Criminal appeal court overturns sentencing for recidivism and pre-trial detention credit due to procedural errors.

Lietas Nr. 11370017011

Lietas arhīva Nr. SKK-0521-13

LĒMUMS

Rīgā 2013.gada 30.oktobrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā:

senators referents A.Freibergs,

senatore I.Radzeviča,

senators P.Opincāns

izskatīja lietu rakstveida procesā sakarā ar apsūdzētā /J.T./ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 11.jūnija

spriedumu un

konstatēja

Ar Aizkraukles rajona tiesas 2013.gada 26.marta spriedumu

/J.T./, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz

1 gadu 4 mēnešiem;

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu

uz 4 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /J.T./ noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 6 mēnešiem.

Soda izciešanas termiņā ieskaitīta atrašanās iepriekšējā apcietinājumā no 2011.gada 22.marta līdz 2011.gada 24.martam un

no 2012.gada 28.aprīļa līdz sprieduma stāšanās spēkā dienai.

/E.K./, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu

uz 9 mēnešiem;

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu

uz 4 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /E.K./ noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sods /E.K./ noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu, uzliekot

pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.

/J.Z./, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu

uz 7 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanā ieskaitīta atrašanās apcietinājumā no 2012.gada 22.marta līdz

2012.gada 24.martam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sods /J.Z./ noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 7 mēnešiem,

uzliekot pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.

/O.O./, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 7

mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanā ieskaitīta atrašanās apcietinājumā no 2012.gada 22.marta līdz

2012.gada 24.martam un no 2013.gada 12.februāra līdz 2013.gada 26.martam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sods /O.O./ noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 7 mēnešiem,

uzliekot pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu /J.T./, /E.K./, /J.Z./, /O.O./ katrs atzīti par vainīgiem un sodīti par to, ka viņi personu grupā

pēc iepriekšējas vienošanās ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, izdarīja svešas kustamas mantas

slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā, bet /J.T./ un /E.K./ ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā,

izdarīja arī svešas mantas tīšu bojāšanu.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas konstatētos apstākļos.

2011.gada janvārī pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā datumā, /J.T./kopā ar /E.K./un ar personu, pret kuru

kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, ar /E.K./ automašīnu zādzības izdarīšanas nolūkā ieradās Jaunjelgavas novada

Daudzeses pagastā /O.S./ un /V.T./ piederošajā īpašumā ,,n/a”. /J.T./personu grupā ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts

atsevišķā tiesvedībā, ar iepriekš sagatavotiem un līdzpaņemtiem instrumentiem, darbojoties kopīgi un saskaņoti, tīši sabojāja ieejas

durvju slēdzeni Ls 10 vērtībā, pēc tam kopā ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, un /E.K./ iekļuva mājā

un slepeni nolaupīja no tās tiesas spriedumā norādītās /O.S./ piederošās mantas, kopumā nodarot /O.S./ mantisku zaudējumu Ls 249

apmērā.

Turpinot savas noziedzīgās darbības īpašumā adrese, /J.T./, /E.K./un persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā

tiesvedībā, darbojoties kopīgi un saskaņoti, ar līdzpaņemtiem instrumentiem atlauza trīs durvju slēdzenes un saimniecības ēkas

durvis, iekļuva /V.T./ piederošajā saimniecības ēkā un slepeni nolaupīja no tās tiesas spriedumā norādītās /V.T./ piederošās mantas.

/J.T./,/E.K./ un personas, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, noziedzīgo darbību rezultātā cietušajam /V.T./

tika nodarīts mantisks zaudējums Ls 545 apmērā, ko veido sabojāto durvju slēdzeņu kopējā vērtība Ls 30 (vienas slēdzenes vērtība

Ls 10), sabojāto durvju vērtība Ls 200 un nozagto mantu kopējā vērtība Ls 315.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /J.T./,/E.K./un persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, tīši izsita

mājas logam četras stikla rūtis Ls 10 kopvērtībā (vienas loga rūts vērtība Ls 2,50), pa logu iekāpa mājā un slepeni nolaupīja no tās

tiesas spriedumā norādītās /V.T./ piederošās mantas.

