Court convicts defendant of intentional injury causing death and imposes 12-year prison sentence.

Lietas arhīva Nr. K11-0172-17

ECLI:LV:CERT:2017:0921.11400077416.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2017. gada 21. septembrī

Cēsu rajona tiesa,

tiesnesis Lauris Šņepsts,

piedaloties prokuroram Arnim Šūlmeisteram,

aizstāvei Gunai Karitonei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

Pārbaudot un novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa konstatēja.

[1] /pers. B/ tīši nodarīja smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai, kas viņa neuzmanības dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei.

2016. gada 28. novembra vakarā pēc plkst. 22.00, /pers. B/ tīši nodarīja /pers. C/ smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai, kas /pers. B/

neuzmanības dēļ bija par iemeslu /pers. C/ nāvei.

Minētajā laikā /pers. B/ un /pers. C/ atradās savā pagaidu dzīvesvietā - dzīvoklī, kas izvietots mājā /adrese/, kur abi mitinājās pie viņiem pazīstamas

personas. Atrodoties dzīvokļa istabā, alkohola ietekmē esošais /pers. B/ ar /pers. C/ uzsāka strīdu, kura laikā /pers. B/ sadusmojās, palika agresīvs un

sāka pret /pers. C/ pielietot vardarbību. /pers. B/ piegāja pie /pers. C/, kura tajā brīdī sēdēja uz gultas, un ne mazāk kā divas reizes ar roku tīši iesita

/pers. C/ pa galvu. Pēc tam, lai varētu turpināt realizēt savu nodomu nodarīt /pers. C/ miesas bojājumus, /pers. B/ aizgāja uz virtuvi, kur paņēma pie plīts

novietotu koku, atgriezās istabā un piegāja pie /pers. C/, kura tajā brīdī sēdēja uz gultas, pēc kā sāka /pers. C/ ar šo koku sist. /pers. B/, nolūkā nodarīt

miesas bojājumus, ne mazāk kā trīs reizes ar koku tīši iesita /pers. C/ pa galvu, ne mazāk kā divas reizes ar koku tīši iesita /pers. C/ pa krūtīm, ne mazāk

kā divas reizes ar koku tīši iesita /pers. C/ pa vēderu, ne mazāk kā septiņas reizes ar koku tīši iesita /pers. C/ pa rokām un ne mazāk kā desmit reizes ar

koku tīši iesita /pers. C/ pa kājām. Miesas bojājumu nodarīšanas laikā /pers. B/ bija ļoti agresīvs, lamāja /pers. C/ necenzētiem vārdiem, draudēja /pers.

C/ nosist, kā arī neņēma vērā /pers. C/ lūgumus pārtraukt vardarbības pielietošanu.

Tādā veidā /pers. B/ tīši nodarīja /pers. C/ dažādus miesas bojājumus galvas, rumpja, roku un kāju apvidū.

/pers. B/ tīši nodarīja /pers. C/ šādus miesas bojājumus galvas apvidū: sistas brūces un ādas nobrāzumus pakauša apvidus kreisajā pusē, paura

apvidus labajā pusē; zemādas asinsizplūdumu un sistas brūces labās auss gliemežnīcas apvidū; sistas brūces labās uzacs ārējā gala apvidū, paura apvidus

kreisajā pusē, kreisās auss gliemežnīcā; zemādas asinsizplūdumu un ādas nobrāzumus labās acs apvidū; ādas nobrāzumus zoda kreisajā pusē un kreisā

vaiga apvidū; zemādas asinsizplūdumu kreisās auss gliemežnīcas un kreisās aizauss apvidū; asinsizplūdumus galvas ādas muskuļu lēvera iekšējā virsmā

pieres apvidus labajā pusē, pieres apvidus kreisajā pusē pie robežas ar paura apvidu, paura apvidus kreisajā pusē ar pāreju uz kreiso deniņu apvidu,

paura apvidus mugurpusē ar pāreju uz pakauša apvidus kreiso pusi, pakauša paugura apvidū, labajā deniņu apvidū; asinsizplūdumus zem mīkstajiem

galvas smadzeņu apvalkiem labās paura daivas izliektajā virsmā, abu pieres daivu izliektajās virsmās pie starppusložu virsmām; deguna kaula lūzumu;

asinsizplūdumu zemādas mīkstajos audos galvaskausa bumbierveida atveres apakšējā malā.

/pers. B/ tīši nodarīja /pers. C/ šādus miesas bojājumus rumpja apvidū: zemādas asinsizplūdumus krūšu kurvja priekšējā virsmā, labajā pavēderē,

vēdera kreisajā sānu virsmā; ādas nobrāzumus uz zemādas asinsizplūduma fona krūšu kurvja priekšējās virsmas kreisajā pusē; ādas nobrāzumus krūšu

kurvja mugurējā virsmā; asinsizplūdumu zemādas mīkstajos audos un muskuļaudos rumpja mugurējā un sānu virsmās; kreisās lāpstiņas lūzumu; labās

puses 4., 5. un 8.ribas un kreisās puses 2.-4., 6., un 8.-10.ribas lūzumus pa vairākām anatomiskām līnijām; abu plaušu sasitumu.

