Court dismissed request to annul city council's public event permit denial and award damages for moral harm.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

Lietas Nr.A420372013

Lietas arhīva Nr.A42-01032-14/43

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2014.gada 16.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu biedrības „Latvijas sabiedriskā kustība /Nosaukums A/” pieteikumā par Jūrmalas

pilsētas domes 2013.gada 30.aprīļa lēmuma (Protokols Nr.8-30/2) atzīšanu par prettiesisku, personiskā kaitējuma Ls 7000 apmērā

atlīdzināšanu un pienākuma uzlikšanu Jūrmalas pilsētas domei rakstveidā atvainoties biedrībai „Latvijas sabiedriskā kustība

/Nosaukums A/”, atvainošanos publicējot laikrakstos /Nosaukums B/, /Nosaukums F/, „Latvijas avīze”, /Nosaukums G/”, /Nosaukums

D/ un /Nosaukums E/.

Aprakstošā daļa

[1] Jūrmalas pilsētas dome ar 2013.gada 30.aprīļa lēmumu (Protokols Nr.8-30/2) (turpmāk arī – Lēmums) atteica izsniegt atļauju

publiska pasākuma rīkošanai biedrībai „Latvijas sabiedriskā kustība /Nosaukums A/” (turpmāk arī – pieteicēja vai Biedrība).

Lēmuma pamatojumā norādīts, ka pamatojoties uz Latvijas Republikas Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma

7.panta trešo daļu, uzskatot pieteicējas iecerētā publiskā pasākuma rīkošanai izvēlēto vietu Kauguru tirgum piegulošā zaļās zonas

teritorijā par neatbilstošu un, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu pasākuma apmeklētāju un garāmgājēju dzīvībai un veselībai,

rīkojot uguņošanu dzīvojamo māju mikrorajonā, domes Darba grupa pieņēma lēmumu neizsniegt atļauju iesniegumā norādītā publiskā

pasākuma rīkošanai zemes gabalā /adrese/.

[2] 2013.gada 15.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts biedrības „Latvijas sabiedriskā kustība /Nosaukums A/” pieteikums par

Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 30.aprīļa lēmuma (Protokols Nr.8-30/2) atzīšanu par prettiesisku, personiskā kaitējuma Ls 7000

apmērā atlīdzināšanu un pienākuma uzlikšanu Jūrmalas pilsētas domei rakstveidā atvainoties biedrībai „Latvijas sabiedriskā kustība

/Nosaukums A/”, atvainošanos publicējot laikrakstos /Nosaukums B/, „Neatkarīgā, „Latvijas avīze”, /Nosaukums G//Nosaukums D/ un

/Nosaukums E/.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[2.1] Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors aizliedza biedrības „Latvijas sabiedriskā kustība /Nosaukums A/” pieteiktā publiskā

pasākuma (mītiņa, koncerta, salūta, sabiedriskās ēdināšanas, tirdzniecības u.c.) norisi 2013.gada 9.maijā,/adrese/, adrese ielas un

/adrese/krustojumā. Šis lēmums tika iekļauts Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 7.maija atbildē Nr.11- 36/2511. Biedrība „Latvijas

sabiedriskā kustība /Nosaukums A/ apstrīd atbildē ietverto lēmumu, uzskatot to par nepamatotu un atceļamu, norādot, ka Biedrībai no

Jūrmalas pilsētas domes atbildes nav saprotams, kas tas ir par dokumentu, t.i., administratīvo aktu.

[2.2] Biedrība secinājusi, ka administratīvais akts ticis noformēts pretēji Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas prasībām

un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 7.panta piektās daļas prasībām - tas nav lēmums, tajā nav norādes, kur un

kādā termiņā to var apstrīdēt vai pārsūdzēt un tādējādi iestādes izdotais dokuments neatbilst attiecīgai formai. Jūrmalas pilsētas

domes Darba grupa ir pieņēmusi lēmumu 2013.gada 30.aprīlī, taču atbilde Biedrībai ir tikusi sniegta novēloti - pēc septiņām dienām,

ar to liedzot iespēju savlaicīgi iesniegt pieteikumu tiesā un saņemt atļauju līdz pasākuma rīkošanas dienai - 2013.gada 9.maijam.

