Regional court allows VAT refund claim by overturning tax authority's decision on tractor usage.
Legislator summary
AI generatedThe Regional Administrative Court overturned the Tax and Customs Administration's decision denying a VAT refund to a company. The company argued that its tractor and trailer purchases were for future agricultural services, not just land preparation. The court found the tax authority's argument that construction had not started irrelevant to the company's intent to use the equipment for business purposes.
Legislator headnote
AI generateds. 10(1) and 1.2 of the Law on Value Added Tax; the court held that a taxpayer's intent to use purchased equipment for business services is valid even if specific preparatory works on land have not yet commenced.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A420528010 AA43-0545-13/6
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2013.gada 26.aprīlī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente A.Kovaļevska, tiesneses S.Kanenberga un U.Mihailova, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. 2009.gada 17.novembra lēmuma Nr.22.4/23137 atcelšanu sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 20.oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Laikā no 2009.gada 28.aprīļa līdz 2009.gada 29.jūnijam Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – Dienests) Rīgas reģionālās iestāde veica SIA „/Nosaukums/” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par laika periodu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim. Pārbaudes rezultātā ar Dienesta Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes 4.audita daļas 2009.gada 29.jūnija lēmumu Nr.4.2.4/27 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums) SIA „/Nosaukums/” samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 5744,14 (par 2007.gada janvārī, februāri, maiju, jūliju, augustu un oktobri) un saistībā ar minēto aprēķināta soda nauda Ls 2872,08.
[2] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Dienestā. Dienesta ģenerāldirektora v.i. ar 2009.gada 17.novembra lēmumu Nr.22.4/23137 (turpmāk arī – Lēmums) atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu. Lēmumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [2.1] Pieteicēja 2007. un 2008.gadā saņēmusi pakalpojumus – zemes gabala „/Nosaukums 2/” detālplānojuma izstrāde, elektroietaišu elektroapgādes tehniskā projekta izstrāde un detālplānojuma izstrāde nekustamajam īpašumam „/Nosaukums 3/”. Pieteicēja šajā laika periodā iegādājusies piekabi un mini traktoru.
Pieteicēja 2007.gadā nav veikusi ar PVN apliekamus darījumus, bet 2008.gadā ir sniegusi SIA „/Nosaukums 2/” ar PVN apliekamus pakalpojumus – projektu izstrādi un būvdarbus (Ls 8624 vērtībā, tajā skaitā PVN Ls 1315,52), šo pakalpojumu sniegšanai nepiesaistot apakšuzņēmējus. Pieteicēja 2009.gada 11.februārī VID iesniedza pieprasījumu par PVN pārmaksas Ls 4749,62 atmaksu (2007.gada janvāris – 2008.gada septembris). Pieteicēja minēto summu atskaitījusi kā priekšnodokli par nekustamo īpašumu attīstīšanu Ādažu novadā, Rīgas rajonā, kā arī par iegādātajiem pamatlīdzekļiem (mini traktoru un piekabi). [2.2] Pieteicēja 2007.gada janvāra, februāra, maija, jūlija, augusta un oktobra PVN deklarācijās, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, nav ievērojusi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta un 1.2daļas prasības.
Auditā konstatēts, ka pieteicēja šajā periodā atskaitījusi priekšnodokli par visām iepirktajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, taču savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai izmantojusi tikai daļu no darījumiem, par kuriem veikusi priekšnodokļa atskaitījumus (grāmatvedības pakalpojumi, degviela). Auditā pēc grāmatvedības dokumentiem tika konstatēts, ka pieteicēja nav izmantojusi savu ar PVN apliekamo darījumu veikšanai SIA „/Nosaukums 4/”, SIA „/Nosaukums 5/”, SIA „/Nosaukums 6/”, SIA „/Nosaukums 7/”, SIA „/Nosaukums 8/” un SIA „/Nosaukums 9/” 2007.gada janvārī, maijā, jūlijā, augustā un oktobrī izrakstītajos rēķinos norādītos pakalpojumus.
