Court dismisses appeal against traffic fine for crossing solid line due to lack of overtaking sign.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga dismissed the plaintiff's appeal against a traffic fine imposed by the State Police. The court found that the plaintiff crossed a solid horizontal road marking, violating the Road Traffic Rules, and noted the absence of an overtaking sign for vehicles traveling under 30 km/h at the scene. Consequently, the court upheld the police officer's findings and the original administrative penalty as legally justified.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.31 panta 1. daļa; CSN 314.1. punkts: crossing a solid road marking constitutes a traffic violation unless a specific overtaking sign permits it, and the absence of such a sign prohibits the maneuver regardless of vehicle speed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.142116010 (1-0472-12/3)
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā, 2012.gada 28.septembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese D.Suipe,
piedaloties J.O. un iestādes - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvim M.B.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.O. (personas kods /personas kods/) sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 8.novembra lēmuma Nr.5913 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors 2010.gada 11.septembrī noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.PD179773 (turpmāk – protokols), kurā konstatēja, ka 2010.gada 11.septembrī plkst.11:07, J.O., vadot transportlīdzekli Mercedes Benz S500 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa
1.lappuse no 4 autoceļu (A10), Rīga – Ventspils 20 km, no Jūrmalas puses Varkaļu kanāla virzienā un, veicot apdzīšanas manevru, šķērsoja ceļa horizontālo apzīmējumu Nr.920 (nepārtraukta līnija). Tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 314.1.punktu, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.31 panta pirmajā daļā, un J.O. tika piemērots naudas sods 40 latu apmērā.
[2] Nepiekrītot protokolam, J.O. to apstrīdēja. Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 8.novembra lēmumu Nr.5913 (turpmāk - Lēmums) protokols atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts turpmāk minētais.
Ar protokolu J.O. iepazinās un parakstīja to. Protokola paskaidrojumu sadaļā ierakstīja, ka apdzīšanas manevru veica, jo priekšā braucošais transportlīdzeklis brauca lēni, aptuveni 30 km/h. Bremzēja, ieraugot ceļu policiju.
Saskaņā ar lietā esošo policijas darbinieka ziņojumu J.O. veica apdzīšanas manevru, bet administratīvā pārkāpuma vietā nav 319.ceļa zīmes, kas ļauj apdzīt transportlīdzekli, kas brauc ar ātrumu, mazāku par 30 km/h. Konkrētajā vietā apdzīšanas manevri ir aizliegti, par ko informē 920.ceļa horizontālais apzīmējums.
Iestādes ieskatā, nav pamata apšaubīt policijas darbinieka dienesta ziņojumā sniegto lietas apstākļu izklāstu un nav iespējams saskatīt saprātīgu pamatojumu un izskaidrojumu tam, kāpēc lai policijas darbinieki apturētu tieši sūdzības iesniedzēja vadīto transportlīdzekli, ja viņš nepārkāpa CSN prasības, un tādējādi sniegtu nepatiesas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem.
Saskaņā ar CSN 314.1.punktu 920.ceļa horizontālais apzīmējums ir nepārtraukta līnija, kas sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmu, apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt. CSN 317.punkts noteic, ka 920.ceļa horizontālā apzīmējuma līnijas šķērsot aizliegts.
Objektīvi, pēc tiesiskās apziņas, iekšējās pārliecības un dzīvē gūtajiem novērojumiem, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, konstatēts un pierādīts, ka J.O. ir izdarījis CSN 314.1.punkta prasību pārkāpumu, protokols ir noformēts likumīgi un sods piemērots pamatoti. Lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga iemesla, lai J.O. atceltu piemēroto sodu.