/pers. B/ tīši nodarīja /pers. C/ šādus miesas bojājumus roku apvidū: zemādas asinsizplūdumu labās rokas pleca locītavā ar pāreju uz augšdelmu,

elkoņa locītavas, apakšdelma, plaukstas l.-4.pirksta pamata falangas apvidu; sistu brūci labā augšdelma mugurējā virsmā ar zemādas mīksto audu un

muskuļu sašķaidījumu; ādas nobrāzumus labā apakšdelma mugurējā un ārējā sānu virsmā; sistu brūci un ādas nobrāzumu labās plaukstas 1.pirksta

pamatnē; zemādas asinsizplūdumu labās plaukstas priekšējā virsmā; zemādas asinsizplūdumu kreisajā pleca locītavā ar pāreju uz krūšu kurvja mugurējās

virsmas kreiso pusi, kreiso augšdelmu, kreiso elkoņa locītavu, kreiso apakšdelmu; ādas nobrāzumus kreisās pleca locītavas, kreisā augšdelma un kreisās

elkoņa locītavas, kreisā apakšdelma mugurējā virsmā; ādas skrambu kreisā apakšdelma mugurējā virsmā; zemādas asinsizplūdumus kreisā apakšdelma

priekšējā virsmā, kreisās plaukstas apvidū ar pāreju uz 1.-5.pirkstu pamata falangām; ādas nobrāzumu kreisās plaukstas 1.pirksta pamata falangā;

zemādas asinsizplūdumu kreisās plaukstas priekšējā virsmā.

/pers. B/ tīši nodarīja /pers. C/ šādus miesas bojājumus kāju apvidū: zemādas asinsizplūdumu kreisā augšstilba visās virsmās ar pāreju uz kreisā

ceļa locītavas un gūžas locītavas apvidu, ar mīksto audu nekrozi; ādas nobrāzumus kreisā augšstilba ārējā sānu virsmā; zemādas asinsizplūdumus kreisā

augšstilba un ceļa locītavas iekšējā sānu virsmā, kreisā apakšstilba priekšējā un ārējā sānu virsmā; virspusējas sistas brūces kreisā apakšstilba priekšējā

virsmā; ādas nobrāzumus kreisā apakšstilba ārējā sānu virsmā; zemādas asinsizplūdumu labā augšstilba priekšējā, ārējā un iekšējā sānu virsmā ar pāreju

uz ceļa locītavu; zemādas asinsizplūdumus labā augšstilba priekšējā virsmā, ārējā sānu un mugurējā virsmā, labās ceļa locītavas priekšējā virsmā, labā

apakšstilba ārējā sānu virsmā; ādas nobrāzumu labā augšstilba iekšējā sānu virsmā; sistu brūci labās ceļa locītavas priekšējā virsmā.

Norādītie miesas bojājumi, kurus /pers. B/ tīši nodarīja /pers. C/, kopumā ir pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai, kā

rezultātā, tiešā cēloniskā sakarā ar norādīto miesas bojājumu nodarīšanu, 2016.gada 29.novembrī iestājās cietušās /pers. C/ nāve. /pers. C/ nāve

konkrētajā gadījumā iestājās no trulas galvas, rumpja, ekstremitāšu traumas ar daudzām sistām brūcēm, ādas nobrāzumiem, zemādas asinsizplūdumiem,

asinsizplūdumiem zemādas mīkstajos audos, muskuļaudos ar mīksto audu nekrozi, daudzu kaulu lūzumiem, abu plaušu sasitumu, asinsizplūdumiem zem

mīkstajiem galvas smadzeņu apvalkiem, kas sarežģījās ar iekšējo orgānu nevienmērīgu caurasiņojumu ar mikrocirkulācijas traucējumu parādībām, galvas

smadzeņu tūsku, olbaltumu distrofiju un perēkļainu plaušu emfizēmu.

Ar šādu savu rīcību /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā.

Motīvu daļa

[2] Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas atzina

pilnīgi. Apsūdzētais neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā nodarījumā izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju. /pers. B/ atzina savu

pienākumu atmaksāt valsts budžetā cietušajai izmaksāto valsts kompensāciju.

[3] Apsūdzētais /pers. B/ lūdza izdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo vēlējās uzklausīt tiesas sēdē cietušo un lieciniekus.

Apsūdzētais /pers. B/ tiesas sēdē izmantoja Kriminālprocesa likuma 150. panta 4. punktā noteiktās tiesības un nesniedza liecību. Saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 503. panta ceturto daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudītas /pers. B/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības.

