Court orders full debt repayment and state cost recovery due to bank's superior standing and procedural compliance.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted Danske Bank's claim for debt collection against the individual debtor, ordering repayment of principal, interest, and penalties. The court confirmed the bank's standing as the successor to Sampo Bank following a cross-border merger and validated the calculation of state costs based on the Eurozone transition rules. Consequently, the judgment was rendered in favor of the plaintiff with a ten-day voluntary performance period.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 5. p., 8. p., 92.-97. p., 189.-193. p.; The court established that a bank acting as a successor to a predecessor bank via merger possesses standing to sue for debt collection, and state costs incurred by the plaintiff must be recovered from the defendant when the plaintiff's expenses exceed the defendant's liability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C17062414
C-0624-14/02
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2014.gada 6.augustā
Jūrmalas pilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Freimane,
tiesas sēžu sekretāre /pers. S/,
izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „Danske Bank”, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas akciju sabiedrības “Danske Bank”
filiāle Latvijā, prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu, noskaidroja
Aprakstošā daļa
2013.gada 28.decembrī akciju sabiedrība „Danske Bank”, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas akciju sabiedrības “Danske Bank” filiāle
Latvijā, cēla tiesā prasību pret /pers. B/, lūdzot piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu 15 123,70 latus un samaksātos tiesas izdevumus. Lūdz
tiesu noteikt arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās parāda
summas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ir akciju sabiedrības “Sampo Banka” saistību un tiesību pārņēmējs, pamatojoties uz 2008.gada 30.jūnijā
Dānijas tirdzniecības un uzņēmumu aģentūrā reģistrēto pārrobežu apvienošanu satrp prasītāju un akciju sabiedrību “Sampo Banka”.
Saskaņā ar 2006.gada 19.oktobra Kredīta līgumu Nr.SB/M21-26/226 starp akciju sabiedrību “Sampo Banka”, /pers. B/ un /pers. D//pers. B/
kontā tika ieskaitīti 34 000 euro, nosakot kredīta atmaksas termiņu līdz 2026.gada 30.oktobrim. Līgumā tika noteikti procenti par kredīta izmantošanu,
ko veido procentu bāzes likme – trīs mēnešu EURIBOR likme plus procentu pievienotā likme – 1,5 procenti gadā no izsniegtās kredīta summas. Tāpat
līgumā tika noteikts, ka kredīta ņēmējam par katru kredīta un kredīta procentu atmaksas dienas nokavējumu jāmaksā līgumsods 0,1 procenta apmērā no
laikā nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Aizdevuma atmaksa tika nodrošināta ar ķīlu – /pers. D/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese/.
Sākot ar 2009.gada 31.jūliju kredīta ņēmējas sāka kavēt kredīta maksājumus. Ievērojot pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa un pieprasīt
nekavējošu visu saistību izpildi, ja kredīta ņēmējs nav veicis līgumā noteiktos maksājumus vairāk par 30 dienā, banka 2010.gada 1.oktobrī ar ierakstītu
vēstuli brīdināja kredīta ņēmējas par nepieciešamību izpildīt saistības un atmaksāt saņemto kredītu. Saistības netika izpildītas un banka vērsās tiesā ar
pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi. Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2010.gada 11.novembra lēmumu kredīta ņēmēju saistības 22 446,61 latu
apmērā, kas sastāv no pamatparāda 21 912,49 latu apmērā, procentiem 154,40 latu apmērā, līgumsoda 379,72 latu apmērā un tiesas izdevumiem 200
latu apmērā. Ar tiesas lēmumu bankai tika noteiktas arī tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas. Banka nodeva
zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei minēto tiesas lēmumu. Pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 29.aprīļa lēmumu ieķīlātais nekustamais
īpašums tika nostiprināts uz bankas vārda, pārņemšanas cena tika noteikta 7400 lati. Saskaņā ar tiesu izpildītāja aprēķinu banka varēja ieskaitīt pirkuma
cenā 5991,56 latus, kas tika sadalīta šādi: 200 lati – valsts nodeva par pieteikumu saistību bezstrīdus piespiedu izpildei, 379,72 lati – līgumsods, 154,40
lati – procenti, 5257,44 lati – pamatsumma.
Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2011.gada 14.februāra spriedumu pasludināts /pers. D/ maksātnespējas process. Maksātnespējas procesa ietvaros
prasītājs no /pers. D/ saņēma 1531,35 latus, kas tika ieskaitīti 2006.gada 19.oktobra Kredīta līguma Nr.SB/M21-26/226 saistību dzēšanai. Ar Jūrmalas
pilsētas tiesas 2013.gada 26.jūlija lēmumu lietā ir izbeigts /pers. D/ maksātnespējas process, dzēšot saistības, kas nav izpildītas maksātnespējas procesa
laikā.
