Court dismissed appeal against fine for property owner failing to clear adjacent sidewalk of snow and ice.

Lieta Nr.130063816

Lietvedības Nr.1-0638-16/22

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2016.gada 9.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis R.Silakalns rakstveida procesā, Rīgā Abrenes ielā 3, izskatīja /pers. C/ sūdzību par

2016.gada 26.aprīļa Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmumu Nr.D57 16-17, kā arī izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus.

Aprakstošā daļa

2016.gada 10.februārī attiecībā pret /pers. C/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. ZV 197076, kurā konstatēja, ka

2016.gada 7.janvārī plkst. 08.49 /pers. C/, kā nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašnieks nenodrošināja minētā nekustamā īpašuma piegulošajā teritorijā

esošās gājēju ietves tīrīšanu no sniega un ledus un pretslīdes materiāla kaisīšanu.

Ar 2016.gada 3.marta Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas lēmumu Nr.D57 IZ-16-448 /pers. C/ tika saukts pie administratīvās atbildības par

Rīgas domes 28.04.2015. saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” (turpmāk – Saistošie

noteikumi) 4.4.apakšpunkta prasību neievērošanu, piemērojot brīdinājumu.

Pēc /pers. C/ sūdzības iesniegšanas Rīgas domes Administratīvajā komisijā, ar Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Iestāde)

2016.gada 26.aprīļa lēmumu Nr.D57 16-17 (turpmāk – Lēmums) 2016.gada 3.marta Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas lēmumu Nr.D57 IZ-16-448 atstāts

negrozīts.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. C/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) sūdzība (turpmāk – Sūdzība) par Iestādes

Lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka saskaņā ar Saistošo noteikumu 3.punktu, piegulošā teritorija ir gājēju ietve vai zāliens.

Sūdzības iesniedzēja īpašumā /adrese/, piegulošā teritorija ir pašvaldībai piederošais zāliens 9 metru platumā un nevis gājēju ietve, līdz ar to

Saistošie noteikumi neparedz abu nosacījumu (zāliena un gājēju ietvju) iestāšanos.

Turklāt, minētā tiesību norma satur pretrunas ar Ceļu satiksmes likumu, kur noteikts, ka ceļš – jebkura satiksmei izbūvēta teritorija

(autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas).

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”

2.punktu, kā arī Likuma par pašvaldībām 15.panta 2.punktu, tieši pašvaldībām ir jārūpējas par gājēju ietvju uzturēšanu.

Līdz ar to, Sūdzības iesniedzēja rīcība nav saskatāmas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes un lieta ir izbeidzama.

2016.gada 1.jūnijā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu nolemts pieņemt /pers. C/ iesniegto sūdzību un ierosināt

tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Tika noteikts lietu izskatīt rakstveida procesā 2016.gada 9.decembrī, paziņojot lietas dalībniekiem par laiku,

kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrot, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt

izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus līdz 2016.gada 9.novembrim.

Līdz noteiktajam termiņam pieteikumi vai lūgumi tiesā saņemti netika.

Motīvu daļa

Iepazīstoties ar /pers. C/ Sūdzību, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secināms, ka sūdzība ir nepamatota un ir noraidāma.

LAPK 288.panta pirmā daļa noteic, ka Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais

var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona - pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās

dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas

vietas. Prokurors protestu iesniedz pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

LAPK 289.6 panta pirmā un otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona

(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai

prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa

pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Iztiesājot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā ievēro tos pašus principus un procesa dalībniekiem nodrošina to

pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā.

LAPK 289.6 panta ceturtā daļa noteic, ka Par lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms

noteiktās tiesas sēdes. Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesnesis nosaka dienu, ar kuru nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, kā arī vismaz divas

nedēļas ilgu termiņu, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē,

kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

LAPK 289.12 panta otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem

spriedumiem:

1)atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2)atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3)atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4)groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

LAPK 289.13 panta trešā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tādējādi atzīstams, ka 2016.gada 26.aprīļa Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmumā Nr.D57 16-17 ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams.