Tiesas sēdē nolasīta /pers. B/ liecība, kuru viņš sniedzis kā aizturētais 2016. gada 1. decembrī (lietas 62.,63.lapa). /pers. B/ liecinājis, ka 2016.

gada 28. novembrī ap plkst. 22.00 vai 23.00 viņš un /pers. C/ atnākuši uz māju /adrese/.Abi bijuši lietojuši alkoholu. Apsēdušies istabā pie galda, kur

izcēlies strīds par izdzerto alkohola pudeli. Viņš esot sadusmojies un ar dūri aptuveni divas vai trīs reizes iesitis /pers. C/ plecu rajonā. Tad paņēmis koka

mietu, ar kuru sitis /pers. C/ pa kājām, galvu un vēderu. Ar koku iesitis ne mazāk kā piecas reizes. /pers. C/ teikusi, lai beidzot viņu sist, kam esot

paklausījis un pārtraucis sišanu. Pēc tam aizgājuši gulēt. Nākošajā dienā /pers. C/ visu laiku gulējusi, piecēlusies tikai, lai iedzertu vēl degvīnu.

Neatceroties, vai /pers. C/ kaut kur gājusi. Vakarpusē ap plkst. 19.00 pamanījis, ka /pers. C/ jocīgi izskatoties, pataustījis viņu, centies pamodināt, taču

sapratis, ka /pers. C/ esot mirusi. Pēc tam /pers. D/ izsaucis policiju.

Tiesas sēdē nolasīta /pers. B/ liecība, kuru viņš sniedzis kā aizdomās turētais 2016. gada 6. decembrī (lietas 67.lapa). Nopratināšanas protokolā

atspoguļots, ka /pers. B/ savas iepriekš sniegtās liecības, kuras sniedzis kā aizturētais, uzturot spēkā, mainīt tās nevēloties.

Tiesas sēdē nolasīta /pers. B/ liecība, kuru viņš sniedzis kā apsūdzētais 2017. gada 21. martā (lietas 94.,95.lapa). /pers. B/ liecinājis, ka viņam esot

saprotama uzrādītā apsūdzība. Viņš atzīstot, ka 2016. gada 28. novembra vakarā pēc plkst. 22.00, atrodoties apsūdzībā norādītajā /pers. D/ dzīvoklī,

kas izvietots mājā /adrese/, tīši nodarījis smagus miesas bojājumus /pers. C/, kā rezultātā 2016. gada 29. novembrī iestājusies /pers. C/ nāve. Miesas

bojājumus nodarījis strīda laikā, būdams alkohola ietekmē. Strīda laikā esot iesitis divas vai trīs reizes kakla vai galvas rajonā. Pēc tam virtuvē paņēmis

koku, ar kuru iesitis apmēram piecas reizes /pers. C/ pa dažādām ķermeņa daļām. Apsūdzībā norādīto sitienu skaitu apstrīdēt nevēloties. Neesot gribējis

nogalināt /pers. C/.

Tiesas sēdē nolasīts protokols par /pers. B/ liecību pārbaudi uz vietas (lietas 68.,69.lapa). Liecību pārbaude uz vietas izdarīta 2016. gada 7.

decembrī. /pers. B/ parādījis vietu, kur viņš nodarījis /pers. C/ miesas bojājumus, kā arī norādījis, kādā veidā miesas bojājumi nodarīti. Liecību pārbaudē

/pers. B/ liecinājis, ka 2016. gada 28.novembrī ap plkst. 22.00 esot atnācis mājās /adrese/,kur viņš esot lietojis alkoholu, pēc tam sastrīdējies ar /pers.

C/. Iesitis trīs reizes ar dūri /pers. C/ pa kaklu vai pa galvu. Pēc tam esot paņēmis koka mietu, ar kuru iesitis kādas piecas reizes /pers. C/ pa kāju, sānu

un plecu. Neatceroties, vai ar koku iesitis /pers. C/ pa galvu. 2016. gada 29. novembrī konstatējis, ka /pers. C/ vairs neelpojot.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ norādīja, ka viņš apstiprinot nolasītās liecības. Tiesas izmeklēšanā netika konstatēti apstākļi, kas liegtu izmantot

pierādīšanā apsūdzētā pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības.

Liecinieks/pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka viņš dzīvojot /adrese/, kur kopā ar viņu pusgadu dzīvojis /pers. B/. /pers. B/ /pers. C/ sitis gandrīz katru

dienu. Tajā vakarā, precīzu datumu neatceroties, /pers. B/ paņēmis koka rungu, ar kuru iesitis desmit reizes /pers. C/ par roku un sāniem. Cietusī /pers.

B/ neesot provocējusi, neesot neko teikusi, bet lūgusi viņu nesist. Viņš esot atradies tajā pašā istabā. Pēc tam /pers. C/ esot nomirusi. Viņš izsaucis

policiju. Policijas darbinieki aizveduši /pers. B/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punktu tiesas izmeklēšanā nolasītas /pers. D/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības.

Tiesas sēdē nolasīta /pers. D/ liecība, kuru viņš sniedzis 2016. gada 29. novembrī (lietas 45.,46.lapa). /pers. D/ liecinājis, ka 2016. gada 28.

novembrī ap plkst. 22.00 /pers. B/ un /pers. C/ atnākuši mājās. /pers. B/ un /pers. C/ sēdējuši pie galda un savā starpā par kaut ko lamājušies. Pēc tam

/pers. B/ paņēmis koka rungu un ar to iesitis ne mazāk kā desmit reizes /pers. C/ pa ribām un kājām. /pers. C/ lūgusi izbeigt viņu sist. Pēc tam, kad /pers.

