Court dismissed appeal against fine for parking in no-stopping zone, ruling statutory penalty fixed without discretion.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the applicant's request to annul the police decision imposing a 30 lat fine for parking in a no-stopping zone. The applicant argued that stopping was permitted and that the officer should have considered leniency, but the court found the vehicle was clearly parked without passenger movement. The court held that the Administrative Offences Code mandates a fixed fine for this specific violation, leaving no room for the officer to exercise discretion based on circumstances or the principle of administrative expediency.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.10 panta 5. daļa 11. punkts; CSN 135.11 punkts: When the Administrative Offences Code prescribes a fixed monetary penalty for a specific violation, the administrative body has no discretion to adjust the fine amount based on administrative expediency or individual circumstances.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42705209 A02935-10/11
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2010.gada 29.jūlijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inga Putra, piedaloties pieteicējai K.S. un atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas pārstāvim R.P., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc K.S. pieteikuma par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 27.janvāra lēmuma Nr.D57/10- 6/360 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 27.janvāra lēmumu Nr.D57/10-6/360 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts negrozīts Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 19.janvāra inspektores A.M. Administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.D57 107171405 (turpmāk Protokols – paziņojums). Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem. [1.1] 2009.gada 19.janvārī Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektore A.M. transportlīdzekļa vadītājam, kurš neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā un bija novietojis stāvēšanai transportlīdzekli VOLVO, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – transportlīdzeklis VOLVO), Rīgā, Elizabetes ielā pie nama Nr.103, ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts” darbības zonā, tādējādi pārkāpjot 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī – CSN) 135.11.punkta nosacījumus, noformēja Protokolu – paziņojumu un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 149.10panta piektās daļas 11.punktu piemēroja naudas sodu Ls 30 apmērā. [1.2] Lai personu sauktu pie atbildības pēc LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punkta, ir jākonstatē, ka transportlīdzeklis novietots stāvēšanai un ir pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi.
Ņemot vērā CSN 1.40.punktā noteikto stāvēšanas definīciju kopsakarā ar pārkāpuma vietā fiksēto, ka pasažieru iekāpšana un izkāpšana, kā arī mantu izkraušana vai iekraušana nenotika, konstatēts, ka transportlīdzeklis bija novietots tieši stāvēšanai, nevis apstājies. Savukārt CSN 135.11.punkts noteic, ka 326.ceļa zīmes darbības zonā ir aizliegts apstāties un stāvēt, līdz ar to apstāšanās un stāvēšanas noteikumi ir pārkāpti. [1.3] Pārkāpuma fakts pierādīts ar Protokolu – paziņojumu un notikuma vietā uzņemtām fotogrāfijām. [1.4] Par pārkāpumu paredzēts tikai viens soda veids un apmērs – naudas sods Ls 30.
Tāpēc, lai sodītu pēc minētā panta, pietiek ar pārkāpuma konstatāciju. Likumdevējs nav pieļāvis vērtēt naudas soda apmēru, tāpēc nav piemērojama LAPK 32.panta otrā daļa. Lietderības apsvērumi tika izvērtēti, jo tika izvērtēta administratīvā akta vajadzība un piemērotība attiecīgā mērķa sasniegšanai. [2] 2009.gada 4.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts K.S. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja apstājusies tikai uz 3-4 minūtēm, lai izkrautu no transportlīdzekļa kravu un uznestu to konkrētā namā 3.stāvā.
Šāda rīcība 326.zīmes darbības zonā ir atļauta, nepārkāpjot CSN 135.11.punkta prasības. Transportlīdzekļa atrašanās 326.zīmes darbības zonā bija saistīta ar kravas izkraušanu uz CSN paredzētu laiku līdz 5 minūtēm, kas nav uzskatāma ne par apstāšanos, ne stāvēšanu CSN 1.4. un 1.40.punkta izpratnē. Lēmumā fakti par kravas izkraušanu ir atstāti bez ievērības un vispār nav vērtēti. 2009.gada 14.aprīlī pieteicēja iesniegusi tiesā papildus paskaidrojumus. Attiecībā uz tiesiskajiem apstākļiem norādīts, ka kaut arī 326.zīme aizliedz apstāties un stāvēt, administratīvais sods paredzēts tikai par stāvēšanu šīs zīmes darbības zonā, proti, notikumā, kas saistīta ar apstāšanos, administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes nav saskatāmas.
Attiecībā uz faktiskajiem apstākļiem norādīts, ka lietā nav strīda, ka transportlīdzeklis apstājies, nepārsniedzot 5 minūtes, ko pierāda fotogrāfijās redzamais pulksteņa laiks. Pieteicēja nepiekrīt, ka, ja atbildētāja pusotras minūtes laikā nav konstatējusi, ka krava netiek izkrauta, tas uzreiz nenozīmē, ka kravas izkraušana nav notikusi. Atbildētāja pieteicējas aktīvo rīcību kravas izkraušanā nevarēja konstatēt, jo pieteicēja kravu dažu minūšu laikā izkrāva, uznesa nama 3.stāvā, atgriezās automašīnā un aizbrauca.
