Court dismisses defendant's defense regarding uniform reimbursement and orders full debt collection for police officer.

Lietas Nr. C22035713

Lietas arhīva Nr. C-0103-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2014.gada 24.aprīlī

Ludzas rajona tiesa šādā sastāvā - tiesnesis Juris Andersons, ar tiesas sēžu sekretāri Ilgu Juškāni, izskatīja civillietu Rīgas pašvaldības policijas,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, maza apmēra prasībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

(1) 2013.gada 28.oktobrī Rīgas pašvaldības policija (turpmāk – Prasītājs vai RPP) cēla tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētāja) par

parāda piedziņu. Ar tiesneša 2013.gada 29.oktobra lēmumu prasības pieteikums tika pieņemts un ierosināta civillieta.

(1.1.) Prasības pieteikumā norādīts, ka Rīgas pašvaldības policija 2009.gada 1.oktobrī noslēdza ar /pers. A/ darba līgumu Nr.RPPP-09-80-lī,

pieņemot Atbildētāju darbā par kārtībnieku Rīgas pašvaldības policijā ar 2009.gada 5.oktobri. Likuma „Par policiju” 2.1 panta pirmā daļa noteic, ka

pašvaldības policijas darbinieks ir persona, kura ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda šajā likumā noteiktos pienākumus attiecīgās

pašvaldības administratīvajā teritorijā. Atbildētājas darba līguma 2.1punktā ir noteikts, ka darbiniekam jāizpilda kārtībnieka darba pienākumi saskaņā ar

amata aprakstu, Rīgas pašvaldības policijas nolikumu un jāveic likumā „Par policiju” noteiktos policijas darbinieka pienākumus. Likuma „Par policiju”

19.panta piektā daļa noteic, ka pašvaldības policisti savus pienākumus pilda Iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā un likuma

37.panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldības policija tiek finansēta un tas materiāltehniska apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem.

Likuma „Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums” 2.panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona rīkojas ar

saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos

paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Savukārt minētā likuma 3.pants nosaka, ka Publiska persona rīkojas ar finanšu

līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmo daļu, Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis, atvasinātas publiskas personas

orgāns vai iestādes vadītājs izdod iekšējos normatīvos aktus: 1) uz normatīvā akta pamata; 2) pats pēc savas iniciatīvas savas kompetences jautājumos.

Saskaņā ar panta otro daļu šā panta pirmajā daļā neminēta amatpersona izdod iekšējos normatīvos aktus uz normatīvā akta pamata. Saskaņā ar šā panta

ceturto daļu iekšējais normatīvais akts ir saistošs iestādei (tās struktūrvienībai, darbiniekiem) vai amatpersonām, attiecībā uz kurām tas izdots.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka publiskas personas orgāns un amatpersona savas kompetences

ietvaros var izdot iekšējos normatīvos aktus par ārējo normatīvo aktu vai vispārējo tiesību principu piemērošanu (instrukcija).

Saskaņā ar Rīgas domes 01.07.2003. nolikuma Nr.75 „Rīgas pašvaldības policijas nolikums” 4.4.4.apakšpunktu, Pašvaldības policijas priekšnieks

nosaka pašvaldības policijas saimnieciskās darbības virzienus apstiprinātās budžeta tāmes ietvaros, atbilstoši rīkojas ar pašvaldības policijas finanšu

līdzekļiem un nodrošina pašvaldības policijas materiālo vērtību saglabāšanu. Darbiniekiem uzsākot darba tiesiskās attiecības pašvaldības policijā tiek

izsniegts formas tērps. Pašvaldības policija, ņemot vērā ekonomisko situāciju, kā arī, lai ierobežotu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu, ir noteikusi formas tērpa

izsniegšanas un nēsāšanas kārtību - Rīgas pašvaldības policijas 2007.gada 2.augusta noteikumi Nr.1-nts „Rīgas pašvaldības policijas darbinieku formas

