C13051613 / C-0117-14 · Dobeles rajona tiesa

Lietas Nr. C13051613

Lietas arhīva Nr. C-0117-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2014.gada 27.janvārī

Dobeles rajona tiesas

tiesnese R.Krasovska,

ar sekretāri A.Lindbergu

piedaloties prasītāja pārstāvei /v., uzvārds/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dobeles Namsaimnieks”, reģistrācijas numurs /numurs/,

prasībā pret /pers.A./, /personas kods/, par parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

2013.gada 3.oktobrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dobeles Namsaimnieks” (turpmāk tekstā Prasītājs) cēlis tiesā prasību par

parāda piedziņu pret /pers.A/(turpmāk tekstā Atbildētājs).

Prasības pieteikumā norādīts, 2007.gada 16.janvārī SIA ,,Namnieks" ar atbildētāju noslēdzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgumu. Līguma saistības saskaņā ar LR Uzņēmumu reģistra 27.03.2013. lēmumu Nr. 17-10/47888 lēmumu ir

pārņēmis prasītājs - SIA ,,DOBELES NAMSAIMNIEKS". Saskaņā ar šo līgumu prasītājs apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo

māju /adrese/, kurā atrodas atbildētāja dzīvokļa īpašums Nr. /numurs/, bet atbildētājs apņēmies segt prasītāja visus izdevumus, kas

saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam atbilstoši izdevumu daļai.

Augstāk minētā līguma 3.1. un 3.2.punkti attiecīgi nosaka kārtību, kādā tiek noteikta maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, kā arī maksa par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī kārtību, kā veicami maksājumi. Līguma 3.2.punkts paredz

arī līgumsodu 0,1 % apmērā no nokavētās summas par katru nokavēto dienu. Atbildētājs savus ar noslēgto līgumu uzņemtos

pienākumus nepilda, kā rezultātā viņam ir apsaimniekošanas un sabiedrisko maksājumu parāds kopsummā Ls 2706.74. Parāds

izveidojies laikā no 01.09.2005. līdz 30.09.2013.

Kā redzams no pieteikumam pievienotā rēķina Nr. RG13-N20319, tad atbildētājs ir parādā par šādiem pakalpojumiem -

apsaimniekošanas maksa, koplietošanas elektrība, TV pakalpojumi (šo maksu prasītājs iekasē saskaņā ar 30.06.2000. noslēgto

līgumu ar SIA ,,Dobeles Telesat"), sausie atkritumi, ūdens un kanalizācija, siltumenerģija, kā arī līgumsoda parāds. Dzīvokļa īpašuma

likuma 10.pantā ir uzskaitīti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, kuru skaitā ir arī pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Savus pienākumus atbildētājs nepilda. Saskaņā ar izsniegtajiem rēķiniem atbildētājam ir

pienākums maksāt komunālos maksājumus (t.sk. apsaimniekošanas maksu), maksu par saņemtajiem pakalpojumiem (sausie

atkritumi, ūdens un kanalizācija, siltumenerģija). Konta apgrozījuma izdrukā redzams, ka sākot no 2006.gada februāra atbildētājs

izsniegtos rēķinus apmaksājis neregulāri vai arī nepilnīgi. Savukārt, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantā ir uzskaitītas

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, kuras prasītājs arī pilda.

Atbildētājs ar prasītāju 04.08.2010. ir slēdzis vienošanos (iesniegums) par parāda atmaksas kārtību, taču to nepilda. 23.11.2011.

atbildētājs sniedzis apsaimniekotājam iesniegumu ar lūgumu atļaut maksāt pamatparādu un vēl Ls 5.00 mēnesi, uz ko tika atbildēts,

ka parāda dzēšanai papildus tekošajam maksājumam jāmaksā vismaz Ls 30,00. Šis apsaimniekotāja noteikums netika pildīts.

