Court dismisses gift contract revocation claim due to lack of gross misconduct evidence under Civil Law.

Lietas Nr. C04057715

Lietas arhīva Nr. C-0577-15/33

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 25.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija

šādā sastāvā: tiesnese O.Blūmfelde,

ar sekretārēm S.Paradņiku, I.Pelēkzirni,

tulci A.Blanari,

piedaloties prasītājai /pers. B/ un viņas pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/, atbildētājai

/pers. D/ un viņas pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Sanitai Rubenei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. D/ (/uzvārds/) par

dāvinājuma līguma atcelšanu un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 12.novembrī Rīgas apgabaltiesā saņemts /pers. B/ (turpmāk – prasītāja)

prasības pieteikums pret /pers. D/ (/uzvārds/) (turpmāk – atbildētāja), kurā lūgts atcelt

2012.gada 31.janvāra dāvinājuma līgumu, atzīt prasītājai īpašuma tiesības uz dzīvokli

Nr.5, /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, (turpmāk – Nekustamais īpašums), dzēst

zemesgrāmatā atbildētājas īpašuma tiesības uz minēto Nekustamo īpašumu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1919., 1928.pantu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 31.janvārī pie zvērinātas notāres

Brigitas Bazevičas tika noslēgts dāvinājuma līgums, saskaņā ar kuru prasītāja uzdāvināja

atbildētājai dzīvokļa īpašumu - dzīvokli Nr.5, /adrese/, kadastra Nr./numurs A/. Dzīvoklis

tika dāvināts ar uzlikumu, ar kuru noteikts, ka Dāvinātājai /pers. B/un viņas meitai /pers.

G/ ir tiesības netraucēti un brīvi lietot dzīvokļa īpašumu un deklarēt tajā savu dzīvesvietu

līdz mūža galam vai līdz izbeidzas tāda vajadzība.

[1.2] Pamatojoties uz Civillikuma 1919.pantu prasītāja vēlas dāvinājumu atsaukt

atbildētājas rupjas nepateicības dēļ, dzēst atbildētājas īpašuma tiesības uz Nekustamo

īpašumu, nostiprinot īpašuma tiesības prasītājai.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav ņēmusi vērā dāvinājuma līguma 5.punktā noteikto

un liedz prasītājai un viņas bērniem /pers. G/ un /pers. H/ netraucēti un brīvi lietot

Nekustamo īpašumu. Atbildētāja ir naidīgi noskaņota pret prasītāju, izturas ar necieņu pret

prasītāju, viņas dzīvesbiedru un bērniem, nepārtraukti izraisa konfliktus. Prasītāja dzīvoklī

nevar justies brīvi un pārsvarā var uzturēties tikai vienā istabā, lai izvairītos no kārtējiem

konfliktiem ar atbildētāju. Atbildētāja vairākkārt ir teikusi, ka dzīvokli pārdos un visiem

no dzīvokļa jāizvācas. Pret prasītājas meitu /pers. H/ atbildētāja ir naidīgi noskaņota, ne

reizi nav izturējusies ar laipnību, cieņu un mīlestību, kā to vajadzētu darīt vecmāmiņai.

Savā dzīvoklī prasītāja jūtas apdraudēta un ir spiesta turēt pārtikas produktus ieslēgtus, lai

atbildētājai nebūtu iespējams tos sabojāt. Uzskata, ka šobrīd ir apdraudēta arī meitas /pers.

H/ veselība un drošība, jo vecmāmiņa – atbildētāja lietā - pret viņu izturas ar naidu un

nicinājumu.

Prasītāja atsaucas uz ANO Ģenerālās asamblejas pasludinātās Bērnu tiesību

deklarācijas 2.principu, kas paredz, ka bērnam ar likumu un citiem līdzekļiem jānodrošina

īpaša aizsardzība, kā arī jārada iespējas un labvēlīgi apstākļi veselīgai un normālai fiziskai,

intelektuālai, tikumiskai, garīgai un sociālai attīstībai brīvības un cieņas apstākļos.

