Court dismisses tenant's appeal and orders eviction and rent collection for unpaid fees.

Lietas Nr. C28238315

Lietas arhīva Nr. C-0654-16/7

AIZMUGURISKS

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 2.maijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese B.Ābele

ar sekretāri E.Knospiņu,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers.D/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu,

izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem parāda, līgumsoda un likumisko procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 13.martā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla tiesā prasību pret /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez

citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda, līgumsoda un

likumisko procentu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Uzņēmumu reģistra 2010.gada 29.decembra lēmumu tika reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko māju

/adrese/.

2004.gada 22.septembrī atbildētājs noslēdza Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.20198 par dzīvojamās telpas Nr.12, kas atrodas /adrese/, izīrēšanu

uz nenoteiktu laiku.

Saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.2850 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres

maksas noteikšanas kārtību” 11.punktu noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecībās izīrētās dzīvojamās

telpas platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Prasītājs, izrakstot rēķinu, norāda, kur var iepazīties ar

obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu nākamajam gadam.

2006.gada 12.decembra MK noteikumi Nr.999 nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Līguma 2.1.punkts paredz, ka īrniekam ir pienākums savlaicīgi – ne vēlāk kā līdz kārtējā rēķinā norādītajam datumam – samaksāt īres maksu un

veikt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, bet atbildētājs maksājumus veicis neregulāri un nepilnā apmērā.

Atbildētāja parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2004.gada 1.augusta līdz 2015.gada 1.februārim ir

3827,72 EUR. Parāda apmērs pārsniedz triju mēnešu maksājumu summu un atbildētājam visu šo laiku ir bijusi iespēja lietot dzīvokli.

Atbildētājs brīdināts par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2014.gada 12.novembra brīdinājumu. Brīdinājumā noteiktajā termiņā

parāds nav nomaksāts.

Prasītājs prasa atbildētāja izlikšanu no dzīvokļa, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta

pirmās daļas 1.un 2.punktu.

Atbildētājs jau ilgstoši maksājumus veicis neregulāri un nepilnā apmērā, nav pilnībā samaksājis par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to par laika periodu no 2004.gada 1.augusta līdz 2015.gada 1.februārim atbildētāja pamatparāds prasītājam ir

3827,72 EUR, aprēķinātais līgumsods par periodu no 2011.gada 3.janvāra līdz 2015.gada 1.janvārim 3072,08 EUR apmērā un likumiskie procenti par

periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.februārim 18,95 EUR. Ievērojot judikatūru un grozījumus Civillikuma, prasītājs lūdz piedzīt no

atbildētāja līgumsoda daļu 10% apmērā no pamatparāda, kas uz 2015.gada 1.janvāri ir 360,86 EUR.

Pamatojoties uz augstākminēto, Civillikuma 1587., 1717., 1720., 1759.un 1765.pantu, likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu,

10.panta otro daļu un 11. 1, 28.2 pantu, prasītājs lūdz tiesu izbeigt 2004.gada 22.septembra Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.20198, kas noslēgts ar /pers.

B/; izlikt atbildētāju, ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvokļa Nr.12, kas atrodas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt no

atbildētājas maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 3827,72 EUR apmērā par laika periodu no 2004.gada

1.augusta līdz 2015.gada 1.februārim; piedzīt likumiskos procentus 18,95 EUR apmērā par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

1.februārim; piedzīt līgumsodu 360,86 EUR apmērā par laika periodu no 2011.gada 3.janvāra līdz 2015.gada 1.janvārim; atzīt prasītājam tiesības saņemt

likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei; piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanas izdevumus.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

2016.gada 15.aprīlī tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi. Precizējumos norādīts, ka laika posmā no prasības iesniegšanas ir palielinājies

parāds par īri un sniegtajiem pakalpojumiem. Pamatparāds uz 2016.gada 1.aprīli ir 5006,92 EUR, līgumsods 480,15 EUR un likumiskie procenti 296,86

EUR.