Biedrība ir iesniegusi pieteikumu par pasākuma rīkošanu, ievērojot visus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā

noteiktās prasības, tajā skaitā attiecībā par uzņēmumiem, kas nodrošina uguņošanu atbilstoši visām nepieciešamajām drošības

prasībām. Jūrmalas pilsētas domei, izpildot Latvijas Republikas Satversmes 103.pantā ietverto pozitīvo pienākumu aizsargāt

pulcēšanās brīvību, bija pienākums saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 7.panta trešo daļu izvērtēt

iespējamos apdraudējumus un minētā likuma panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā atlikt (ne ilgāk kā uz piecām darba dienām)

iesnieguma izskatīšanu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai, nevis formāli aizliedzot rīkot pasākumu pilnā tās pieteiktajā apjomā.

Jūrmalas pilsētas domei bija jānodrošina, lai Biedrība izpildītu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 10.panta otrās

daļas prasības un proti: 2. un 3.punktu ievērošanu - nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību. Jūrmalas pilsētas dome, konstatējot, ka

pasākuma rīkošanas vieta apdraud cilvēku dzīvību un veselību, nav ievērojusi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma

7.panta ceturtās daļas prasības un nav piedāvājusi Biedrībai citu pasākuma vietu un laiku. Konstatējot, ka uguņošana pieteiktā vietā

nav atļaujama, Jūrmalas pilsētas domei nebija tiesību pilnīgi aizliegt pasākuma rīkošanu pārējā pieteiktajā daļā – mītiņš, koncerts,

sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība.

[2.3] Pieteikumā ir norādīts, ka Jūrmalas pilsētas dome jau iepriekš ir izsniegusi līdzīgas atļaujas pasākumu rīkošanai ar uguņošanu

50 metru attālumā no Biedrības pieteiktās vietas - Kauguru kultūras nama pagalmā, kas atrodas /adrese/ un šādas atļaujas Jūrmalas

pilsētas dome ir izsniegusi regulāri - pasākumiem 18.novembrī un 31.decembrī.

[2.4] Pilnīgi aizliedzot rīkot pieteikto pasākumu (it īpaši mītiņu un koncertu) tika aizskartas Biedrības Latvijas Republikas Satversmes

103.pantā garantētā pulcēšanās brīvība un, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu, šāds tiesību aizskārums ir vērtējams

kā smags, tāpēc Biedrības ieskatā atbilstīgs atlīdzinājums būtu nosakāma Jūrmalas pilsētas domei rakstveida un publiska

atvainošanās, kā arī personiskā kaitējuma atlīdzinājums Ls 7000 apmērā, kas ir kompensācija par personas tiesību ierobežojumu.

[3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Jūrmalas pilsētas dome tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikums ir

nepamatots un noraidāms uz Lēmumā minēto argumentu pamata.

Papildus atbildētāja norāda sekojošo.

[3.1] Publisko pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus nosaka Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums,

kura mērķis ir nodrošināt publisku pasākumu netraucētu norisi.

Atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 5. un 6.panta prasībām Biedrība kā pasākuma organizators

2013.gada 25.aprīlī iesniedza Jūrmalas pilsētas domē iesniegumu par publiska pasākuma rīkošanu, lūdzot pašvaldībai atļauju

2013.gada 9.maijā rīkot mītiņu, svētku koncertu, salūtu, sabiedrisko ēdināšanu, tirdzniecību pasākuma organizatora - Biedrības,

izvēlētā vietā /adrese/ (Nometņu un Skolas ielas krustojumā, pie Kauguru tirgus).

Saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 7.pantu ir noteikts, ka pašvaldība izskata iesniegumu 10 dienu

laikā no tā saņemšanas dienas, par iesnieguma izskatīšanas vietu un laiku paziņojot pasākuma organizatoram. Ievērojot minēto

normu, pašvaldība - Jūrmalas pilsētas domes Darba grupa par iesniegtajiem pieteikumiem publisku izklaides un svētku pasākumu

rīkošanai, biedrības „Latvijas sabiedriskā kustība /Nosaukums A/” iesniegumu izskatīja 2013.gada 30.aprīlī – 5 dienu laikā no

iesnieguma saņemšanas, jautājuma izlemšanā pieaicinot Biedrības pārstāvi, kurš piedalījās sanāksmē.

Izvērtējot atļaujas sniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, ir jāpārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas Publisku

izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktās prasības, vai pieteiktais pasākums netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai

agrāk pieteiktu pasākumu norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību.