Ņemot vērā augstāk minēto, pamatojoties uz Civillikuma 863., 864., 1716., 1717., pantiem, 1720.panta 2.punktu, LR Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.pantu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 23., 24., 26., 127., 128., pantiem,

prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu Ls 2706,74, kas sastāv no pamatparāda Ls 1701,20 un

līgumsodu par laiku no 01.09.2008. līdz 30.09.2013. Ls 1005,54; atzīt ar sprieduma pasludināšanas dienu prasītāja tiesības saņemt

likumiskos procentus - 6 % no simta gadā no pamatparāda summas; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam lietā samaksāto valsts

nodevu Ls 273,27, kā arī citus ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Tiesas noteiktajā termiņā atbildētāja paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja daļēji, lūdza piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parāda pamatsummu Ls

1454,99, nokavējuma naudu Ls 1005,54, valsts nodevu proporcionāli apmierinātajai prasības summa, tiesāšanās izdevumus, kā arī

lūdza atzīt prasītāja tiesības, saņemt no atbildētāja likumiskos procentus no pamatparāda summas, pārējā daļā no prasības atteicās.

Paskaidroja, ka prasība samazināta, jo par laika periodu no 2005.gada 1 septembra līdz 2007.gada 1.janvārim prasītājam nav

pierādījumu tam, ka atbildētājs būtu izmantojis šo dzīvokli, atbildētājs līgumu ir slēdzis 2007.gada janvārī, līdz ar to tikai ar šo laiku

prasītājam rodas prasījuma tiesības.

Atbildētājs tiesas sēdē nav ieradies. Atbildētājam nosūtītais prasības pieteikuma eksemplārs un pavēste saņemti atpakaļ tiesā ar

norādi- beidzies glabāšanas laiks. Atbildētājam par tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī celto prasību paziņots likumā noteiktajā kārtībā,

kā tas noteikts Civilprocesa likuma 56. pantā. Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktos lietas atlikšanas

iemeslus un pamatu, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu tiesa nolēma lietu skatīt bez atbildētājas piedalīšanās.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā, noklausījusies prasītāja argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu, nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

2006.gada 20.martā starp pusēm noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, saskaņā ar kuru prasītājs

apņemas uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, savukārt atbildētājs apņemas norēķināties par pakalpojumiem

proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam (lietas 7.lapa).

Prasītāja piestādītā izdruka par aprēķinātajām faktiski maksājamām summām un klienta izdarītajām iemaksām atbildētājam

piederošajā īpašumā apliecina, ka beigu atlikums veido parāda summu Ls 2706,74 (lietas 6.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto pamatparāda un kavējuma naudas aprēķinu, ko apliecina prasītāja grāmatvedības

sniegtā informācija (lietas 13.-15.lapa), arī pats atbildētājs to nav apstrīdējis.

Likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 12.pants (redakcijā līdz 01.01.2011.) nosaka, dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas

saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu,

proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā,

vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku

sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir noslēdzis ar citiem dzīvokļu īpašniekiem attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar „Dzīvokļa īpašuma likuma” 10.panta pirmās daļas 2.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šī likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, savukārt 3.punkts paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties

par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana).

Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa secina, ka prasītāja prasība par pamatparāda, kavējuma naudas, valsts nodevas un citu tiesas

izdevumu piedziņu ir apmierināma pilnā apjomā, jo tiesas rīcībā atrodas pierādījumi tam, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības

pret prasītāju, kuras paredzētas likumā „Par dzīvokļu īpašumu” un „Dzīvokļa īpašuma likumā”.

Tiesā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs savas saistības ir izpildījis vai ir iestājušies tādi apstākļi, kas būtu pamatā tam, ka

atbildētājs no saistību izpildes būtu atsvabināms.

Saskaņā ar 2007.gada 16.janvārī starp pusēm noslēgtā Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.2.punktu,

atbildētājs piekritusi maksāt kavējuma naudu 0,1% apmērā, nosakot atbildību par nokavējumu procentu izteiksmē. Atbildētājs līguma

nosacījumus nav apstrīdējis.

Prasītāja prasībā norādīts, ka parāda aprēķins Ls 1005,54 ir līgumsods, bet puses par līgumsodu nav vienojušās. Kavējuma nauda

nevar tikt pielīdzināta līgumsodam.

