Court of Appeal reverses first instance sentence for theft recidivism, imposing 3-month imprisonment instead of community service.

Lietas arhīva Nr. KA02-0167-24/1

ECLI:LV:KUAT:2024:0925.19210157624.4.S

Kurzemes apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2024.gada 25.septembrī

Tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Silva Reinholde

tiesneši Didzis Aktumanis, Aija Āva

piedaloties

prokurorei Revitai Freibergai

aizstāvei Antrai Čirkšei

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu saistībā ar Dienvidkurzemes prokuratūras prokurores Revitas Freibergas apelācijas protestu par Kurzemes

rajona tiesas 2024.gada 23.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Kurzemes rajona tiesas 2024.gada 23.aprīļa spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un sodīts ar sabiedrisko darbu uz 280 stundām.

Drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana – /pers. A/ atstāts negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.

No /pers. A/ SIA „/Nosaukums D/” labā piedzīta kaitējuma kompensācija 73,84 euro.

Dokumentu – CD-R disku – nolemts glabāt krimināllietā.

[2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu atzīts, ka /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

/pers. A/ 2024.gada 1.aprīlī ap plkst.16.00, atrodoties SIA “/Nosaukums D/” veikala “/Nosaukums K/” /adrese/, slepeni nozaga

SIA “/Nosaukums D/” piederošās preces 73,84 euro vērtībā, nodarot par šo summu cietušajam mantisku kaitējumu.

Apsūdzētā /pers. A/ darbības pirmās instances tiesa kvalificējusi pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu prokurore R. Freiberga iesniegusi apelācijas protestu, lūdzot atcelt Kurzemes rajona tiesas 2024.gada

23.aprīļa spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto sodu, taisīt šajā daļā jaunu spriedumu un piemērot /pers. A/ īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

Apelācijas protests pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Kurzemes rajona tiesa nav pietiekami pamatoti izvērtējusi apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru atbilstoši Krimināllikuma 35. un

46.panta prasībām, kas novedis pie nesamērīgi viegla soda noteikšanas. Apsūdzētā rīcība, neilgi pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas izdarot jaunu

noziedzīgu nodarījumu, liecina, ka viņš nav izmantojis doto iespēju turpmāk dzīvot likumpaklausīgu dzīvi, bet tieši pretēji – nedzēstas sodāmības laikā

izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, turklāt, būdams darbspējīga persona, nav atlīdzinājis cietušajam nodarīto mantisko zaudējumu, ko tiesa raksturojusi

kā pēc būtības nelielu. /pers. A/ sodīts vairākas reizes, tai skaitā trīs reizes ar sabiedrisko darbu. Šo iemeslu dēļ apsūdzētajam piemērotais sods

sabiedriskā darba veidā ir nepamatoti viegls un, pretēji tiesas norādītajam, tas neveicinās Krimināllikuma 35. pantā noteikto soda mērķu sasniegšanu.

Turklāt apsūdzētajam piemērotais soda veids ir vieglāks nekā iepriekš piemērotie sodi par tāda paša veida noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

[3.2] Krimināllikumā un tā sankcijās paredzētā soda esībai ir ģenerālās prevencijas jēga, jo soda piedraudējums uzskatāms par profilaktisku

līdzekli, kam jāmudina personas ievērot likumu un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apzinoties, kāds sods par to draud. Pārāk mīksta soda

noteikšana apsūdzētajiem un citām personām var radīt nesodāmības sajūtu un pārliecību, ka valsts reakcija uz likuma pārkāpšanu ir pārlieku humāna un

sankcijas par likumpārkāpumu izdarīšanu ir nebūtiskas un maz traucējošas. /pers. A/, turpinot izdarīt analogus noziedzīgus nodarījumus, pēc būtības pauž

klaju necieņu pret pastāvošajām tiesību normām un cietušajām personām. Uz to norāda arī fakts, ka apsūdzētais nav atlīdzinājis nodarīto mantisko

kaitējumu.