Pieteicēja nav iesniegusi dokumentārus pierādījumus, ka SIA „/Nosaukums/” ir sākusi veikt saimniecisko darbību zemes gabalos „/Nosaukums 2/” un „/Nosaukums 3/”, tādējādi nepastāv tieša un tūlītēja saikne starp pieteicējas veiktajiem priekšnodokļa atskaitījumiem un tās apliekamajiem darījumiem. Pieteicēja pakalpojumus un preces, par kuriem veikti priekšnodokļa atskaitījumi, pārbaudāmajā periodā nav izmantojusi ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tādējādi nav iestājušies likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā un 1.2daļā noteiktie priekšnoteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai.
[3] 2009.gada 28.decembrī pieteicēja Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi pieteikumu, lūdzot atcelt Lēmumu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto. [3.1] Lai izpildītu visas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas attiecas un jaunu būvju un celtņu būvēšanu, ir nepieciešams gan detālplānojums, gan ūdensapgādes plāns, gan elektropadeves plāns, kā arī virkne citu dokumentu, plānu un atzinumu, ko SIA „/Nosaukums/” arī pasūtīja un norēķinājās par sniegtajiem pakalpojumiem, piemērojot PVN.
SIA „/Nosaukums/” veica PVN samaksu, to pārskaitot uz uzņēmumu norēķinu kontiem, kopā ar pakalpojuma atlīdzības pamatsummu. 2.lappuse no 9 [3.2] Pieteicējas pamatdarbība ir operācijas ar nekustamo īpašumu, kā tas ir reģistrēts arī Dienestā. Visi darījumi, kas veikti uzņēmumā un atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē (māju projektēšanas darbi, detālplānojuma izstrāde, nepieciešamo tehnisko projektu izstrāde u.c.), tieši saistīti ar minētās saimnieciskās darbības nodrošināšanu. [3.3] Saskaņā ar grāmatvedības dokumentiem kā priekšnodoklis tika atskaitīts saņemtajos nodokļa rēķinos norādītais PVN par saņemtajiem pakalpojumiem, kas bija nepieciešami nekustamā īpašuma celtniecības uzsākšanai, tajā skaitā, par zemes gabalu detālplānojumu, par rindu māju projektēšanas darbiem, par nepieciešamo tehnisko projektu izstrādi atbilstoši plānošanas un arhitektūras uzdevumam u.c.
Saskaņā ar grāmatvedības dokumentiem, par minētajiem pakalpojumiem tika saņemti nodokļa rēķini no apliekamām personām, kā arī noformēti pieņemšanas-nodošanas akti par veiktajiem darbiem. Minētie darbi tika veikti ar mērķi uzsākt nekustamo īpašumu celtniecību, ko vēlāk plānots pārdod. [3.4] Pieteicēja atsaucās uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta pirmās daļas 23.punktu un 2.panta 17.1daļu, un norāda, ka arī gadījumā, ja projekts netiktu realizēts līdz galam un tiktu pārdoti nepabeigti celtniecības objekti, uzņēmums veiktu ar PVN apliekamu darījumu.
Uzņēmuma saimnieciskie darījumi tika veikti ar mērķi nodrošināt apliekamu darījumu veikšanu nākotnē, līdz ar to uzņēmumam bija tiesības kā priekšnodokli atskaitīt no piegādātajiem saņemtos nodokļa rēķinos norādītās pievienotās vērtības nodokļa summas. [3.5] Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” nenosaka termiņus, kādos ir jānotiek apliekamam darījumam, kura īstenošanai tika veikti izdevumi un atskaitīts priekšnodoklis. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, projekta realizācija ir apturēta, bet tā nav pavisam izbeigta.
Līdz ar to pieteicēja uzskata, ka radušies izdevumi un iepriekš atskaitītais priekšnodoklis vēl tiks izmantots apliekamu darījumu nodrošināšanai. [3.6] Pieteicējai izdevīgāk ir iegādāties savu tehniku un veikt zemes apsaimniekošanas pasākumus, nevis pasūtīt to darīt trešajai personai. Nākotnē traktortehnika un piekabes plānots izmantot arī apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanai. Pieteicēja atsaucas uz Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 192.punktu un norāda, ka, neskatoties uz to, ka pieteicēja auditējamā periodā nav guvusi ieņēmumus no šo iekārtu izmantošanas, šie izdevumi ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību un uzņēmumam bija tiesības atskaitīt priekšnodokli par minēto pamatlīdzekļu iegādi.
[4] Dienests rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.
