Legislator Case Law & Legislation
C33593419 / C-2302-20 ECLI:LV:RIRT:2020:1104.C33593419.4.S AI generated

Court dismissed tenant's brother's claim for heating arrears based on family solidarity and contract terms.

Case Number C33593419 / C-2302-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's claim for heating arrears and contract penalties against the defendant, who is the brother of the deceased tenant. While the plaintiff argued that family members share contractual obligations under the Residential Tenancy Law, the court found no evidence establishing the defendant's personal liability for the tenant's debts. Consequently, the claim was rejected, and the defendant was awarded court costs.

Legislator headnote

AI generated

Likums "Par dzīvojamo telpu īri" 10. un 11.3 pants; Civillikums 1425., 1428., 1512., 1587., 1652., 1716., 1717., 1720. pants: Family members do not automatically bear joint liability for a tenant's debts absent specific contractual stipulations or proof of personal assumption of obligation.

Keywords

AI generated
Residential Tenancy Law Family Solidarity Joint Liability Heating Arrears Contractual Obligations Civil Procedure Law Court Costs

Cited Legislation

AI generated
Likums "Par dzīvojamo telpu īri" 10. pants
Likums "Par dzīvojamo telpu īri" 11.3 pants
Civillikums 1425. pants
Civillikums 1428. pants
Civillikums 1512. pants
Civillikums 1587. pants
Civillikums 1652. pants
Civillikums 1716. pants
Civillikums 1717. pants
Civillikums 1720. pants
Civilprocesa likums 5. pants
Civilprocesa likums 26. pants
Civilprocesa likums 44. pants
Civilprocesa likums 75. pants
Civilprocesa likums 127.-130. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RIRT:2020:1104.C33593419.4.S

Lietas Nr.C33593419

Lietas arhīva Nr.C-2302-20/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2020.gada 4.novembrī

Rīgas rajona tiesa,

tiesnese G.Viļumsone,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas siltums” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par parāda un līgumsoda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja SIA “Jūrmalas siltums” cēla tiesā prasību vienkāršotās procedūras lietā pret atbildētāju /pers. A/ par parāda un līgumsoda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīti sekojoši argumenti.

Ar 2010.gada 1.septembra dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.178, kas noslēgts starp SIA “Jūrmalas namsaimnieks” kā izīrētāju un /pers. C/ kā

īrnieci, /pers. C/ nodotas dzīvokļa Nr.32, kas atrodas /adrese/, lietošanas tiesības. Īres līguma 8.punktā norādītajā pielikumā Nr.1, kas pievienots, kā

neatņemama īres līguma sastāvdaļa, norādītas dzīvoklī iemitinātā persona - /pers. C/ brālis /pers. A/.

Līguma 2.4.punktā noradīts, ka dzīvokļa īrniekam noteikts pienākums par apkuri samaksu veikt pakalpojumu sniedzējam.

2010.gada 30.septembrī starp SIA “Jūrmalas siltums” un /pers. C/ noslēgts līgums Nr.7872 par norēķinu kārtību par saņemto siltumenerģiju.

Līguma 1.1, 3.1, 3.2, 3.5, 5.1 punkti paredz /pers. C/ pienākumu savlaicīgi un regulāri norēķināties ar prasītāju par saņemto siltumenerģiju.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3pants nosaka, ka īrnieks ir tiesīgs patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem

pakalpojumiem. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantā noteikts, ka īrnieka ģimenes locekļiem (iepriekš minētā likuma 9.panta trešā daļa) ir tādas

pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma

saistībām.

2019.gada 26.janvārī /pers. C/ ir mirusi.

Prasītāja savas saistības vienmēr godprātīgi ir izpildījusi un sniegusi līgumā minētos pakalpojumus. /pers. C/ un atbildētājs nekad nav izteikuši

pretenzijas par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem.

[2] Prasītāja, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10., 11. 3pantu, Civillikuma 1425., 1428., 1512., 1587., 1652., 1716., 1717. un

1720.pantu, Civilprocesa likuma 5., 26., 44., 75., 127.-130. un 195.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 1763,74 euro apmērā par laiku no

2010.gada 1.novembra līdz 2017.gada 3.februārim, kas sastāv no pamatparāda 1603,40 euro un līgumsoda 160,34 euro apmērā, valsts nodevu 264,56

euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 242 euro apmērā un lūdz noteikt prasītājas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus.