Galvenajam jābūt bērna interešu vislabākās nodrošināšanas apsvērumam.

[1.3] 2014.gada 8.oktobrī atbildētāja pie notāres Brigitas Bazevičas ir sastādījusi

testamentu, kurā ir norādījusi, ka atstumj prasītāju no mantojuma sakarā ar to, ka prasītāja

dzīvojot izšķērdīgi, atstājusi māti bezpalīdzīgā stāvoklī, nepiedaloties meitas uzturēšanā un

prasītājas dzīvesbiedrs (prasības pieteikumā – civilvīrs) viņu ir piekāvis.

Prasītāja uzskata, ka tādā veidā atbildētāja nepateicībā prasītāju ir rupji apvainojusi

un apmelojusi, jo testamentā ir norādījusi patiesībai neatbilstošus faktus un tādēļ vēlas

dāvinājumu atsaukt. Apdraudēta ir arī prasītājas un viņas meitas /pers. H/ drošība, jo

atbildētājas rīcība ir neprognozējama dēļ naidīgās attieksme pret prasītāju.

[1.4] Prasībā norādīts, ka atbildētāja nepilda dāvinājuma līguma 7.punktu un

nepiedalās dzīvokļa īres un komunālo maksājumu segšanā un neiesaistās dzīvokļa

remontēšanā nepieciešamības gadījumā.

Ņemot vērā atbildētājas rupjo nepateicību pret savu dāvinātāju, prasītāja uzskata, ka

atbildētāja nepiekritīs, ka īpašumtiesības uz īpašumu pāries atpakaļ prasītājai. Tādēļ ir

spiesta lūgt tiesu atzīt prasītājai īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu un dzēst

zemesgrāmatā ierakstu par atbildētājas īpašuma tiesībām uz Nekustamo īpašumu.

[2] Prasītāja vērš uzmanību, ka pēc laulības šķiršanas prasītājai tika piešķirts

pirmslaulības uzvārds Mihailovska, līdz ar to uzvārds dāvinājuma līgumā /uzvārds/

atšķiras no patreizējā uzvārda /uzvārds/.

[3] 2015.gada 24.februārī tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi

(lietas 40.-48.lapa), kuros norādīts, ka prasību neatzīst pilnā apmērā.

[3.1] Daļā par dāvinājuma atsaukšanu atbildētāja norāda, ka neatbilst patiesībai

prasītājas norāde par to, ka atbildētāja būtu veikusi jebkādas darbības, kas atbilstoši

Civillikuma 1919.panta tiesību normām būtu traktējamas kā apdāvinātā rupja nepateicība.

Cita starpā atbildētāja nekad nav veikusi darbības, kurās būtu vērsusies pret prasītāju rupji

vārdos vai darbos, tāpat nav nodarījusi svarīgu mantisku zaudējumu, ne arī prasītājas vai

viņas bērnu dzīvības apdraudējumu, tāpat nav atstājusi prasītāju, ne viņas bērnus

bezpalīdzības stāvoklī. Proti, atbildētāja nav veikusi nekādas darbības pret prasītāju, ne

pret viņas bērniem, kas jebkādā veidā un/vai izpausmē atbilstu pamatojumam, kas norādīts

Civillikuma 1919.panta regulējumā daļā par pamatojumu dāvinājuma atcelšanai, ko ietver

termins “rupja nepateicība”.

[3.2] Lietas faktiskie apstākļi liecina tieši pretējo, un konkrēti, prasītāja vēršas pret

atbildētāju ar nepamatotu prasību par dāvinājuma atsaukšanu, izrāda personīgu necieņu un

vēlas nepamatoti atņemt atbildētājas īpašumu.

[3.2.1] Atbildētāja paskaidro, ka 2003.gada 3.septembrī atbildētāja pārdeva viņai

piederošu dzīvokļa īpašumu /adrese A/, kadastra Nr./numurs B/, par kopējo pirkuma

maksu USD 80000, kas tika ieskaitīta saskaņā ar 2003.gada 1.septembra darījuma konta

līguma noteikumiem.

