Court imposes 5-day administrative detention for repeated failure to comply with police control curfew rules.

ECLI:LV:RIRT:2019:0903.133033919.1.S

Lieta Nr.133033919

Arhīva Nr.1-0339-19/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2019.gada 3.septembrī

Rīgas rajona tiesa, tiesnese B.Jakobsone,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.

Aprakstošā daļa

Tiesa konstatēja, ka /pers. A/ tīši pārkāpa papildsoda – policijas kontrole – noteikumus, t.i., 2019.gada 25.jūlijā plkst.23.28 /pers. A/ nakts

pārbaudes laikā neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, tādējādi ir pārkāpis Lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu 1.1.punktu, t.i.,

aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23.00 līdz plkst.6.00.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Motīvu daļa

/pers. A/ tiesas sēdē ieradies nebija, par neierašanas iemesliem nepaziņoja, nelūdza lietas izskatīšanu atlikt, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu

viņš bija informēts, 2019.gada 8.augustā nosūtot uzaicinājumu ierasties tiesas sēdē uz deklarēto dzīvesvietu /adrese/ (lietas 19.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ par tiesas sēdi bija informēts savlaicīgi un likumā noteiktajā kārtībā, uz tiesas sēdi nav ieradies

neattaisnojoša iemesla dēļ, tādējādi, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 271.panta ceturto daļu, tiesa atzīst, ka administratīvā

pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez /pers. A/ piedalīšanās tiesas sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants paredz administratīvo atbildību par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to

izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.

Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 “Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” 25.punkts noteic, ka par policijas

kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas

kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus. Savukārt

18.punkts noteic, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā –, ir pienākums novērst

iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu

noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas

atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

No lietas materiāliem izriet, ka ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 9.maija spriedumu, /pers. A/ sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem, ar

policijas kontroli uz 1 gadu. Policijas kontroles termiņa sākums – 2018.gada 28.septembris, beigas – 2019.gada 28.septembris.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus atzīst, ka /pers. A/ vaina inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar lietas materiālos

esošajiem pierādījumiem, un tieši, ar 2019.gada 31.jūlija administratīvā pārkāpuma protokolā PC 378498 fiksētajām ziņām (lietas 5.lapa); ar 2019.gada

25.jūlija ziņojumā par policijas kontrolē esošas personas pārbaudi dzīvesvietā fiksētajām ziņām, ka ierodoties /pers. A/ dzīvesvietā /adrese/, 2019.gada

25.jūlijā plkst.23.28 /pers. A/ tajā neatradās, tēvs paskaidroja, ka /pers. A/ pēc adreses /adrese A/ nedzīvo jau divus mēnešus (lietas 7.lapa); ar policijas

uzraudzības reģistrācijas lapu, no kuras redzams, ka /pers. A/ nav ieradies policijas iecirknī jūnijā un jūlijā (lietas 8.lapa); ar Valsts policijas RRP Jūrmalas

iecirkņa inspektores Valsts amatpersona 2019.gada 31.jūlija ziņojumā norādītajām ziņām (lietas 9.lapa); ar 2018.gada 28.septembra Lēmumu par

policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu un par policijas kontroles lietas iekārtošanu, no kura izriet, ka /pers. A/, papildsoda – policijas kontrole –

izciešanas laikā piemēroti konkrēti aizliegumi un ierobežojumi, t.sk., aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/, laikā no plkst.23.00 līdz plkst.6.00 (lietas 12.,

13., 14.lapa); ar apliecinājumu, ka /pers. A/ iepazīstināts ar ierobežojumiem, noteiktajām tiesībām un pienākumiem, kā arī ir brīdināts par administratīvo

atbildību, kas noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 177.pantā (lietas 15.lapa).

Tiesa, izanalizējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, atzīst, ka /pers. A/ ir pārkāpis ar Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes 2018.gada 28.septembra lēmumu viņam piemērotos policijas kontroles noteikumus, tādējādi /pers. A/ darbībās ir konstatējams Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants noteic, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai

noteikta policijas kontrole, uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Uzliekot sodu /pers. A/, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ izdarītais administratīvais pārkāpums apdraud valstī noteikto pārvaldes kārtību, tādējādi tam piemīt augsta sabiedriskās

bīstamības pakāpe.

Par /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvietas adrese ir /adrese/, no IeM Sodu reģistra ziņām izriet, ka /pers. A/ 2019.gadā

sastādīti jau pieci administratīvā pārkāpuma protokoli pēc Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 177.panta, 2019.gada 12.jūnijā /pers. A/ pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 177.panta sodīts ar naudas sodu 10 euro, uzlikto naudas sodu nav samaksājis, 2019.gada 28.augustā

/pers. A/ vēl divas reizes sodīts ar naudas sodu.

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 33.pantā paredzētos atbildību mīkstinošos apstākļus tiesa /pers. A/ darbībās nav konstatējusi, taču

par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 34.panta pirmās daļas 2.punktu, atzīstams tas,

ka viņš gada laikā atkārtoti izdarījis tādu pašu pārkāpumu.

Ņemot vērā visu minēto, tiesa nāk pie secinājuma, ka tas, ka /pers. A/ sistemātiski pārkāpj piemērotā papildsoda izciešanas nosacījumus, liecina

par /pers. A/ zemo tiesiskās apziņas līmeni, nevēlēšanos pakļauties likuma prasībām un izpildīt uzliktos pienākumus, līdz ar to, lai sasniegtu soda mērķi,

t.i., audzinātu /pers. A/ un panāktu, ka viņš atturas no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas, /pers. A/ par izdarīto pārkāpumu ir jāsoda ar administratīvo

arestu uz 5 diennaktīm.

Tas, ka /pers. A/ līdz šim piemēroto naudas sodu joprojām nav samaksājis, kā arī pēc tam turpinājis pārkāpumu izdarīšanu, norāda uz to, ka

naudas sods nav sasniedzis savu mērķi, tādēļ tā piemērošana /pers. A/ uzskatāma par maz efektīvu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar

administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.

Spriedumu desmit darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā Jūrmalā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2019.gada 3.septembris.

Tiesnese B.Jakobsone