B/ esot beidzis sist /pers. C/, viņi aizgājuši gulēt. 2016. gada 29. novembrī visu dienu /pers. C/ pavadījusi gultā, piecēlusies, lai paēstu un uzsmēķētu.

/pers. C/ esot aizgājusi uz tualeti. Pamanījis, ka /pers. C/ pieklibojot. Ap plkst. 19.00 /pers. B/ esot modinājis /pers. C/, kura neesot reaģējusi. /pers. B/

sapratis, ka /pers. C/ ir mirusi. Viņš uzreiz zvanījis policijai, paziņojis par notikušo.

Tiesas sēdē nolasīta /pers. D/ liecība, kuru viņš sniedzis 2016. gada 1. decembrī (lietas 47.lapa). Papildus iepriekš minētajam /pers. D/ liecībā

norādījis, ka /pers. B/ regulāri lietojis alkoholu un alkohola reibumā bijis neprognozējams.

Tiesas sēdē nolasīta /pers. D/ liecība, kuru viņš sniedzis 2017. gada 16. martā (lietas 88.-90.lapa). /pers. D/ liecinājis, ka līdz 2016. gada 28.

novembra vakaram gandrīz katru vakaru /pers. B/ pret /pers. C/ pielietojis fizisku vardarbību, sitis viņu ar rokām un spēris ar kājām. Agresijai nebijis

nekāds pamatots iemesls. 2016. gada 28. novembrī ap plkst. 22.00 /pers. B/ un /pers. C/ ieradušies mājā /adrese/. Abi bijuši lietojuši alkoholu. Pēc

pusstundas /pers. B/ uzsācis konfliktu. Viss norisinājies viņa klātbūtnē. Sākumā konfliktam neesot pievērsis īpašu uzmanību. Ievērojis, ka /pers. B/ ar liela

izmēra koku iesitis vismaz divdesmit reizes /pers. C/ pa kreiso pusi, pa roku, plecu, sāniem un kājām. Iespējams kāds sitiens trāpījis /pers. C/ pa galvu un

citām ķermeņa daļām. Notikušais no malas izskatījies ļoti briesmīgi un nežēlīgi. /pers. C/ lūgusi, lai pārtraucot viņu sist. /pers. B/ pārtraucis sist tikai tad,

kad /pers. C/ atkritusi gultā. Pēc tam visi aizgājuši gulēt. 2016. gada 29. novembrī visu dienu /pers. C/ gulējusi gultā, iespējams aizgājusi arī uz tualeti.

Minētajā dienā /pers. B/ /pers. C/ vairs nav sitis. /pers. C/ visu laiku atradusies mājās, nekur neesot gājusi prom. Ap plkst. 19.00 konstatējis, ka gultā

guļošā /pers. C/ vairs neelpojot, pēc kā sapratis, ka viņa esot mirusi. Tūlīt pat zvanījis policijai un informējis, ka viņa dzīvesvietā esot nosista sieviete.

/pers. D/ esot pārliecināts, ka /pers. C/ nomirusi no miesas bojājumiem, kurus viņai 2016. gada 28. novembrī nodarījis /pers. B/.

Tiesas sēdē /pers. D/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības apstiprināja.

Novērtējot pirmstiesas kriminālprocesā un tiesas sēdē /pers. D/ sniegtās liecības, tiesa atzīst, ka lielāka ticamība piedodama tām liecībām, kas

sniegtas pirmstiesas kriminālprocesā, jo tās sniegtas tuvāk notikušajam noziedzīgajam nodarījumam, kad lieciniekam ir augstāka iespēja atcerēties

notikušo. Turklāt tiesas sēdē tika konstatēts, ka ir pasliktinājies liecinieka veselības stāvoklis, kas izskaidro viņa nespēju tiesas sēdē precīzi norādīt

notikuma apstākļus. Tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas liegtu izmantot pierādīšanā /pers. D/ liecības.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 449. panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti lietā esošie rakstveida pierādījumi.

2016. gada 29. novembrī izdarīta notikuma vietas apskate (lietas 7.,8.lapa). Apskatē konstatēts, ka /adrese/ istabā, gultā atrodas /pers. C/ līķis.

Līķim konstatēti asins izplūdumi galvas, roku, vēdera un kāju rajonā. Mājas virtuvē atrasts un izņemts 1,5 m garš koka miets, uz kura redzami asinīm

līdzīgi traipi un matiem līdzīgas šķiedras. Mājas istabā gultā un uz grīdas, kā arī virtuvē uz grīdas atrasti asinīm līdzīgi traipi. Apskatē izņemts asins traipu

nomazgājums.

Ar tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu Nr. 221 noteikts, ka /pers. C/ nodarīti smagi miesas bojājumi, kas bīstami dzīvībai un kuri atradušies

tiešā cēloniskā sakarībā ar /pers. C/ nāves iestāšanos ( lietas 20.-29.lapa).