[3] Atbildētājs/pers.A/ rakstveida paskaidrojumos prasību neatzina un paskaidroja, ka prasības pieteikumā minētajā dzīvoklī nekad nav dzīvojis,

līdz 2009.gada 22.sepetmbrim dzīvojis pie savas mātes /pers. E//adrese/, 2009.gada 22.sepetmbrī apcietināts un atradies apcietinājumā līdz 2014.gada

17.septembrim. Pēc atbrīvošanas no apcietinājuma /pers. A/ līdz 2015.gada 1.maijam dzīvojis pie mātes /pers. E//adrese/, un no 2015.gada 1.maija līdz

šim laikam /pers. A/ dzīvojis pie savas dzīvesbiedres /pers. F//adrese/. Policijas uzraudzība /pers. A/ veikta dzīvesvietās pie viņa mātes /pers. E//adrese/,

un pie viņa dzīvesbiedres /pers. F//adrese/. Atbildētājs nav saņēmis no prasītājas ne mutiskus, ne rakstiskus brīdinājumus.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikuma materiālus, rakstveida paskaidrojumus un pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir atzīstama par

nepamatotu un noraidāma.

Civilprocesa likuma 93.pantā noteikts, ka katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus, bet saskaņā ar

Civilprocesa likuma 104. pantu puses paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par

pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Civilprocesa likuma 190.panta otrā daļa paredz, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[5] Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka dzīvokļa Nr.32, /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, īpašnieks strīdus periodā ir bijusi Jūrmalas

pilsētas pašvaldība un ar 2010.gada 1.septembra dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.178 starp SIA “Jūrmalas namsaimnieks” kā izīrētāju un /pers. C/ kā

īrnieci, /pers. C/ nodotas dzīvokļa /adrese/, lietošanas tiesības. Īres līgumam pievienots pielikums, kurā, kā iemitinātās personas norādītas /pers. C/ dēls

/pers. G/ un brālis /pers. A/.

[6] No tiesu informatīvās sistēmas reģistra datiem izriet, ka 2019.gada 26.janvārī /pers. C/ ir mirusi.

No 2010.gada 30.septembrī starp SIA “Jūrmalas siltums” un /pers. C/ noslēgtā līguma Nr.7872 1.1, 3.1, 3.2, 3.5 un 5.1 punktiem izriet, ka /pers.

C/ uzņēmusies pienākumu savlaicīgi un regulāri norēķināties ar prasītāju par saņemto siltumenerģiju. No prasītāja iesniegtajiem rēķiniem izriet, ka /pers.

C/ šo pienākumu nav pienācīgi pildījusi un izveidojies maksājumu parāds par prasītājas piegādāto siltumenerģiju.

Ar prasītājas iesniegtajiem brīdinājumiem apliecināts, ka /pers. C/ 2014.gada 13.maijā, 2016.gada 14.martā, 2017.gada 4.augustā, 2017.gada

4.augustā un 2017.gada 30.oktobrī adresēti brīdinājumi par parāda esamību un nenokārtotām saistībām. Lietā nav neviena pierādījuma, ka brīdinājumi

par parāda esamību un nenokārtotām saistībām prasītāja SIA “Jūrmalas siltums” būtu sūtījusi atbildētājam /pers. A/.

[7] No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra 2020.gada 30.janvāra izziņas Nr.14-10/1434-A-429 izriet, ka /pers. A/ ticis notiesāts ar Jūrmalas

tiesas 2009.gada 29.jūlija spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, piemērojot Krimināllikuma 55.pantu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu

nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu, ar Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 9.novembra spriedumu pēc Krimināllikuma 192.panta otrās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem, ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz 2 gadiem, ar Jūrmalas tiesas

2009.gada 3.decembra spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, piemērojot Krimināllikuma 51.pantu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 3

mēnešiem. Ar Daugavpils tiesas 2010.gada 6.oktobra lēmumu /pers. A/ noteikts galīgais sods, nosakot brīvības atņemšanu uz 5 gadiem, ar mantas

konfiskāciju un policijas kontroli uz 2 gadiem. /pers. A/ atbrīvots no ieslodzījuma vietas pēc soda izciešanas termiņa beigām 2014.gada 17.septembrī.

[8] No Valsts policijas Rīgas RP Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2020.gada 24.janvāra izziņas Nr.20/10/22/1-49582 izriet, ka,

izpildot Jūrmalas tiesas 2009.gada 3.decembra spriedumu, tikusi veikta policijas kontroles uzraudzība /pers. A/ no 22.09.2014.līdz 16.09.2016. Atstājot

ieslodzījuma vietu cietumā /pers. A/ paziņojis pēc atbrīvošanas adresi - /adrese/. Stājoties policijas kontrolē, /pers. A/ paziņojis savu dzīvesvietas adresi

/adrese/. Policija veikusi policijas kontroli dzīvesvietas adresē /adrese/, kā arī konstatējusi, ka /pers. A/ dažreiz bijis mātes dzīvoklī /adrese/. No

2015.gada 1.maija /pers. A/ mainījis dzīvesvietu uz adresi /adrese/, kur dzīvoja visu atlikušo policijas kontroles termiņu līdz 2016.gada 16.septembrim.

