Court partially allowed debt collection claim but dismissed contractual penalty due to lack of evidence.

Lietas Nr. C32189314

Lietas arhīva Nr. C-1893-14/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 30.septembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe,

ar tiesas sēdes sekretāri K.Popovu,

piedaloties prasītājai /pers. A/ un atbildētājas SIA /Nosaukums A/ pārstāvim /pers. B/,

2014.gada 16.septembrī atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret SIA /Nosaukums A/ par

parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 28.decembrī prasītāja /pers. A/ cēla maza apmēra prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret atbildētāju SIA /Nosaukums A/

par parāda piedziņu, kurā pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, 1716., 1717., 1718., 1719., 2141.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja

parādu Ls 721,61, līgumsodu Ls 180,50 par laika periodu no 2009.gada 13.augusta līdz 2013.gada 26.decembrim un tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp atbildētāju no vienas puses un SIA /Nosaukums B/ no otras puses 2009.gada 14.aprīlī noslēgts dzīvojamo

telpu apakšnomas līgums par dzīvokļa /adrese A/, lietošanu. Līgums bija terminēts – līdz 2010.gada 3.janvārim, nomas maksa – Ls 193,60 mēnesī,

maksājot līdz katra mēneša 10.datumam. Papildus nomniekam bija jāmaksā apsaimniekošanas maksa un komunālie maksājumi saskaņā ar rēķinu, kurš

bija jāsamaksā līdz katra mēneša 30.datumam. Līguma 3.4.punkts paredzēja līgumsodu 1% apmērā no kavējuma summas par katru kavējuma dienu.

2013.gada 21.janvārī SIA /Nosaukums B/ iesniedza pieteikumu par prasības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, bet atbildētāja parādu

neatzina un tiesvedība tika izbeigta. 2013.gada 1.augustā SIA /Nosaukums B/ cedēja prasījumu /pers. A/.

Rakstveida paskaidrojumos atbildētāja prasījumu neatzīst, norādot, ka tai nav paziņots par cesiju, kā arī prasītāja nav pierādījusi parāda esamību.

Tiesas sēdē prasītāja prasījumu uzturēja pilnā apmērā saskaņā ar iesniegto prasības pieteikumu, papildus norādot, ka laika periodā no 2009.gada

aprīļa līdz augustam maksājumi par telpu nomu tika veikti bez kavējumiem līgumā noteiktajā kārtībā. Dzīvokli /adrese A/, lietoja /pers. C/, kurš arī slēdza

nomas līgumu SIA /Nosaukums A/ vārdā. Nomas līguma darbība faktiski tika izbeigta 2009.gada novembrī, kad iznomātājs saņēma dzīvokļa atslēgas,

bet samaksāts par dzīvokļa lietošanu laika periodā no 2009.gada 14.augusta līdz 2009.gada 13.novembrim netika. Rēķini tika izrakstīti vienā eksemplārā

un pēdējais rēķins tika atbildētājai nosūtīts 2009.gada 13.augustā, 2009.gada 3.martā nosūtīta pretenzija. Visi izrakstītie rēķini bija PVN rēķini un

atbildētāja tos iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā priekšnodokļa atskaitīšanai.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasījumu neatzina saskaņā ar rakstveida paskaidrojumiem, papildus norādīja, ka nevienu rēķinu no SIA

/Nosaukums B/ nav saņēmis un nav saprotams parāda aprēķins.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katra puse pierāda faktus, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējusi

prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka atbildētāja izpildījusi savas saistības, no kā secināms, ka atbildētājai

nav pamatotu iebildumu pret celto prasību un tajā norādīto parāda summu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk

radušās izpildījuma grūtības nedod tiesību atkāpties no līguma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 14.aprīlī starp atbildētāju un SIA /Nosaukums B/ noslēgts apakšnomas līgums par dzīvokli /adrese