Pa šīm dažām minūtēm policijas darbinieki bija paspējuši sastādīt protokolu un nofotografēt transportlīdzekli. [3] Rīgas domes Rīgas pašvaldības policija (turpmāk arī – atbildētāja) rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzīst pilnā apjomā un norāda, ka pieteicēja bija novietojusi transportlīdzekli VOLVO 326.zīme darbības zonā. Pārkāpuma brīdī netika konstatēts, ka no transportlīdzekļa izkāpj pasažieri, vai no tā izkrauj vai iekrauj kravu, līdz ar to no CSN definīcijas secināms, ka jebkura transportlīdzekļa apturēšana, kas nav saistīta ar minētajām darbībām, ir atzīstama par transportlīdzekļa stāvēšanu, neatkarīgi no stāvēšanas laika.
Turklāt kravas izkraušana un ienešana ēkā ir divas dažādas lietas. [4] Pieteicēja tiesas sēdē pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja pilnā apmērā, pamatojoties uz pieteikumā un pieteikuma papildinājumos norādītajiem apsvērumiem, papildus iesniedza tiesai līgumu par telpu nomu, kas pierāda, ka tiešām pieteicējai varēja būt nepieciešamība nama 3.stāvā uznest kādas mantas. [5] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.
Papildus norādīja, ka administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi, pārkāpuma fiksēšanas brīdī kravas izkraušana nenotika. Likumdevējs ir ļāvis transportlīdzekļiem apstāties tikai un vienīgi kravas izkraušanai, nevis vēl tās nogādāšanai citā vietā.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies pieteicējas un atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, bet Lēmums atstājams negrozīts. [7] Lēmums ir pieteicējai nelabvēlīgs administratīvais akts, kas pamatots ar CSN 135.11.punktu un LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktu. CSN 135.11.punkts noteic, ka ir aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā. Savukārt LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punkts (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) paredz, ka par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. No minētajām tiesību normām secināms, ka, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punkta, jākonstatē, ka:
1) transportlīdzeklis novietots 326.zīmes darbības zonā;
2) transportlīdzeklis novietots stāvēšanai. [8] Tiesa no lietas materiāliem secina, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicēja bija novietojusi transportlīdzekli VOLVO 2009.gada 19.janvārī Rīgā, Elizabetes ielā pie nama Nr.103. Lietā nav strīda, ka konkrētā vieta ir 326.zīmes darbības zona, kurā CSN 135.11.punkts aizliedz apstāties un stāvēt. Tāpat lietā nav strīda, ka pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītāja uz vietas nebija, neviens pasažieris neiekāpa, neizkāpa un arī kravu neviens neizkrāva un neiekrāva.
No lietas materiāliem un procesa dalībnieku paskaidrojumiem secināma pieteicējas pozīcija, proti, pieteicēja nepamatoti sodīta par stāvēšanu, jo transportlīdzeklis bija tikai apstājies, kas ir atļauts, un atbildētājas pozīcija, proti, pieteicēja pamatoti sodīta par stāvēšanu, jo pārkāpuma konstatēšanas brīdī netika fiksētas apstāšanās pazīmes. [9] Neskatoties uz to, ka 326.zīmes nosaukums ir „Apstāties aizliegts”, CSN 135.11.punkts minētās ceļa zīmes darbības zonā aizliedz gan apstāties, gan stāvēt, proti, ja ceļa zīmes darbības zonā aizliegts pat apstāties, tad vēl jo vairāk aizliegts arī stāvēt.
Pārkāpuma konstatēšanas brīdī atbildētāja pamatoti norāda, ka nav fiksēta ne pasažieru kustība, ne kravas izkraušana vai iekraušana, ko pierāda arī uzņemtās fotogrāfijas. Tas, ka transportlīdzeklim ir ieslēgtas avārijas gaismas, pats par sevi neliecina, ka transportlīdzeklis ir tikai apstājies. Tiesas ieskatā lietā nav nozīmes tam, kādu iemeslu dēļ pieteicēja transportlīdzekli novietojusi 326.zīme darbības zonā, lietā nav nozīmes pieteicējas paskaidrojumiem, ka tā izkrāvusi kravu un nesusi uz nama 3.stāvu, tāpat nav nozīmes Protokola – paziņojuma sastādīšanas un fotografēšanas ilgumam.
Tiesas ieskatā transportlīdzekļa apstāšanos var atzīt par tādu apstāšanos, kas paredzēta CSN 1.4.punktā, tikai tad, ja transportlīdzekļa vadītājs ne uz brīdi neatstāj transportlīdzekli un ir iespējams acīmredzami konstatēt pasažieru vai kravas kustību un šo konkrēto darbību ilgumu. Neskatoties uz to, ka iespējams pārkāpums fiksēts ātrāk kā 5 minūtēs, kravas vai pasažieru kustība nebija redzama, transportlīdzekļa vadītājs bija savu transportlīdzekli atstājis. Ņemot vērā to, ka policijas darbiniekiem uz vietas nav jāskaidro, kādu iemeslu dēļ transportlīdzeklis stāv neatļautā vietā, cik ilgi tas stāv, tāpat nav jāskaidro vadītāja atrašanās un nav tas jāmeklē, atbildētāja pamatoti konstatējusi transportlīdzekļa stāvēšanu, pārkāpjot CSN 135.11.punktu un līdz ar to pamatoti pārkāpums kvalificēts pēc LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punkta. [10] Pieteicēja īpaši uzsver, ka bija tikai apstājusies un iemeslus, kādēļ apstājusies, proti, vienai bija jāuznes krava uz 3.stāvu, kur ir viņas birojs, citas apstāšanās vietas tuvumā nav, neviena biroja darbinieka, kas varētu atnāk mantām pakaļ, nav.
