Court convicts defendant of administrative violation and imposes administrative detention for three days.

Lietas Nr. 115004016/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2016. gada 29. februārī

Jelgavas tiesas tiesnese L. Fogele

ar sēdes sekretāri K. Rabšu, tulci A. Poli,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajam /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvesvieta /adrese A/, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 177. panta.

Aprakstošā daļa

Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

inspektores (turpmāk – inspektore) K. Matvejevas 2016. gada 2. februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC128711 un citi administratīvā

pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2015. gada 18. decembrī plkst. 23.16 /pers. A/, kuram ar Jelgavas tiesas 2009. gada 7. decembra spriedumu un

Jelgavas tiesas 2010. gada 17. jūnija spriedumu piemērots papildsods – policijas kontrole, bez policijas atļaujas neatradās savā dzīvesvietā – /adrese A/, ar ko

pārkāpa policijas kontroles noteikumus, kuri norādīti 2015. gada 14. oktobra lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu 1.1. punktā. Ir

pārkāpts Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punkta 1. apakšpunkta a) apakšapakšpunkts, 2. un 4. apakšpunkts, Ministru kabineta

30.06.2008. noteikumu Nr. 479 „Papildsoda – policijas kontroles īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 479) III nodaļas 25. punkts.

/pers. A/ darbības kvalificētas kā Latvijas APK 177. pantā paredzēts administratīvi sodāms pārkāpums.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka /pers. A/ iepazīstināts ar tā saturu, ar parakstu apliecināja, ka protokola eksemplāru ir saņēmis.

Piezīmes un iebildumus par tā saturu necēla (3. lietas lapa).

Pamatojoties uz Latvijas APK 289. 2 pantu, VP Zemgales RP Jelgavas iecirknim tika paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Iestādes pārstāvis uz

tiesas sēdi neieradās, nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Tiesnese nekonstatē šķēršļus lietas izskatīšanai bez iestādes pārstāvja klātbūtnes.

Tiesas sēdē /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolam piekrita, savu vainu atzina. Paskaidrojumus nevēlējās sniegt. Lūgumus neizteica.

Motīvu daļa

Uzklausījusi /pers. A/, Pārbaudījusi un izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesnese secina, ka /pers. A/

izdarīja Latvijas APK 177. pantā paredzēto administratīvi sodāmu pārkāpumu. Minētais secināts, pamatojoties uz sekojošo.

Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punktu papildsodu — policijas kontrole — turpina izciest personas, kurām tas piespriests, un

tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi:

1) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:

a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, [..]

2) lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā; [..]

4) policijas kontroles īstenošanai piemēro MK noteikumus Nr. 479.

MK noteikumu Nr. 479 18. punkts noteic, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums - aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,

ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles

ierobežojumu noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās

personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

Minēto noteikumu 25. punkts noteic, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā

kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē

kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

Atbilstoši Latvijas APK 177. pantam, par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek naudas

sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Tiesnese lietā konstatēja sekojošus faktus.

Ar Jelgavas tiesas 2009. gada 7. septembra spriedumu (4.-14. lietas lapa) /pers.A/ atzīts par nevainīgu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma (turpmāk

– KL) 125. panta trešās daļas un attaisnots.

Ar Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010. gada 17. jūnija spiedumu (15.-21. lietas lapa) /pers. A/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc

KL 125. panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem un policijas kontroli uz 2 gadiem.

Ar inspektores J. Markus 2015. gada 14. oktobra lēmumu Par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (22. lietas lapa) 1. punkta 1.1.

apakšpunktu /pers. A/ noteikts aizliegums atstāt dzīves vietu (/adrese A/) no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00. Ar lēmumu /pers. A/ iepazīstināts 2015. gada 14.

oktobrī un viņam izskaidrota lēmuma būtība un sekas par šo nosacījumu neizpildi, ko /pers. A/ apliecinājis ar parakstu.

No inspektores K. Matvejevas 2015. gada 18. decembra ziņojuma (23. lietas lapa) zināms, ka 2015. gada 18. decembrī plkst. 23.16 pārbaudīta /pers.

A/ dzīvesvieta /adrese A/. Konstatēts, ka /pers. A/ neatrodas dzīvoklī, noskaidrots, ka /pers. A/ paēdis vakariņas un aizgājis.