A/, līdz 2010.gada 3.janvārim. Minēto līgumu parakstījis /pers. C/, kas līguma parakstīšanas brīdī bija atbildētājas valdes loceklis. Kā tiesas sēdē

norādīja prasītāja, un atbildētāja minēto faktu nav apstrīdējusi, /pers. C/ dzīvokli nomāja savām personīgajām vajadzībām, kur dzīvoja no 2009.gada

aprīļa (līguma noslēgšanas brīža) līdz 2009.gada augustam. Pēc tam dzīvoklis lietots netika, bet lietā nav iesniegti pierādījumi, ka dzīvoklis tika nodots

SIA /Nosaukums B/ un līguma darbība tika izbeigta. Prasītāja apgalvoja, ka dzīvokļa atslēgas tika nodotas tikai 2009.gada novembrī, iemetot tās

pastkastītē. Prasītāja lūdz piedzīt nomas maksas parādu, kā arī maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, par laika periodu no 2009.gada augusta

līdz 2009.gada novembrim.

Tiesas sēdē prasītāja uzrādīja minētā līguma oriģinālu un arī atbildētāja pārstāvis pārliecinājās, ka to parakstījis /pers. C/ kā atbildētājas pārstāvis.

Ekspertīze par /pers. C/ parakstu uz līguma pieteikta netika. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka nav pamatots atbildētāja apgalvojums par līguma spēkā

neesamību. No pušu sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē un lietas materiāliem tiesa konstatē, ka /pers. C/ vairs šobrīd nav valdes loceklis.

Atbildētāja norāda, ka no līguma vienpusēji izsvītrots 2.4.punkts par līguma laušanu. Tiesa norāda, ka minētais apstāklis nepadara līgumu par

spēkā neesošu, jo tas nav atzīstams par darījuma būtisku apstākli. Puses ir vienojušās par iznomājamo telpu un nomas maksu. Minētais nenozīmē, ka

atbildētājai tika liegta iespēja izbeigt tiesiskās attiecības. Visi divpusējie līgumi izbeidzami pusēm vienojoties, pretējā gadījumā, vēršoties tiesā par līguma

izbeigšanu. Atbildētāja šādas tiesības nav izmantojusi. Kā tiesas sēdē norādīja prasītāja, dzīvokļa atslēgas tika nodotas tikai pēc vairākkārtīgiem tālruņa

zvaniem, turklāt atstājot tās pastkastītē.

No minētā tiesa secina, ka /pers. C/ kā SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis ir parakstījis 2009.gada 14.aprīlī noslēgto apakšnomas līgums par

dzīvokli /adrese A/, un minētais līgums ir SIA /Nosaukums A/ saistošs. Apstāklis, ka šā brīža valdes priekšsēdētāja nebija informēta par minēto līgumu,

nenozīmē, ka SIA /Nosaukums A/ uzņemtās saistības nav jāpilda.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Kā izriet no Civillikuma 1801.panta, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju

kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav

vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Kā izriet no lietā esošā 2013.gada 1.augusta cesijas līguma kopijas, SIA /Nosaukums B/ cedējusi prasījuma tiesības pret SIA /Nosaukums A/,

kas izriet no 2009.gada 14.aprīļa nomas līguma, prasītājai. Atbildētāja norāda, ka cesijas līgums nav spēkā, jo tā netika informēta. Tiesa norāda, ka

minētais atbildētāja apgalvojums nav pamatots, jo saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu parādnieka piekrišana nav nepieciešama un cesija ir spēkā, pat ja

viņš neko par to nezina.

Kā redzams no lietas materiāliem, prasītāja ir pierādījusi parādu Ls 721,61 ar lietā esošo līgumu un parāda aprēķinu. Kā izriet no līguma

3.1.punkta, nomas maksa tika noteikta Ls 193,60, kurā iekļauts arī PVN (pievienotās vērtības nodoklis). Nomas maksas parāds aprēķināts par laika

periodu no 2009.gada 14.augusta līdz 2009.gada 13.novembrim – par trim mēnešiem, Ls 580,80.