tērpa izsniegšanas, komplektācijas un nēsāšanas kārtība” (turpmāk tekstā - Noteikumi), ar kuriem darbinieki tiek iepazīstināti pirms darba tiesisko

attiecību nodibināšanas, un kuru 7.nodaļa paredz, ka, ja darba tiesiskās attiecības ar RPP darbinieku tiek izbeigtas, darbinieks nodod izsniegtā RPP

formas tērpa uzšuves, kokardes, zīmotnes un amata atšķirības zīmes, bet formas tērpu iegūst personīgā lietošanā, atlīdzinot formas tērpa daļu vērtību,

proporcionālu „Pašvaldības policijas darbinieku mantiskās apgādes normās” paredzētajam atlikušajam nēsāšanas laikam, Noteikumu 7.nodaļā noteiktajā

kārtībā un apmērā.

Noteikumu 7.nodaļā ir noteikta izsniegtā formas tērpa atlikušās vērtības aprēķināšanas kārtība, gadījumi, kādos formas tērpa atlikusī vērtība nav

jāatlīdzina un kārtība, kādā Atbildētājai ir jāatmaksā formas tērpa atlikusī vērtība. Papildus Nolikuma 7.5.punktā ir norādīts, ka gadījumos, ja darbinieks

atmaksājamo naudas summu neatmaksā 30 dienu laikā no darba tiesisko attiecību izbeigšanās brīža vai vienošanās par atlikušās formas tērpa vērtības

naudas summas atmaksāšanas noteiktajā termiņā, RPP ir tiesīga vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu.

Starp Prasītāju un Atbildētāju 2009.gada 24.novembrī tika noslēgta vienošanās par formas tērpa izdevumu segšanu, kurā Puses vienojās, ka

Atbildētājai darba pienākumu pildīšanai bez maksas Prasītājs izsniedz formas tērpu, bet izbeidzot darba tiesiskās attiecības, Atbildētājai ir pienākums

kompensēt Prasītājam formas tērpa atlikušo vērtību, kas tiek aprēķināta Noteikumos paredzētajā kārtībā. Formas tērpa atlikušo vērtību aprēķina

proporcionāli laikposmam, kas atlicis atbilstoši katras izsniegtās formas tērpa daļas lietošanas ilgumam, ņemot vērā katras formas tērpa daļas iegādes

vērtību un ,,Rīgas pašvaldības policijas darbinieku mantiskās apgādes normās” noteikto lietošanas ilgumu. Formas tērpa atlikušo vērtību aprēķina pēc

darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar nākamā mēneša pirmo datumu. Atbildētāja piekrita vienošanas nosacījumiem un bija informēta, ka parakstot

vienošanos, apņemas izbeidzot darba tiesiskās attiecības atmaksāt izsniegtā formas tērpa atlikušo vērtību.

Atbildētāja 2011.gada 31.oktobrī iesniedza Prasītājam iesniegumu ar lūgumu atbrīvot Atbildētāju no darba Rīgas pašvaldības policijā pēc pašas

vēlēšanās ar 2011.gada 10.novembri. Ar 2011.gada 3.novembra Prasītāja rīkojumu Nr.1336-rp (turpmāk tekstā - rīkojums) „Par darba tiesisko

attiecību izbeigšanu ar /pers. A/” darba tiesiskās attiecības ar Atbildētāju tika izbeigtas pamatojoties uz darbinieka (Atbildētājas) uzteikumu.

Pamatojoties starp Prasītāju un Atbildētāju 2009.gada 24.novembrī noslēgtās vienošanās 3.punktu, Prasītājs 2011.gada 2.novembrī sagatavoja

izziņu Nr.28/FT „Par izsniegtā formas tērpa atmaksājamo atlikušo vērtību”, kurā Atbildētājai izsniegtā formas tērpa atmaksājamā atlikusī vērtība uz

2011.gada 1.decembri bija aprēķināta LVL 266,17 apmērā. Saskaņā ar rīkojuma 2.1.punktu 2011.gada 9.novembrī starp Atbildētāju un Prasītāju tika

noslēgta vienošanās Nr. RPP-11-278-lī (turpmāk tekstā - Vienošanās) par formas tērpa atlikušās vērtības segšanu, ar kuru Atbildētāja apņēmās formas

tērpa atlikušo vērtību LVL 266,17 segt līdz 2012.gada 10.novembrim.