Tiesas norādītais, ka atrašanās brīvības atņemšanas vietā nav sasniegusi soda mērķi – resocializēt sodīto personu, proti, brīvības atņemšanas vietā

nav veikts uz noziedznieka labošanos vērsts pasākumu kopums, nav uzskatāms par pamatu apsūdzētajam noteikt sodu sabiedriskā darba veidā.

[3.3] Ņemot vērā iepriekš norādīto, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, to, ka apsūdzētais izdarījis alkohola, kas nav uzskatāms par pirmās

nepieciešamības preci, zādzību, ar zādzību radīto kaitējumu, kas nav atlīdzināts, vainīgā personību, to, ka neilgi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas

apsūdzētais atkārtoti izdarījis analogu noziedzīgu nodarījumu, konstatēto atbildību pastiprinošo apstākli, uzskatāms, ka, lai sasniegtu Krimināllikumā

noteikto soda mērķi un atturētu gan pašu /pers. A/, gan citas personas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, Kurzemes rajona tiesas 2024.gada

23.aprīļa spriedums daļā par apsūdzētajam noteiktā soda veidu un mēru kā nepamatots ir atceļams un /pers. A/ sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu

(lietas 45.lapa).

[4] Apsūdzētais /pers. A/ atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neieradās uz tiesas sēdi, tādējādi Kurzemes apgabaltiesa atzina, ka saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmo daļu krimināllietu iespējams iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās.

[5] Apelācijas instances tiesas sēdē tika sniegti šādi viedokļi un paskaidrojumi.

[5.1] Prokurore uzturēja iesniegto apelācijas protestu atbilstoši tā motīviem, papildus norādot, ka pirmās instances tiesas arguments, ka

apsūdzētajam dodama iespēja laboties, neizolējot no sabiedrības, ir nepamatots, apsūdzētais turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, atzīts par

aizdomās turēto jaunu zādzību izdarīšanā. Kaut arī jaunais kriminālprocess, kurš pret /pers. A/ pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas uzsākts

2024.gada 19.septembrī, nevar ietekmēt nosakāmo sodu šajā krimināllietā, tomēr apstiprina apstākli, ka apsūdzētais no iepriekšējiem sodiem nav

izdarījis nekādus secinājumus un turpina apdraudēt ar likumu aizsargātās personu mantiskās intereses.

[5.2] Apsūdzētā aizstāve uzskatīja, ka prokurores protests ir nepamatots un norādīja, ka sabiedriskais darbs ir lietderīgāks sods, jo persona

strādās sabiedrības labā, savukārt brīvības atņemšanas sods radīs valstij izdevumus. Aizstāve uzskata, ka prokurores prasītais sods – īslaicīga brīvības

atņemšana uz trim mēnešiem, t.i., maksimālajā apmērā, ir nepamatots, jo apsūdzētais savu vainu pilnībā atzina, izdarīto nožēloja, tādēļ lūdza apelācijas

protestu kā nepamatotu noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Iepazinusies ar apelācijas protestā norādītajiem motīviem, uzklausījusi apsūdzētā aizstāves un prokurores viedokļus, iepazinusies ar

krimināllietas materiāliem iesniegtā protesta apjomā, apelācijas instances tiesa atzīst, ka iesniegtais protests apmierināms un Kurzemes rajona tiesas

2024.gada 23.aprīļa spriedums atceļams daļā par apsūdzētajam noteikto sodu.

[7] Apgabaltiesa konstatē, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. A/ pamatoti atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā. Pirmās instances tiesa atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta

nosacījumiem pamatojusi savu lēmumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi lietā, norādot, ka ir pārliecinājusies par apsūdzētā vainu inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā, apsūdzētais savu vainu atzinis un tiesai nav radušās šaubas par nozieguma kvalifikāciju. Attiecībā par noziedzīgā nodarījuma

kvalifikāciju spriedums netiek pārsūdzēts vai protestēts, un arī apgabaltiesai nav pamata apšaubīt noziedzīgā nodarījuma juridiskās kvalifikācijas

pamatotību.

