Court dismisses traffic fine for parking on private land not legally designated as a sidewalk. Verdict: allowed.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42458707

Lietvedības Nr.A4587-08/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2008.gada 3.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis O.Priedītis,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc L.O.

pieteikuma par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes priekšnieka 2007.gada 15.februāra lēmuma Nr.297 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 23.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.O.

(turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums. Ar Administratīvās rajona tiesas

tiesneša 2007.gada 26.marta lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta

administratīvā lieta Nr.A42458707 par Rīgas pilsētas Galvenās policijas

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī – atbildētāja) priekšnieka

2007.gada 15.februāra lēmuma Nr.297 (turpmāk arī – pārsūdzētais Lēmums)

atcelšanu.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2007.gada 23.janvārī plkst.0237 tika

fiksēts, ka transportlīdzeklis Audi, valsts reģistrācijas numuru /dzēsta numura

zīme/, ir novietots stāvēšanai Brīvības ielā uz ietves pretī 134.namam, Rīgā,

pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu

satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 135.9.punkta prasības, par ko ir

paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk -

LAPK) 149.10panta piektās daļas 10.punktā. Par pārkāpumu Rīgas pilsētas

Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas

vienības 2.bataljona jaunākais inspektors R.B. sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.110690766 (turpmāk arī – Protokols),

ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.2panta nosacījumus un 2004.gada

18.maija Ministru kabineta noteikumu Nr.182 „Kārtība, kādā noformējams

administratīvā pārkāpuma protokols - paziņojums par transportlīdzekļu

apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” nosacījumus. Saskaņā ar

LAPK 149.10panta piektās daļas 10.punktu Rīgas pilsētas Galvenās policijas

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona

jaunākais inspektors R.B. transportlīdzekļa vadītājam piemēroja naudas sodu

Ls 10 apmērā.

Nepiekrītot Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības

policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākā inspektora

R.B. sastādītajam administratīvā pārkāpuma protokolam - paziņojumam

Nr.110690766, pieteicēja iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Galvenās policijas

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē.

2007.gada 15.februārī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks V.V. pieņēma lēmumu Nr.297, ar

kuru nolēma 2007.gada 23.janvārī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākā

inspektora R.B. pieņemto lēmumu Nr.110690766 atstāt negrozītu un

pieteicējas sūdzību noraidīt kā nepamatotu.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicēja iesniedza

pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi:

[3.1] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktu un CSN

1.9.punktu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela,

prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot

brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas) (..), bet saskaņā ar

CSN 1.23.punktu ietve ir ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas

brauktuvei vai ir atdalīta no tās. No minētajām tiesību normām nepārprotami

izriet, ka par ietvi atzīstama tikai tāda teritorija, kas paredzēta ceļu satiksmei

un ir uzskatāma par ceļa daļu. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta

1.punktu ceļa īpašnieks ir valsts, pašvaldība (..), kurai attiecīgais ceļš pieder

uz īpašuma tiesību pamata. Rīgas pašvaldība kā ceļa - Brīvības ielas,

īpašnieks savas kompetences ietvaros 2005.gada 20.decembrī ir izdevusi

Rīgas domes saistošos noteikumus Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumi”, kuros 1.36.punktā ir definējusi jēdzienu „iela”, kas pēc

sava satura un būtības ir identisks jēdzienam „ceļš”, nosakot, ka tā ir

publiskās ārtelpas izbūves teritorija, ko plānā ierobežo sarkanās līnijas, bet

telpiski - apbūve vai apstādījumi un kas galvenokārt paredzēta gājēju un

transporta satiksmei un inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietošanai.

Pieteicēja norāda, ka transportlīdzeklis AUDI, valsts reģistrācijas

numurs /dzēsta numura zīme/, 2007.gada 23.janvārī plkst.0237 Brīvības ielā

pretī 134.namam, Rīgā, bija novietots ārpus ceļa jeb ielas kā publiskās

ārtelpas izbūves teritorijas, kas paredzēta gājēju un transporta satiksmei un

transportlīdzekļa atrašanās uz ietves kā ceļa daļas attiecīgajā situācijā nebija

iespējama.

Transportlīdzekļa AUDI, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura

zīme/, novietošana stāvēšanai Brīvības ielā pretī 134.namam, Rīgā, teritorijā,

kas nav ceļš, nevarēja būt pretrunā CSN 135.9.punktā noteiktajam, jo CSN

atbilstoši to 2.punktam nosaka ceļu satiksmes kārtību, un tādēļ nav

piemērojami tiesiskajām attiecībām, kas neveidojas ceļu satiksmē.