/J.T./,/E.K./ un personas, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, noziedzīgo darbību rezultātā cietušajam /V.T./

tika nodarīts mantisks zaudējums Ls 1111 apmērā. Kopumā cietušajam /V.T./ nodarīts mantisks zaudējums Ls 1656 apmērā.

Atkārtoti, 2011.gada marta sākumā, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā datumā, /J.T./personu grupā pēc

iepriekšējas vienošanās ar /J.Z./ un /O.O./ ar īrētu automašīnu zādzības izdarīšanas nolūkā ieradās Jaunjelgavas novada Daudzeses

pagastā /Z.K./ piederošajā īpašumā ,,Centrālkalte”. Izmantojot to, kadurvis nav aizslēgtas, /J.T./kopā ar /J.Z./ un /O.O./ iekļuva kaltē un

slepeni nolaupīja no tās tiesas spriedumā norādītās /Z.K./ piederošās mantas. /J.T./,/J.Z./ un /O.O./ noziedzīgo darbību rezultātā

cietušajam /Z.K./ tika nodarīts mantisks zaudējums Ls 1360 apmērā.

2011.gada naktī no 16.marta uz 17.martu /J.T./personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /J.Z./, /O.O./ un personu, pret

kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, ar noīrētu automašīnuzādzības izdarīšanas nolūkā atkārtoti ieradās Jaunjelgavas

novada Daudzeses pagastā /Z.K./ piederošajā īpašumā ,,n/a”. Izmantojot to, ka durvis nav aizslēgtas, /J.T./kopā ar /J.Z./, /O.O./un

personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, iekļuva kaltē un slepeni nolaupīja no tās tiesas spriedumā norādītās

/Z.K./ piederošās mantas.

/J.T./,/J.Z./, /O.O./ un personas, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, noziedzīgo darbību rezultātā cietušajam

/Z.K./ tika nodarīts mantisks zaudējums Ls 600 apmērā. Kopumā cietušajam /Z.K./ nodarīts mantisks zaudējums Ls 1960 apmērā.

Šādas apsūdzēto /J.T./ un /E.K./ katra darbības pirmās instances tiesa kvalificēja pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas

un 185.panta pirmās daļas, /J.Z./ un /O.O./ katra darbības – pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā /J.T./ apelācijas sūdzību, Zemgales apgabaltiesa ar 2013.gada

11.jūnija spriedumu Aizkraukles rajona tiesas 2013.gada 26.marta spriedumu atcēlusi daļāpar iepriekšējā apcietinājuma ieskaitīšanu

sodā /J.T./ saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitīts laiks, kad /J.T./ atradās iepriekšējā apcietinājumā

no 2011.gada 22.marta līdz 24.martam, no 2012.gada 4.aprīļa līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

Pārējā daļā Aizkraukles rajona tiesas 2013.gada 26.marta spriedums atstāts negrozīts.

Par Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 11.jūnija spriedumu apsūdzētais /J.T./ iesniedza kasācijas sūdzību, kur lūdz atbrīvot

viņu no apcietinājuma, jo tiesa nav ieskaitījusi soda izciešanas termiņā laiku, kad viņš atradies apcietinājumā Vācijā. Apsūdzētais

/J.T./ kasācijas sūdzībā norāda, ka apelācijas instances tiesa nav pareizi piemērojusi Kriminālprocesa likuma 690.pantu, jo tieši pēc

Aizkraukles rajona prokuratūras lūguma viņš tika apcietināts Vācijā 2011.gada 22.oktobrī.

Ar Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 23.jūlija lēmumu apsūdzētajam /J.T./ grozīts drošības līdzeklis no apcietinājuma uz

dzīvesvietas maiņas paziņošanu.