Par iegūtajiem līdzekļiem tika pieņemts lēmums iegādāties ģimenei trīs dažādus

īpašumus. Atbildētāja kopā ar vīru /pers. K/ izlēma, ka tiks iegādāti īpašumi ar mērķi -

viens dzīvoklis katram bērnam un viens dzīvoklis vīram.

Tā kā 2003.gada septembrī atbildētājas meita bija pilngadīga, tad 2003.gada

30.septembrī, kad tika noslēgts Rokasnaudas līgums par Nekustamā īpašuma iegādi, tas

tika uzreiz noslēgts uz prasītājas, kā rokasnaudas devējas un Nekustamā īpašuma pircējas

vārda.

2003.gada 9.oktobrī prasītāja, kā pircēja, un /pers. L/, kā pārdevēja, noslēdza

Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu par īpašuma iegādi. Tādējādi, faktiski atbildētāja

prasītājas vārdā samaksāja par Nekustamā īpašuma pirkumu rokasnaudas līgumā noteikto

pirkuma summu USD 40500. Prasītājai nebija savu personisko naudas līdzekļu šāda

maksājuma veikšanai. Norādītie fakti apliecina, ka prasītāja faktiski saņēma Nekustamo

īpašumu dāvanā no saviem vecākiem, proti, saņēma naudas līdzekļu dāvinājumu no

atbildētājas Nekustamā īpašuma iegādei.

[3.2.2] Attiecībā par Nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un sadzīves apstākļiem

atbildētāja norāda, ka jau no Nekustamā īpašuma iegādes brīža atbildētāja personīgi veica

Nekustamajā īpašumā visus tā apsaimniekošanas izdevumus, cita starpā komunālos

maksājumus, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, dzīvokļa labiekārtojuma

izdevumus (mēbeles, sadzīves tehniku, remontus u.tml.).

Atbildētāja ieguldīja papildus savus finanšu līdzekļus Nekustamā īpašuma remontam,

gan sākotnēji pēc tā iegādes, gan vēlākā laika posmā. Piemēram, atbildētāja par saviem

līdzekļiem veica visu logu, palodžu nomaiņu dzīvoklī, veica apkures radiatoru nomaiņu

dzīvoklī, veica visas santehnikas nomaiņu dzīvoklī.

2007.gada 15.maijā prasītāja /pers. B/ noslēdza laulību ar /pers. M/, mainīja savu

uzvārdu uz vīra uzvārdu /uzvārds/. Arī kāzu izdevumus no prasītājas puses personīgi sedza

atbildētāja. 2007.gada 18.novembrī prasītājai dzima vecākā meita /pers. G/. Atbildētāja

piedalījās mazmeitas dzemdībās, sedza izdevumus par vecmātes izsaukumu uz prasītājas

dzemdību norisi.

Kopš 2013.gada prasītāja ir bezdarbniece. Atbildētāja vienmēr meitu atbalstīja gan

materiāli, gan praktiski, piemēram, 2008.gadā atbildētāja kopā ar prasītājas vīru pieskatīja

un aprūpēja mazmeitu/vārds/laikā, kad prasītāja devās atpūtas ceļojumā uz Izraēlu.

Būtiski norādīt, ka kopš prasītājas laulības noslēgšanas līdz pat laulības iziršanai

(2013.gadā), kad prasītājas vīrs izvācās no Nekustamā īpašuma, vecāko mazmeitu /vārds/

faktiski audzināja un pieskatīja prasītājas vīrs kopā ar atbildētāju, bet vēlāk, pēc prasītājas

laulības iziršanas, mazmeitu Elīnu pieskatīja tikai atbildētāja. Atbildētāja dzīvoja un

joprojām dzīvo kopā ar mazmeitu /vārds/ vienā kopējā istabā.