Vienošanās noteiktajā termiņā formas tērpa atlikušo vērtību Atbildētāja nav segusi. Ņemot vērā to, ka līdz šim brīdim Atbildētāja nav izpildījusi

savas saistības - nav segusi formas tērpa atlikušo vērtību, Prasītājs lūdz tiesu uzlikt par pienākumu Atbildētājai segt formas tērpa atlikušo vērtību - LVL

266,17 apmērā. Prasītājs uzskata, ka Atbildētāja ar 2009.gada 24.novembrī noslēgto vienošanos uzņēmās darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā

segt formas tērpa izdevumus, un saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Pamatojoties Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1811., 1828., 2186.pantu, Civilprocesa likuma 24., 27., 41., 44.panta, 127.panta pirmās daļu,

128., 250.18, 250.19, 250.20 pantu, Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētājas parādu LVL 266,17 apmērā; piedzīt tiesāšanās izdevumus LVL 53,30 apmērā.

(1.2.) 2013.gada 29.oktobrī Atbildētājai tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts ar priekšlikumu 30 dienu laikā iesniegt tiesai rakstisku

paskaidrojumu atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 11. oktobra noteikumiem Nr.783.

(1.3.) No Atbildētājas 2013.gada 9.decembrī tika saņemts paskaidrojums, kurā viņa norāda, ka Prasītāja prasību neatzīst pilnīgi. Atbildētāja

uzskata, ka saskaņā ar Civillikuma 1653.pantu, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka.

Šāds atgādinājums saņemts netika. Tādēļ nav pamata uzskatīt, ka nokavējums iestājies ne vien minēta iemesla dēļ, bet arī turpmāk norādīto argumentu

dēļ. Pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās /pers. A/ (uz to brīdi /pers. A/) formas tērpu ir nodevusi Rīgas pašvaldības policijas Operatīvās vadības un

drošības uzraudzības pārvaldes (turpmāk tekstā - OVDUP) priekšnieka vietniekam Jānim Ozoliņam, galveno inspektoru Zintas Bērziņas un Gunta Buka

klātbūtnē. Starp Jāni Ozoliņu un /pers. A/ tika panākta mutvārdu vienošanās, ka no RPP puses tiks meklēts cits darbinieks, kuram /pers. A/ nodotais

formas tērps varētu derēt, savukārt /pers. A/ formas tērpa atlikusī vērtība nebūs jāsedz.

Atbildētāja atsaucas uz Civillikuma 1428.pantu, kas nosaka, ka gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot. Noteikti gribu var izteikt vai nu ar

vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme. Tādējādi, Prasītājs nepārprotami izteicis savu gribu, atstājot formas tērpu pie sevis ar

mērķi to nodot tālāk citam darbiniekam. Prasītājs prasības pieteikumā ir norādījis, ka saskaņā ar Rīgas pašvaldības policijas 2007.gada 2.augusta

noteikumu Nr.1-nts „Rīgas pašvaldības policijas darbinieku formas tērpa izsniegšanas, komplektācijas un nēsāšanas kārtība” 7.nodaļas nosacījumiem,

pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, darbinieks atlīdzina formas tērpa atlikušo vērtību, bet formas tērpu iegūst personīgā lietošanā, no kā secināms,

ka darbiniekam pienākums par izsniegtā formas tērpa atlikušas vērtības segšanu guļas vienīgi tad, ja pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās formas tērps

paliek darbinieka personīgā lietošanā, un izejot no tā, pēc formas tērpa atlikušās vērtības segšanas darbinieks to iegūst arī savā īpašumā. Tādējādi,

konstatējams, ka minētie noteikumi satur priekšnosacījumu saistību tiesību nodibināšanai pēc darba tiesisko attiecību beigām.