3.lappuse no 9 [5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 20.oktobra spriedumu apmierināts SIA „/Nosaukums/” pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [5.1] Lēmumā norādīts, ka daļu no pārbaudāmajā periodā veiktajiem darījumiem pieteicēja nav izmantojusi savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai. Dienests norādījis, ka saiknes ar pieteicējas saimniecisko darbību nav šādiem darījumiem:
1) darījums ar SIA „/Nosaukums 4/” par Rīgas rajona Ādažu pagasta zemes gabala „/Nosaukums 2/” detālplānojumu;
2) darījums ar SIA „/Nosaukums 7/” par rindu māju projektēšanas darbiem zemes gabalā „/Nosaukums 2/”;
3) darījums ar SIA „/Nosaukums 5/” par nekustamā īpašuma apskati un veiktiem aprēķiniem zemes gabalā „/Nosaukums 2/”;
4) darījums ar SIA „/Nosaukums 9/” par elektroietaišu elektroapgādes tehniskā projekta izstrādi objektā „/Nosaukums 2/”;
5) darījums ar SIA „/Nosaukums 6/” par ūdensapgādes tīkla projektēšanu, notekūdeņu savākšanas sistēmas projektēšanu atbilstoši tehniskajiem noteikumiem;
6) darījums ar SIA „/Nosaukums 10/” par mini traktora iegādi;
7) darījums ar SIA „/Nosaukums 11/” par piekabes iegādi;
8) darījums ar SIA „/Nosaukums 8/” par detālplānojuma izstrādi nekustamajam īpašumam „/Nosaukums 12/” (avansa maksājums, jo darbi nav pabeigti). [5.2] Pieteicēja Komercreģistrā ierakstīta 2003.gada 10.jūnijā. Kā pamatdarbības veids norādītas operācijas ar savu nekustamo īpašumu. 2006.gada 14.maijā un 2007.gada 14.maijā pieteicēja noslēgusi sadarbības līgumus ar nekustamo īpašumu – zemes gabalu īpašniekiem par to, ka līdzēji kopīgiem spēkiem un līdzekļiem veic trīs zemes gabalu attīstību un izmantošanu saskaņā ar izstrādāto biznesa plānu, t.i., dzīvojamo māju izbūve, komunikāciju izbūve, pēc tam māju realizācija trešajām personām, pēc tam nekustamo īpašumu apsaimniekošana, pārvaldīšana un uzturēšana. [5.3] Attiecībā uz Dienesta nostāju, ka, pieteicējai nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, kamēr pati neveic ar PVN apliekamus darījumus, tiesa norādījusi, ka šāda nostāja ir pretrunā ar judikatūrā nostiprinātām atziņām.
Nodokļu maksātājam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli arī par tiem taksācijas periodiem, kuros pašai nodokļu maksātājai PVN budžetā nebija jāmaksā, turklāt šī perioda ilgums, pirms pats nodokļu maksātājs sāk realizēt preces vai pakalpojums, tiesību normās nav ierobežots. [5.4] No Lēmuma un Dienesta pārstāvja paskaidrojumiem izriet, ka tiek apšaubīta tiešā un tūlītējā saikne starp priekšnodokli un apliekamajiem darījumiem, jo Dienests apšauba, ka pieteicēja vispār projektu realizēs un uzsāks savu saimniecisko darbību, pieteicēja nav Dienestā iesniegusi pierādījumus, kas apstiprinātu ieceri saimniecisko darbību veikt.
Tiesa Dienesta argumentu noraidījusi kā nepamatotu, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem. 4.lappuse no 9 [5.4.1] Atbilstoši Senāta atziņām, kas balstītas arī uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, tiesa secinājusi, ka faktiski Dienests neapšauba, ka pieteicējas veiktie darījumi pēc to ekonomiskās būtības varētu būt saistīti ar iecerētās saimnieciskās darbības nodrošināšanu, proti, zemes ierīkošanu, dzīvojamo māju celtniecību, pārdošanu un apsaimniekošanu, taču Dienests apšauba, ka pieteicēja vispār jebkad šādu saimniecisko darbību uzsāks. [5.4.2] Tiesa vērsusi Dienesta uzmanību uz to, ka tiešā un tūlītējā saikne starp sagatavošanās darījumiem un aktīvo saimniecisko darbību jāvērtē, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus.