[3.2] Pārsūdzētajā Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar likuma „Par

policiju” 2.pantu policijas darbinieks ir persona, kura ieņem amatu Valsts

policijā vai Drošības policijā un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 4.panta ceturto daļu Valsts policija

saskaņā ar likumu „Par policiju” nodrošina kārtību uz cēlieni, regulē

transportlīdzekļu un gājēju kustību, veic satiksmes uzraudzību (..), bet

saskaņā ar CSN 7.punktu ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki

un citas personas, kuras saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem

ir tam pilnvarotas. Savukārt saskaņā ar LAPK 205.panta 5.punktu un

206.pantu policija ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas

saskaņā ar savu kompetenci (..).

Ņemot vērā augstāk minēto, secināms, ka inspektors R.B., 2007.gada

23.janvārī sastādot Protokolu, un Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks V.V. 2007.gada 15.februārī pieņemot

pārsūdzēto Lēmumu par tiesiskajam attiecībām, kas neveidojas ceļu satiksme,

piemērojuši atbildību par CSN noteikumu pārkāpumu, t.i., piemērojuši

neatbilstošas tiesību normas un pārkāpuši savu kompetenci, no kā savukārt

izriet, ka šāda minēto amatpersonu rīcība ir pretrunā Administratīvā procesa

likuma 7.pantā noteiktajam tiesiskuma principam, saskaņā ar kuru iestādes (..)

rīcībai jāatbilst tiesību normām, iestāde (..) darbojas normatīvajos aktos

noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši

pilnvarojuma jēgai un mērķim, kā rezultātā pārsūdzētais Lēmums uzskatāms

par prettiesisku.

[4] Atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātās iestāde –

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde,

Administratīvajā rajona tiesā 2007.gada 20.aprīlī iesniegtajā rakstveida

paskaidrojumā norāda, ka pieteicējas pieteikumu neatzīst atsaucoties uz

pārsūdzētajā Lēmumā minētajiem argumentiem.

[5] Ņemot vērā, ka pieteicēja ir piekritusi lietas izskatīšanai rakstveida

procesā, tiesa lietu izskata bez tiesas sēdes (rakstveida procesā).

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot lietā esošos materiālus, atzīst, ka pieteikums ir

pamatots un apmierināms.

[7] Lietā konstatēts:

[7.1] 2007.gada 23.janvārī plkst.0237 tika fiksēts, ka transportlīdzeklis

Audi, valsts reģistrācijas numuru /dzēsta numura zīme/, ir novietots stāvēšanai

Brīvības ielā uz ietves pretī 134.namam, Rīgā, pārkāpjot CSN 135.9.punkta

prasības, par ko ir paredzēta atbildība LAPK 149.10panta piektās daļas

10.punktā. Par pārkāpumu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais

inspektors R.B. sastādīja Protokolu, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.2panta

nosacījumus un 2004.gada 18.maija Ministru kabineta noteikumu Nr.182

„Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols -

paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu

pārkāpšanu” nosacījumus. Saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas

10.punktu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors R.B.

transportlīdzekļa vadītājam piemēroja naudas sodu Ls 10 apmērā.

[7.2] Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākā inspektora R.B.

sastādīto Protokolu pieteicēja apstrīdēja, 2007.gada 2.februārī iesniedzot

sūdzību Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldē.

[7.3] 2007.gada 15.februārī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks V.V. pieņēma lēmumu Nr.297, ar

kuru nolēma 2007.gada 23.janvārī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākā

inspektora R.B. pieņemto lēmumu Nr.110690766 atstāt negrozītu un

pieteicējas sūdzību noraidīt kā nepamatotu.

[8] Lietā pastāv strīds par to, vai pietiecēja ir izdarījusi Protokolā un

pārsūdzētajā Lēmumā norādīto administratīvo pārkāpumu. Pieteicēja norāda,

ka šādu pārkāpumu nav izdarījusi, jo transportlīdzeklis novietots stāvēšanai

ārpus ceļa robežām Ceļu satiksmes likuma izpratnē. Līdz ar to, piemērojot

administratīvo sodu Ceļu policijas amatpersonas ir rīkojušās neievērojot

normatīvajos aktos noteikto kompetenci un nepamatoti saukuši pieteicēju pie

administratīvās atbildības.

