Court convicts drunk driver of traffic offense, orders community service, revokes license, and orders state costs recovery.

Krimināllieta Nr. 11181213517

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2019. gada 14. jūnijā

Daugavpils tiesa,

tiesnese J. Baufale,

piedaloties prokuroram A. Sitnikam

un aizstāvei V. Kepentei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumu prasības, atrodoties alkohola ietekmē, vadīja transportlīdzekli un izraisīja ceļu satiksmes

negadījumu, kā rezultātā cietušais guva vieglus miesas bojājumus.

Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

2017. gada 9. decembrī ap pulksten 12.55 /pers. B/, atrodoties alkohola ietekmē (konstatēts alkohola saturs izelpojamā gaisā pirmās pārbaudes

nolasījumā 3,8156 promiles, otrās pārbaudes nolasījumā – 3,834 promiles), vadīja automašīnu „ŠKODA OCTAVIA”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, Daugavpilī, pa 18. novembra ielu, kustības virzienā no Liepājas ielas uz Valkas ielas pusi. Tuvojoties krustojumam ar Valkas ielu, vadītājs /pers.

B/ gaišā diennakts laikā, labas redzamības apstākļos nepareizi izvēlējās kustības ātrumu, nepārliecinājās par kustības drošību un izraisīja sadursmi ar

automašīnu “AUDI A4”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuras vadītājs /pers. C/ bija apstājies pie aizliedzošā luksofora signāla.

Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā automašīnas “AUDI A4” vadītājs /pers. C/ guva sekojoša veida miesas bojājumus: galvas smadzeņu

satricinājums. Šie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisīja veselības traucējumu uz laiku no

septiņām līdz 21 dienai.

Dotajā gadījumā automašīnas “ŠKODA OCTAVIA” vadītāja /pers. B/ rīcība neatbilda Ceļu satiksmes likuma 19. panta 3. punkta prasībām, kas

nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu

zaudējumus; Ceļu satiksmes noteikumu 99. punkta prasībām, kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos

ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši

redzamību braukšanas virzienā); 100. punkta prasībām, kas nosaka, ka, ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras

transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu

satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.

Tādā veidā /pers. B/, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumu prasības, atrodoties alkohola ietekmē vadīja transportlīdzekli un izraisīja ceļu satiksmes

negadījumu, kā rezultātā cietušais guva vieglus miesas bojājumus, t.i., izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta otrajā

daļā.

Motīvu daļa

[2] Prokurors un apsūdzētais /pers. B/ pirmstiesas procesā vienojās par vainas atzīšanu un sodu.

Vienošanās protokolā norādīts, ka apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam un juridiskai kvalifikācijai. Apsūdzētā

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka /pers. B/ iepriekš nebija sodīts, savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā un nožēlo

izdarīto.

Prokuroram ir panākta vienošanās ar apsūdzēto par to, ka prokurors lūgs tiesu piespriest /pers. B/ sodu par Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu – piespiedu darbu uz 160 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

[3] Pārbaudījusi vienošanās protokola saturu, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli un iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa konstatēja, ka

apsūdzētajam inkriminētais noziedzīgais nodarījums ir kvalificēts pareizi un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tā ir pierādīta, vienošanās noslēgta

atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām, Krimināllikuma normas, kas regulē soda noteikšanu, ir ievērotas.

Pie šādiem apstākļiem noslēgtā vienošanās ir apstiprināma.

[4] Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem.

[4.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 5. punktu par procesuālajiem izdevumiem ir atzīstamas summas, kas izlietotas

lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai.

Nodrošinājuma valsts aģentūras iesniegtajā izdevumu aprēķinā Nr. 2 norādīts, ka ar transportlīdzekļa pārvietošanu un glabāšanu saistītie izdevumi ir

289,28 euro (lietas 65. lapa).

Norādītie procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 5. punktu ir atzīstami par procesuāliem izdevumiem un

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu ir piedzenami valsts labā no apsūdzētā /pers. B/.

[4.2] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punktu par procesuālajiem izdevumiem ir atzīstama arī samaksa advokātam,

kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem.

Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot likumā

noteiktos gadījumus. Kriminālprocesa likuma 368. panta ceturtajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no

kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta vai trūcīga. Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka personai, kuras mantiskais

stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem, ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību,

kas tādā gadījumā tiek segta no valsts līdzekļiem.

Lietā esošā izziņa apstiprina, ka /pers. B/ tika noteikts trūcīgās personas statuss uz laiku no 2018. gada 1. maija līdz 2018. gada 31. jūlijam (lietas

130. lapa). Līdz ar to tiesa secina, ka norādītājā laika posmā apsūdzētā mantiskais stāvoklis izslēdza iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt

no saviem līdzekļiem. Tādēļ tiesa atbrīvo apsūdzēto no samaksas par aizstāvja palīdzību 2018. gada 5. jūlijā. Par aizstāvja palīdzību, kas tika sniegta pēc

2018. gada 31. jūlija, no apsūdzētā valsts labā ir piedzenami procesuālie izdevumi 240 euro apmērā.

[4.3] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 2. punktu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par

procesuālo izdevumu atlīdzību – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 543. pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Apstiprināt prokurora un /pers. B/ noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu un piespriest /pers. B/ sodu par Krimināllikuma 262. panta

otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu – piespiedu darbu uz 160 (viens simts sešdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības uz četriem gadiem.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus sakarā ar transportlīdzekļa glabāšanu 289,28 euro (divi simti astoņdesmit deviņi euro un 28

centi) un sakarā ar aizstāvja palīdzību 240 euro (divi simti četrdesmit) euro.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu piedziņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Augstākajā tiesā, iesniedzot kasācijas sūdzību vai protestu Daugavpils tiesā.

Tiesnese J. Baufale