Tiesa, pirmkārt, norāda, ka pieteicējai radies maldīgs priekšstats, ka viņai ir tiesības 326.zīmes darbības zonā apstāties kravas izkraušanai. Pieteicēja to pamato ar CSN 1.4. un 1.40.punktiem. Taču tiesa vērš pieteicējas uzmanību uz to, ka minētajos pantos ir tikai stāvēšanas un apstāšanās definīcijas, kas transportlīdzekļu vadītājiem neko neaizliedz un neko neatļauj. Konkrētās ceļa zīmes darbības zonā nepārprotami aizliegts gan apstāties, gan stāvēt, tātad, ir aizliegts arī veikt kravas izkaušanu, ja tas ilgst mazāk par 5 minūtēm.
Ja konkrētajā situācijā atbildētāja būtu konstatējusi, ka pieteicēja ir apstājusies un izkrauj kravu, tad policijas darbiniekiem būtu tiesības sastādīt protokolu pēc LAPK 149.10panta otrās daļas 8.punkta, kas paredz administratīvo atbildību par transportlīdzekļa apstāšanos 326.zīmes darbības zonā. Līdz ar to nav pamatots pieteicējas arguments, ka apstāties drīkst, jo par to nav paredzēta administratīvā atbildība. Kā konstatēts iepriekš, administratīvā atbildība ir paredzēta atsevišķi gan par apstāšanos, gan par stāvēšanu 326.zīmes darbības zonā.
Otrkārt, no pieteicējas lietas izskatīšanā sniegtajiem paskaidrojumiem secināms, ka pieteicēja tomēr zinājusi un apzinājusies, ka transportlīdzekļa novietošana konkrētajā vietā nav atļauta, jo ikdienas novērojumi pa logu liecina par policijas darbinieku operativitāti „plāksteru” sastādīšanā un sodu piemērošanā. Taču, neskatoties uz to, pieteicēja pati uzņēmusies risku un transportlīdzekli konkrētajā vietā novietojusi. Lietā nav konstatēts, ka pieteicējai ir bijuši kādi piespiedu apstāšanās iemesli (CSN 1.35.punkts) vai pieteicēja būtu veikusi 326.zīmes darbības zonā atļautās darbības, kuras uzskaitītas CSN 288.punktā.
Pārkāpuma izdarīšanas iemesli būtu vērtējami tikai, nosakot soda veidu un apmēru, piemēram, ja pieteicēja būtu saucama pie atbildības par transportlīdzekļa apstāšanos, tad LAPK 149.10panta otrās daļas 8.punkts paredzēja brīdinājumu vai nauda sodu Ls 20 apmērā. Taču konkrētajā gadījumā par stāvēšanu 326.zīmes darbības zonā likumdevējs ir noteicis konstantu soda veidu un apmēru, t.i., naudas sodu Ls 30 apmērā, līdz ar to policijas darbiniekiem administratīvā pārkāpuma sastāva esamībai pietiek fiksēt pārkāpuma izdarīšanas faktu. [11] LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) paredzēta sankcija – naudas sods 30 latu apmērā.
Pieteicējai piemērots naudas sods 30 lati. Tiesa secina, ka pieteicējai piemērots administratīvais sods sankcijas ietvaros, kas neparedz rīcības brīvību attiecībā uz piemērojamā naudas soda apmēru. Tādējādi iestādei papildus lietderības apsvērumi attiecībā uz naudas soda apmēru nebija jāizdara, jo tos jau izdarījis likumdevējs. [12] Ievērojot iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicējas darbībās pamatoti konstatēts CSN 135.11.punkta pārkāpums – transportlīdzekļa novietošana stāvēšanai neatļautā vietā, atbildība par ko paredzēta LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā.
Pieteicēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības. Tiesa administratīvā soda uzlikšanas procesā nekonstatē materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Tiesa lietā nekonstatē apstākļus, kas varētu kalpot par pamatu administratīvā soda atcelšanai. Līdz ar to Lēmums ir atstājams negrozīts, bet pieteikums noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
atstāt Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 27.janvāra lēmumu Nr.D57/10-6/360 (2009.gada 19.janvāra Administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.D57 107171405) negrozītu, bet K.S. sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2010.gada 29.jūlijā
Tiesnese (paraksts) I.Putra
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnese_____________________ I.Putra Rīgā, 2010.gada 29.jūlijā