Papildus ir norādāms, ka lietā nav strīds par to, ka 2016.gada 7.janvārī plkst. 08.49 netika nenodrošināta nekustamā īpašuma /adrese A/

piegulošajā teritorijā esošās gājēju ietves tīrīšanu no sniega un ledus un pretslīdes materiāla kaisīšana, proti, tika izdarīts administratīvais pārkāpums.

Lietā, faktiski, pastāv strīds par to, vai Sūdzības iesniedzējs ir minētā administratīvā pārkāpuma subjekts.

Saistošo noteikumu 3.punkts noteic subjektus, tajā skaitā 3.1.punkts – nekustamā īpašuma īpašnieks, kuri saskaņā ar Saistošo noteikumu

4.4.apakšpunktu nodrošina nekustamā īpašuma un tam piegulošajā teritorijā esošo gājēju ietvju attīrīšanu no sniega un ledus līdz ceļa segumam, pretslīdes

materiāla kaisīšanu, kā arī publiskai lietošanai ierīkotu pagalma celiņu tīrīšanu un kaisīšanu katru dienu līdz plkst. 08.00 un, ja nepieciešams, visas dienas

laikā.

Tiesas ieskatā saistošie noteikumi nav pretrunā ar Ceļu satiksmes likuma normām, kā arī ar Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Par

valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” normām, jo autoceļu uzturēšana ir piekritīga ceļa pārvaldītājam, kas

ne vienmēr ir pašvaldība. Savukārt, saskaņā ar Likuma par pašvaldībām 15.panta 2.punktu, ietvju uzturēšanas pienākums nav pašvaldībai obligāts, bet

pašvaldību pārziņā esošs. Līdz ar to, pašvaldībai ar šo likuma normu ir uzdots, faktiski, organizēt ietvju uzturēšanu un konkrētajā gadījumā Rīgas

pašvaldība ir organizējusi ietvju uzturēšanu, izdodot Saistošos noteikumus.

Saistošo noteikumu 3.punkts pretēji Sūdzības iesniedzēja viedoklim nenoteic, ka ja ir zāliens, tad tas ir jāuztur nekustamā īpašuma

īpašniekam, bet ja tālāk aiz zāliena ir ietve, tad tā jau vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieka kompetence. Minētajā 3.punktā ir skaidri noteikts un ir

jāsaprot, ka visu piegulošo teritoriju līdz brauktuves malai, tajā skaitā zālienu un ietvi uzturēšanu un kopšanu nodrošina nekustamā īpašuma īpašnieks.

Tādējādi, tiesai nerodas šaubas, ka subjekts minētā pārkāpuma izdarīšanā ir Sūdzības iesniedzējs, kuram bija pienākums uz nekustamā

īpašuma piegulošā zemes gabala veikt gājēju ietvju attīrīšanu no sniega un ledus līdz ceļa segumam, kā tas norādīts Saistošo noteikumu 4.4.apakšpunktā,

lai tādā veidā neapgrūtinātu pilsētas iedzīvotāju pārvietošanos un neradītu bīstamību gājējiem.

Tādējādi arī secināms, ka tiesai nerodas šaubu, ka /pers. C/ rīcībā ir saskatāmas administratīvā pārkāpuma pazīmes, kas paredzētas

Saistošo noteikumu 4.4.punktā, un izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir ievēroti LAPK 32.panta pirmās daļas nosacījumi, kas noteic, ka sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu

un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no LAPK 289.7, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13, 289.18 pantu, tiesa,

nosprieda:

atstāt negrozītu 2016.gada 26.aprīļa Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmumu Nr.D57 16-17, /pers. C/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no motivēta sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Motivēta sprieduma pieejamības diena 2016.gada 9.decembrī.

Tiesnesis

R.Silakalns