Kriminālprocesa likuma 585.panta otrās daļas kārtībā viedokli lietā iesniedza Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā

departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas prokurore I.Zemīte, kura uzskata, ka Zemgales apgabaltiesas spriedums ir

atceļams daļā, ar kuru atstāts negrozīts Aizkraukles rajona tiesas 2013.gada 26.marta spriedums par /E.K./ noteikto sodu pēc

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 185.panta pirmās daļas un galīgo sodu, daļā par /J.T./ noteikto sodu pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas, 185.panta pirmās daļas un galīgo sodu, daļā par /J.Z./ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās

daļas, daļā par /O.O./ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas. Lieta atceltajās daļās nosūtāma jaunai izskatīšanai

apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā apelācijas instances tiesas spriedums atstājams negrozīts, bet apsūdzētā /J.T./ kasācijas

sūdzība noraidāma.

2013.gada 1.aprīlī stājies spēkā 2012.gada 13.decembra likums „Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuru grozītas Krimināllikuma

175.panta trešās daļas un 185.panta pirmās daļas sankcijas. Minētā likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 6.punktā

noteikts, ka gadījumā, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka

brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Viedokļa iesniedzēja norāda, ka apelācijas instances tiesa nav ievērojusi šos likuma grozījumus un tādējādi pieļāvusi

Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā paredzēto pārkāpumu.

Prokurore uzskata, ka nav pamata Vācijas Federatīvajā Republikā apcietinājumā pavadītā laika no 2011.gada 22.oktobra

līdz 2012.gada 4.aprīlim ieskaitīšanai soda termiņā konkrētajā kriminālprocesā.

No lietas materiāliem redzams, ka /J.T./ tika izdots Latvijai kriminālvajāšanai ne tikai sakarā ar Latvijas Ģenerālprokuratūras

2011.gada 11.oktobra (1/1-4-176-11) un 2011.gada 21.novembra (1/1-3-352-11) Eiropas Apcietinājuma lēmumos aprakstītajiem

nodarījumiem, bet arī, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu – sešus mēnešus un piecas dienas.

Prokurore norāda, ka Aizkraukles rajona tiesas 2013.gada 26.marta sprieduma taisīšanas brīdī /J.T./ jau bija izcietis ar

Rīgas rajona tiesas 2011.gada 2.februāra lēmumu noteikto brīvības atņemšanas sodu. Ar Rīgas rajona tiesas 2012.gada 31.maija

lēmumu /J.T./ soda termiņā ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks Vācijas Federatīvajā Republikā no 2011.gada 22.oktobra līdz

2012.gada 3.aprīlim. Tādēļ norādītā laika perioda atkārtotai ieskaitīšanai soda termiņā konkrētajā kriminālprocesā nav tiesiska

pamata.

Augstākās tiesas Senāts atzīst, ka Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 11.jūnija spriedums ir atceļams daļā par /J.T./, /J.Z./ un

/O.O./ katra darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, daļā par viņiem noteikto sodu pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas, daļā par /E.K./ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, daļā par /J.T./ un /E.K./ katram

noteikto sodu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, kā arī daļā par /J.T./ un /E.K./ noteikto galīgo sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu. Apelācijas instances tiesas spriedums atceļams arī daļā par /J.T./ soda termiņā ieskaitīto

atrašanos apcietinājumā. Atceltajās daļās lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā apelācijas

instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 584.panta otrajai daļai kasācijas instances tiesa drīkst pārsniegt kasācijas sūdzībā vai

protestā izteikto prasību apjomu un ietvarus gadījumos, kad tā konstatē šā likuma 574. un 575. pantā norādītos pārkāpumus un tie nav

norādīti sūdzībā vai protestā.

