevumi).

Prasītāja samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu

4,70 EUR apmērā, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 6,01 EUR (izziņa – lietas 2.lapa). Starpība starp nomaksātajiem ar lietas

izskatīšanu saistītajiem izdevumiem un faktiskajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem ir 1,31 EUR. Šī summa piedzenama no atbildētāja

valsts labā (Civilprocesa likuma 42.pants).

Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī

nosakāms šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1 pantiem, tiesa

n o s p r i e d a :

Pilnīgi apmierināt /pers. A/ prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/ (personas kods /personas kods/, deklarētās dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu /pers. A/ (personas kods

/personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese B/, Rīga, LV-1073) pamatparādu 18 870 EUR (astoņpadsmit tūkstoši astoņi simti

septiņdesmit euro), līgumsodu 2134 EUR (divi tūkstoši viens simts trīsdesmit četri euro), likumiskos procentus 868,54 EUR (astoņi simti

sešdesmit astoņi euro 54 centi), kopā 21 782,54 EUR (divdesmit viens tūkstotis septiņi simti astoņdesmit divi euro 54 centi).

Piedzīt no /pers. C/ (personas kods /personas kods/, deklarētās dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu /pers. A/ (personas kods

/personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese B/, Rīga, LV-1073) tiesas izdevumus 987,13 EUR (deviņi simti astoņdesmit septiņi euro

13 centi), tajā skaitā, valsts nodeva 982,43 EUR (deviņi simti astoņdesmit divi euro 43 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR

(četri euro 70 centi).

Atzīt /pers. A/ tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos procentus 6% (sešus procentus) gadā no summas 18 870 EUR (astoņpadsmit

tūkstoši astoņi simti septiņdesmit euro) par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnai izpildei, ievērojot Civillikuma

1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Piedzītās summas ieskaitīt /pers. A/ kredītiestādes kontā: AS “Swedbank”, reģ. Nr.40003074764, konta Nr./konta numurs/.

Piedzīt no /pers. C/ (personas kods /personas kods/, deklarētās dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu valstij tiesas izdevumus 1,31 EUR

(viens euro 31 centi) – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Noteikt /pers. C/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot Alūksnes rajona tiesā apelācijas sūdzību.

Atbildētājs spriedumu apelācijas kārtībā nav tiesīgs pārsūdzēt, bet 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs

iesniegt Alūksnes rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Puriņa