[3.2.3] Attiecībā par Nekustamā īpašuma dāvinājumu atbildētāja norāda, ka laulības

laikā prasītāja vienpersoniski, bez vīra vai atbildētājas ziņas, turklāt, vairākkārtīgi, tika

noformējusi un saņēmusi patēriņa kredītus, kurus tērēja personiski savām vajadzībām.

Kredītu atmaksu prasītāja neveica. Tādēļ pakāpeniski pret prasītāju tika uzsākta parādu

piedziņa, kredītu piedzinēji uzsāka zvanīt prasītājai un prasītājas vīram /pers. M/, tāpat arī

sāka zvanīt un brīdināt atbildētāju par prasītājas parādiem. Prasītājas parādu piedzinēji

brīdināja atbildētāju arī par piedziņas vēršanu uz visu prasītājas mantu. Prasītājas vīram

tika izteikti brīdinājumi par to, ka viņam par prasītājas parādiem var tikt atņemta

personiskā automašīna, ko viņš izmantoja darba vajadzībām, kā arī, lai pārvadātu

meitu /vārds/ uz/no bērnudārza, kas atradās citā pilsētas rajonā, nodarbībām. Atbildētājai

šie apstākļi bija detalizēti zināmi, jo abas puses dzīvoja vienā mājoklī.

Nolūkā, lai ģimenes mājokļa nodrošināšanas vajadzībām tiktu saglabāts, 2012.gada

31.janvārī prasītāja un atbildētāja noslēdza Nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumu, kurā

bija iekļauts papildus nosacījums, ka prasītāja un viņas meita /pers. G/ tiek nodrošinātas ar

dzīvokļa lietošanas tiesībām līdz mūža galam.

Prasītājai un meitai tika nodotas lietošanā divas istabas, bet atbildētājai palika

lietošanā viena istaba.

Tādēļ neatbilst patiesībai prasītājas apgalvojums par to, ka atbildētāja nepilda

dāvinājuma līguma noteikumus daļā par dzīvokļa īres un komunālo maksājumu segšanu.

Atbildētāja gan faktiski, gan juridiski ir nodrošinājusi prasītājai un viņas meitām

mājokli strīdus Nekustamajā īpašumā. Prasītāja ir deklarējusi dzīvesvietu un faktiski dzīvo

Nekustamajā īpašumā kopš 2003.gada, viņas meitas /pers. G/ - kopš 2007.gada

28.novembra, /pers. H/ - kopš 2014.gada 16.oktobra.

[3.2.4] Attiecībā par prasības celšanu atbildētāja paskaidro, ka 2013.gada nogalē

prasītāja interneta iepazīšanās vietnē sāka komunicēt ar /pers. N/ un 2014.gada janvārī

prasītāja ar viņu uzsāka kopdzīvi.

2014.gada 26.septembrī prasītājai un /pers. N/ piedzima kopējs bērns - meita /pers.

H/. Tobrīd abi, gan prasītāja, gan viņas partneris /pers. N/, ilgstoši nekur nestrādāja,

pārtika tikai no atbildētājas pabalsta, no /pers. G/ maksātajiem uzturlīdzekļiem, no /pers.

N/ gadījuma darbu ienākumiem.

2014.gada rudenī, pēc jaunākās mazmeitas dzimšanas, /pers. N/ divas reizes fiziski

uzbruka atbildētājai, rupji un brutāli fiziski izturējās, grūstīja, spieda atbildētājas galvu,

sasita atbildētājas brilles, lamājās un draudēja ar fizisku izrēķināšanos un dzīvības

draudiem.

Atbildētāja uzskatīja šos /pers. N/ draudus par reāli bīstamiem savai dzīvībai un

veselībai, tādēļ 2014.gada 8.oktobrī sastādīja testamentu, ar kuru novēlēja savu nekustamo

īpašumu mazmeitai /pers. G/. Tieši pēc testamenta sastādīšanas, ar kuru atbildētāja atstūma

prasītāju no mantojuma tiesībām, prasītāja vērsās tiesā ar konkrēto prasību par dāvinājuma

atsaukšanu.