Papildus tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā Nr. 2p norādīts, ka miesas bojājumi /pers. C/ varēja tikt nodarīti 2016. gada 28. novembrī laikā

no plkst. 22.00 līdz plkst. 23.00 (lietas 31.,32.lapa). Eksperts secinājis, ka konstatētie miesas bojājumi galvas apvidū radušies vismaz piecu traumatisku

iedarbību rezultātā, krūšu kurvja apvidū vismaz divu traumatisku iedarbību rezultātā, vēdera apvidū vismaz divu traumatisku iedarbību rezultātā, kreisās

rokas apvidū vismaz trīs traumatisku iedarbību rezultātā, labās rokas apvidū vismaz četru traumatisku iedarbību rezultātā, kreisās kājas apvidū vismaz

piecu traumatisku iedarbību rezultātā, bet labās kājas apvidū vismaz piecu traumatisku iedarbību rezultātā. Eksperts norādījis, ka maz ticams, ka /pers. C/

dzīvību būtu iespējams glābt, ja pēc miesas bojājumu nodarīšanas tiktu savlaicīgi sniegta medicīniskā palīdzība.

Apsūdzībā norādīts, ka /pers. B/ ar roku iesitis ne mazāk kā divas reizes /pers. C/ pa galvu, bet ar koku ne mazāk kā trīs reizes iesitis /pers. C/ pa

galvu, ne mazāk kā divas reizes iesitis pa krūtīm, ne mazāk kā divas reizes iesitis pa vēderu, ne mazāk kā septiņas reizes iesitis pa rokām un ne mazāk kā

desmit reizes iesitis pa kājām. Tiesas secina, ka apsūdzībā norādītais /pers. B/ izdarīto sitienu skaits atbilst tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā

noteiktajam.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainu atzina pilnīgi un neapstrīdēja apsūdzībā norādīto viņa izdarīto sitienu skaitu. Pirmstiesas

kriminālprocesā sniegtajās liecībās /pers. B/ norādījis, ka viņš ar roku iesitis divas vai trīs reizes, bet ar koku ne mazāk kā piecas reizes. Nopratināts kā

apsūdzētais, /pers. B/ liecinājis, ka apsūdzībā norādīto sitienu skaitu apstrīdēt nevēloties.

Tiesu debatēs aizstāve iebilda apsūdzībā norādītajam viņas aizstāvamā izdarīto sitienu skaitam. Aizstāve norādīja, ka, sitot ar koku, vienā reizē

apsūdzētais varējis radīt vairākas traumatiskas iedarbības uz cietušās ķermeni, tāpēc samazināms apsūdzībā norādīto ar koku nodarīto sitienu skaits.

Valsts apsūdzības uzturētājs iebilda aizstāves viedoklim, norādot, ka apsūdzētais atradies alkohola ietekmē, nav skaitījis viņa izdarītos sitienus, bet

pēc iepazīšanās ar izsniegto apsūdzību piekritis eksperta norādīto traumatisko iedarbību skaitam.

Tiesa atzīst, ka nav pamata samazināt apsūdzībā norādīto /pers. B/ ar koku izdarīto sitienu skaitu pa cietušās ķermeni, jo nav pamata apšaubīt tiesu

medicīniskās ekspertīzes atzinumu. Tiesa piekrīt valsts apsūdzības uzturētāja viedoklim, jo lietas iztiesāšanā tika pierādīta apsūdzētā atrašanās alkohola

ietekmē miesas bojājumu nodarīšanas laikā. Nav pamata apšaubīt faktu, ka /pers. B/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā neskaitīja viņa izdarītos

sitienus ar koku. Turklāt liecinieks /pers. D/ liecinājis, ka /pers. B/ ar koku iesita ne mazāk kā divdesmit reizes, kas nav pretrunā ar eksperta

konstatētajām traumatiskajām iedarbībām.

Pirmstiesas kriminālprocesā izdarīta Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izsniegtā audio ieraksta apskate (lietas 55.-57.lapa). Apskatīts 2016.

gada 29. novembra audio ieraksts, kurā /pers. D/ policijai paziņojis, ka viņa īrētajā dzīvoklī mājā /adrese/ esot nosista sieviete pēc vārda /vārds/. /pers.

D/ policijai nav nosaucis personu, kurš nositis /pers. C/, bet paziņojis, ka viņš atrodoties mājā.

Komisijas bioloģiskās DNS ekspertīzes atzinumā Nr. 1615251 norādīts, ka uz notikuma vietas apskatē izņemtā koka mieta, matiem no mieta

konstatēts /pers. C/ bioloģiskais materiāls, kā arī uz minētā mieta eksperti konstatējuši /pers. B/ bioloģisko materiālu niecīgā daudzumā (lietas

83.,84.lapa).

Ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumā Nr. 39 atspoguļots, ka /pers. B/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā ar psihisku slimību

nav slimojis, atradies parasta alkohola reibuma stāvoklī, tāpēc varējis saprast un vadīt savas darbības (lietas 114.-117.lapa).

