Court allows property transfer to minor via guardian despite encumbrances, upholding guardian's interest assessment.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the objection to a guardianship court's decision to transfer property to a minor. The guardian argued the transfer was beneficial for the child's future stability, while the opposing party contested the encumbrances. The court upheld the guardianship court's finding that the transfer was lawful and in the child's best interests.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Guardianship Law; Property Transfer; Encumbrances; Best Interests of the Child: The court established that a transfer of property to a minor via a guardian is permissible if the transfer is lawful, beneficial, and in the child's best interests, even if the property is encumbered, provided the encumbrances are proportional to the potential benefit.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3585-20/1
ECLI:LV:RPPT:2020:1012.C68358520.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 12.oktobrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Žanna Gaigale-Prudņikova
rakstveida procesā izskatīja civillietu Rīgas bāriņtiesas pieteikumā par nekustamā īpašuma iegūšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām nepilngadīgās
/pers. A/ vārdā ar ieinteresētās personas /pers. A/ likumisko pārstāvi /pers. B/.
Aprakstošā daļa
2020.gada 20.jūlijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts pieteicējas Rīgas bāriņtiesas pieteikums par nekustamā īpašuma iegūšanu un
apgrūtināšanu ar lietu tiesībām nepilngadīgās /pers. A/ vārdā ar ieinteresētās personas /pers. A/ likumisko pārstāvi /pers. B/.
Pieteikumā norādīts, ka 2020.gada 30.aprīlī pieteicēja saņēmusi /pers. B/ iesniegumu ar lūgumu atļaut nepilngadīgās meitas /pers. A/ vārdā pieņemt
dāvinājumā no /pers. C/ nekustamo īpašumu /adrese A/. /pers. B/ norādījusi, ka dāvinājums ir bērna interesēs, jo bērnam būs savs nekustamais īpašums,
kurā nākotnē varēs dzīvot. /pers. A/ tēvs /pers. D/ 2020.gada 2.aprīlī ir miris.
Ar Rīgas bāriņtiesas 2020.gada 16.jūnija lēmumu Nr.1-6/1108 nolemts atzīt, ka īpašuma iegūšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām saskaņā ar
Rīgas bāriņtiesā iesniegtā dāvinājuma līguma par nekustamo īpašumu projekta nosacījumiem ir nepilngadīgās /pers. A/ interesēs, un, tā kā nekustamā
īpašuma vērtība pārsniedz 14000 euro, iesniegt lietu izšķiršanai tiesā.
Pieteicēja konstatēja, ka īpašuma iegūšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām saskaņā ar dāvinājuma līguma projekta nosacījumiem ir likumīga,
lietderīga un atbilst /pers. A/ interesēm.
Pieteicēja norādījusi, ka /pers. C/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz īpašumu, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr.54 50,34 m2 platībā un pie
dzīvokļa īpašuma piederošajām 13/1000 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas. Zemesgrāmatas nodalījumā īpašumam apgrūtinājumi
ar ķīlas un lietu tiesībām nav reģistrēti, par nekustamā īpašuma nodokļu, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādu nav. Nekustamajā īpašumā
tiek veikti remontdarbi, dzīvoklis ir piemērots dzīvošanai un /pers. C/ darījumam piekrīt.
Saskaņā ar dāvinājuma līguma projektu /pers. C/ dāvina /pers. A/, kuras vārdā rīkojas likumiskā aizbildne /pers. B/, īpašumu. /pers. C/ un /pers.
A/ saista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Dāvinājuma līguma par nekustamo īpašumu projekta 6.1.punktā noteiktais liecina par vēlmi
ar attiecīgo līgumu nodibināt personālservitūtu par labu /pers. B/. Pieteicēja secinājusi, ka īpašuma dāvinājums ar uzlikumu nepilngadīgajai /pers. A/ ir
likumīgs.