Uzskata, ka prasība ir celta nepamatoti, jo atbildētāja visu mūžu ir uzturējusi

prasītāju, atbalstījusi gan praktiski, gan materiāli pašu prasītāju, viņas meitu /vārds/, uztur

Nekustamo īpašumu, sedz visus nepieciešamos maksājumus par Nekustamo īpašumu,

atbildētāja pienācīgi pilda dāvinājuma līgumā noteikto uzlikumu, lai prasītāja un viņas

meitas būtu nodrošinātas ar Nekustamā īpašuma lietošanas tiesībām un praktiski varētu

lietot to mājokli.

[4] Tiesas sēdē prasītāja /pers. B/ un viņas pilnvarotā pārstāve /pers. C/ prasību

uzturēja uz tajā norādītā pamata.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. D/ un viņas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte

S.Rubene prasību neatzina, balstoties uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem

argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausījusies prasītājas, atbildētājas un viņu pilnvaroto pārstāvju

paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā iesniegtos pierādījumus un novērtējusi tos kopumā,

atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

[6] Lietā nepastāv strīds ka prasītāja, kā dāvinātāja, ar 2012.gada 31.janvāra

dāvinājuma līgumu ir uzdāvinājusi un nodevusi īpašumā ar visām tiesībām un

pienākumiem savai mātei /pers. D/ (/uzvārds/), kā apdāvinātajai, sev piederošo dzīvokļa

īpašumu Nr.5, /adrese/, ar kadastra Nr./numurs A/(lietas 7.lapa).

Dzīvoklis dāvināts ar uzlikumu, ar kuru tiek noteikts, ka dāvinātājai un viņas

meitai /pers. G/ ir tiesības netraucēti un brīvi lietot dzīvokļa īpašumu un deklarēt tajā savu

dzīvesvietu līdz mūža galam vai līdz izbeidzas tāda vajadzība.

Lietā nav strīds, ka atbildētājai uz minēto Nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs D/īpašuma tiesība ir nostiprināta, pamatojoties uz 2012.gada

31.janvāra dāvinājuma līgumu (lietas 22.-23.lapa).

[7] Prasītāja cēlusi prasību par dāvinājuma līguma atcelšanu, pamatojoties uz

Civillikuma 1919. un 1928.pantu.

[8] Civillikuma 1919.pants noteic, ka dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas

nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos

vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums,

kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt.

Saistībā ar minēto tiesību normu doktrīnā atzīts, ka ne katra nepateicības izpausme

dod pamatu dāvinājuma atsaukšanai. Strīda gadījumā tiesai jāveic samērā grūts uzdevums,

lai izvērtētu, vai ir bijusi rupja nepateicība, kuras konstatēšanai lietojami citi tikpat grūti

novērtējami kritēriji, kas norādīti panta otrajā daļā; rupji apvainojumi, tīšs svarīgs

zaudējums, atstāšanas bezpalīdzības stāvoklī, ja ir bijusi iespēja palīdzēt (Civillikuma

komentāri; Ceturtā daļa. Saistību tiesības./Mans īpašums, 2000., 371.-372.lpp.).

Civillikuma 1928.pants paredz, ka katram dāvinājumam var pievienot sevišķu

uzlikumu, ar kuru vai nu tuvāk norādīts, kādā kārtā vai kādam mērķim apdāvinātam

jāizlieto saņemtā dāvana, vai arī aprobežots tiesības ilgums tādā kārtā, ka apdāvinātam

uzlikts pienākums atdot vēlāk visu priekšmetu vai daļu no tā kādam citam. Dāvinātājs var

arī uzlikt apdāvinātam kādu pretpienākumu.

[9] Prasītāja norāda, ka par atbildētājas rupju nepateicību Civillikuma 1919.panta

izpratnē uzskatāma atbildētājas dāvinājuma līguma 5.punktā noteikto nosacījumu

nepildīšana, kas izpaužas aizliegumā prasītājai un viņas bērniem lietot dzīvokli, kā arī

necienīga izturēšanās pret prasītāju, tās bērniem un civilvīru un draudi pārdot dzīvokli un

izlikt no dzīvokļa prasītājas ģimeni.