Kasācijas instances tiesa atzīst, ka šajā lietā nepieciešams pārsniegt apsūdzētā /J.T./ kasācijas sūdzības apjomu un

ietvarus, jo apsūdzētie /J.Z./, /O.O./ un /E.K./ kasācijas sūdzības nav iesnieguši.

Senāts konstatē, ka ar 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā no 2013.gada 1.aprīļa,

no Krimināllikuma izslēgts 25.pants „Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība”. Šā likuma pārejas noteikumu 5.punktā noteikts, ka personas,

kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, kas kvalificējami kā noziedzīgu nodarījumu

atkārtotība, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas par katru noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar tām Krimināllikuma normām,

kuras bija spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, bez kvalificējošās pazīmes – atkārtotība. Šādos gadījumos, nosakot sodu

saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, maksimālais soda apmērs nedrīkst pārsniegt maksimālo

soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par atkārtoti izdarītu noziedzīgu nodarījumu bija paredzēts noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas laikā.

No pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas nolēmumiem izriet, ka apsūdzētie /J.T./, /J.Z./ un /O.O./ katrs atzīti

par vainīgiem un sodīti par to, ka viņi atkārtoti izdarīja zādzības, iekļūstot telpā. Apsūdzēto /J.T./, /J.Z./ un /O.O./ noziedzīgais

nodarījums kvalificēts pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Konkrētajā lietā apsūdzētā /J.T./ noziedzīgais nodarījums kvalificēts kā izdarīts atkārtoti, jo apsūdzētais izdarījis trīs zādzības,

bet apsūdzēto /J.Z./ un /O.O./ katra noziedzīgais nodarījums kvalificēts kā izdarīts atkārtoti, jo viņi izdarīja divas zādzības.

Ņemot vērā šos Krimināllikuma grozījumus, apsūdzētie /J.T./, /J.Z./ un /O.O./ par iepriekš norādīto noziedzīgo nodarījumu ir

saucami pie kriminālatbildības un sodāmi saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas laikā bez kvalificējošās pazīmes – atkārtotība. Kvalificējošās pazīmes izslēgšana var būt pamats soda mīkstināšanai.

Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 43.punkts noteic, ja sakarā ar grozījumiem Krimināllikumā, kuri stājas spēkā

2013.gada 1.aprīlī, nepieciešams grozīt apsūdzību, prokurors pirmstiesas procesā to groza šā likuma 408.pantā noteiktajā kārtībā,

bet iztiesāšanas gaitā – 462.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Lai arī lietas izskatīšanas laikā Zemgales apgabaltiesā minētie Krimināllikuma grozījumi bija stājušies spēkā, tiesa tos nav

piemērojusi.

Turklāt ar 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā” grozīts arī Krimināllikuma 38.pants un Krimināllikuma 175.panta

trešās daļas un 185.panta pirmās daļas sankcijas.

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 185.panta pirmās daļas sankcijā spēkā esošajā redakcijā ir paredzēta zemāka

brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, nekā līdz Krimināllikuma grozījumiem – īslaicīga brīvības atņemšana.

Saskaņā ar 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 6.punktu, ja par attiecīgo

noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā

robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Apsūdzētais /J.T./ un /E.K./ katrs pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas sodīti ar brīvības atņemšanas sodu, bet /E.K./

sodīts ar brīvības atņemšanas sodu arī pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Senāts konstatē, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1., 2. punktā

norādītos Krimināllikuma pārkāpumus.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.pantam kasācijas instances tiesa lietu pēc būtības neizskata un pierādījumus lietā no

jauna neizvērtē. Tāpat kasācijas instances tiesa atkārtoti neizvērtē arī sodu ietekmējošos apstākļus. Ņemot vērā minēto, atceltajās

daļās lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Senāts konstatē, ka Zemgales apgabaltiesa daļēji apmierinājusi apsūdzētā /J.T./ apelācijas sūdzībā izteikto lūgumu par

iepriekšējā apcietinājuma ieskaitīšanu soda termiņā.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka ar Rīgas apgabaltiesas 2004.gada 20.septembra spriedumu /J.T./ sodīts ar brīvības

atņemšanu uz 6 gadiem 6 mēnešiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz 2 gadiem. Ar Rīgas rajona tiesas 2011.gada

2.februāra lēmumu lietā Nr. 4.1-2/009/5 /J.T./ neizciestais papildsods policijas kontrole aizstāts ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem

5 dienām. Lēmums stājās spēkā 2011.gada 31.martā.