Parakstot 2009.gada 24.novembra Vienošanos par formas tērpa izdevumu segšanu Atbildētāja tika informēta par to, ka šāda vienošanās

noslēgšana ir obligāts priekšnosacījums, lai uzsāktu darba tiesiskās attiecības ar RPP, kā arī par to, ka pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās formas

tērps paliks darbiniekam, kuram savukārt būs jāsedz formas tērpa atlikusī vērtība, kas pēc būtības atbilst Noteikumos 7.nodaļā noteiktajai kārtībai.

Izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, Atbildētāja formas tērpu nodeva iepriekš minētās vienošanās ietvaros un viņai nav zināms, vai to

kāds ir valkājis vai lietojis.

Saskaņā ar Civillikuma 1401.pantu vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka saistību tiesības pēc būtības starp Prasītāju un Atbildētāju nemaz netika nodibinātas pēc darba tiesisko attiecību

beigām. Tādējādi, Prasītājam nav objektīvu tiesību pieprasīt to izpildi, jo formas tērps ir pārgājis Prasītāja lietošanā. Līdz ar to, saistību tiesību iestāšanās

priekšnosacījums nemaz nestājās spēkā. Atbildētāja uzskata, ka Prasītāja pieteikumā norādītais, ka formas tērps joprojām atrodas pie Atbildētājas, ir

tiesas maldināšana, jo līdz šim brīdim formas tērps atrodas RPP OVDUP lietošanā, ko pierāda arī šim paskaidrojumam pievienotais audio ieraksts un

fotogrāfijas. Saskaņā ar Civillikuma 1488.panta 3.punktu, kad prasības tiesību uz darījuma pamata vispār un par tā izpildīšanu sevišķi likums dara

atkarīgu no tā rakstiskās formas, tad, ja rakstisks akts nav sastādīts, jāievēro sekojošais: kamēr neviena puse nav vēl neko izpildījusi, prasības tiesība nav

pielaižama, pats darījums nav spēkā un katrs tā dalībnieks var no tā vienpusēji atkāpties. Ņemot vērā to, ka formas tērpu Prasītājs labprātīgi ir atstājis

savā lietošanā, secināms, ka arī Atbildētājai nebija pienākums veikt tā vērtības atlīdzināšanu.

Prasītājs pieteikumā ir atsaucies uz likuma „Par policiju” 37.panta pirmās daļas tiesisko regulējumu, kur noteikts, ka pašvaldības policija tiek

finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem, tajā pat laikā lūdz piedzīt no Atbildētājas tam par labu formas

tērpa izdevumus - samaksu par formas tērpu, kas joprojām atrodas pie paša Prasītāja. Tādējādi, Prasītājs lūdz piedzīt samaksu par lietu, kas ir tā paša

lietošanā un arī īpašumā.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, un to, ka darbiniekam izsniegtais formas tērps pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ir nodots RPP OVDUP

lietošanā, par ko Prasītājs, pie tam, ir maldinājis tiesu, lūdz tiesu atzīt iebildumus pret prasību par pamatotiem un pilnībā noraidīt Prasītāja prasības

pieteikumu.

(1.4.) Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis nepiedalījās, 2014.gada 20.martā tiesā iesniegtajā iesniegumā lūdza lietu izskatīt bez Prasītāja pārstāvja

piedalīšanās, uzturot prasību pilnā apmērā.

Papildus Prasītājs 2014.gada 20.martā tiesai iesniedza iebildumus pret Atbildētājas paskaidrojumiem, kuros norādīts, ka uztur prasību uz prasības

pieteikumā norādīto motīvu un apstākļu pamata un lūdz lietu izskatīt bez viņa pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē (lietas lapas 57 – 58).