[10] Tiesas ieskatā prasītāja nav pierādījusi, ka atbildētāja būtu veikusi jebkādas

darbības, kas atbilstoši Civillikuma 1919.panta tiesību normām būtu vērtējamas kā

apdāvinātās rupja nepateicība.

[10.1] Tiesa vērtē apstākļus, pie kādiem strīdus dzīvoklis nonāca prasītājas īpašumā.

Lietā nepastāv strīds, ka 2003.gada 3.septembrī atbildētāja pārdeva par USD 80000

tai piederošu dzīvokļa īpašumu /adrese A/. Par iegūtajiem līdzekļiem atbildētāja iegādājās

trīs dzīvokļa īpašumus - abiem bērniem un vīram.

[10.2] 2003.gada 30.septembrī starp prasītāju /pers. B/, kā rokasnaudas devēju, un

/pers. L/, kā rokasnaudas ņēmēju noslēgts Rokasnaudas līgums, kurā noteikta strīdus

dzīvokļa /adrese B/, pirkuma maksa USD 40500, no kuras kā rokasnauda bija jāsamaksā

USD 25500, bet atlikusī pirkuma maksa USD 15000 jāsamaksā slēdzot pirkuma līgumu.

[10.3] Lietā nav strīda, ka atbildētāja prasītājas vārdā samaksāja Rokasnaudas līgumā

norādīto pirkuma maksu USD 40500, jo dzīvokļa īpašuma Nr.5, /adrese/, iegādes laikā

prasītājai kā skolniecei nebija savu personisko naudas līdzekļu šāda maksājuma veikšanai.

Lai gan strīdus nekustamais īpašums tika ierakstīts zemesgrāmatā uz prasītājas vārda,

secināms, ka faktiski atbildētāja uzdāvināja prasītājai naudas līdzekļus USD 40500

dzīvokļa īpašuma iegādei.

[10.4] Lietā nav strīda, ka jau no dzīvokļa iegādes brīža atbildētāja veica visus tā

apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumu samaksu. Tāpat atbildētāja ieguldīja papildus

savus finanšu līdzekļus dzīvokļa īpašuma remontam, proti, atbildētāja par saviem

līdzekļiem veica visu logu, palodžu, apkures radiatoru, visas santehnikas nomaiņu

dzīvoklī.

[10.5] No liecinieku /pers. M/ un /pers. O/ liecībām izriet, un to nav apstrīdējusi

prasītāja, ka atbildētāja joprojām dzīvo kopā ar mazmeitu /vārds/ vienā kopējā istabā, vadā

mazmeitu uz pulciņiem un teātra izrādēm, 2014.gadā kopā ar mazmeitu devās ceļojumā uz

Bulgāriju.

Tāpat liecinieki /pers. M/ un /pers. O/ liecināja, ka prasītāja vairākkārtīgi saņēmusi

patēriņa kredītus un neveica to atmaksu, tādēļ pret prasītāju tika uzsākta parādu piedziņa.

Prasītājas parādu piedzinēji brīdināja arī atbildētāju par piedziņas vēršanu uz visu

prasītājas mantu.

[10.6] Pastāvot šādiem apstākļiem, lai saglabātu dzīvokļa īpašumu un lai to

neapdraudētu prasītājas parādu piedzinēju varbūtējie prasījumi, puses 2012.gada

31.janvārī noslēdza nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumu, kurā bija iekļauts papildus

nosacījums, ka prasītāja un viņas meita /pers. G/ tiek nodrošinātas ar dzīvokļa lietošanas

tiesībām līdz mūža galam.

Prasītāja nav pierādījusi, ka viņai ar abām meitām nav nodrošinātas dzīvokļa

dzīvojamo telpu un labierīcību lietošanas iespējas.