Prasītāja aprēķināja komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2009.gada 1.augusta līdz 31.augustam Ls 58,06, par laika periodu no

2009.gada 1.septembra līdz 30.septembrim Ls 27,03, par laika periodu no 2009.gada 1.oktobra līdz 31.oktobrimn Ls 36,83, par laika periodu no

2009.gada 1.novembra līdz 13.novembrim Ls 19,69, kopā Ls 141,61. Kā norādīja prasītāja tiesas sēdē, rēķini atbildētājai sagatavoti un aprēķini veikti

saskaņā ar apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu sniegtajiem rēķiniem, kurus prasītāja samaksāja. Salīdzinot prasītājas sastādīto aprēķinu ar lietā

esošajiem dzīvokļa /adrese A/, izrakstītajiem rēķiniem, tiesa secina, ka aprēķins sastādīts atbilstoši saņemtajiem rēķiniem.

Atbildētāja apstrīdējusi aprēķinu, norādot, ka prasītāja nav iesniegusi tieši atbildētājai nosūtītos rēķinus. Kā tiesas sēdē norādīja prasītāja, visi

rēķini sastādīti vienā eksemplārā, kas tika nosūtīti atbildētājai ierakstītā sūtījumā kopā ar pretenziju. Visi rēķini bija PVN rēķini un tie uzrādīti atbildētājas

PVN deklarācijās, kas iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestam.

Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Līguma 3.3.punktu papildus nomas maksai atbildētājai bija jāsedz arī maksa par apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar minēto pakalpojumu sniedzējiem. Prasītāja ir iesniegusi apsaimniekotāja sagatavotos

rēķinus, saskaņā ar kuriem tika sagatavoti rēķini atbildētājai. Lietā nav strīda par to, ka apsaimniekošanas un komunālie pakalpojumi netika saņemti laika

periodā, kad dzīvokli lietoja /pers. C/. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi sava prasījuma pamatotību.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds Ls 721,61 apmērā, kas saskaņā ar Latvijas Bankas

valūtas maiņas kursu ir 1026,76 euro.

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Tiesa konstatē, ka ar 2009.gada 14.aprīļa līgumu puses bija pielīgušas līgumsodu 1% apmērā no kavētās summas par katru kavējuma dienu.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka līgumsods paredzēts par līguma neizpildīšanu laikā.

Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu Ls 180,50 apmērā kā 1% no Ls 721,61 par 25 dienām par laika periodu no 2009.gada 14.novembra, kad

izbeigta līguma darbība, līdz 2009.gada 9.decembrim.

No minētā tiesa secina, ka prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu, kas iestājās pēc līguma darbības izbeigšanās pirms termiņa

2009.gada 13.novembrī (tika nodotas dzīvokļa atslēgas). Līdz ar to, par laika periodu no 2009.gada 14.novembra nebija spēkā arī pielīgtās tiesības

prasīt līgumsodu. Tādējādi, šajā daļā prasība noraidāma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta (..).

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva par prasības pieteikumu Ls 108,24 apmērā

proporcionāli prasījuma apmierinātajai daļai, kas saskaņā ar Latvijas Bankas valūtas maiņas kursu ir 154,01 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus Ls 3,00 apmērā, kas saskaņā ar Latvijas Bankas valūtas maiņas kursu ir 4,27 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par dokumentu

saņemšanu, minētā likuma 44.panta 3.punktu šie izdevumi tiek atlīdzināti faktiskajā apmērā. Prasītāja līdz atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus Ls

5,70 apmērā par izdruku sagatavošanu no Lursoft. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie

izdevumi Ls 5,70, kas saskaņā ar Latvijas Bankas valūtas maiņas kursu ir 8,11 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

procentus saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 44.panta 3.punktu, 96.pantu, 97.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu,

250.25pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt daļēji maza apmēra prasību.

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, pamata parādu

1026,76 euro un tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu 154,01 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,27 euro, kā arī ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 8,11 euro, kopā piedzenot 1193,15 euro (viens tūkstotis viens simts deviņdesmit trīs euro un 15 centi).

Noraidīt pers. A maza apmēra prasību daļā par līgumsoda piedziņu.

Noteikt pers. A, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no nesamaksātās

piedzenamās pamata parāda summas saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā. Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 30.septembrī.

Tiesnese (paraksts) D.Suipe

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnese D.Suipe

Rīgā 2014.gada 30.septembrī