Tiesas sēdē Prasītāja pārstāve prasību uzturēja pamatojoties uz prasības pieteikumā un precizējumos norādītajiem lietas apstākļiem un

pamatojumu. Paskaidroja, ka atbildētājam ir noslēgts īres līgums, ar pieņemšanas-nodošanas aktu dzīvoklis tika pieņemts lietošanā. Uzskata, ka prasība

ir pamatota un pilnībā apmierināma.

Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi Atbildētājam paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un piektās

daļas noteikumiem, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz Atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un

dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbildētājs nav atspēkojis prezumpciju par dokumentu saņemšanu

septītajā dienā pēc to nosūtīšanas. Par neierašanās iemesliem atbildētājs tiesai nav ziņojis.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā kārtībā un saskaņā ar 156.panta pirmo daļu lietas izskatīšana iespējama bez

Atbildētāja klātbūtnes.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu, gadījumā, ja atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies

pēc tiesas uzaicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa taisa lietā aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

Uzklausījusi prasītāja pārstāves tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos materiālus un apsvērusi prasībā izklāstītos

argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Savukārt atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis

paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu

iebildumu pret prasību, un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem.

Starp SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” un atbildētāju /pers. B/ 2004.gada 22.septembrī noslēgts Dzīvojamo telpu īres līgums Nr.20198 par

telpām, kas atrodas /adrese/. Atbildētājs pieņēma dzīvokli 2004.gada 22.septembrī.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja saskaņā ar 2011.gada

5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Ar tiesā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un paskaidrojumiem tiesas sēdē Prasītājs pierādījis, ka Atbildētāja aizņem strīdus dzīvojamo telpu,

pamatojoties uz iepriekš minēto Dzīvojamās telpas īres līgumu no 2004.gada 22.septembra.

Saskaņā ar Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma 2011.gada 5.jūlija līguma Nr.RD-11-910-Lī 2.6.1., 2.6.2.punktu, prasītājam

pastāv tiesības celt tiesā prasību par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Lietā nav strīda par to, ka prasītājs

nodrošinājis atbildētājam pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai ziņas, kas dotu pamatu atzīt, ka viņam bijusi

liegta iespēja izmantot dzīvokli vai ar tā lietošanu saistītos pakalpojumus.

Prasītājs parādu lūdz piedzīt par periodu no 2004.gada 1.augusta. Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa konstatē, ka parāda rašanās periods var būt

tikai no 2004.gada 22.septembra, jo šajā datumā ir noslēgts īres līgums un šajā datumā arī ir parakstīts dzīvojamo telpu pieņemšanas-nodošanas akts.

Lietas materiāliem pievienotā izdruka par maksājumiem apstiprina, ka ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu un īres maksas par laiku no

2004.gada septembra līdz 2016.gada 1.aprīlim uzkrājies 5006,92 EUR. Kā jau konstatēts iepriekš, tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas dotu pamatu

apšaubīt, ka atbildētājam nebija nodrošināta iespēja saņemt apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus, kā arī ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt

aprēķina pareizību.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tā kā nav pierādīts, ka parāds par dzīvojamās telpas īri

un pamatpakalpojumiem būtu samaksāts, tiesa atzīst, ka maksājumu parāds par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 5006,92 EUR

ir pamatots un piedzenams par labu Prasītājam pilnā apmērā.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Prasītājam uz likuma pamata ir radušās tiesības prasīt no atbildētājas likumiskos

nokavējuma procentus. Prasītājs lūdzis atbildētājai veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem, brīdinot par nodomu iesniegt prasību tiesā par

izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Līdz ar to, tiesa secina, ka atbildētāja pieļāvusi nokavējumu un prasītājam ir

radušās tiesības veikt likumisko nokavējuma procentu aprēķinu.

Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un tie aprēķināmi

6% gādā no nesamaksātās parāda summas. Prasītājs par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.aprīlim aprēķinājis likumiskos nokavējuma

procentus 296,86 EUR apmērā no summas, ko veido maksa par saņemtajiem ar dzīvokļa lietošanu saistītajiem izdevumiem. Tiesai nav pamata apšaubīt

prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, līdz ar to prasība par likumisko nokavējuma procentu piedziņu par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada

1.aprīlim ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā likumiskos nokavējuma procentus 296,86 EUR apmērā.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja līgumsodu atbilstoši līguma noteikumiem. Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība

apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tādējādi

pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamas līgumsoda institūtu regulējošās Civillikuma normas redakcijā, kas bija spēkā līgumsoda samaksas saistības

rašanās un izbeigšanās laikā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim).