Aplūkojot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa secina, ka kriminālprocesā ir pierādīta Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā

paredzētā nozieguma sastāva esamība. Tiesa atzīst, ka tiesas sēdē pārbaudītie pierādījumi apstiprina to, ka minēto noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis tieši

/pers. B/. Tiesai nav radušās ne mazākās šaubas par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. Visi iepriekš aplūkotie pierādījumi ir

ticami, pieļaujami un attiecināmi uz izskatāmo lietu.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ inkriminētais noziedzīgais nodarījums ir pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas.

Atzīstot /pers. B/ vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā par pierādītu, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms. Lietā nav

konstatēti kriminālatbildību izslēdzoši apstākļi. Ar kriminālprocesā izdarīto ambulatoru tiesu psihiatrisko ekspertīzi konstatēts, ka /pers. B/ noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas laikā ar psihisku slimību nav slimojis, atradies parasta alkohola reibuma stāvoklī, tāpēc varējis saprast un vadīt savas darbības.

Eksperte norādījusi, ka /pers. B/ saistībā ar viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu esot jāuzskata par pieskaitāmu.

[4] Nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un apsūdzētā personību. Nosakot

soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Atbilstoši Krimināllikuma 7. panta piektajā daļā noteiktajam, /pers. B/ ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu.

/pers. B/ tīši nodarījis /pers. C/ smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai un kas izraisījuši cietušās nāvi. Ar savu rīcību apsūdzētais izraisījis

neatgriezeniskas sekas – cilvēka nāvi. Notikuma aculiecinieks norādījis, ka /pers. B/ rīcība, vairākkārt sitot ar koku sievietei, bijusi briesmīga un nežēlīga.

/pers. B/ agrāk ir 12 reizes sodīts par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu (lietas 79.lapa). Atbilstoši Krimināllikuma 63.pantā trešajā daļā noteiktajam

nav dzēstas pēdējās sešas sodāmības dzēstas.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī /pers. B/ bija sodīts:

1) ar Cēsu rajona tiesas 2007. gada 24. septembra spriedumu pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas ar naudas sodu piecu minimālo

mēnešalgu apmērā, konfiscējot mantu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem;

2) ar Cēsu rajona tiesas 2008. gada 4. janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas, 312. panta, 51. panta ar piespiedu darbu uz

240 stundām, naudas sodu 400 LVL apmērā, konfiscējot mantu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem 9 mēnešiem;

3) ar Siguldas tiesas 2009. gada 30. marta spriedumu pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas, 312. panta, 51. panta ar brīvības atņemšanu uz 1

gadu 6 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem;

4) ar Cēsu rajona tiesas 2009. gada 29. aprīļa spriedumu pēc Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas, 185. panta otrās daļas, 50. panta piektās

daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 1 mēnesi, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem. 2012. gada 29. janvārī pēc brīvības

atņemšanas soda izciešanas atbrīvots no Valmieras cietuma;

5) ar Cēsu rajona tiesas 2014. gada 5. februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas, 51. panta ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu

9 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem 11 mēnešiem 23 dienām. 2015. gada 9. decembrī pēc brīvības atņemšanas soda

izciešanas atbrīvots no Olaines cietuma;

6) ar Rīgas rajona tiesas 2016. gada 31. augusta spriedumu pēc Krimināllikuma 312. panta, 51. panta ar piespiedu darbu uz 70 stundām, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem 3 mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2016. gada 13. septembrī. Piespiedu darbs izciests 2016. gada 4.

novembrī.

/pers. B/ pēdējā gada laikā nav saukts pie administratīvās atbildības, bet nav samaksājis 2013. gadā viņam uzlikto naudas sodu – 113,83 EUR

apmērā. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 38. pantā noteiktajam /pers. B/ atzīstams par administratīvi sodītu personu (lietas

101.lapa).

/pers. B/ nav apgādājamo personu (lietas 100.lapa). Pirms apcietināšanas strādājis gadījuma darbus bez darba līguma.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 47. panta otro daļu, tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu, tiesa par atbildību pastiprinošo apstākli atzīst to, ka /pers. B/ izdarītais

noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Pamatojoties uz Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu, tiesa par atbildību

pastiprinošo apstākli atzīst to, ka /pers. B/ noziedzīgo nodarījumu izdarījis alkohola ietekmē.

Krimināllikuma 125. panta trešās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez

mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Valsts apsūdzības uzturētājs lūdza piespriest apsūdzētajam /pers. B/ brīvības atņemšanu uz 12 gadiem un probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.

Aizstāve norādīja, ka prokurora pieprasītais brīvības atņemšanas sods uz 12 gadiem esot nesamērīgi bargs.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ pamatsods nosakāms brīvības atņemšanas veidā, jo Krimināllikuma 125. panta trešās daļas sankcija neparedz alternatīvu

pamatsodu. Tā kā nav paredzēts alternatīvs pamatsods, tad, izlemjot jautājumu par nosakāmā soda mēru, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu

un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un atbildību ietekmējošos apstākļus.