Jūrmalas pilsētas domes Darba grupas par iesniegtajiem pieteikumiem publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanai sanāksmes

laikā, tai skaitā piedaloties policijas pārstāvjiem, vienbalsīgi un atklāti balsojot, izvērtējot iespējamo apdraudējumu pasākuma

apmeklētāju un garāmgājēju dzīvībai un veselībai, rīkojot uguņošanu dzīvojamo māju mikrorajonā, kā arī uzskatot pasākuma rīkošanai

izvēlēto vietu Kauguru tirgum piegulošās zaļās zonas teritorijā par neatbilstošu, vienbalsīgi tika nolemts atteikt izsniegt atļauju

Publiska pasākuma rīkošanai /adrese/.

Darba grupa sanāksmes laikā izvērtēja sabiedrisko bīstamību konkrētajam publiskajam pasākumam. Konkrētā Biedrības izvēlētā

vieta /adrese/, blakus Kauguru tirgum piegulošajā teritorijā, kas ir zaļās zonas teritorija, un atrodas daudzdzīvokļu māju (lielākoties

deviņu stāvu daudzdzīvokļu māju) dzīvojamā masīvā, kur papildus blīvajai apdzīvotībai atrodas arī ierīkoti vairāki tirdzniecības objekti,

tirgus un ir intensīva transportlīdzekļu un gājēju satiksme, tika atzīta par neatbilstošu šāda pasākuma rīkošanai.

[3.2] Biedrība savā pieteikumā norādījusi, ka no Jūrmalas pilsētas domes atbildes neizprot, kas tas ir par dokumentu, t.i.,

administratīvo aktu un secinājusi, ka administratīvais akts nav ticis noformēts atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās

daļas prasībām un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 7.panta piektās daļas prasībām - tas nav lēmums, tajā nav

norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt vai pārsūdzēt un tādējādi iestādes izdotais dokuments neatbilst attiecīgai formai.

Vienlaikus ir norādīts, ka Jūrmalas pilsētas domes Darba grupa ir pieņēmusi lēmumu 2013.gada 30.aprīlī, taču atbilde Biedrībai ir

tikusi sniegta novēloti - pēc septiņām dienām, ar to liedzot iespēju savlaicīgi iesniegt pieteikumu tiesā un saņemt atļauju līdz

pasākuma rīkošanas dienai – 2013.gada 9.maijam.

Attiecībā par norādīto Jūrmalas pilsētas dome vēlas norādīt, ka pašvaldības lēmums tika pieņemts piedaloties un uzklausot Biedrības

pārstāvim, secināms, ka Biedrībai lēmums un tā pamatojums bija zināms un tika paziņots tā pieņemšanas dienā, proti - 2013.gada

30.aprīlī.

Pieņemtais lēmums rakstveidā tika paziņots, ievērojot Paziņošanas likuma nosacījumus. Bez tam, Administratīvā procesa likuma

69.panta otrā daļa nosaka, ka ja administratīvais akts izdots citādi, nevis rakstveidā vai ja tas ir izdots rakstveidā, bet neatbilst šā

likuma 67.panta prasībām, procesa dalībniekam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde to noformē rakstveidā atbilstoši

minētā panta prasībām. Iestāde šo administratīvo aktu noformē 14 dienu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas un paziņo to

adresātam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Apstrīdēšanas termiņš sākas pēc šā akta vai atteikuma paziņošanas.

Biedrība Jūrmalas pilsētas domes vēstuli, ar kuru rakstveidā Biedrībai tika paziņots pašvaldības lēmums, ar kuru tika atteikts izsniegt

atļauju publiska pasākuma rīkošanai, saņēma 2013.gada 7.maijā un Biedrība Jūrmalas pilsētas domē ar pieprasījumu par

administratīvā akta noformēšanu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.panta prasībām nav vērsusies.

[3.3] Biedrība savā pieteikumā ir uzsvērusi, ka Jūrmalas pilsētas dome, konstatējot, ka pasākuma rīkošanas vieta apdraud cilvēku

dzīvību un veselību, nav ievērojusi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 7.panta ceturtās daļas prasības un nav

piedāvājusi Biedrībai citu pasākuma vietu un laiku, kā arī konstatējot, ka uguņošana pieteiktā vietā nav atļaujama, Jūrmalas pilsētas

domei nebija tiesību pilnīgi aizliegt pasākuma rīkošanu pārējā pieteiktajā daļā - mītiņš, koncerts, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība.