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic

līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un

iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta. Tādējādi prasītājam ir tiesisks pamats prasīt, kā parāda samaksu, tā arī

līgumsoda piedziņu.

Atbilstoši lietā esošajam parāda aprēķinam un saskaņā ar Līguma 2.4.punktu, prasītājs par maksājumu kavējumu aprēķinājis līgumsodu 480,15

EUR apmērā.

Vadoties no likumdevēja gribas, kas izteikta Civillikuma 1716.panta trešajā daļā (likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 2014.gada 1.janvāra),

prasītājs aprobežojis līgumsodu ar 10 procentiem no pamatparāda apmēra, t.i., 480,15 EUR. Šādu līgumsoda apmēru tiesa atzīst par samērīgu un

taisnīgu, ievērojot to, ka atbildētājs ir pieļāvis saistību neizpildi.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, ja

īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas vismaz mēnesi iepriekš

rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2014.gada 12.novembra brīdinājumu Nr.LEX-4084/2014 pierādīts, ka Prasītājs, ievērojot likumā noteikto

termiņu, brīdinājis atbildētāju /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no aizņemamās dzīvojamās telpas gadījumā, ja viena mēneša laikā no

brīdinājuma saņemšanas dienas netiks nokārtotas parādsaistības.

Tā kā parādsaistības nav nokārtotas un ir pierādīts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1.punktā minētais apstāklis, kas ir par

pamatu īres līguma izbeigšanai, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un ir likumīgs pamats izbeigt ar /pers.B/ Dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt no

dzīvojamām telpām /adrese/, /pers.B/ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 %

gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tādejādi no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenami tā samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva 491,18 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 495,88 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu nosūtīšanu

5,88 EUR apmērā. Prasītājs pirms lietas izskatīšanas ir samaksājis par šiem izdevumiem 4,70 EUR, tādēļ nesamaksātā summa 1,18 EUR apmērā

saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu piedzenama no Atbildētāja valsts labā.

Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, līdz ar to atbildētājiem ir nosakāms 10 dienu

ilgs termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 189.-195., 204.1, 208.1, 208.2pantu, tiesa,

nosprieda:

prasību apmierināt.

Izbeigt 2004.gada 22.septembra Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.20198, kas noslēgts starp SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” un /pers. B/,

personas kods /personas kods/.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa /adrese /, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas

numurs 40103362321, parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu par laika periodu no 2004.gada 22.septembra līdz

2016.gada 1.aprīlim 5006,92 EUR (pieci tūkstoši seši euro, 92 centi) apmērā, likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz

2016.gada 11.aprīlim 296,86 EUR (divi simti deviņdesmit seši euro, 86 centi) apmērā, līgumsodu par laika periodu no 2011.gada 3.janvāra līdz

2016.gada 1.janvārim 480,15 EUR (četri simti astoņdesmit euro, 15 centi) apmērā, kā arī samaksātos tiesāšanas izdevumus 495,88 EUR (četri simti

deviņdesmit pieci euro, 88 centi) apmērā, kopā 6279,81 EUR (seši tūkstoši divi simti septiņdesmit deviņi euro, 81 cents) apmērā.

Samaksa veicama, pārskaitot naudas līdzekļus uz vienu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”;

LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;

LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;

LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS „DnB banka”;

LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – AS Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,18 EUR (viens euro, 18 centi). Samaksa

veicama: Saņēmējs: Tiesu administrācija; Konta Nr.LV51TREL2190458019000; NMR:90001672316; Saņēmēja banka: Valsts kase; maksājumu

mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr.C28238315. Pēc tiesas izdevumu samaksas valsts labā, kvīts nekavējoties iesniedzama Rīgas

pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu

par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 2.maijā.

Tiesnese B.Ābele