[8] Atbilstoši iesniegtajam apelācijas protestam, apelācijas instances tiesai jāizvērtē apsūdzētajam /pers. A/ ar pirmās instances tiesas spriedumu

noteiktā soda veida par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu pamatotība.

[8.1] Augstākā tiesa vairākkārt norādījusi, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu –, jo šajā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu

izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Šādas situācijas neveicina arī soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne

vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas (Senāta 2015.gada

21.decembra lēmums lietā Nr.SKK-743/2015 (11096214814) ). Apelācijas instances tiesa pilnībā pievienojas minētajai atziņai un atzīst, ka pirmās

instances tiesas noteiktais sods neatbilst Krimināllikuma 35.pantā un 46.pantā ietvertajām prasībām.

[8.2] Apgabaltiesa norāda, ka tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 46.pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Tāpat

uzsverams, ka likumdevējs Krimināllikumā nosaka soda veidus, sankcijas par konkrētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī to minimālās un

maksimālās robežas. Savukārt soda samērīguma izvērtēšana un individualizācija katrā krimināllietā ir tiesas kompetencē. Tiesa, piemērojot sodu par

noziedzīgu nodarījumu, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus,

kā arī pārējos Krimināllikuma 5.nodaļā (Soda noteikšana) paredzētos apsvērumus. Šādā veidā tiesa nodrošina soda samērīgumu un individualizāciju

katrā krimināllietā (Satversmes tiesas 2015.gada 8.aprīļa spriedums lietā Nr.2014-34-01).

[8.3] Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantā noteikto noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju, /pers. A/ ir izdarījis mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, tādējādi, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta ceturtajai daļai, tiesai jāizvērtē, kāpēc ar brīvības atņemšanu nesaistīti

soda veidi nesasniegs soda mērķi.

Apgabaltiesa uzskata, ka /pers. A/ rīcībai nav gadījuma raksturs, tā kā likumpārkāpumi tiek veikti sistemātiski. Lai arī pirmās instances tiesa

pamatoti norādījusi, ka uzņēmumam radītais kaitējums ir neliels, vienlaikus jāvērtē tas apstāklis, ka zādzības priekšmets ir dārgi alkoholiskie dzērieni, kuri

tiek zagti pašpatēriņam, tādējādi pastiprinot savu antisociālo uzvedību. Tāpat, izdarot zādzību no tirdzniecības vietas, tiek demonstrēta nievājoša

attieksme pret tiesībām un sabiedrībā pastāvošo kārtību. Līdz ar to, pirmās instances tiesa nav pietiekami izvērtējusi izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, kā rezultātā noteikts nesamērīgi mīksts sods, kas nesasniegs soda mērķi.

[8.4] Par apsūdzētā personību pirmās instances tiesā noskaidrots, ka viņš ir vairākkārtīgi tiesāts, sodāmība nav dzēsta, strādā mežistrādes nozarē,

apgādībā nepilngadīgs bērns. Apsūdzētais izteicis nožēlu par izdarīto, apņēmies laboties, zādzības vairs neizdarīt un pēc algas saņemšanas segt cietušajam

nodarītos zaudējumus.

Apgabaltiesa konstatē, ka apsūdzētais iepriekš kopumā tiesāts septiņas reizes, no kurām sešas reizes par mantisku noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanu, par ko sods noteikts gan brīvības atņemšanas, gan sabiedriskā darba veidā. Apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. A/ iepriekšējās

sodāmības un jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšana nedzēstas sodāmības laikā liecina, ka apsūdzētais nav izdarījis atbilstošus secinājumus par

noziedzīgo darbību nepieļaujamību, viņa atrašanās brīvībā apdraud sabiedrības drošību un ar likumu aizsargātās intereses. Secināms, ka iepriekš

piemērotie kriminālsodi nav atturējuši /pers. A/ no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un apsūdzētajam ir vienaldzīga attieksme pret izdarītā sekām

un faktu, ka var tikt piemērots kārtējais kriminālsods. Apgabaltiesas vērtējumā, ar noteikto sodu sabiedriskā darba veidā, netiks sasniegts soda leģitīmais

mērķis, un tas neatturēs /pers. A/ no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kas jau ir apstiprinājies ar iegūto informāciju par jauna kriminālprocesa

uzsākšanu.