Tā kā /pers. A/, pieņemot dāvinājumā īpašumu, kurā šobrīd tiek veikti remontdarbi, tas ir, tiek uzlabots īpašuma tehniskais stāvoklis, un kurš nav
apgrūtināts ar ķīlas tiesībām, par ko nav parāda par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem un nekustamā īpašuma nodokli, kā arī /pers. B/
ir apņēmusies veikt maksājumus par īpašumu līdz /pers. A/ 25 gadu vecumam, iegūtu nekustamo īpašumu, kas nākotnē varētu nodrošināt viņai stabilitāti,
labklājību un dzīvesvietu, pieteicēja secinājusi, ka līguma noslēgšana ir lietderīga un ir /pers. A/ interesēs. Dāvinājuma līguma par nekustamo īpašumu
projekta 6.1.punktā ietvertais uzlikums neradīs būtisku aizskārumu bērna interesēm un neierobežos /pers. A/ tiesības kā īpašniecei izmantot viņai
piederošo nekustamo īpašumu, jo /pers. A/ tiks nodrošināta ar savu nekustamo īpašumu un dzīvesvietu, tāpat nākotnē nekustamā īpašuma vērtība varētu
pieaugt, kā arī pēc pilngadības sasniegšanas /pers. A/, iespējamas neapdomīgas rīcības dēļ, nevarēs dzīvokli atsavināt, tādējādi saglabājot dzīvokli viņas
īpašumā. Pieteicējas ieskatā, gadījumā, ja radīsies nepieciešamība īpašumu, piemēram, atsavināt, sasniedzot pilngadību /pers. A/ par to varēs savstarpēji
vienoties ar /pers. B/.
Pieteicēja, pamatojoties uz Civillikuma 186.panta otrās daļas 2.punktu, 223., 261.panta pirmo daļu, 285.panta pirmo daļu, 293., 294., 1130.,
1131., 1231.panta 3.punktu, 1232.panta pirmo daļu, 1404., 1912., 1915., 1928.panta pirmo daļu, Bāriņtiesu likuma 21.panta 4., 5.punktu, 52.pantu,
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 14.pantu, Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1037 „Bāriņtiesas darbības noteikumi” 88.,
97.punktu un Rīgas domes 1998.gada 3.februāra lēmumu Nr.5536 „Par Rīgas ielu alfabētiskā saraksta apstiprināšanu”, lūdz atļaut nepilngadīgās /pers.
A/ vārdā iegūt dāvinājumā nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, un apgrūtināt ar lietu tiesībām saskaņā ar Rīgas bāriņtiesā
iesniegtā dāvinājuma līguma par nekustamo īpašumu projekta nosacījumiem.
2020.gada 7.augustā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemti /pers. B/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka /pers. B/ būdama /pers. A/ māte, pilnībā
atzīst Rīgas bāriņtiesas pieteikumu par nekustamā īpašuma iegūšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām nepilngadīgās /pers. A/ vārdā un lūdz atļaut
nepilngadīgās /pers. A/ vārdā iegūt dāvinājumā nekustamo īpašumu /adrese A/ un apgrūtināt ar lietu tiesībām saskaņā ar Rīgas bāriņtiesā iesniegtā
dāvinājuma līguma par nekustamo īpašumu projekta nosacījumiem.
Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, civillietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas
dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus
informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai.
2020.gada 11.augustā lietas dalībniekiem paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2020.gada 12.oktobrī, tiesai, atzīstot, ka ir iespējams
nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Tiesa, iepazinusies ar pieteikumā izklāstītajiem apstākļiem, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un
apmierināms.
Civillikuma 261.panta pirmā daļa noteic, ka izņemot gadījumus, kas paredzēti 221. un 260. pantā, nepilngadīgajam nav rīcības spējas, tādēļ viņu
visos tiesiskos darījumos pārstāv aizbildnis.
Civillikuma 223.pants noteic, ka tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi. Savukārt Civillikuma
186.pants noteic, ka vecāki kopīgi pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās (koppārstāvība). Ja vecāki dzīvo šķirti, koppārstāvība
iespējama tikai tad, ja abi vecāki ir vienojušies par kopīgu aizgādību vai ir pieņemams, ka pastāv vecāku kopīga aizgādība (178.p.).
No Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas dzimšanas apliecības Nr./Numurs/ redzams, ka nepilngadīgās /pers. A/ vecāki ir /pers. D/ un
/pers. B/ (lietas 21.lapa).
No Rīgas pilsētas Vidzemes dzimtsarakstu nodaļas miršanas apliecības Nr./Numurs C/ redzams, ka nepilngadīgās /pers. A/ tēvs /pers. D/ miris
2020.gada 2.aprīlī (lietas 25.lapa).
Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 21.panta 4.un 5.punktu bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos lemj par
bērnam piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 14 000 euro) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām
lietderīgumu un lemj par īpašuma iegūšanu bērnam.
Civillikuma 294.pants noteic, ja aizbildnis ieskata sava aizbilstamā interesēm par izdevīgu iegūt nekustamo īpašumu vai jau piederošam nekustamam
īpašumam sevišķas tiesības vai servitūtus, viņam jālūdz šim nolūkam bāriņtiesas iepriekšēja atļauja.
