Legislator Case Law & Legislation
11088130014 / K29-1394-14 AI generated

Court convicts defendant of drug use and imposes two-month detention due to recidivism and lack of income.

Case Number 11088130014 / K29-1394-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of using psychotropic substances and sentenced him to two months of detention. The defendant admitted guilt, but the court found aggravating circumstances including recidivism and a lack of regular income. Consequently, the court rejected the defense's request for a suspended sentence, ruling that isolation was necessary to ensure compliance with the law.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 2532.panta 1.daļa; Krimināllikuma 46., 47., 48.panti: The court may impose immediate detention for drug use when the offender is a recidivist and lacks the financial means to comply with a suspended sentence.

Keywords

AI generated
drug use offense recidivism aggravation immediate detention suspended sentence rejection psychotropic substances criminal liability proportionality of punishment

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 2532.panta 1.daļa
A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 2532.panta 1.daļas,
Krimināllikuma 46.panta 2.daļa
Krimināllikuma 46.panta 3.daļa
Krimināllikuma 47.pants
Krimināllikuma 48.pants
Kriminālprocesa likuma 499.pants
Kriminālprocesa likuma 511.pants
Kriminālprocesa likuma 512.pants
Kriminālprocesa likuma 513.pants
Kriminālprocesa likuma 514.pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11088130014

Lietas arhīva Nr. K29-1394-14/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 29.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

tiesnese B.Jakobsone,

ar sekretāri S.Garančai,

piedaloties prokurorei M.Adiņai,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma

2532.panta 1.daļas un

k o n s t a t ē j a:

/pers. A/, būdams persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, izdarīja psihotropās vielas

lietošanu, un proti:

/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā, bet ne vēlāk kā 2013.gada 10.aprīlī, lietoja psihotropās vielas-

amfetamīnu, metamfetamīnu. 2013.gada 10.aprīlī plkst. 14.50 Rīgā, /adrese/ /pers. A/, kurš bija narkotisko vielu reibumā, aizturēja policijas darbinieki.

Par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta pirmajā daļā, izdarīšanu /pers. A/ ar 2013.gada

22.maija lēmumu tika sodīts ar naudas sodu 35,- Ls apmērā un brīdināts par kriminālatbildības iestāšanos pēc Krimināllikuma 2532.panta pirmās daļas

par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu.

/pers. A/, būdams persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, ne vēlāk kā 2013.gada

30.jūlijā pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā, lietoja psihotropās vielas- amfetamīnu, metamfetamīnu. 2013.gada

30.jūlijā plkst.22.15, Rīgā, /adrese/ /pers. A/, kurš bija narkotisko vielu ietekmē, aizturēja policijas darbinieki.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 2532.panta 1.daļā.

Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 2532.panta 1.daļas,

atzina pilnībā, nožēloja izdarīto, lūdza bargi nesodīt, solīja laboties un turpmāk noziedzīgus nodarījumus neizdarīt.

Ņemot vērā to, ka lēmums par /pers. A/ saukšanu pie kriminālatbildības un lēmums par lietas nodošanu tiesai pieņemts, ievērojot

Kriminālprocesa likuma 405.panta un Kriminālprocesa likuma 413.panta prasības, apsūdzībā norādīti visi /pers. A/ inkriminētā nodarījuma faktiskie

apstākļi, kas nosaka viņa darbību juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 2532.panta 1.daļas, ko tiesa atzīst par pareizu, un to, ka visas /pers. A/

inkriminētās darbības, kas atbilstoši Krimināllikuma 7.panta 2.daļai, klasificējamas kā kriminālpārkāpums, apstiprinās pilnībā ar visiem lietas materiāliem

to kopumā un savstarpējā saistībā, un tiesai nerodas šaubas par celtās apsūdzības pamatotību un /pers. A/ vainīgumu, kā arī ņemot vērā to, apsūdzētais

tiesas sēdē pilnībā atzina savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, kam neiebilda

arī prokurore, krimināllieta tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem.