[10.7] Attiecībā uz sastādīto testamentu, atbildētāja paskaidroja, ka saņemot

prasītājas civilvīra, bet vēlāk laulātā /pers. N/ draudus savai dzīvībai un veselībai,

2014.gada 8.oktobrī sastādīja testamentu, ar kuru novēlēja savu mantu mazmeitai /pers. G/

un atstūma prasītāju no mantojuma tiesībām.

Tiesa secina, ka prasības pieteikumā minētās darbības, kas ir saistītas ar testamenta

sastādīšanu, ir tiesiska rakstura un tas apstāklis, ka prasītājas ieskatā atbildētāja ar

testamenta sastādīšanu ir rupji apvainojusi un apmelojusi prasītāju, ir tikai tās subjektīvais

viedoklis, turklāt testaments stājas spēkā tikai pēc testatores nāves. Minētais arguments

nav uzskatāms par rupju nepateicību pret prasītāju kā dāvinātāju un tādēļ nav vērtējams, jo

to esamībai darījuma atcelšanā nav nozīmes. Līdz ar to arī šis arguments nav pamats

prasības apmierināšanai.

[10.8] Lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti pierādījumi, kas apliecinātu prasībā

minēto apstākļu esamību, proti, ka atbildētāja nepilda pienākumus, kas viņai paredzēti

Dāvinājuma līgumā. Prasītāja nav pierādījusi, ka atbildētāja gatavojas īpašumu atsavināt

vai apgrūtināt ar lietu tiesībām. Ar lietas materiāliem pierādīts, ka prasītājai ir saglabātas

īpašuma lietošanas un apsaimniekošanas tiesības. Lietā nav strīda, ka prasītāja ar bērniem

joprojām dzīvo šajā dzīvokļa īpašumā.

Prasītājas pārstāve tiesai paskaidroja, ka viņas rīcībā nav pierādījumu, kas

apstiprinātu prasības pieteikumā norādītos faktus.

Tiesa nekonstatē apdāvinātās personas rupju nepateicību, kas ir Civillikuma

1919.pantā noteiktais pamats dāvinājuma līguma atcelšanai.

Atzīstot, ka lietā nav konstatējams neviens no Civillikuma 1919.pantā norādītajiem

apstākļiem, nepastāv pamats prasītājas izdarīto dāvinājumu atsaukt, tādēļ prasība ir

noraidāma.

[11] Ievērojot to, ka prasība par dāvinājuma līguma atsaukšanu tiek noraidīta, tiesa

atzīst, ka nav pamata vērtēt prasību daļā par atbildētājas īpašuma tiesību dzēšanu un

prasītājas īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašumu.

[12] Civilprocesa likuma 42.panta otrā daļa paredz, ja prasību noraida, tiesas

izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

Savukārt šī likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to

samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli

apmierinātajai prasījuma daļai.

No lietas materiāliem redzams, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas

tiesneses 2015.gada 21.janvāra lēmumu (lietas 37.-38.lapa) prasītāja ir atbrīvota no valsts

nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas valsts ienākumos par prasības

pieteikuma iesniegšanu.

Ievērojot to, ka prasība ir noraidīta, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts

spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesa atzīst, ka no prasītājas par labu atbildētājai ir piedzenama atbildētājas

samaksātā kancelejas nodeva par divu liecinieku nopratināšanu EUR 8,54 (lietas 47.lapa).

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildīšanai – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 193., 194.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda

noraidīt /pers. B/ prasību pret /pers. D/ (/uzvārds/) par 2012.gada 31.janvāra

dāvinājuma līguma atcelšanu un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu /adrese

B/, kadastra Nr./numurs A/.

Piedzīt no /pers. B/, p.k./personas kods/, par labu /pers. D/ (/uzvārds/), p.k./personas

kods/, samaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par liecinieku nopratināšanu

EUR 8,54 (astoņi euro un 54 centi).

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā

(apelācijas instancē), iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 27.jūlijā.

Tiesnese (personiskais paraksts) O.Blūmfelde