Izvērtējot konkrētos apgalvojumus, Jūrmalas pilsētas dome secina, ka Biedrība ir kļūdaini interpretējusi un iztulkojusi Publisku

izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 7.panta ceturtās daļas nosacījumus, jo minētā norma nosaka „ja pašvaldība konstatē,

ka plānotais pasākums nevar notikt iesniegumā norādītajā vietā vai laikā, tā var piedāvāt citu vietu vai laiku.” Tādējādi minētā tiesību

norma nav pienākumu uzliekoša un ietver tikai izvēles iespēju, kas ir nodota pašvaldības rīcībā. Bez tam, likumdevējs ar izdoto

speciālo normatīvo aktu - Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums, kas nosaka publisku pasākumu rīkošanas un

norises tiesiskos pamatus, nav deleģējis pašvaldībai tiesības vai pienākumus vērtēt katra pieteiktā publiskā pasākuma saturu un

veikt tajā korekcijas. Pašvaldība vērtē pieteiktā publiskā pasākuma saturu kopumā un pieņem lēmumu - izsniegt vai neizsniegt atļauju

publiskā pasākuma rīkošanai.

[3.4] Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka lēmums, ar kuru tika atteikts izsniegt atļauju Biedrības pieteiktā publiskā pasākuma

rīkošanai, tika pieņemts, izvērtējot lietderības apsvērumus, sabiedrības (Jūrmalas pilsētas Kauguru mikrorajona iedzīvotāju, kuri dzīvo

Skolas un Nometņu ielas krustojuma piegulošās teritorijas daudzdzīvokļu ēkās) drošību, un konkrētais lēmums ir sasniedzis leģitīmu

mērķi. Biedrības kā vienas personas intereses un tiesības nevar tikt pretnostatītas augstāk par sabiedrības un tās drošības interesēm

un tiesībām.

[4] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez

tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.

Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis

pieteicējs (..).

Tā kā pieteicēja tiesai nav lūgusi lietu izskatīt mutvārdu procesā, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmajai

daļai lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējot lietas dalībnieku rakstiskos paskaidrojumus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un

noraidāms.

[6] Lietā ir strīds par to, vai Jūrmalas pilsētas dome pamatoti aizliedza pieteicējas pieteikto pasākumu.

[7] Kā to ir norādījusi paskaidrojumā tiesai atbildētāja, publisko pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus nosaka Publisku

izklaides un svētku pasākumu drošības likums, kura mērķis ir nodrošināt publisku pasākumu netraucētu norisi.

Atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 5. un 6.panta prasībām biedrība „Latvijas sabiedriskā kustība

/Nosaukums A/” kā pasākuma organizators 2013.gada 25.aprīlī iesniedza Jūrmalas pilsētas domē iesniegumu par publiska

pasākuma rīkošanu, lūdzot pašvaldībai atļauju 2013.gada 9.maijā rīkot mītiņu, svētku koncertu, salūtu, sabiedrisko ēdināšanu,

tirdzniecību pasākuma organizatora - Biedrības, izvēlētā vietā /adrese/ (Nometņu un Skolas ielas krustojumā, pie Kauguru tirgus).

Saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 7.pantu ir noteikts, ka pašvaldība izskata iesniegumu 10 dienu

laikā no tā saņemšanas dienas, par iesnieguma izskatīšanas vietu un laiku paziņojot pasākuma organizatoram. Tiesa konstatē, ka,

ievērojot minēto normu, pašvaldība - Jūrmalas pilsētas domes Darba grupa par iesniegtajiem pieteikumiem publisku izklaides un

svētku pasākumu rīkošanai, biedrības „Latvijas sabiedriskā kustība /Nosaukums A/” iesniegumu izskatīja 2013.gada 30.aprīlī - 5

dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, jautājuma izlemšanā pieaicinot pieteicējas pārstāvi, kurš piedalījās sanāksmē.

Izvērtējot atļaujas sniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, ir jāpārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas Publisku

izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktās prasības, vai pieteiktais pasākums netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai

agrāk pieteiktu pasākumu norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību.

[8] Tiesa konstatē, ka Jūrmalas pilsētas domes Darba grupas par iesniegtajiem pieteikumiem publisku izklaides un svētku pasākumu

rīkošanai sanāksmes laikā, tai skaitā piedaloties policijas pārstāvjiem, vienbalsīgi un atklāti balsojot, izvērtējot iespējamo

apdraudējumu pasākuma apmeklētāju un garāmgājēju dzīvībai un veselībai, rīkojot uguņošanu dzīvojamo māju mikrorajonā, kā arī

uzskatot pasākuma rīkošanai izvēlēto vietu Kauguru tirgum piegulošās zaļās zonas teritorijā par neatbilstošu, vienbalsīgi nolēma

atteikt izsniegt atļauju Publiska pasākuma rīkošanai biedrībai „Latvijas sabiedriskā kustība /Nosaukums A/” /adrese/.