Pārbaudot apsūdzētā personību noskaidrots, ka /pers. A/ dzimis 1970.gada 26.martā Limbažos, Latvijas pilsonis, personas kods /personas

kods/, ar vidējo izglītību, neprecējies, apgādībā esošu personu nav, oficiālas darbavietas nav, pēc paša vārdiem strādājis gadījuma darbus celtniecībā,

vairākas reizes saukts pie administratīvās atbildības un sodīts, krimināli agrāk sodīts 9 reizes, sodāmība nav dzēsta, Aizkraukles rajona tiesas 2014.gada

22.oktobra spriedums, ar kuru /pers. A/ pēc Krimināllikuma 193.panta 2.daļas un 177.panta 2.daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta 1.daļu un

51.pantu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 4 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, nav stājies spēkā, uzskaitē pie psihiatra nav, bet pēc

arhīva ziņām no 25.06.1987 līdz 29.07.1987. veikta STPE ar Dg.: nenoturīgā loka psihopātija, ieteikts atzīt par pieskaitāmu, uzskaitē pie narkologa

nesastāv, deklarētās dzīvesvietas nav, pirms apcietinājuma dzīvojis /adrese A/, no iepriekšējās soda izciešanas vietas Valmieras cietumā raksturots

apmierinoši, nav iesaistījies labiekārtošanas darbos, attieksme pret administrāciju neitrāla, rīkojumus cenšas ievērot, raksturā mierīgs, bet trūkst

noteiktības, tiesiskās apziņas līmenis palicis nemainīgs (l.l.122), pēc paša vārdiem šobrīd, atrodoties Rīgas Centrālcietumā, strādā par virtuves darbinieku,

iziet resocializācijas programmu, lai ārstētos no atkarības.

Par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu, uzskata par iespējamu atzīt vainas atzīšanu un

izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums, par

ko apsūdzēts /pers. A/, izdarīts nedzēstas sodāmības laikā un tādējādi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta 2. un 3.daļu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Bez ievērības tiesa neatstāj arī to, ka /pers. A/, izmantodams savas Kriminālprocesa likuma 21.panta noteiktās tiesības uz sadarbību ar tiesu un

piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, veicinājis ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulēšanu un atvieglojis tiesas

izmeklēšanu.

Izvērtējusi minēto, tiesa, piekrītot prokurores viedoklim, secina, ka apsūdzētajam /pers. A/ sods nosakāms Krimināllikuma 2532.panta 1.daļas

sankcijas robežās tajās paredzētā īslaicīgās brīvības atņemšanas soda veidā, ko tiesa atzīst par taisnīgu, ar izdarīto un tā sekām samērīgu, kā arī apsūdzētā

personībai atbilstošu sodu, kā arī tādu, kas nodrošinās gan soda represīvo, gan preventīvo mērķu sasniegšanu attiecībā uz apsūdzēto un citiem

sabiedrības locekļiem.

Tas, ka apsūdzētajam nav regulāru un legālu ienākumu, viņš agrāk ir vairākas reizes tiesāts, tiesas ieskatā, liecina par to, ka /pers. A/ nespēj

pakļauties likuma prasībām, ignorē gan sabiedriskās kārtības noteikumus, gan likuma prasības un uzliktos pienākumus, tādēļ tiesai nav pārliecības, ka

/pers. A/ patiešām ir izdarījis secinājumus par līdzšinējās uzvedības nepieļaujamību un soda veidi, kas nav saistīti ar izolāciju no sabiedrības, spēs

nodrošināt to, ka /pers. A/ neizvairīsies no soda izciešanas, atturēsies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, aizliegtu vielu lietošanas un izdarīs pareizos

secinājumus par savu uzvedību un rīcību.

Tiesas izmeklēšanā konstatēts, ka ar Aizkraukles rajona tiesas 2014.gada 22.oktobra spriedumu, lai arī tas vēl nav stājies spēkā, /pers. A/,

piemērojot Krimināllikuma 51.pantu, noteikts galīgais sods gan pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 16.oktobra sprieduma, gan arī

pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2006.gada 28.jūnija sprieduma un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 31.janvāra

lēmuma, ar kuru nolemts neizciesto soda daļu izpildīt, līdz ar to, tiesas ieskatā, šajā kriminālprocesā galīgais sods /pers. A/ nav nosakāms.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Krimināllikuma 2532.panta 1.daļu, kā arī uz Krimināllikuma 46., 47., 48.pantiem, un vadoties no

Kriminālprocesa likuma 499., 511.-514.pantiem, tiesa

no s p r ie d a :

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 2532.panta 1. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt desmit dienu laikā

apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns tiesas spriedums sastādīts un tiesas kancelejā pieejams no 2014.gada 12.novembra.

Tiesnese B.Jakobsone