Sakarā ar Atbildētājas paskaidrojumos minētajiem argumentiem, Prasītājs papildus paskaidro sekojošo. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta

3.punktu, kas nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu

ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. RPP šajā gadījumā nebija pienākums sūtīt Atbildētājai atgādinājumu, tā kā bija iestājies ar vienošanos

pielīgtais termiņš, kura laikā Atbildētājai bija pienākums segt formas tērpa atlikušo vērtību.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, nokavējums ar visām tā sekām iestājās pats no sevis brīdī, kad Atbildētāja palaida garām šo pielīgto

termiņu un atsevišķs atgādinājums no RPP nebija jādabū. Savukārt Atbildētājas norādītais Civillikuma 1653.pants regulē citus gadījumos, kad saistības

izpildes termiņš nav noteikts ar līgumu vai neizriet no paražas un tādā gadījumā, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no

kreditora vai tā vietnieka. Sakarā ar Atbildētājas norādi paskaidrojumos, ka formas tērps atrodas RPP, informējam, ka formas tērps netiek lietots, ir

brīvi pieejams Atbildētājai, ko apliecina arī Atbildētājas iegūtās fotogrāfijas un audio ieraksts, kurā RPP Operatīvās vadības un drošības uzraudzības

pārvaldes priekšnieka vietnieks J.Ozoliņš minēja, ka nav nekādu šķēršļu jebkurā brīdī paņemt formas tērpu. RPP informē, ka RPP nav aizturējusi vai

atteikusies atdot formas tērpu Atbildētājai, bet gan formas tērps RPP atrodas tādēļ, ka Atbildētāja to atstāja RPP telpās, lai RPP darbinieki varētu atrast

darbinieku, kam šo formas tērpu nodot, lai Atbildētājai nebūtu jāatmaksā minētā formas tērpa atlikusī vērtība.

Saistībā ar paskaidrojumos minēto par to, ka pastāvēja mutiska vienošanās, ka formas tērps tiks nodots trešajai personai, Prasītājs norāda, ka

saskaņā ar RPP 2011.gada 22.jūnija noteikumiem Nr.6-nts “Rīgas pašvaldības policijas darbinieku formas tērpa izsniegšanas, komplektācijas un

nēsāšanas kārtība” 7.2.5. apakšpunktu, RPP, lai samazinātu bijušajam darbiniekam atmaksājamās summas apmēru, pieļauj speciālā visas sezonas un

siltinātā kostīma nodošanu citam RPP darbiniekam, taču šādos gadījumos nepieciešama darbinieka iniciatīva, iesniegums, kam seko trīspusēja vienošanās

un pieņemšanas nodošanas akta parakstīšana. RPP šādos gadījumos cenšas palīdzēt promesošajiem darbiniekam, noskaidrojot, vai citās RPP pārvaldēs

vai starp stažieriem nav kāda persona, kura atbilstu bijušā darbinieka auguma parametriem un, kurai vēl nav uzšūts jauns formas tērps. Šāda palīdzība ir

RPP darbinieku labas gribas palīdzības žests, jo šīs darbības būtu jāveic pašam bijušajam darbiniekam, sazinoties ar Saimniecības nodaļas saimniecības

pārziņiem un Personāla nodaļu. Taču šāda palīdzība neatbrīvo bijušo darbinieku no saistībām segt formas tērpa atlikušo vērtību. Vēršam tiesas uzmanību,

ka Atbildētāja, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar RPP, atstāja formas tērpu RPP OVDUP priekšnieka vietniekam un vienojās, ka RPP no savas

puses meklēs citu darbinieku, kuram Atbildētājas formas tērps varētu derēt, taču neviens RPP darbinieks nav solījis vai garantējis, ka tiks sameklēts

darbinieks, kuram derēs Atbildētājas formas tērps.