No 2020.gada 9.aprīļa Rīgas bāriņtiesā saņemtā /pers. B/ iesnieguma redzams, ka /pers. B/ lūdz atļaut pieņemt dāvinājumā no /Pers.C/ /Pers.B/
nepilngadīgajai meitai /pers. A/ nekustamo īpašumu- dzīvokļa īpašumu Nr. 54, /adrese/. /pers. B/ norādīja, ka dāvinājumā nodotais nekustamais īpašums
ir nepilngadīgās /pers. A/ interesēs (lietas 13.lapa).
No 2020.gada 7.maija dāvinājuma līguma par nekustamo īpašumu projekta izriet, ka /pers. C/ piekrīt minētā dāvinājuma līguma nosacījumiem to
pašrocīgi parakstot (lietas 18.-20.lapa).
No Rīgas bāriņtiesas 2020.gada 16.jūnija lēmuma Nr.1-6/1108 izriet, ka Rīgas bāriņtiesa nav noskaidrojusi /pers. A/ viedokli, jo bērns ir piecus
gadus vecs (lietas 7.-9.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/noraksta
redzams, ka /pers. C/ kopš 2020.gada 30.marta, pamatojoties uz 2009.gada 3.novembra mantojuma apliecību Nr./numurs F/ (par tiesībām uz
mantojumu pēc likuma), pieder nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums Nr.54, 50,34 m2 platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās 13/1000
kopīpašuma domājamās daļas no daudzīvokļu mājas /adrese/, kadastra numurs /numurs A/. Minētajam nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi ar ķīlas
un lietu tiesībām nav reģistrēti (lietas 26.lapa).
Ar Valsts zemes dienesta 2020.gada 28.maija informatīvo izdruku apstiprinās, ka nekustamā īpašuma /adrese A/ kadastrālā vērtība ir 20367 euro
(lietas 27.lapa).
No Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2020.gada 24.janvāra paziņojuma (lietas 23.lapa) un 2020.gada 9.aprīļa “Swedbank” AS
maksājuma uzdevuma (lietas 24.lapa) izriet, ka nekustamajam īpašumam /adrese/, nav nekustamā īpašuma nodokļu parādu.
No 2020.gada 1.aprīlī DzĪKS “Bāka-2” izrakstītā rēķina Nr.130540-2004 izriet, ka nekustamajam īpašumam /adrese/, nav apsaimniekošanas un
komunālo pakalpojumu maksājumu parādu, līdz ar to secināms, ka tiek regulāri veikti maksājumi par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un
komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par iepriekšējiem periodiem nav maksājumu parādu par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un komunālajiem
pakalpojumiem (lietas 22.lapa).
No Rīgas bāriņtiesas 2020.gada 12.jūnija nekustamā īpašuma apskates akta redzams, ka īpašums /adrese/ ir dzīvoklis, kas atrodas deviņu stāvu
ēkas piektajā stāvā. Tajā atrodas divas istabas, no kurām vienai ir balkons, atsevišķa vannas istaba un tualete, virtuve koridors – ar kopējo platību 49
m2. Dzīvoklī ir uzsākti remontdarbi – nomainīti logi, noņemta sienu apdare. Māja atrodas pagalmā, blakus lielveikals un rotaļu laukums. Dzīvoklis ir
piemērots dzīvošanai, bet ieteicams pabeigt remontu (lietas 28.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1928.panta pirmo daļu katram dāvinājumam var pievienot sevišķu uzlikumu, ar kuru vai nu tuvāk norādīts, kādā kārtā vai
kādam mērķim apdāvinātam jāizlieto saņemtā dāvana, vai arī aprobežots tiesības ilgums tādā kārtā, ka apdāvinātam uzlikts pienākums atdot vēlāk visu
priekšmetu vai daļu no tā kādam citam.
Civillikuma 1130.pantā noteikts, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai
personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Civillikuma 1131.pantā noteikts, ka servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai
personai, ir personālservitūts.
Saskaņā ar Civillikuma 1231.panta 3.punktu servitūtus nodibina ar līgumu vai testamentu. Civillikuma 1232.panta pirmajā daļā noteikts, ka ar
līgumu vai testamentu iegūt nekustamam īpašumam par labu servitūtu vai arī viņu ar to apgrūtināt var tikai viņa īpašnieks.