Līdz ar to tiesai ir jānoskaidro, vai pieteicēja pamatoti ir saukta pie

administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas

10.punktu par CSN 135.9.punkta prasību pārkāpšanu.

[9] Kā jau norādīts iepriekš, pieteicējai piemērots administratīvais

naudas sods Ls 10,00 apmērā par CSN 135.9.punkta pārkāpumu, atbildība par

ko paredzēta LAPK 149.10panta piektās daļas 10.punktā.

Atbilstoši CSN 135.9.punktam ir aizliegts apstāties un stāvēt uz ietvēm.

Savukārt LAPK 149.10panta piektās daļas 10.punkts noteic, ka par

apstāšanos uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts, transportlīdzekļu vadītājam

uzliek naudas sodu Ls 10 apmērā.

[10] Saskaņā ar LAPK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu

tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar LAPK 243.pantu par pierādīšanas līdzekļiem, ar kuriem var

konstatēt faktus, uz kuru pamata institūcijas nosaka administratīvā pārkāpuma

esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu

un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, kalpo protokols

par administratīvo pārkāpumu, personas paskaidrojumi, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, cietušā un liecinieku liecības, [..], citi dokumenti,

kā arī pārkāpumus fiksējošie tehniskie līdzekļi (braukšanas ātruma

noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai

izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tātad, par pierādījumiem šajā lietā var kalpot administratīvā

pārkāpumu protokols-paziņojums (lietas 8.lapa) un policijas darbinieka

sastādītais ziņojums (lietas 29.lapa).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmo daļu tiesai

jāvērtē esošie pierādījumi, vadoties no savas iekšējās pārliecības, kas

pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā

arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes

atziņām un taisnības principiem.

[11] Izvērtējot šos pierādījumus kopsakarā ar pieteicējas

paskaidrojumiem, tiesa konstatē, ka lietā strīdus būtība ir par vietas, kurā

transportlīdzeklis novietots stāvēšanai, tiesisko statusu un līdz ar to tiesību

normām, kas reglamentē transportlīdzekļu novietošanu šajā vietā.

Lietā nav pierādījumu – fotoattēlu, kuros atbildētājs būtu fiksējis

pieteicējas transportlīdzekli laikā, kad tas, atbildētāja ieskatā, bija novietots

stāvēšanai pārkāpjot CSN prasības. Pušu starpā nav strīda, ka

transportlīdzeklis atradās iepretim Brīvības ielas 134.namam Rīgā. Lietas

materiālos ir atbildētāja sagatavots pieprasījums Ceļu satiksmes drošības

direkcijai (lietas 38.lapa), kam pievienoti divi foto attēli. Šajos foto attēlos ir

fiksēts cits stāvēšanai novietots transportlīdzeklis (ne pieteicējas). Izvērtējot

pieteicējas pieteikumā norādīto par transporta līdzekļa novietojumu

kopsakarībā ar atbildētāja pārsūdzētajā Lēmumā un pieprasījumā CSDD

norādīto, tiesa secina, ka pieteicējas transporta līdzeklis stāvēšanai bija

novietots tajā pašā vietā, kur lietas 39.lapā esošajā foto attēlā redzams

novietots transporta līdzeklis ar numura zīmi /dzēsta numura zīme/.

[12] Tiesa, izvērtējot pieteicējas pieteikumā izteiktos argumentus, kā

nepamatotu noraida pieteicējas viedokli, ka vieta kurā stāvēšanai bija

novietots viņas vadītais transportlīdzeklis nav uzskatāma par ceļa daļu.

Atbilstoši CSN 1.9.punktam ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija

(autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela u.tml. teritorijas visā platumā, ieskaitot

brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā

ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens

novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves

(pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni,

bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas

laukumi, velosipēdu ceļi, ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas

inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes,

luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un

horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi), kas atbilst arī Ceļu

satiksmes likuma 1.panta 3.punktā dotajai definīcijai. Ievērojot tā

zemesgabala daļas, kurā novietots transportlīdzeklis, izvietojumu (foto attēlos

redzamo) un segumu – betona plāksnes, to, ka pati pieteicēja ir izmantojusi

zemes laukumu kā transportlīdzekļa stāvvietu, tiesa atzīst, ka šī teritorija tiek