[9] Ar Jūrmalas pilsētas domes 2020.gada 28.janvāra izziņu Nr.8.1-21/13 apliecināts, ka /pers. A/ 2020.gada 24.janvārī deklarējis dzīvesvietu

/adrese/, Jūrmalā.

Ar Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes 2020.gada 28.janvāra izziņu Nr.1.1-8/739 apliecināts, ka /pers. A/ no 2015.gada 1.marta līdz

2016.gada 31.maijam tika piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss.

Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2020.gada 28.janvāra izziņu Nr.36 ir apliecināts, ka /pers. A/ no 2015.gada 31.janvārī līdz 2018.gada

27.martam bijis deklarēts dzīvesvietā /adrese/, no 2018.gada 4.aprīļa līdz 2020.gada 23.janvārim bijis deklarēts dzīvesvietā /adrese/.

Atbildētājs iesniegumā ir norādījis, ka liecinieces /pers. E/ un /pers. I/ var apstiprināt apstākļus par atbildētāja dzīvesvietu, taču par šiem pašiem

apstākļiem rakstveida pierādījumi lietā jau ir iesniegti. Ņemot vērā, ka lietā iesniegtie pierādījumi ir pietiekami prasības pamatojuma izvērtēšanai, un,

ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.panta noteikumus, un piemērojot rakstveida procesu, tiesa atzinusi par pietiekamu jau

iesniegto pierādījumu apjomu.

[10] Ar minētajiem pierādījumiem ir apstiprināts, ka prasībā norādītajā laika periodā atbildētājs dzīvoklī Nr.32, kas atrodas /adrese/, nav dzīvojis

un prasītājas piegādāto siltumenerģiju nav izmantojis, līdz ar to nav pamata prasības apmierināšanai un parāda piedziņai no atbildētāja prasītājas labā.

Līdz ar to sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas siltums” prasība pret /pers. A/ par parāda 1603,40 euro apmērā, līgumsoda 160,34 euro

apmērā un tiesāšanās izdevumu piedziņu – atzīstama par nepamatotu un noraidāma.

[11] Prasītāja - SIA “Jūrmalas siltums” 2018.gada 28.decembrī izsniegusi pilnvaru Nr.01-4/107 SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” un/vai

zvērinātai advokātei Lindai Zaušai, tās tiesisko interešu pārstāvībai prasītājas prasībā pret atbildētāju. Prasītājas pārstāve, zvērināta advokāte lūdz tiesu

piedzīt no atbildētājas izdevumus advokāta palīdzības samaksai 242 euro apmērā.

Konstatējot, ka prasība ir noraidāma, ir pamats noraidīt arī prasītāja lūgumu par tiesas izdevumu piedziņu par labu prasītājam no atbildētāja,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. un 42.pantu.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam radušies izdevumi par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem 250 euro apmērā. Līdz ar to, atbilstoši

Civilprocesa likuma 44.panta trešajai daļai, no prasītājas par labu atbildētājam piespriežami ar lietas vešanu saistītie izdevumi par zvērināta advokāta

Vilhelma Kozlovska sniegto juridisko palīdzību 250 euro apmērā un tiesas izdevumi 10 euro apmērā, kopā 260 euro apmērā.

Lietā radušies izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu 3,95 euro apmērā. Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītāja samaksājusi ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, no atbildētājas par labu valstij

piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,65 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājai nosakāms tiesas izdevumu samaksas pienākumu labprātīgas izpildes termiņš 10 (desmit)

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 92.-97., 189.-193., 204.1, 250.25pantu, tiesa

nosprieda

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058, prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par

parāda un līgumsoda piedziņu – noraidīt.

Piedzīt no SIA “Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus 260

euro (divi simti sešdesmit euro).

Piedzīt no SIA “Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,65 euro (65 centi)

apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods: TRELLV22, konta Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0. Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu - 21499 un

atsauci uz Rīgas rajona tiesas spriedumu lietā. Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments nosūtāms Rīgas rajona tiesai.

Noteikt SIA “Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058, termiņu tiesāšanās izdevumu samaksas labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības

dienas 2020.gada 4.novembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese G.Viļumsone