[8.5] Uz aizstāves iebildumiem pret apelācijas protestu, apelācijas instances tiesa norāda, ka tiesai nav pienākuma ikreiz noteikt vainīgajam

visvieglāko likumā paredzēto sodu, piemērojot visus iespējamos labvēlīgos likuma nosacījumus. Par /pers. A/ personību iegūtās ziņas liecina par viņa

nihilistisko attieksmi pret likumu ievērošanu, ar tendenci turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un norāda uz to, ka apsūdzētajam iepriekš piespriestie

sodi, tai skaitā sabiedriskā darba veidā, nav motivējuši viņu izdarīt atbilstošus secinājumus par prettiesisku darbību nepieļaujamību un nav atturējuši no

jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Ievērojot konstatētos apstākļus, apgabaltiesa uzskata, ka apsūdzētajam piemērojams bargākais no Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

paredzētajiem sodiem, lai apsūdzētais izprastu noziedzīgu nodarījumu nepieļaujamību, vienlaikus arī brīdinot viņu, ka, izdarot jaunus noziedzīgus

nodarījumus, arī sodi kļūs arvien bargāki. Bez tam brīvības atņemšanas soda noteikšana veicinās apsūdzētā iesaisti resocializācijas pasākumu īstenošanā

un sekmēs soda efektivitātes sasniegšanu.

[8.6] Pirmās instances tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu pamatoti atzinusi apsūdzētā

vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, ko apelācijas instances tiesa ņem vērā lemjot par nosakāmā soda mēru. Vienlaikus norādāms, ka vainas atzīšana

pati par sevi neliecina par to, ka apsūdzētajam ir zems likumpārkāpumu recidīva risks nākotnē, bet gan pauž viņa attieksmi pret jau izdarītajām

noziedzīgajām darbībām.

Apgabaltiesas vērtējumā apsūdzētajam nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas sods tā maksimālajā apmērā, ņemot vērā to, ka konstatēts

atbildību pastiprinošais apstāklis – noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Atbildību pastiprinoša apstākļa esība ir pamats bargāka

soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, šādu apstākli nekonstatējot, kas pats par sevi liedz tiesai noteikt panta sankcijā

paredzēto minimālo sodu.

Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem apsūdzētā tiesības uz brīvību un nodarbinātību netiek ierobežotas uz nesamērīgi ilgu laiku, līdz ar to

šādu sodu nevar uzskatīt par netaisnīgu vai bargu.

[9] Apelācijas instances tiesā apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte A. Čirkše. Saskaņā ar paziņojumu par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā, no valsts līdzekļiem A. Čirkšei izmaksājami 96,80 euro.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta pirmo daļu procesuālie izdevumi iepriekš minētajā apmērā

piedzenami no apsūdzētā, jo apelācijas instances tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu apsūdzētā atbrīvošanai no to segšanas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, apelācijas instances tiesa

nosprieda

Kurzemes rajona tiesas 2024.gada 23.aprīļa spriedumu atcelt daļā par /pers. A/ noteikto sodu un par uzlikto pienākumu pieteikties soda izciešanai

Valsts probācijas dienestā.

/pers. A/ pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 96,80 euro (deviņdesmit seši euro un 80 centi) par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību

apelācijas instances tiesā, nosakot termiņu to labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā paredzētajos

gadījumos, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes apgabaltiesā.

Pilns nolēmums pieejams 2024.gada 9.oktobrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S. Reinholde

Tiesnesis D. Aktumanis

Tiesnese A. Āva