izmantota ceļu satiksmē, līdz ar to atzīstama par ceļa daļu. Tiesai nav pamata

apšaubīt, ka šī zemesgabala daļa atrodas ārpus Rīgas pašvaldības institūciju

noteikto sarkano līniju robežām un daļa no kādai privātpersonai piederošā

nekustamā īpašuma. Vienlaikus norādāms, šis apstāklis nekādā veidā nav

uzskatāms par tādu, kas izslēgtu CSN piemērošanu attiecībā uz šo teritoriju,

jo CSN prasības attiecas arī uz privātīpašumā esošām teritorijām, kurās notiek

ceļu satiksme. Tā pat nepamatota ir pieteicējas atsaukšanās uz Rīgas domes

saistošajos noteikumos doto termina „iela” skaidrojumu, jo nav šaubu, ka ceļu

satiksmē tiek izmantotas ne tikai ielas, bet arī jebkuras citas attiecīgi izbūvētas

teritorijas – stāvlaukumi, daudzstāvu autostāvvietas, daudzdzīvokļu māju

pagalmi u.t.t., kas nav ielas.

Tomēr tas apstāklis, ka šī zemesgabala daļa tiek izmantota ceļu

satiksmē, pats par sevi nav pamats, lai atzītu, ka šī zemesgabala daļa ir

uzskatāma par ietvi. CSN 1.23.punkts nosaka - ietve ir ceļa daļa, kas

paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās. No šīs

definīcijas nepārprotami izriet, ka ne katra teritorija, pa kuru ir iespējama vai

kurā notiek gājēju kustība, ir uzskatāma par ietvi. Būtiskākais ir tas, ka šai

ceļa daļai ir jābūt paredzētai gājēju izmantošanai.

Tiesas ieskatā būtisks lietā ir tas apstāklis, ka zemesgabals, uz kura

stāvēšanai bija novietots pieteicējas transportlīdzeklis, pieder kādai

privātpersonai un šim zemesgabalam, atbilstoši lietas 13.lapā esošajam

plānam un ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr.100000108761, kā lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, ir

noteikts reālservitūts par labu blakus esošajam zemesgabalam un ir atzīme par

a/s „Rīgas siltums” piederošā siltumtrases kanāla aizsardzības zonu. Nekāda

cita veida apgrūtināju atzīmju nav. Tā kā šī zemesgabala īpašnieks nav valsts

vai pašvaldība, privātīpašumam nav nekāda veida apgrūtinājuma par labu

valstij vai pašvaldībai, privātīpašuma robeža ir līdz Brīvības ielai, kuru veido

gan brauktuve, gan ietve, tad tiesai nav nekāda pamata uzskatīt, ka šis

privātpersonai piederošais īpašums būtu atzīstams par tādu, kas paredzēts un

noteikts izmantošanai par gājēju ietvi. Tas vien, ka šo privātpersonas īpašumu

var izmantot gājēju satiksmei, pats par sevi nav apstāklis, lai to atzītu par ietvi

CSN izpratnē.

[13] Ievērojot to, ka pieteicēja ir saukta pie atbildības tieši par CSN

135.9.punktā noteiktā aizlieguma - aizliegts apstāties un stāvēt uz ietvēm,

pārkāpšanu, un tiesas atzīto, ka privātpersonai piederošā zemesgabala daļa,

kurā stāvēšanai bija novietots pieteicējas transportlīdzeklis, nav uzskatāma

par ietvi, tad secināms, ka neveidojās administratīvā pārkāpuma sastāvs, jo

iztrūkst divas obligātās pazīmes: 1)objekts – ar likumu aizsargātās intereses

(ceļu satiksmes drošība), kurām pārkāpuma izdarīšanas gadījumā būtu

nodarīts kaitējums; 2)objektīvā puse – personas rīcība - aktīva rīcība,

novietojot transportlīdzekli vietā, kur to aizliedz CSN.

Ievērojot konstatēto, tiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Galvenās policijas

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka 2007.gada 15.februāra

lēmums Nr.297 ir prettiesisks un atceļams, bet pieteikums par šī lēmuma

atcelšanu ir apmierināms.

Saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis

notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Ņemot vērā, ka L.O. darbībās nav konstatējams administratīvā

pārkāpuma sastāvs, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu,

246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu, 289. - 290.pantu un 291.panta pirmo

daļu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt L.O. pieteikumu.

Atcelt Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes priekšnieka 2007.gada 15.februāra lēmumu Nr.297 ar tā izdošanas

dienu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ O.Priedītis

Rīgā, 2008.gada 3.decembrī.