Court convicts defendant of theft, imposes suspended sentence, waives costs, and orders victim compensation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft in a first-instance criminal trial and imposed a suspended sentence of four months, later combined with a prior sentence to ten months. The defendant pleaded guilty, and the court found no evidence of financial means to pay court costs, leading to a waiver of the fine. Additionally, the court ordered the defendant to compensate the victim for 64.37 EUR in material damage and ordered the destruction of video evidence.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499., 520., 527. panti: When a defendant pleads guilty and the court finds no reasonable doubt, evidence examination may be omitted, and a suspended sentence may be imposed if the defendant lacks the means to pay court costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11380058113
Lietas arhīva Nr. K36-0117-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Talsu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Jēkabsons
ar tiesas sēžu sekretāri R.Feldmani
piedaloties prokurorei D.Reķei
advokātam J.Akmeņkalējam
2014.gada 8.maijā izskatīja atklātā tiesas sēdē K.Mīlenbaha ielā 2, Talsos, krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/,
apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas. Tiesa
ko nsta tē ja
/pers. A/(turpmāk – apsūdzētais) izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.
2013.gada 24.oktobrī ap pulksten 14.30, apsūdzētais, nedzēstas sodāmības laikā, atrodoties SIA ,,Gabriēla” veikala ,,Top!”
tirdzniecības zālē, Talsu novadā, /adrese/, izmantojot brīvu piekļuvi, no plauktiem slepeni nozaga SIA ,,Gabriēla” piederošās preces :
10 gab. 250 gramu iepakojumus kafiju Merild In Cup kopvērtībā par 28,30 EUR(1gab. vērtība 2,83 EUR), 4 gab. 500 gramu
iepakojumus kafiju Jacobs Kronat Gold kopvērtībā par 27,68 EUR(1gab. vērtība 6,92 EUR), 2 gab. 500 gramu iepakojumus kafiju
Merild kopvērtībā par 8,40 EUR(1gab. vērtība 4,20 EUR), nodarot cietušajam SIA ,,Gabriēla” mantisko kaitējumu nelielā apmērā par
64,37 EUR.
Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļāparedzēto noziedzīgo nodarījumu.
Apsūdzētais sevi par vainīgu atzina pilnīgi un lūdza pierādījumu pārbaudi neizdarīt. Apsūdzētajam ir saprotama pierādījumu
pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas. Apsūdzētais pilnīgi atzīst cietušā pieteikto mantisko kaitējuma kompensāciju
64,37 EUR apmērā.
Pēc lietas materiālu pārbaudes tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu. Apsūdzētais un viņa aizstāvis, kā arī prokurors piekrīt tiesas
izmeklēšanā neizdarīt pierādījumu pārbaudi.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu tiesa nolēma pierādījumu pārbaudi neizdarīt, ņemot vērā, ka apsūdzētais
atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu.
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa uzskata, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 520. panta
pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav
nepieciešams.
Kriminālprocesa likuma 22. un 350.pants dod tiesības cietušajiem pieprasīt un saņemt kaitējuma kompensāciju, gan mantisku, gan
morālu.
Civillikuma 1779.pants uzliek par pienākumu katram atlīdzināt zaudējumus, ko tas ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
Civillikuma 1784.pantā ir noteikts, ka, ja ārpus līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesīgu
darbību, tad zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem un ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka zaudējumi cietušajiem
minētajā apmērā ir radušies apsūdzētā darbību rezultātā.
Cietusī SIA “Gabriēla” pirmstiesas procesā pieteikusi mantisko kaitējuma kompensāciju 64,37 EUR(l.9.lpp.) apmērā, kuru tiesas
sēdē uzturēja spēkā. Apsūdzētais kompensāciju atzina pilnīgi.
Tiesa uzskata, ka cietušās pieprasītais kompensācijas apmērs ir pamatots un nepārsniedz apsūdzības robežas, mantiskais
kaitējums cietušajai ir nodarīts apsūdzētā noziedzīgu darbību rezultātā un līdz krimināllietas izskatīšanas dienai tiesā nav atlīdzināts,
līdz ar ko cietušās pieteiktais kompensācijas pieteikums ir apmierināms un piedzenams.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā
personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums atbilstoši Krimināllikuma 7.pantam, klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Apsūdzētais savu vainu vaļsirdīgi atzīst un izdarīto nožēlo, ko saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa atzīst par atbildību
mīkstinošu apstākli.
Apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu, ko tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta
pirmās daļas 1.punktu atzīst par atbildību pastiprinošu apstākli.
Apsūdzētais agrāk sodīts kriminālā kārtā(l.36.-50., 59.-66., 69.-72.lpp.) un sodīts administratīvā kārtā(l.51.-55.lpp.), 1.grupas invalīds,
apgādājamo nav. Pēdējo reizi tiesāts 2014.gada 10.aprīlī Madonas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar
brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem.
Novērtējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu – savu vainu atzina
un nožēloja izdarīto, noziedzīga nodarījuma smagumu - izdarīts mazāk smags noziegums, apsūdzētais ir vairākkārtīgi sodīts kriminālā
kārtā un uz sprieduma taisīšanas brīdi jau izcieš brīvības atņemšanas sodu par analoģisku noziedzīgu nodarījumu, kuru izdarījis
nedzēstas sodāmības laikā, secinājumus par savas rīcības prettiesiskumu un nepieļaujamību nav izdarījis, tiesa gūst pārliecību, ka,
lai sasniegtu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā reglamentēto soda mērķi, aizsargātu sabiedrības drošību, atjaunotu taisnīgumu,
sodītu vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī resocializētu sodīto personu, panākot, lai notiesātais un citas
personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam piespriežams brīvības atņemšanas sods
tuvu minimālajai sankcijai. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, galīgais sods /pers. A/ nosakāms pēc noziedzīgo
nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus. Krimināllikuma 55.panta 11.daļa liedz brīvības atņemšanas sodu noteikt
nosacīti ar pārbaudes laiku, jo apsūdzētais agrāk notiesāts ar brīvības atņemšanu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta likumā
noteiktajā kārtībā.
Tiesa secina, ka izdarīto noziedzīgo nodarījumu sabiedriskā bīstamība izpaužas tajā apstāklī, ka tiek apdraudētas personu
mantiskās intereses, to izdarījusi persona, kas agrāk sodīta par mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un apsūdzētā
prettiesiskā rīcība liecina par nodarbošanos ar mērķi tādā veidā gūt sev iztikas līdzekļus.
Lietas materiālos nav pierādījumu par apsūdzētā mantisko stāvokli un ienākumiem, kas liedz tiesai noteikt naudas sodu.
Savukārt apsūdzētā invaliditāte liedz tiesai viņam noteikt piespiedu darbu. Ar LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu
departamenta 2007.gada 8.novembra lēmumā Nr. SKK-J-571/2007 izskaidrots, ka slimība un invaliditāte pilnīgi atņem vai daļēji
ierobežo cilvēku spēju strādāt, tādēļ pienākuma uzlikšana strādāt var nelabvēlīgi ietekmēt šo cilvēku veselības stāvokli.
No valsts līdzekļiem par advokātu juridisko palīdzību apsūdzētajam samaksāts 98.89 EUR. Apsūdzētā aizstāvis lūdz tiesu atbrīvot
apsūdzēto no šo procesuālo izdevumu samaksas, jo apsūdzētais ir 1.grupas invalīds.
Tiesa uzskata, ka lūgums ir pamatots. Tiesa secina, ka apsūdzētais ieslodzījumā algotu darbu nestrādā, ir 1.grupas invalīds un tiesas
rīcībā nav pierādījumu par citiem viņa ienākumiem. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā mantiskais stāvokli ir ļoti slikts un procesuālo
izdevumu piespiedu piedziņa var vēl vairāk pasliktināt viņa mantisko stāvokli.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 368. panta ceturto daļu, ir pamats apsūdzēto atbrīvot no procesuālo izdevumu samaksas
valsts ienākumos.
Lietiskais pierādījums – CD matrica ar ierakstu no videonovērošanas kamerām, ir iznīcināms, kā to nosaka Kriminālprocesa likuma
240.pants.
Tiesa secina, ka lietā apsūdzētajam drošības līdzeklis nav piemērots.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.-529.panta, tiesa
no sp ri e d a
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un sodīt viņu pēc šī
panta ar brīvības atņemšanu uz 4(četriem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji saskaitot sodus, kas noteikts ar šo spriedumu, un sodu, kas
noteikts ar Madonas rajona tiesas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu (krimināllieta Nr. 11300039813), galīgo sodu /pers. A/ par
vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem noteikt – brīvības atņemšanu uz 10(desmit) mēnešiem.
Soda izciešanu /pers. A/ skaitīt no 2014.gada 8.maija. Soda laikā ieskaitīt apcietinājuma laiku no 2013.gada 10.jūlija līdz 2013.gada
11.jūlijam, no 2013.gada 21.novembra līdz 2014.gada 7.maijam.
/pers. A/ no procesuālo izdevumu 98.89 EUR samaksas valsts ienākumos.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Gabriēla”, reģistrācijas Nr.49002001356, 64,37 EUR(sešdesmit
četrus euro 37 centus) mantiskā kaitējuma kompensāciju.
Lietisko pierādījumu - CD matricu ar ierakstu no videonovērošanas kamerām iznīcināt.
Spriedumu daļā par sodu vai kriminālprocesuāliem pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes
apgabaltiesas Krimināllietu Tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Talsu rajona tiesā. Sprieduma pārsūdzēšanas termiņu
skaitīt no 2014.gada 21.maija, kad sastādīts pilns sprieduma teksts.
Tiesnesis A.Jēkabsons