Saskaņā ar Rīgas rajona tiesas 2011.gada 2.februāra lēmuma izpildi lietā Nr. 4.1-2/009/5 un Aizkraukles rajona tiesas

2011.gada 13.septembra lēmuma izpildi krimināllietā Nr.12370000811, kurās pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums, /J.T./ tika

izdots Latvijas Republikai no Vācijas Federatīvās Republikas 2012.gada 4.aprīlī. Rīgas rajona tiesa ar 2012.gada 31.maija lēmumu

/J.T./ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 690.panta otro daļu soda izciešanas termiņā pēc Rīgas rajona tiesas 2011.gada 2.februāra

lēmuma ieskaitījusi laiku, ko /J.T./ pavadījis apcietinājumā Vācijas Federatīvajā Republikā no 2011.gada 22.oktobra līdz 2012.gada

3.aprīlim (4.sējums, 55.lietas lapa). Tiesa atzina, ka saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanā /J.T./ ieskaitāma

atrašanās apcietinājumā šajā lietā no 2011.gada 22.marta līdz 2011.gada 24.martam un no 2012.gada 28.aprīļa līdz sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā.

Zemgales apgabaltiesa atzina, ka pirmās instances tiesa kļūdaini noteikusi iepriekšējā apcietinājuma laiku, kas ieskaitāms

soda termiņā, un papildus ieskaitīja /J.T./ soda termiņā atrašanos apcietinājumā no 2012.gada 4.aprīļa.

Apelācijas instances tiesas spriedumā izklāstīta šāda motivācija.

„2011.gada 13.septembrī Aizkraukles rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese pieņēma lēmumu piemērot /J.T./ apcietinājumu.

Kā redzams no pirmās instances tiesas sprieduma, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /J.T./ soda termiņā

ieskaitījusi atrašanos apcietinājumā šajā lietā no 2011.gada 22.marta līdz 24.martam un no 2012.gada 28.aprīļa līdz brīdim, kad

spriedums stāsies spēkā. Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi piemēroja Krimināllikuma 52.panta

piektās daļas noteikumus, un pievienojās tās atziņai par laiku no 2011.gada 22.marta līdz 24.martam, bet nepiekrīt laikam no

2012.gada 28.aprīļa līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā. Tā kā Aizkraukles rajona tiesas izmeklēšanas tiesneses 2011.gada

13.septembra lēmums par apcietinājuma piemērošanu nebija atcelts, tad, pēc /J.T./Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas,

attiecībā pret viņu bija spēkā gan Rīgas rajona tiesas 2011.gada 2.februāra lēmums, gan arī Aizkraukles rajona tiesas izmeklēšanas

tiesneses 2011.gada 13.septembra lēmums. Līdz ar ko Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka /J.T./ apcietinājuma termiņš jāskaita no

2012.gada 4.aprīļa, proti, no brīža, kad viņš šķērsoja Latvijas Republikas valsts robežu, nevis no 2012.gada 28.aprīļa, kad viņš jau

izcieta brīvības atņemšanas sodu, kā to atzina pirmās instances tiesa.”

Senātam nav pamata apšaubīt šādu Zemgales apgabaltiesas atzinumu.

Vienlaikus Zemgales apgabaltiesa atzina, ka nav pamatots apsūdzētā /J.T./ lūgums par pārējā laika ieskaitīšanu soda termiņā

šajā krimināllietā, jo, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 690.pantam, to ieskaita vienu reizi.