Tiesas ieskatā pieteicējas ieceres realizēšanai, lai saimnieciskās darbības ietvaros nonāktu līdz aktīvajai saimnieciskajai darbībai – dzīvojamo ēku pārdošanai trešajām personām un apsaimniekošanai, objektīvi nepieciešams ilgāks laika periods. Tāpat tas vien, ka pieteicēja nav saņēmusi būvatļauju, pats par sevi neliecina, ka pieteicēja nemaz nevēlas uzsākt savu saimniecisko darbību. Tiesa piekritusi pieteicējas pārstāves argumentiem, ka būvatļauju nav iespējas saņemt, ja nav izpildīti visi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā norādītie uzdevumi.
Lietā nav strīda, ka daļa no pieteicējas darījumiem ir tieši saistīta ar Plānošanas un arhitektūras uzdevuma izpildi. Pieteicēja paskaidrojusi, ka projekts ir apturēts tehniskā projekta izstrādes stadijā ekonomiskās krīzes dēļ. Tiesa šādu argumentu atzinusi par ticamu, jo ekonomiskā krīze nenoliedzami atstājusi lielu ietekmi uz būvniecības jomu valstī, turklāt ir vispārzināms fakts, ka banku kreditēšana vēl nav atsākusies tādā līmenī, lai jebkurš savus apturētos projektus varētu turpināt realizēt. [5.4.3] Tiesa ne no Lēmuma, ne no Dienesta pārstāvja paskaidrojumiem nav izsecinājusi, ka Dienests būtu pārbaudījis krāpšanas un ļaunprātīgas rīcības iespējamību, minētie apstākļi nav bijuši par pamatu nelabvēlīgā administratīvā akta izdošanai. [5.5] Vērtējot darījumu par traktora un piekabes iegādi, tiesai nerodas šaubas, ka tie iegādāti saimnieciskās darbības nodrošināšanai gan sagatavošanās procesā, apsaimniekojot zemes gabalus, gan ar domu tos izmantot vēlāk celtniecības procesā un nekustamo īpašumu apsaimniekošanā.
Dienesta argumentam, ka šaubas rada tehnikas iegādes laiks – februāris, tiesas ieskatā lietā nav nekādas nozīmes. [5.6] Vērtējot lietā nodibinātos apstākļus, tiesa secinājusi, ka pieteicējas veiktās darbības un noslēgtie darījumi, pretēji Dienesta viedoklim, liecina par labticīgu ieceri uzsākt saimniecisko darbību – būvēt dzīvojamās mājas, pārdot tās trešajām personām un apsaimniekot. Tiesas ieskatā ieceres realizēšanai pieteicēja ir veikusi virkni nopietnu pasākumu, par ko lietā nav šaubu, ka tādi reāli ir veikti un pieteicējas sadarbības līguma partneri projekta realizācijā ieguldījušas ievērojamus naudas līdzekļus.
Pieteicējas pārstāve paskaidroja tiesai, ka visi dokumenti ir Dienestā uzrādīti, gan projekti, gan detālplānojums, gan Plānošanas un arhitektūras uzdevums, un arī biznesa plāns. Tiesai nav pamata neticēt pieteicējai, jo Dienests nav apšaubījis šos darījumus. Tas vien ka projekta realizācija ir apturēta un būvniecība nav uzsākta, nenorāda uz ļaunprātīgu PVN izkrāpšanu no valsts budžeta.