Papildus Prasītājs vērš uzmanību, ka līdz šim brīdim Atbildētāja nav interesējusies par turpmāku formas tērpa jautājuma virzību un nav segusi

formas tērpa atlikušo vērtību. Turklāt, RPP pirms prasības sniegšanas tiesā mēģināja ar Atbildētāju sazināties telefoniski un noskaidrot šo jautājumu, taču

tika konstatēts, ka Atbildētāja ir nomainījusi tālruņa numuru. Civillikuma 2186.pants, kas nosaka, ka darbam vajadzīgie izdevumi krīt uz darba devēju, ja

vien nav norunāts vai vietējās parašas nenosaka citādi.

Uzsākot darbu, RPP un Atbildētāja vienojās par to, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, Atbildētājai būs pienākums atmaksāt formas tērpa

atlikušo vērtību Noteikumos noteiktajā kārtībā. Atbildētāja piekrita šiem nosacījumiem, 2009.gada 24.novembrī parakstot vienošanos par formas tērpa

izdevumu segšanu. Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Starp RPP un

Atbildētāju 2011.gada 9.novembrī tika noslēgta vienošanās Nr. RPP-11-278-lī par formas tērpa izdevumu segšanu, ar kuru Atbildētāja apņēmās segt

formas tērpa atlikušo vērtību līdz 2012.gada 10.novembrim un šī vienošanās netika nedz grozīta, nedz atcelta. Atbildētāja nav izpildījusi ar 2009.gada

24.novembrī noslēgto vienošanos un 2011.gada 9.novembrī noslēgto vienošanos Nr. RPP-11-278-lī uzņemtās saistības un ir parādā RPP 378,73 euro.

Ņemot vērā augstāk minēto, RPP lūdz apmierināt prasību un piedzīt no Atbildētājas 378,73 euro un tiesāšanās izdevumus 75,84 euro.

Atbildētājas formas tērps atrodas RPP, netiek lietots, ir brīvi pieejams Atbildētājai, ko apliecina arī Atbildētājas iegūtās fotogrāfijas un audio

ieraksts, kurā RPP Operatīvās un drošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka vietnieks J.Ozoliņš minēja, ka nav nekādu šķēršļu jebkurā brīdī paņemt

formas tērpu. Prasītājs arī norāda, ka formas tērps RPP atrodas tādēļ, Atbildētāja to atstāja RPP telpās, lai RPP darbinieki varētu atrast darbinieku, kam

šo tērpu nodot, lai Atbildētājai nebūtu jāatmaksā minētā tērpa atlikusī vērtība.

(1.4.) Atbildētājas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina pilnīgi uz to motīvu pamata, kas norādīti Atbildētājas rakstiskajā tiesai

iesniegtajā paskaidrojumā un nepiekrita arī Prasītāja papildus iesniegumā norādītajiem motīviem.

Motīvu daļa

(2) Tiesa tiesas sēdē noklausoties Atbildētājas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumu, pārbaudījusi civillietas materiālus atzīst, ka Prasītāja prasība ir

pamatota un pilnīgi apmierināma.

Tiesa ir noskaidrojusi, ka Prasītājs 2009.gada 1.oktobrī noslēdza ar Atbildētāju darba līgumu Nr. RPPP-09-80-lī, pieņemot Atbildētāju darbā par

kārtībnieku Rīgas pašvaldības policijā ar 2009.gada 5.oktobri (lietas lapas 12 -14). Saskaņā ar Rīgas pašvaldības policijas 2007.gada 2.augusta

noteikumiem „Rīgas pašvaldības policijas darbinieku formas tērpa izsniegšanas, komplektācijas un nēsāšanas kārtība” noteikumiem 2009.gada

24.novembrī tika izsniegts formas tērps un noslēgta vienošanās par formas tērpa izdevumu segšanu (lietas lapa 25). Minētie noteikumi paredz, ka

izbeidzot darba tiesiskās attiecības, Atbildētājai ir pienākums kompensēt Prasītājam formas tērpa atlikušo vērtību, kas tiek aprēķināta Noteikumos

paredzētajā kārtībā. Formas tērpa atlikušo vērtību aprēķina proporcionāli laikposmam, kas atlicis atbilstoši katras izsniegtās formas tērpa daļas lietošanas

ilgumam, ņemot vērā katras formas tērpa daļas iegādes vērtību un „Rīgas pašvaldības policijas darbinieku mantiskās apgādes normās” noteikto lietošanas

ilgumu. Formas tērpa atlikušo vērtību aprēķina pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar nākamā mēneša pirmo datumu. Atbildētāja piekrita vienošanas

nosacījumiem un bija informēta, ka parakstot vienošanos, apņemas izbeidzot darba tiesiskās attiecības atmaksāt izsniegtā formas tērpa atlikušo vērtību.