Tiesa ņem vērā, ka /pers. B/ izdarījis tīšu sevišķi smagu noziegumu. Noziegums bija vērsts pret mazāk aizsargāto dzimumu – sievieti. /pers. B/

/pers. C/ iesitis ne mazāk kā 26 reizes, tai skaitā ne mazāk kā 24 sitieni izdarīti ar koku. Pēc /pers. C/ lūguma nav pārtraucis viņas sišanu. Apsūdzētā

rīcība ir bijusi nežēlīga. /pers. B/ nodarījuma rezultātā iestājušās smagas sekas – /pers. C/ nāve. Tiesa ņem vērā, ka noziegums izdarīts sešu nedzēstu

sodāmību laikā. Iepriekš /pers. B/ divas reizes sodīts par tīšu vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu sievietēm, minētie noziedzīgie nodarījumi

izdarīti alkohola ietekmē un par minētajiem noziegumiem tiesa /pers. B/ piespriedusi brīvības atņemšanas sodu. Pēc brīvības atņemšanas sodu izciešanas

/pers. B/ turpinājis lietot alkoholu un alkohola ietekmē atkārtoti tīši nodarījis miesas bojājumus, bet šajā gadījumā jau daudz smagākus, kas izraisījuši

cilvēka nāvi. Tiesa ņem vērā, ka sevišķi smago noziegumu /pers. B/ izdarījis nepilnu gadu pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes. Minētie

apstākļi /pers. B/ raksturo negatīvi, kā personu, kas nevar atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesas ieskatā brīvības atņemšanas soda mērs

nosakāms tāds, kādu to lūdza piespriest prokurors, jo lietā konstatēti divi atbildību pastiprinošie apstākļi, līdz ar ko brīvības atņemšanas ilgums nav

nosakāms mazāks par vidējo robežu. Noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums un apsūdzētā personība noteic, ka brīvības atņemšanas soda

mērs nosakāms tuvāk panta sankcijas maksimālajai robežai. Tiesas ieskatā prokurora pieprasītā brīvības atņemšana uz 12 gadiem nav nesamērīgi bargs

soda mērs.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam nav piemērojams Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā paredzētais papildsods - mantas konfiskācija, jo lietā nav

informācijas par tādu apsūdzētajiem piederošu mantu, kas būtu pakļaujama konfiskācijai. Valsts apsūdzības uzturētājs nelūdza apsūdzētajam noteikt

minēto papildsodu.

Nosakot pamatsodu brīvības atņemšanas veidā, apsūdzētajam piespriežams panta sankcijā paredzētais papildsods – probācijas uzraudzība. Tiesas

ieskatā pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas probācijas uzraudzība sekmēs /pers. B/ resociālizāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas

novēršanu. Tā kā lietā konstatēti divi atbildību pastiprinošie apstākļi, noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ izdarījis nepilna gada laikā kopš atbrīvošanās no

brīvības atņemšanas iestādes, tad tiesas ieskatā, piekrītot prokurora viedoklim, probācijas uzraudzība nosakāma uz sankcijā paredzēto maksimālo

termiņu – 3 gadiem.

/pers. B/ nav pilnībā izcietis ar Rīgas rajona tiesas 2016. gada 31. augusta spriedumu viņam noteikto papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas

tiesību atņemšanu. Minētais tiesas spriedums stājies spēkā 2016. gada 13. septembrī. 2016. gada 29. novembrī plkst. 21.30 /pers. B/ aizturēts

izskatāmajā lietā un līdz lietas izskatīšanai atradies apcietinājumā. Tiesa secina, ka uz lietas izskatīšanas dienu /pers. B/ no minētā papildsoda izcietis 1

mēnesi 17 dienas. Neizciestā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana - 2 gadi 1 mēnesis 13 dienas.

Līdz ar to lietā, pamatojoties uz Krimināllikuma 51. pantu, /pers. B/ nosakāms galīgais sods pēc spriedumu kopības, pilnīgi pievienojot ar

iepriekšējo spriedumu neizciesto papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem 1 mēnesi 13 dienām.

Atbilstoši Krimināllikuma 52. panta ceturtajai daļā noteiktajam soda laikā ieskaitāms /pers. B/ apcietinājumā pavadītais laiks no 2016. gada 29.

novembra līdz 2017. gada 21. septembrim.

[5] Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. B/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Piemērotais drošības līdzeklis saglabājams līdz tiesas

spriedums stāsies spēkā, jo mainījies minētā drošības līdzekļa piemērošanas pamats.

[6] Saskaņā ar likumu “Par valsts kompensāciju cietušajiem” cietušajai /pers. H/ izmaksāta valsts kompensācija 1850 EUR apmērā, ko apstiprina

Juridiskās palīdzības administrācijas 2017. gada 3. aprīļa lēmums Nr. 6-1.1.17/179 un maksājuma uzdevums Nr. 001667 par naudas pārskaitīšanu uz

cietušās norādīto kontu (lietas 120.,121.lapa). Juridiskās palīdzības administrācija lūdza piedzīt no apsūdzētā cietušajai izmaksāto valsts kompensāciju.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 456. panta trešajā daļā noteiktajam prokurors uzturēja pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts interesēs.

Saskaņā ar likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1 panta 2. punktu noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kas atzīts par vainīgu,

pamatojoties uz notiesājošu spriedumu, ir pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju.