Kasācijas instances tiesa atzīst, ka Zemgales apgabaltiesa, noraidot /J.T./ lūgumu, nav sniegusi likumam atbilstošu

argumentāciju.

Kriminālprocesa likuma 690.panta pirmā daļa noteic, ka apcietinājuma termiņu izdotajai personai skaita no Latvijas

Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža, bet šā panta otrā daļa noteic, ka laiku, ko persona pēc Latvijas lūguma pavadījusi

apcietinājumā ārvalstī, ieskaita soda termiņā.

No lietā esošajiem dokumentiem var secināt, ka apsūdzētais /J.T./ noziedzīgu nodarījumu izdarīja neizciestā papildsoda –

policijas kontroles laikā.

Krimināllikuma 45.panta ceturtā daļa noteica, ka, gadījumā, ja notiesātais papildsoda izciešanas laikā izdarījis jaunu

noziegumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.

pantā paredzētajiem noteikumiem (no 2013.gada 1.aprīļa spēkā ir likuma redakcija, kur vārds „noziegums” aizstāts ar „noziedzīgais

nodarījums”).

Izskatot minēto lietu un nosakot /J.T./ sodu, nav piemērots Krimināllikuma 51.pants. Prokurora protests lietā nav iesniegts,

tāpēc Krimināllikuma 51.panta nosacījumu piemērošana /J.T./ šajā kriminālprocesā nav iespējama.

Kasācijas instances tiesa atzīst, ka, izskatot lietu atkārtoti, apelācijas instances tiesai jāsniedz pamatota motivācija par /J.T./

apcietinājumā pavadītā laika ieskaitīšanu soda termiņā.

Apsūdzētajiem /E.K./ un /J.Z./ katram piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā.

Ar 2012.gada 24.maija likumu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas stājās spēkā 2012.gada 1.jūlijā, drošības līdzeklis –

uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā, aizstāts ar drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 256.pantu uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida

saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto adresi vai

pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt

citus kriminālprocesuālos pienākumus.

Ievērojot to, ka drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā, ietver sevī arī piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās

noteiktā dzīvesvietā, kā arī to, ka nav zudis vai mainījies šī drošības līdzekļa piemērošanas pamats, nav mainījušies tā piemērošanas

nosacījumi, kā arī nav noskaidroti citi apstākļi, kas noteica drošības līdzekļa izvēli, /E.K./ un /J.Z./ piemērotais drošības līdzeklis

atstājams negrozīts. Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētajam /O.O./ drošības līdzeklis grozīts uz uzturēšanos noteiktā

vietā. Ar Senāta lēmumu apsūdzētajam /J.T./ drošības līdzeklis grozīts uz dzīvesvietas maiņas paziņošanu. Senāts uzskata, ka arī

apsūdzētajiem /J.T./ un /O.O./ piemērotie drošības līdzekļi atstājami negrozīti.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587. pantu, Augstākās tiesas Senāts

nolēma

Atcelt Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 11.jūnija spriedumu daļā par /J.T./, /J.Z./ un /O.O./ katra darbību kvalifikāciju pēc

Krimināllikuma 175.pantas trešās daļas, daļā par viņiem noteikto sodu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, daļā par /E.K./

noteikto sodu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, daļā par /J.T./ un /E.K./ katram noteikto sodu pēc Krimināllikuma 185.panta

pirmās daļas, kā arī daļā par /J.T./ un /E.K./ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu. Atcelt Zemgales

apgabaltiesas spriedumu daļā par apcietinājuma ieskaitīšanu soda termiņā /J.T./.

Atceltajās daļās lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Apsūdzētajiem /J.T./, /E.K./, /J.Z./ un /O.O./ piemērotos drošības līdzekļus atstāt negrozītus.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senators referents A.Freibergs

senatore I.Radzeviča

senators P.Opincāns