Darba grupa sanāksmes laikā izvērtēja sabiedrisko bīstamību konkrētajam publiskajam pasākumam. Konkrētā Biedrības izvēlētā

vieta /adrese/, blakus Kauguru tirgum piegulošajā teritorijā, kas ir zaļās zonas teritorija, un atrodas daudzdzīvokļu māju (lielākoties

deviņu stāvu daudzdzīvokļu māju) dzīvojamā masīvā, kur papildus blīvajai apdzīvotībai atrodas arī ierīkoti vairāki tirdzniecības objekti,

tirgus un ir intensīva transportlīdzekļu un gājēju satiksme, tika atzīta par neatbilstošu šāda pasākuma rīkošanai.

Izvērtējot minēto atteikuma pamatojumu, tiesa secina, ka tas atbilst likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 15.1 panta otrās

daļas, kas noteic, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt pasākuma norisi, ja tiek konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu

cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību un minētos apdraudējumus nav iespējams

novērst, nosakot ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norisi, prasībām.

[9] Jūrmalas pilsētas pašvaldība, kā galveno iemeslu pieteiktā pasākuma norises atteikumam ir norādījusi iespējamo apdraudējumu

pasākuma apmeklētāju un garāmgājēju dzīvībai un veselībai, rīkojot uguņošanu dzīvojamo māju mikrorajonā.

Sabiedrības drošība kā leģitīmais mērķis tradicionāli orientējas uz nepieciešamību nodrošināt pamattiesībās konkrētās piecas

pamatvērtības - cilvēka dzīvību, brīvību, veselību, godu un īpašumu. Sabiedrības drošība nodrošināma nevis atsevišķu personu

interesēs, bet gan publisko interešu aizsardzībai (Levits E. Cilvēktiesību piemērošanas pamatjautājumi Latvijā. Grām.: Cilvēktiesības

pasaulē un Latvijā. Dr. Inetas Ziemeles redakcijā. Rīga: Izglītības soļi, 2000, 285.-286.lpp.).

Norādīto tēzi ir atzinusi arī Satversmes tiesa, secinot, ka sabiedrības drošība sevī ietver publisko interešu nodrošināšanu un

sabiedrības drošība kā regulējuma leģitīmais mērķis ir saistāma ar demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību un atzīstams par

pieļaujamu galvenokārt tādos gadījumos, kas tiek skarti jautājumi par valsts un sabiedrības drošības apdraudējumu (Satversmes

tiesa. 2004-17-01. 26.01.2005.).

Kā jau tika norādīts, ikvienam pamattiesību ierobežojumam jāatbilst samērīguma principam, kas ir saprātīgs līdzsvars starp personas

un valsts vai sabiedrības interesēm. Tādējādi ir nostiprināts, ka labumam, ko sabiedrība gūst no attiecīgā pamattiesību ierobežojuma,

jābūt lielākam nekā zaudējumam, ko šis ierobežojums nodara citām tiesībām.

Pamatojoties uz minēto, tiesa secina, ka lēmums, ar kuru tika atteikts izsniegt atļauju pieteicējas pieteiktā publiskā pasākuma

rīkošanai, tika pieņemts, izvērtējot lietderības apsvērumus, sabiedrības (Jūrmalas pilsētas Kauguru mikrorajona iedzīvotāju, kuri dzīvo

Skolas un Nometņu ielas krustojuma piegulošās teritorijas daudzdzīvokļu ēkās) drošību, un konkrētais lēmums ir sasniedzis leģitīmu

mērķi. Pieteicējas kā vienas personas intereses un tiesības nevar tikt pretnostatītas augstāk par sabiedrības un tās drošības

interesēm un tiesībām.

[10] Pieteicēja savā pieteikumā ir norādījusi, ka Jūrmalas pilsētas dome, konstatējot, ka pasākuma rīkošanas vieta apdraud cilvēku

dzīvību un veselību, nav ievērojusi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 7.panta ceturtās daļas prasības un nav

piedāvājusi pieteicējai citu pasākuma vietu un laiku, kā arī konstatējot, ka uguņošana pieteiktā vietā nav atļaujama, Jūrmalas pilsētas

domei nebija tiesību pilnīgi aizliegt pasākuma rīkošanu pārējā pieteiktā daļā - mītiņš, koncerts, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība.