5.lappuse no 9 Turklāt noraidāms ir Dienesta arguments, ka pastāv iespēja, ka pieteicēja zemi pārdos, un darījums nav apliekams ar PVN. Šāds darījums nav iespējams, jo zeme pieteicējai nepieder un Dienestam nav pamata izvirzīt šādus argumentus un pieņēmumus bez objektīva pamatojuma. [5.7] Tiesa, ņemot vērā spriedumā izvērtētos apstākļus, secinājusi, ka pieteicējai nepamatoti ierobežotas tiesības atskaitīt priekšnodokli, tādējādi nepamatoti samazināts no budžeta atmaksājamais PVN un nepamatoti aprēķināta soda nauda. Līdz ar to tiesa atzinusi Lēmumu par prettiesisku un atceļamu.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 20.oktobra spriedumu Valsts ieņēmumu dienests iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz pieteicējas pieteikumu noraidīt, bet Dienesta 2009.gada 17.novembra lēmumu Nr.22.4/23137 atstāt negrozītu. Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minētajiem apsvērumiem. [6.1] Tiesa nav vērtējusi Dienesta savāktos pierādījumus par iegādāto preču un pakalpojumu saistību ar pieteicējas saimniecisko darbību. [6.2] No tiesas apsvērumiem nav redzams, uz kādiem apstākļiem tiesa pamato secinājumu, ka ir konstatējama saikne starp traktora un piekabes iegādi, kā arī uzņēmuma saimniecisko darbību. Tiesa nav vērtējusi visus Dienesta norādītos argumentus Lēmumā. [6.3] Nav pamatots tiesas spriedumā norādītais, ka Dienests neapšauba, ka pieteicējas veiktie darījumi pēc to ekonomiskās būtības varētu būt saistīti ar iecerētās saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Dienests ir konstatējis, ka pieteicējai nav nodoma veikt saimniecisko darbību zemes gabalā „/Nosaukums 2/” un „/Nosaukums 3/”. Tādējādi par saņemtajām precēm un pakalpojumiem saistībā ar minētajiem nekustamajiem īpašumiem nav atskaitāms priekšnodoklis.
[7] Rakstveida paskaidrojumā apgabaltiesai SIA „/Nosaukums/” norāda, ka tiesas spriedums ir pareizs un pamatots. Lai gan Dienests apelācijas sūdzībā norādījis, ka pieteicējai nav bijis nodoma veikt saimniecisko darbību zemes gabalos „/Nosaukums 2/” un „/Nosaukums 3/”, kas ticis konstatēts arī audita laikā, Dienests nav norādījis, uz kādu faktu vai argumentu pamata ir nonācis pie šāda secinājuma, jo nedz audita laikā, nedz arī lietas izskatīšanas laikā Dienests neapšaubīja neviena no veiktajiem darījumiem būtību un darījumu reālo esamību. Izdarot šādus secinājums, Dienests nevērtē situāciju kopumā, jo ne pieteicējai, ne tās pārstāvjiem nav nekāda ekonomiska labuma ieguldīt savus personīgos līdzekļus projektu izstrādē, bez nodoma tos realizēt un gūt peļņu nākotnē.
[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
6.lappuse no 9 [9] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Dienesta apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir apmierināms.
[10] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un atkārtoti tos pašus argumentus nenorāda.
[11] Papildus par Dienesta apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem apgabaltiesa norāda, ka tie nav pamatoti. [11.1] Dienests apelācijas sūdzībā norāda, ka tiesa nav pienācīgi izvērtējusi saikni starp iegādātajām precēm un pakalpojumiem un pieteicējas saimniecisko darbību, tostarp, nav vērtējusi Dienesta savāktos pierādījumus par iegādāto preču un pakalpojumu saistību ar pieteicējas saimniecisko darbību. Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka Administratīvās rajona tiesas spriedumā ir detalizēti un vispusīgi izvērtējusi saikni starp iegādātajām precēm un pakalpojumiem un pieteicējas saimniecisko darbību.
Tas, ka Dienests šim vērtējumam nepiekrīt, nenozīmē, ka šādas saiknes nav. Turklāt Dienests apelācijas sūdzībā nav norādījis nevienu konkrētu pierādījumu, kas nav vērtēts. Līdz ar to šis Dienesta arguments nav pamatots. [11.2] Dienests ir arī norādījis, ka no tiesas apsvērumiem nav redzams, uz kādiem apstākļiem tiesa pamato secinājumu, ka ir konstatējama saikne starp traktora un piekabju iegādi, kā arī uzņēmuma saimniecisko darbību. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas sprieduma 12.punktā nav sniegts izvērsts pamatojums tam, kāpēc tiesa uzskata, ka ir konstatējams pieteicējas nodoms iegādāto traktoru un piekabes izmantot pieteicējas saimnieciskajā darbībā.
Taču šo sprieduma punktu nedrīkst vērtēt atrauti no pārējās sprieduma motīvu daļas. Administratīvā rajona tiesa sava sprieduma motīvu daļā ir pamatojusi, kāpēc tā uzskata par ticamu, ka pieteicējai bija nopietns nodoms uzsākt saimniecisko darbību – būvēt dzīvojamās mājas, pārdot tās un apsaimniekot. Uz šiem secinājumiem ir arī balstīts Administratīvās rajona tiesas norādītais, ka tai nav šaubu par to, ka traktors un piekabes iegādāti saimnieciskās darbības nodrošināšanai gan sagatavošanās procesā, apsaimniekojot zemes gabalus, gan ar domu tos izmantot vēlāk celtniecības procesā un nekustamo īpašumu apsaimniekošanā.