(2.1.) Atbildētāja 2011.gada 31.oktobrī iesniedza Prasītājam iesniegumu ar lūgumu atbrīvot Atbildētāju no darba Rīgas pašvaldības policijā pēc

pašas vēlēšanās ar 2011.gada 10.novembri. Ar 2011.gada 3.novembra Prasītāja rīkojumu Nr.l336-rp „Par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar /pers.

A/” darba tiesiskās attiecības ar Atbildētāju tika izbeigtas pamatojoties uz Atbildētājas uzteikumu. Pamatojoties starp Prasītāju un Atbildētāju 2009.gada

24.novembrī noslēgtās vienošanās 3.punktu, Prasītājs 2011.gada 2.novembrī sagatavoja izziņu Nr.28/FT „Par izsniegtā formas tērpa atmaksājamo

atlikušo vērtību”, kurā Atbildētājai izsniegtā formas tērpa atmaksājamā atlikusī vērtība uz 2011.gada 1.decembri bija aprēķināta LVL 266,17 apmērā.

Saskaņā ar rīkojuma 2.1.punktu 2011.gada 9.novembrī starp Atbildētāju un Prasītāju tika noslēgta vienošanās Nr. RPP-11-278-lī par formas tērpa

atlikušās vērtības segšanu, ar kuru Atbildētāja apņēmās formas tērpa atlikušo vērtību LVL 266,17 segt līdz 2012.gada 10.novembrim (lietas lapas 11 –

16).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Tiesa secina, ka Atbildētājai bija pienākums atlīdzināt Prasītāja prasības pieteikumā minēto summu par formas tērpa atlikušo vērtību.

(2.2.) Tiesa uzskata par nepamatotiem Atbildētājas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē, kā arī Atbildētājas rakstiskajā paskaidrojumā izteiktos

motīvus, ka saskaņā ar Civillikuma 1653.pantu, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka, ka

šāds atgādinājums saņemts netika.

Konkrētajā gadījumā nav pamata uzskatīt, ka ir iestājies nokavējums, neskatoties uz to, ka Atbildētāja pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās

atbildētāja formas tērpu ir nodevusi Rīgas pašvaldības policijas Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka vietniekam Jānim

Ozoliņam un, ka starp Jāni Ozoliņu un /pers. A/ tika panākta mutvārdu vienošanās, ka no RPP puses tiks meklēts cits darbinieks, kuram /pers. A/

nodotais formas tērps varētu derēt.

Parakstot 2009.gada 24.novembra Vienošanos par formas tērpa izdevumu segšanuAtbildētāja tika informēta par to, ka šāda vienošanās

noslēgšana ir obligāts priekšnosacījums, lai uzsāktu darba tiesiskās attiecības ar RPP, kā arī par to, ka pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās formas

tērps paliks darbiniekam, kuram savukārt būs jāsedz formas tērpa atlikusī vērtība, kas pēc būtības atbilst Noteikumos 7.nodaļā noteiktajai kārtībai,

izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darba devēju.