Tā kā kredīta ņēmēju saistības pilnā apmērā nav izpildītas, prasītājam ir tiesības prasīt atlikušo parādu no /pers. B/ prasības tiesvedības kārtībā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1652., 1934., 1943. un 1765.pantu.
Atbildētāja paskaidrojumus vai iebildumus pret celto prasību tiesā nav iesniegusi.
Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2014.gada 24.jūlijā tiesā saņemts iesniegums, kurā prasītājs lūdz tiesu izskatīt lietu bez prasītāja
pārstāvja klātbūtnes.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tā kā atbildētāja prasības pieteikumā norādītajā dzīves vietā nav sastopama un viņai nav deklarētās
dzīvesvietas, uzaicinājums viņai ierasties uz tiesas sēdi publicēts 2014.gada 29.maija oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.103, taču uz
sludinājumu atbildētāja nav atsaukusies, par savas neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojusi, atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez viņas
piedalīšanās nav lūgusi. No uzaicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” ir pagājis vairāk kā viens mēnesis, kas saskaņā ar
Civilprocesa likuma 59.pantu ir priekšnoteikums lietas izskatīšanai bez atbildētāja piedalīšanās.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu pēc būtības bez pušu klātbūtnes.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi šādu motīvu dēļ.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Atbildētāja līgumsaistības ir uzņēmusies 2006.gada 19.oktobrī kopīgi ar /pers. D/, parakstot Kredīta līgumu Nr.SB/M21-26/226 ar akciju
sabiedrību “Sampo Banka” par aizdevuma 34 000 euro apmērā piešķiršanu, vienojoties, ka kredīta atmaksas termiņš ir 2026.gada 30.oktobris.
2006.gada 19.oktobrī starp akciju sabiedrību “Sampo Banka” un /pers. D/ tika noslēgts Ķīlas līgums Nr.SB/M21-26/226/1, saskaņā ar ko /pers.
D/ iepriekšminēto saistību izpildes nodrošināšanai ieķīlāja sev piederošo nekustamo īpašumu /adrese/.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Banka savas saistības izpildīja, ieskaitot aizdevuma summu atbildētājas norēķinu kontā, ko apliecina lietā iesniegtais atbildētājas norēķinu konta
pārskats.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra 2008.gada 4.jūlija lēmumu no komercreģistra ir izslēgta akciju sabiedrība “Sampo Banka”
sakarā ar reorganizācijas pabeigšanu starp akciju sabiedrību “Sampo Banka” un Dānijas akciju sabiedrību “Danske Bank”. Pārrobežu apvienošanu
2008.gada 30.jūnijā starp minētajām komercsabiedrībām apliecina Dānijas tirdzniecības un uzņēmumu aģentūras 2008.gada 7.jūlija izziņa.
Tādējādi prasītājs ir pierādījis savas prasījuma tiesības pret atbildētāju.
/pers. B/ un /pers. D/ pārtrauca pildīt uzņēmtās saistības 2009.gada 31.jūlijā, neveicot kredīta procentu un pamatsummas maksājumus pilnā
apmērā.
Civillikuma 1589.pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība ir bijusi noteikti pielīgta.
Saskaņā ar Kredīta līguma 9.8.5.punktu prasītājs ir tiesīgs vienpusēji pirms termiņa lauzt līgumu un pieprasīt nekavējošu visu bankai pienākošos
naudas summu atmaksu, ja kredīta ņēmējs nav veicis līgumā noteiktos maksājumus vairāk par 30 dienām.
No lietā iesniegtā paziņojuma par līguma laušanu redzams, ka prasītājs informējis atbildētāju par kavēto maksājumu apmēru, kā arī paziņojis, ja līdz
2010.gada 18.oktobrim kredīta maksājumu kavējumi netiks novērsti, kredīta līgums tiks uzskatīts par lauztu un atbildētājai ir pienākums 2010.gada
19.oktobrī atmaksāt visu aizdevumu pilnā apmērā, kā arī samaksāt ar to saistītos blakus maksājumus.
Tā kā kredīta maksājumu kavējums netika novērsts, tiesa atzīst, ka prasītājam bija tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pirms termiņa pieprasīt
neatmaksātā aizdevuma, procentu un līgumsoda piedziņu.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis. No Civillikuma 1946.panta pirmās daļas izriet, ka
procenti par aizdevumu dodami tad, ja tie bijuši norunāti. Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest
sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Savukārt, Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var
prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā
laikā.
Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses 2010.gada 11.novembra lēmumu lietā Nr.3-12/1696/07 tiesa nolēma pakļaut bezstrīdus piespiedu
izpildei atbildētājas un /pers. D/ saistības pret prasītāju, kas izriet no 2006.gada 19.oktobra Kredīta līguma Nr.SB/M21-26/226 un 2006.gada
19.oktobra Ķīlas līguma Nr.SB/M21-26/226/1 par neatmaksātās kredīta pamtsummas 21 912,49 latu apmērā, procentu 154,40 latu apmērā un
līgumsoda 379,72 latu apmērā samaksu, piedziņu vēršot uz /pers. D/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese/. Lēmumā noteiktas arī prasītāja tiesības
saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas, kā arī no /pers. D/ piedzīti tiesas izdevumi 200 latu apmērā.