2015. gada 19. decembrī pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu pret /pers. A/ pēc Latvijas APK 177. panta. No

lēmuma zināms, ka /pers. A/ noteikta policijas kontrole no 2015. gada 23. marta līdz 2017. gada 22. martam (24. lietas lapa).

Rakstveida paskaidrojumā (8. lietas lapa) /pers. A/ paskaidroja, ka 2015. gada 18. decembrī plkst. 23.16 policijas pārbaudes laikā viņš neatradās savā

dzīvesvietā, jo paziņām palīdzēja veikt remontdarbus, tāpēc aizkavējās un laikus nebija mājās. Policijai neziņoja, ka aizkavēsies, jo neiedomājās. Norāda, ka

šādi gadījuma darbi ir viņa vienīgais iztikas avots. Apzinās, ka ir pārkāpis policijas kontroles noteikumus.

Tiesnese, vērtējot /pers. A/ paskaidrojumā norādītos apstākļus, secina, ka norādītās ziņas nav atzīstamas par attaisnojošiem iemesliem, kuru dēļ /pers.

A/ 2015. gada 18. decembrī plkst. 23.16, t.i., laikā, kad viņam ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu noteikts liegums pamest

dzīvesvietu, neatradās savā dzīvesvietā. Lietā nav iegūtas ziņas, ka /pers. A/ radās no viņa neatkarīgi nepārvarami šķēršļi, kas liedza viņam ievērot policijas

kontroles noteikumus.

Tiesas sēdē /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētajām ziņām piekrita, savu vainu atzina.

Līdz ar to ar lietas materiāliem kopumā pierādīts, ka /pers. A/ tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus un izvairījās no papildsoda izciešanas, jo lietā

nav iegūtas ziņas par objektīvajiem iemesliem, kādēļ /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā datumā un laikā neatradās savā dzīvesvietā.

/pers. A/ pārkāpa MK noteikumu Nr. 479 18. punkta noteikumus un ir pierādīta viņa vaina Latvijas APK 177. panta pārkāpuma izdarīšanā, jo viņš tīši

pārkāpa policijas kontroles noteikumus.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

pārkāpējs saucams pie administratīvās atbildības, piemērojot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 177. panta sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas

pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

/pers. A/ agrāk tiesāts par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir trīs reizes administratīvi sodīts, t.sk. gada laikā divas reizes - par līdzīga

pārkāpuma izdarīšanu pēc Latvijas APK 177. panta, ko tiesnese vērtē kā atbildību pastiprinošos apstākļus. /pers. A/ vienu no piemērotajiem naudas sodiem

nav izpildījis. /pers. A/ algotu darbu nestrādā, taču norādīja, ka veic gadījuma darbus un ienākumi mēnesī ir 200 EUR, apgādībā viens bērns, bet norādīja, ka

nevienu bērnu neapgādā. Atbildību mīkstinošos apstākļus tiesnese nekonstatē.

/pers. A/ soda mērķa sasniegšanai piemērojams administratīvais arests, Latvijas APK 177. panta sankcijā paredzētajā apmērā, kas samērīgs ar

pārkāpumu un atbilst audzinošam raksturam, jo agrāk piemērotie naudas sodi par šāda veida pārkāpumu izdarīšanu nav nesuši audzinošo raksturu un viņš

turpina izdarīt pārkāpumus.

Atbilstoši Latvijas APK 317. pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un

lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums.

Tiesnese nekonstatē apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 31. pantu, kas liegtu administratīvā aresta piemērošanu. Lūgumi par soda izpildes atlikšanu

nav saņemti.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un ievērojot Latvijas APK 22., 31. – 34., 177., 213. pantu, 289.16 un 317. pantu, tiesnese

no s prie da:

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas APK 177. pantā paredzēta administratīvi sodāma pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar

administratīvo arestu uz 3 (trīs) diennaktīm.

Nodot sprieduma norakstu pēc sprieduma stāšanās spēkā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim sprieduma izpildei daļā par

piemēroto administratīvo arestu.

Informēt par spriedumu Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālo struktūrvienību.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas

tiesā.

Tiesnese L. Fogele