Izvērtējot konkrētos argumentus, tiesa norāda, ka interpretējot un iztulkojot Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma

7.panta ceturtajā daļā noteikto - ja pašvaldība konstatē, ka plānotais pasākums nevar notikt iesniegumā norādītajā vietā vai laikā, tā

var piedāvāt citu vietu vai laiku, secināms, ka minētā tiesību norma nav pienākumu uzliekoša un ietver tikai izvēles iespēju, kas ir

nodota pašvaldības rīcībā. Bez tam, likumdevējs ar izdoto speciālo normatīvo aktu - Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības

likums, kas nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, nav deleģējis pašvaldībai tiesības vai pienākumus

vērtēt katra pieteiktā publiskā pasākuma saturu un veikt tajā korekcijas. Pašvaldība vērtē pieteiktā publiskā pasākuma saturu kopumā

un pieņem lēmumu - izsniegt vai neizsniegt atļauju publiskā pasākuma rīkošanai.

Vērā ņemams arī tas apstāklis, ka pieteicēja, 2013.gada 30.aprīlī uzzinot par atteikumu rīkot pasākumu, jo pieteicējas pārstāvis

piedalījās darba grupas sēdē, nav pašvaldībai izteikusi lūgumu atļaut rīkot pasākumu citā vietā, vai arī atļaut to rīkot bez salūta.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 7.pantu iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas

normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

Ņemot vērā spriedumā konstatēto, tiesa neatrod pamatu atbildētājas Lēmuma atzīšanai par prettiesisku. Atbildētāja Lēmumā ir

vērtējusi pieteicējas lūgumu atļaut rīkot pasākumu atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajām

prasībām un pieteicējai nelabvēlīgais administratīvais akts ir izdots pamatoti.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens var prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai

personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

No minētās tiesību normas izriet, ka priekšnoteikums atlīdzības pieprasīšanai ir zaudējumi un kaitējums, kas personai nodarīts ar

administratīvo aktu vai faktisko rīcību, un tiesu praksē atzīts, ka pieteikuma priekšmets nevar būt atlīdzinājuma pieprasīšana bez

prasījuma saistībā ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību.

Tā kā tiesa nav konstatējusi Jūrmalas pilsētas domes prettiesisku administratīvo aktu, arī pieteicējas prasījums par morālā kaitējuma

atlīdzināšanu un pienākuma uzlikšanu Jūrmalas pilsētas domei rakstveidā atvainoties biedrībai „Latvijas sabiedriskā kustība

/Nosaukums A/”, atvainošanos publicējot laikrakstos /Nosaukums B/, „/Nosaukums F/ „Latvijas avīze”, „/Nosaukums G//Nosaukums D/

un /Nosaukums E/ ir noraidāms.

[13] Papildus tiesa norāda, ka atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrai, kas savukārt

veidojusies, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet tai nav pienākums detalizēti

atrunāt spriedumā jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Tikai

tad, ja tiesa neanalizē kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, tā pieļauj pārkāpumu. Tiesai nav jāargumentē visi tie paskaidrojumi, kas

neattiecas uz konkrēto prasījumu (sk. Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 23.novembra sprieduma 8.punktu lietā Nr.

SKA-216, Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 28.februāra sprieduma 12.punktu lietā Nr. SKA-54).

Procesuālās ekonomijas nolūkos tiesa uzskata, ka nav nepieciešams analizēt visus pieteicējas pieteikumā un paskaidrojumos

norādītos argumentus, jo tie nevar ietekmēt pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt biedrības „Latvijas sabiedriskā kustība /Nosaukums A/” pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 30.aprīļa

lēmuma (Protokols Nr.8-30/2) atzīšanu par prettiesisku, personiskā kaitējuma Ls 7000 apmērā atlīdzināšanu un pienākuma uzlikšanu

Jūrmalas pilsētas domei rakstveidā atvainoties biedrībai „Latvijas sabiedriskā kustība /Nosaukums A/”, atvainošanos publicējot

laikrakstos /Nosaukums B/, „Neatkarīgā, „Latvijas avīze”, /Nosaukums G//Nosaukums D/ un /Nosaukums E/.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis S.Linkevičs