Tiesa neņem vērā Atbildētājas paskaidrojumā tiesai minēto, ka RPP Operatīvās un drošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka vietnieks J.Ozoliņš

ir formas tērpu no Atbildētājas pieņēmis un panākta mutiska vienošanās, ka no RPP puses tiks meklēts cits darbinieks, kam tērps varētu derēt un tad

/pers. A/ formas atlikusī vērtība nebūs jāsedz, jo tiesai nav iesniegtas fotogrāfijas un audio ieraksts, kas minēto faktu apstiprinātu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Minētā panta otrā daļa nosaka to, ka pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams

iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

Tiesa pievienojas arī Prasītāja papildus paskaidrojumā izteiktajiem motīviem, ka saskaņā ar RPP 2011.gada 22.jūnija noteikumiem Nr.6-nts “Rīgas

pašvaldības policijas darbinieku formas tērpa izsniegšanas, komplektācijas un nēsāšanas kārtība” 7.2.5. apakšpunktu RPP, lai samazinātu bijušajam

darbiniekam atmaksājamās summas apmēru, pieļauj speciālā visas sezonas un siltinātā kostīma nodošanu citam RPP darbiniekam, taču šādos gadījumos

nepieciešama darbinieka iniciatīva, iesniegums, kam seko trīspusēja vienošanās un pieņemšanas nodošanas akta parakstīšana. RPP šādos gadījumos

cenšas palīdzēt promesošajiem darbiniekam, noskaidrojot, vai citās RPP pārvaldēs vai starp stažieriem nav kāda persona, kura atbilstu bijušā darbinieka

auguma parametriem un, kurai vēl nav uzšūts jauns formas tērps. Šāda palīdzība ir RPP darbinieku labas gribas palīdzības žests, jo šīs darbības būtu

jāveic pašam bijušajam darbiniekam, sazinoties ar Saimniecības nodaļas saimniecības pārziņiem un Personāla nodaļu. Taču šāda palīdzība neatbrīvo

bijušo darbinieku no saistībām segt formas tērpa atlikušo vērtību. Atbildētāja, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar RPP, atstāja formas tērpu RPP

OVDUP priekšnieka vietniekam un vienojās, ka RPP no savas puses meklēs citu darbinieku, kuram Atbildētājas formas tērps varētu derēt, taču neviens

RPP darbinieks nav solījis vai garantējis, ka tiks sameklēts darbinieks, kuram derēs Atbildētājas formas tērps.

Atbildētāja nav interesējusies par turpmāku formas tērpa jautājuma virzību un nav segusi formas tērpa atlikušo vērtību. Turklāt, RPP pirms prasības

sniegšanas tiesā mēģināja ar Atbildētāju sazināties telefoniski un noskaidrot šo jautājumu, taču tika konstatēts, ka Atbildētāja ir nomainījusi tālruņa

numuru.

(3) Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ceļot prasību tiesā Prasītājs nomaksājis valsts nodevu LVL 50, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz

1500 latiem – 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem.

Tiesa ir konstatējusi, ka lietā nav samaksāti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,01 euro apmērā, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta

pirmo daļu un 39.panta pirmās daļas 5.punktu piedzenami no Atbildētājas valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Atbilstoši Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eiro zonā ar

2014.gada 1.janvāri un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.panta otrās daļas un 7.panta pirmās daļas noteikumiem no Atbildētāja piedzenamās summas

konvertējamas euro. Euro ieviešanas kārtības likuma 4.pantā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto

(neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas

principus. Atbilstoši minētajam Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu

eirozonā neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR=0,702804.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 24., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 193., 204.1, 250.18, 250.26, 250.27.pantu, tiesa

nosprieda

pilnīgi apmierināt Rīgas pašvaldības policijas, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, maza apmēra prasības pieteikumu pret /pers. A/, personas

kods /personas kods/, par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, Rīgas pašvaldības policijas, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā parādu Ls 266,17,

jeb 378,73 euro (trīs simti septiņdesmit astoņi euro un 73 centi), valsts nodevu Ls 50,00, jeb 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi), ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, jeb 4,70 euro (četri euro un 70 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,01 euro (seši euro un 1 cents)

apmērā.

Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgai izpildei termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu apelācijas kārtībā 20 dienu laikā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Ludzas

rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 8.maijā.

Tiesnesis J.Andersons