Civillikuma 1756. pants nosaka, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma

1759.panta 1.punkts nosaka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata šādos gadījumos par katru parāda

samaksas nokavējumu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Tiesa norāda, ka puses ir vienojušās par apsaimniekošanas maksas samaksu un tās apmēru, kā arī nokavējuma sekām

apsaimniekošanas līgumā, un saistības izriet no tiesiska darījuma, tādējādi atbildētājam jāpilda minētās saistības.

Tiesa atzīst par pierādītu saistību neizpildi no atbildētāja puses, jo atbildētājs, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, nav iesniedzis tiesā

pierādījumus faktam, ka būtu veicis pilnīgu apsaimniekošanas maksas parāda atmaksu.

Prasītājs aprēķinājis kavējuma procentus par laika periodu no 2008.gada 1. septembra līdz 2013.gada 30.septembrim.

Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa secina, ka prasītāja prasība par pamatparāda, kavējuma naudas, valsts nodevas un citu tiesas

izdevumu piedziņu ir apmierināma pilnā apjomā, jo tiesas rīcībā atrodas pierādījumi tam, ka atbildētāja nav izpildījusi savas saistības

pret prasītāju, kuras paredzētas likumā „Par dzīvokļu īpašumu” un „Dzīvokļa īpašuma likumā”. Tiesā nav iesniegti pierādījumi tam, ka

atbildētājs savas saistības ir izpildījis vai ir iestājušies tādi apstākļi, kas būtu pamatā tam, ka atbildētājs no saistību izpildes būtu

atsvabināms.

Prasītājs atteicies no prasības Ls 246,21 apmērā, līdz ar to prasība šajā daļā izbeidzama, saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta

4.punktu.

Tiesa atzīst, ka prasītājs savu prasījumu pārējā daļā ir pierādījis un pamatojis, līdz ar to prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta nosacījumiem prasītājam atzīstama tiesība līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

procentu no pamatparāda summas. Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Ja tas nav

darīts, kā arī tajos gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts seši procenti no simta gadā. Procenti

aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet ja noliktā termiņā nesamaksā procentus par ne mazāk kā gadu, tad, pēc kreditora

pieprasījuma, par viņam pienākošos procentu summu aprēķina no minētā termiņa likumiskos procentus. Likumisko procentu apmērs

par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma

sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs – seši procenti

no simta gadā. Tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos kavējuma procentus 6% gadā no

neapmaksātās pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Tiesa secina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu daļai. Pie prasības celšanas tiesā Prasītājs nomaksājis valsts nodevu Ls 273,27, bet

prasītājs atteicies no prasības daļā, līdz ar to šajā konkrētajā gadījumā no atbildētāja valsts nodeva piedzenama proporcionāli un tas

ir Ls 263,42, kā arī nomaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,39 apmērā, kas piedzenami no atbildētāja.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.panta pirmo daļu tiesa konvertē prasības summas euro valūtā, norādot tās sprieduma

rezolutīvajā daļā latos informatīvi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu Atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties ar augstāk minēto un saskaņā ar likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 12.pantu, „Dzīvokļa īpašuma likuma” 10.panta pirmās

daļas 2., 3.punktu, 13.panta pirmo daļu, Civillikuma 1587., 1756., 1651., 1765.pantu, Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu,

97.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 223.panta 4.punktu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji, pārējā daļā tiesvedību izbeigt.

Piedzīt no /pers.A./ /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Dobeles Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. /numurs/,

pamatparādu EUR 2070,26 (divi tūkstoši septiņdesmit euro 26 centi) (Ls 1454,99), kavējuma naudu EUR 1430,75 (viens tūkstotis

četri simti trīsdesmit euro 75 centi) (Ls 1005,54)par laika posmu no 2008.gada 1.septembra līdz 2013.gada 30.septembrim, valsts

nodevu EUR 374,81 (trīs simti septiņdesmit četri euro 81 cents) (Ls 263,42) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,25

(seši euro 25 centi) (Ls 4,39).

Atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā no

pamatparāda summas.

Noteikt /pers.A./, /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Piedzīto maksājumu samaksa veicama SIA „Dobeles Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. /numurs/, norēķinu kontā /numurs/, AS SEB

banka.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese R.Krasovska