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada 29.aprīļa lēmumu lietā Nr.C04279411 apstiprināts nekustamā īpašuma /adrese/,
2011.gada 21.marta izsoles akts Nr.168, un īpašuma tiesības nostiprinātas uz ieguvēja – akciju sabiedrības “Danske Bank” vārda. Lēmums stājies
likumīgā spēkā 2011.gada 10.maijā, dzēšot zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības un aizlieguma atzīmes.
No minētā lēmuma izriet, ka /pers. D/ piederošais nekustamais īpašums, kas kalpoja par ķīlu atbildētājas un /pers. D/ saistībām pret prasītāju,
2011.gada 21.marta izsolē pārdots piedzinējam par 7400 latiem.
No zvērināta tiesu izpildītāja Gintera Hmeļevska 2011.gada 25.marta aprēķina izriet, ka tiesas nolēmuma izpildes izdevumi ir 1395,87 lati, bet
nekustamā īpašuma nodokļu parāds – 12,57 lati. Tajā atzīts, ka hipotekārais kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā 5991,56 latus.
Kā izriet no Tiesu informācijas sistēmas datu bāzes, 2011.gada 14.februārī tika pasludināts /pers. D/ maksātnespējas process, kur fiziskās
personas saistību dzēšanas procedūras ietvaros kreditors saņēma naudas līdzekļus 1531,35 latu apmērā, bet pārējās /pers. D/ saistības tika dzēstas ar
Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 26.jūlija lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.
Saskaņā ar prasības pieteikumā iekļauto parāda aprēķinu neizpildītās saistības pēc 2006.gada 19.oktobra Kredīta līguma Nr.SB/M21-26/226 ir
15 123,70 lati.
Civillikuma 1330.pantā noteikts, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam, tad viņam
paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka naudas līdzekļi, kuri tika iegūti, izpildot Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses 2010.gada 11.novembra lēmumu, nebija
pietiekami no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildei, prasītājs pamatoti realizē savas tiesības atlikušo parāda daļu pieprasīt no atbildētājas prasības
tiesvedības kārtībā.
Saskaņā ar Civillikuma 1835.pantu kreditors, labprātīgi saņemdams daļas izpildījumu, nezaudē, attiecībā uz vēl palikušo neizpildīto daļu, neko no
savām tiesībām kā uz prasījumu visumā, tā arī uz blakus prasījumiem.
Savukārt Civillikuma 1843.pants noteic, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos
procentos un tikai pēc tam palikušo atlikumu izlieto kapitāla dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu
un par to kvitējis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējusi prasības
pieteikumā minētos faktus un parāda aprēķinu, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav ieradusies uz tiesas sēdi, no kā
secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Pamatojoties uz minēto, tiesa, ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, kas noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā
noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, secina, ka prasība par parāda piedziņu ir pierādīta, līdz ar to tā ir apmierināma, piedzenot no atbildētājas
parādu 15 123,70 latu apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt arī likumiskos sešus procentus gadā no
pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Pamatojoties uz minēto, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami samaksātie tiesas izdevumi 703,26 latu apmērā, ko veido valsts nodeva
688,96 lati, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,30 lati un ar sludinājuma publicēšanu saistītie
izdevumi 15,65 euro (Ls 11).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi piedzenami no
atbildētājas par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 5,05 euro, kas
atbilst 3,55 latiem (lietas 2.lapa), bet prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis tikai 3,30 latus, kas atbilst 4,70 euro.
Pamatojoties uz Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu, Latvija uzņemta eirozonā ar
2014.gada 1.janvāri unneatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR = 0,702804 Ls.
Euro ieviešanas kārtības likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto)
tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.
Pamatojoties uz minēto, piedzenamās naudas summas, kas spriedumā atspoguļotas latos, sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas euro.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājai labprātīgi izpildāms
10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrības “Danske Bank”, kas reģistrēta Dānijas Tirdzniecības un uzņēmumu
aģentūrā ar reģistrācijas numuru 61126228, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas akciju sabiedrības “Danske Bank” filiāle Latvijā, reģistrācijas
numurs 40103163202, parādu EUR 21 519,09 (Ls 15 123,70) un tiesas izdevumus EUR 1000,65 (Ls 703,26), kopā piedzenot EUR 22 519,74
(divdesmit divi tūkstoši pieci simti deviņpadsmit euro, 74 euro centi) (Ls 15 826,96).
Atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 0,35 (trīsdesmit piecieuro centi)
(Ls 0,25).
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas
reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma
mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.
Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu
izpilde.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas
sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.
Tiesnese I.Freimane