Valsts kompensācija cietušajai /pers. H/ aprēķināta atbilstoši likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7. panta otrās daļas 2. punktā

noteiktajam. Lietai pievienots dokuments, kas apstiprina kompensācijas izmaksāšanas faktu. Ņemot vērā, ka tiesas sēdē prokurors uzturēja pieteikumu

par kompensācijas piedziņu valsts interesēs, tā pamatota ar lietā esošiem rakstveida pierādījumiem, tad cietušajam izmaksātā valsts kompensācija 1850

EUR apmērā piedzenama no apsūdzētā /pers. B/.

[7] Pirmstiesas kriminālprocesā un tiesas sēdēs apsūdzētajam sniegta juridiskā palīdzība, par kuru zvērinātai advokātei G.Karitonei pienākas

samaksa no valsts budžeta līdzekļiem 85 EUR + 235 EUR = 320 EUR. Minētie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu piedzenami par

labu valstij no apsūdzētā /pers. B/. Tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmajā daļā un 368. panta ceturtajā daļā paredzētos

nosacījumus, lai atbrīvotu apsūdzēto no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību.

[8] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 2. punktu, koks, kas glabājas pie krimināllietas, kā noziedzīga nodarījuma rīks,

kuram nav vērtības, iznīcināms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktu, mati no izņemtā koka virsmas; asins traipu nomazgājums; salīdzinošai

pētīšanai izmantotie paraugi: /pers. B/ siekalu paraugs, /pers. C/ asinis, matu paraugs un nagu nogriezumi, /pers. C/ apģērbs: džemperis, krekls ar

rāvējslēdzēju, krekls, džinsu bikses, kas glabājas pie krimināllietas, kā lietas, kurām nav vērtības, iznīcināmas.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ paskaidroja, ka no viņa izņemtajam apģērbam neesot vērtības. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

240. panta pirmās daļas 1.punktu, /pers. B/ apģērbs: džemperis, bikses un apavi, kas pievienoti krimināllietai, kā lietas, kurām nav vērtības, iznīcināmas.

CD-R formāta disks, kurā ierakstīta /pers. D/ telefona saruna ar Valsts policiju; DVD-R formāta disks ar /pers. B/ liecību pārbaudes uz vietas laikā

izdarīto ierakstu, kas pievienoti krimināllietai, pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās glabājami kopā ar krimināllietas materiāliem. Attiecībā uz minēto disku

nav piemērojami Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas noteikumi, jo diskos esošais ieraksts tika izmantots pierādīšanā un tam pēc sprieduma

spēkā stāšanās jāatrodas krimināllietā, līdzīgi kā pārējiem lietā esošiem pierādījumiem.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520. pantu, 523. pantu, 524. pantu, 527. panta pirmo un otro daļu, 528. pantu

un 529. pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā izdarīšanā un

sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 12 (divpadsmit) gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 3 (trim) gadu.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 51. pantu, sodam pēc šī sprieduma pilnīgi pieskaitīt piespriesto un neizciesto papildsodu pēc Rīgas rajona tiesas

2016. gada 31. augusta sprieduma, un galīgo sodu /pers. B/ noteikt brīvības atņemšanu uz 12 (divpadsmit) gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 3 (trim)

gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem 1 (vienu) mēnesi 13 (trīspadsmit) dienām.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums, atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies spēkā.

Soda izciešanas sākumu /pers. B/ skaitīt no 2017. gada 21. septembra.

Brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitīt iepriekšējā apcietinājumā pavadīto laiku no 2016. gada 29. novembra līdz 2017. gada 21. septembrim.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij 1850 (viens tūkstotis astoņi simti piecdesmit) EUR (saņēmējs: Valsts kase Nr.90000050138, konts Nr.

LV68TREL1060001239300), kā kompensāciju par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas cietušajai /pers. H/

izmaksāto summu.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus par zvērinātas advokātes G.Karitones viņam sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas

kriminālprocesā un tiesas sēdē 320 (trīs simt divdesmit) EUR (saņēmējs: Valsts kase Nr.90000050138, konts Nr.LV68TREL1060001239300),

nosakot šajā daļā trīsdesmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, termiņu skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pēc sprieduma spēkā stāšanās lietiskos pierādījumus:

- noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmetu – koku, kas glabājas pie krimināllietas, kā lietu, kam nav vērtības, iznīcināt;

- matus no izņemtā koka virsmas; asins traipu nomazgājumu; salīdzinošai pētīšanai izmantotos paraugus: /pers. B/ siekalu paraugu, /pers. C/ asinis,

matu paraugus un nagu nogriezumus; /pers. C/ apģērbu: džemperi, kreklu ar rāvējslēdzēju, kreklu, džinsa bikses, /pers. B/ apģērbu: džemperi, bikses,

apavus, kas glabājas pie krimināllietas, kā lietas, kurām nav vērtības, iznīcināt;

- CD-R formāta disku, kurā ierakstīta /pers. D/ telefona saruna ar Valsts policiju un DVD-R formāta disku ar /pers. B/ liecību pārbaudes uz vietas

laikā izdarīto ierakstu glabāt kopā ar krimināllietas materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesā.

Tiesnesis L.Šņepsts