[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, J.O. vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot atcelt piemēroto naudas sodu. Sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. Iestāde nav ņēmusi vērā svarīgu apstākli - priekšā braucošās automašīnas bremzēšana. Tāpēc šajā gadījumā būtiskākais bija izvairīties no sadursmes ar priekšā braucošo automašīnu. Aiz J.O. vadītā transportlīdzekļa brauca vieglā automašīna, kas policijas ziņojumā nav minēts. Ja J.O. būtu ievērojis likuma prasību un nešķērsojis nepārtraukto līniju, bet
2.lappuse no 4 strauji bremzējis, sūdzības iesniedzējs šaubās, vai aizmugurē braucošā automašīna arī spētu nobremzēt, jo iemesla bremzēšanai konkrētajā ceļa posmā tobrīd nebija. Krustojumā beidzas braukšanas ātruma ierobežojums 70 km/h un automašīnas palielina braukšanas ātrumu līdz
90 km/h, tāpēc jebkura bremzēšana var radīt avārijas situāciju. Priekšā braucošā automašīna, pamanījusi policijas darbiniekus, nezināma iemesla dēļ strauji piebremzēja. Rīts bija skaidrs, ceļa posms priekšā bija taisns un labi pārredzams, automašīnas pretī nebrauca. J.O. uzskata, ka ar savu manevru, šķērsojot nepārtraukto līniju, neradīja nekādu bīstamu situāciju uz ceļa. J.O. nepiekrīt jaunākā inspektora ziņojumā norādītajam, ka J.O. apdzina pelēkas krāsas automašīnu „Opel Omega”, jo J.O. atceras, ka priekšā braucošā automašīna izskatījās pēc krēmkrāsas ļoti netīra „Volkswagen Passat”. Aizdomas apstiprināja sūdzības iesniedzēja sieva, kas tobrīd atradās blakus.
[4] Iestāde 2011.gada 10.janvārī tiesā saņemtajos paskaidrojumos norāda, ka sūdzību neatzīst pilnā apjomā, norādot, ka pārsūdzētais lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Sīkāks lietas izklāsts un pretargumenti ir minēti pārsūdzētajā lēmumā. [5] Tiesas sēdē pie administratīvās atbildības sauktā persona sūdzību uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Iestādes pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka sūdzības iesniedzēja pie administratīvās atbildības saukta pamatoti, jo ir pierādīts sūdzības iesniedzējas izdarīts administratīvais pārkāpums.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, uzklausot procesa dalībniekus un pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība nav pamatota. [7] Saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērtāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Izvērtējot Lēmumu, tiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tādējādi tiesa pievienojas Lēmumā norādītajai motivācijai. Papildus tiesa norāda turpmāk minēto. [8] 149.31 panta pirmā daļa noteic par administratīvo pārkāpumu 920.ceļa apzīmējuma šķērsošanu. Saskaņā ar administratīvā pārkāpuma protokolā sniegto J.O. paskaidrojumu viņš pārkāpa 920.ceļa horizontālo apzīmējumu, jo bija spiests veikt apdzīšanas manevru transportlīdzeklim, kas brauca ar 30 km/h. J.O. paskaidrojumā minēto apliecina arī policijas darbinieka ziņojums, papildus norādot, ka konkrētajā vietā nav uzstādīta 319.ceļa zīme, kas ļauj veikt apdzīšanas manevru transportlīdzekļiem, kas brauc lēnāk par 30 km/h. J.O. sūdzībā tiesai norādījis papildus faktus, ko augstāka iestāde nav vērtējusi, jo tādi netika pieminēti ne sākotnējā materiālā – administratīvā pārkāpuma protokolā. Proti, J.O. 3.lappuse no 4 apdzina citu transportlīdzekli kā norādīts policijas darbinieka ziņojumā, kā arī aiz viņa brauca vēl viens transportlīdzeklis. Tiesas ieskatā minētajiem argumentiem nav nozīmes lietā, jo pārkāpums pierādīts ar ziņām, ko sniedz administratīvā pārkāpuma protokols un J.O. paskaidrojumi pie protokola. Policijas darbinieka ziņojums ir viens no materiāliem, kuri satur ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Visi fakti vai ziņas par faktiem tiek vērtētas kopsakarā. Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā, tiesa secina, ka J.O. vaina pierādīta LAPK
149. panta pirmajā daļā paredzētajā administratīvajā pārkāpumā. Proti, J.O. veica apdzīšanas manevru, pārkāpjot 920.ceļa horizontālo apzīmējumu. [9] LAPK 149.31 panta pirmās daļas sankcija paredz naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam Ls 40 apmērā. Tiesa konstatē, ka administratīvais sods piemērots sankcijas ietvaros un ir tiesisks.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 panta trešo daļu un 289.18 pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
noraidīt J.O. (personas kods /personas kods/) sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 8.novembra lēmuma Nr.5913 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) D.Suipe
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas tiesnese D.Suipe
Rīgā, 2012.gada 28.septembrī
4.lappuse no 4