Dienests apelācijas sūdzībā ir arī vispārīgi, norādījis, ka tiesa neesot vērtējusi visus Dienesta norādītos argumentus Lēmumā, tomēr apelācijas sūdzībā nav norādīti konkrēti Lēmumā minēti argumenti, kas spriedumā nav vērtēti. Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka tiesai nav pienākuma detalizēti atrunāt katru procesa dalībnieka argumentu. Turklāt, ja Dienests uzskata, ka kāds būtisks arguments nav vērtēts, tad Dienestam pašam apelācijas sūdzībā būtu uz šo argumentu konkrēti jānorāda.
7.lappuse no 9 Administratīvā apgabaltiesa, pati pārbaudot Lēmumā minētos argumentus, konstatē, ka Administratīvā rajona tiesa saistībā ar traktoru un piekabēm nav konkrēti norādījusi vienīgi savus apsvērumus par to, ka Dienests 2009.gada 8.maijā ir konstatējis, ka būvniecības un sagatavošanas darbi zemes gabalos nav sākti. Turklāt zemes gabalā „/Nosaukums 2/” konstatēts nepļauts zālājs. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā šis arguments nevar mainīt tiesas secinājumus. Pieteicēja ir norādījusi, ka traktors un piekabe tika izmantoti zāles pļaušanā, novākšanā un izvešanā. Tas, ka nav sākti sagatavošanas darbi vai 2009.gadā ir bijis nepļauts zālājs, neliecina par to, ka traktors un piekabe ne reizi no 2007.gada nav izmantoti zāles pļaušanā un izvešanā. Turklāt pieteicēja ir norādījusi, ka bija arī plānojusi traktoru un piekabi nākotnē izmantot apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanā. Ņemot vērā tiesas konstatēto par pieteicējas nopietno nodomu uzsākt saimniecisko darbību – būvēt dzīvojamās mājas, pārdot tās un apsaimniekot, nav arī pamata apšaubīt pieteicējas nopietno nodomu arī nākotnē traktoru un piekabes izmantot apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanā. Līdz ar to Administratīvās rajona tiesas secinājumi par traktoru un piekabēm ir pareizi. [11.3] Dienests iebilst pret Administratīvās rajona tiesas sprieduma 11.1.punktā norādīto, ka tas neesot apšaubījis, ka pieteicējas veiktie darījumi pēc to ekonomiskās būtības varētu būt saistīti ar iecerētās saimnieciskās darbības nodrošināšanu, jo Dienests esot konstatējis, ka pieteicējai nav nodoma veikt saimniecisko darbību zemes gabalā „/Nosaukums 2/” un „/Nosaukums 3/”. Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka Dienests nav pareizi sapratis Administratīvās rajona tiesas sprieduma 11.1.punktā norādīto. Šajā punktā ir teikts, ka Dienests nav apšaubījis to, ka šāda veida darījumi principā vispār var tikt veikti tādas saimnieciskās darbības nodrošināšanā, kādu plānojusi veikt pieteicēja. Tas, vai konkrēti pieteicējas gadījumā ir konstatējama saikne starp konkrētajiem darījumiem un pieteicējas plānoto saimniecisko darbību, ir vērtēts sprieduma tālākajos punktos. Līdz ar to arī šis Dienesta arguments nav pamatots.
[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājai – Latvijas Republikai – uzliekams pienākums atlīdzināt pieteicējai viņas samaksāto valsts nodevu Ls 20 apmērā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
8.lappuse no 9 apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” pieteikumu. Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. 2009.gada 17.novembra lēmumu Nr.22.4/23137 no tā pieņemšanas brīža. Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” (reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese/) valsts nodevu Ls 20 (divdesmit latu) apmērā. Spriedumu mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente (paraksts) A.Kovaļevska
Tiesnese (paraksts) S.Kanenberga
Tiesnese (paraksts) U.Mihailova
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese_________________A.Kovaļevska Rīgā 2013.gada 26.aprīlī
9.lappuse no 9