No lietas materiāliem pievienotā 2020.gada 7.maija dāvinājuma līguma projekta izriet, ka /pers. C/ vēlas noslēgt dāvinājuma līgumu ar nepilngadīgo
/pers. A/, saskaņā ar kuru /pers. C/ apņemas uzdāvināt nepilngadīgajai /pers. A/ nekustamo īpašumu /adrese A/. Ar minētā dāvinājuma līguma projekta
6.1apakšpunktu puses pielīgušas, ka /pers. B/ ir tiesīga līdz /pers. A/ 25 gadu vecuma sasniegšanai bez atlīdzības lietot visu šī līguma norādīto nekustamo
īpašumu un deklarēt tur savu dzīves vietu, un /pers.A/ /pers.B/dzīves laikā nav tiesīga nekustamo īpašumu atsavināt, ieķīlāt, dāvināt, sadalīt, mainīt,
apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām bez /pers. B/ rakstiskas piekrišanas. Savukārt ar minētā dāvinājuma līguma par nekustamo īpašumu projekta
6.2.apakšpunktu puses pielīgušas, ka /pers. B/ apņemas līdz /pers. A/ 25 gadu vecuma sasniegšanai veikt visus maksājumus, kas saistīti ar nekustamo
īpašumu un, kas nepieciešami nekustamā īpašuma uzturēšanai, tajā skaitā par komunālajiem pakalpojumiem, par elektrības un gāzes patēriņu, par
nekustamā īpašuma nodokli, ka arī veikt citus ar nekustamā īpašuma ekspluatāciju un apsaimniekošanu saistītos maksājumus, kas tiek sniegti
nekustamajam īpašumam (lietas 18.-20.lapa).
Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 21.panta 5.punktam un 52.panta noteikumiem, Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par īpašuma iegūšanu bērnam un tā
apgrūtināšanu ar lietu tiesībām un iesniegusi lietu izšķiršanai tiesā.
No lietas materiālos esošā Rīgas bāriņtiesas 2020.gada 16.jūnija lēmuma Nr.1-6/1108 izriet, ka bāriņtiesa atzinusi, ka nekustamā īpašuma /adrese
A/, kadastra numurs /numurs A/, iegūšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām saskaņā ar Rīgas bāriņtiesā iesniegtā dāvinājuma līguma par nekustamo
īpašumu projekta nosacījumiem ir nepilngadīgās /pers. A/ interesēs, un, tā kā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 14000 euro, Rīgas bāriņtiesa
nolēmusi iesniegt lietu izšķiršanai tiesā (lietas 7.-9.lapa).
Izvērtējot pieteikumā noradītos apstākļus, kā arī lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka Rīgas bāriņtiesa ir pārbaudījusi
nekustamā īpašuma /adrese A/ faktisko stāvokli un izvērtējusi minētā nekustamā īpašuma apgrūtināšanas ar lietu tiesībām lietderīgumu, līdz ar to tiesai
nav pamata apšaubīt Rīgas bāriņtiesas, kuras kompetencē, cita starpā, ietilpst bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšana, sniegto
atzinumu lēmuma formā par to, ka iepriekš minētā nekustamā īpašuma iegūšana nepilngadīgās /pers. A/ vārdā un apgrūtināšana ar lietu tiesībām ir
likumīga un lietderīga un tā atbilst bērna interesēm.
Tiesa atzīst, ka nekustamā īpašuma apgrūtināšana konkrētajā gadījumā ir samērīga ar iespējamo labumu, kuru nepilngadīgā /pers. A/ nākotnē varēs
iegūt no dāvinājumā saņemtā nekustamā īpašuma, tā būtiski neierobežos viņas kā nekustamā īpašuma īpašnieces tiesības lietot sev piederošo nekustamo
īpašumu, kā arī ļaus saglabāt to labā stāvoklī un pasargās no nepārdomātas rīcības ar to. Nākotnē nekustamā īpašuma vērtība varētu pieaugt un
nodrošināt nepilngadīgajai /pers. A/ materiālo stabilitāti un labklājību.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nepastāv nekādi šķēršļi atļaut nepilngadīgās /pers. A/ vārdā iegūt nekustamo īpašumu /adrese
A/ un apgrūtināt to ar lietu tiesībām saskaņā ar Rīgas bāriņtiesā iesniegto 2020.gada 7.maija dāvinājuma līguma par nekustamo īpašumu projektu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189., 190., 193. un 199.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
apmierināt pieteikumu.
Atļaut /pers.A/, personas kods /personas kods/, vārdā iegūt dāvinājumā nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, un apgrūtināt
ar lietu tiesībām saskaņā ar Rīgas bāriņtiesā iesniegtā 2020.gada 7.maija dāvinājuma līguma par nekustamo īpašumu projekta nosacījumiem.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā pēc sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā
–2020.gada 12.oktobra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese Ž.Gaigale- Prudņikova