Legislator Case Law & Legislation
C29501414 / C-1998-15 AI generated

Court partially allowed bank's claim for consumer loan default, interest, and penalties against non-compliant borrower.

Case Number C29501414 / C-1998-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially granted the bank's claim for debt collection against a borrower who failed to maintain sufficient funds for monthly payments. The borrower defaulted on a consumer loan and a Viva card agreement, leading to the court ordering repayment of principal, accrued interest, and contractual penalties. However, the court rejected specific portions of the bank's claim regarding additional penalties, resulting in a partial victory for the plaintiff.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 93. panta, 97. panta, 189.-195. panta, 204.1. panta noteikumi; The court may partially satisfy a creditor's claim for debt recovery when the debtor fails to fulfill contractual payment obligations, while rejecting excessive or unsupported penalty demands.

Keywords

AI generated
consumer loan default contractual penalties partial claim satisfaction debt collection procedure interest calculation Viva card agreement payment obligation breach

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 93. panta
Civilprocesa likuma 97. panta
Civilprocesa likuma 189.-195. panta
Civilprocesa likuma 204.1. panta
Civilprocesa likuma 39. panta
Civilprocesa likuma 42. panta
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr.C29501414

Lietas arhīva Nr.C-1998/15

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 5.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Dzērviniece

ar tiesas sēdes sekretāri A.Čerņausku

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. C/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „Norvik Banka” prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu, un

konstatēja:

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 18.februāra lēmumu pieņemts prasītājas akciju sabiedrības (AS) „Norvik Banka”

prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. D/ par parāda piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 26.janvārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.PTK-002122

(ievērojot 2009.gada 12.februāra papildnolīgumu pie tā), saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts patēriņa kredīts 2000,00 Ls (2845,74 EUR) apmērā,

ar procentu likmi 17% gadā un atmaksas termiņu 72 mēneši, t.i. līdz 2013.gada 15.janvārim. Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku atbildētājai bija jāveic

maksājumi līdz katra mēneša 15.datumam, nodrošinot, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos atbildētājas kontā ir pietiekošs naudas daudzums

aizdevuma atmaksas veikšanai. Saskaņā ar līguma 8.1.punktu, par termiņā neapmaksātu patēriņa kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem atbildētāja

maksā prasītājam līgumsodu 0,3% dienā, ko aprēķina no termiņā neapmaksātās summas. Līguma 8.2.punkts nosaka, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo

atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes. Atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos

datumos viņas kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai. Pēdējais maksājums tika saņemts 2009.gada 12.februārī 110,57

EUR apmērā. Saskaņā ar līguma 10.2.punkta noteikumiem, prasītājam 15 dienas iepriekš nosūtot rakstveida paziņojumu uz atbildētājas līgumā norādīto

dzīvesvietas adresi, ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu un pieprasīt, lai atbildētāja nekavējoties atmaksā prasītājam viņai izsniegto vēl neatmaksāto

patēriņa kredīta summu, aprēķinātos procentus un līgumsodu, ja prasītājs ir konstatējis, ka atbildētāja nav ievērojusi kādu no līguma 9.1.punkta

apakšpunktu noteikumiem. Līguma 9.1.1.apakšpunkts nosaka, ka atbildētājai ir pienākums atmaksāt saņemto kredītu un maksāt procentus un pienācīgi

pildīt citas līgumā noteiktās saistības. Savukārt līguma 9.1.2.apakšpunkts nosaka, ka atbildētājai ir pienākums nodrošināt, lai maksājuma grafikā

norādītajos datumos atbildētājas kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un procentu samaksas maksājumu veikšanai. Ar 2011.gada

31.oktobra paziņojumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un atbilstoši minētajam līguma 10.2.punktam, atbildētājai tika dots 15 dienu termiņš saistību

izpildei, kas izpildītas netika un līgums tika izbeigts ar 2011.gada 15.novembri. Civilprocesa likuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1757.pants noteic, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad

atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.). Savukārt Civillikuma 1765.pants paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai

darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši % no simta gadā. Ņemot vērā

iepriekšminēto un to, ka atbildētāja līdz 2011.gada 15.novembrim nebija veikusi pilnīgu piešķirtā kredīta atmaksu, kā arī vēl joprojām nav veikusi pilnīgu

piešķirtā kredīta atmaksu, prasītājam ir tiesības aprēķināt un pieprasīt no atbildētājas likumisko nokavējuma procentu samaksu par laika periodu no

2011.gada 16.novembra līdz 2014.gada 13.janvārim no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas. Atbildētājas no PTK-002122 līguma izrietošās un

neizpildītās maksājumu saistības sastāda 4093,88 EUR, kas sastāv no neatmaksātā aizdevuma pamatsummas 1656,21 EUR, nesamaksātajiem

procentiem 781,46 EUR, kas sastāv no līgumiskajiem procentiem par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2009.gada 15.marta līdz 2011.gada

15.oktobrim 562,89 EUR un nesamaksātajiem likumiskajiem nokavējuma procentiem par laika periodu no 2011.gada 16.novembra līdz 2014.gada

13.janvārim 218,57 EUR, līgumsoda par laika periodu no 2009.gada 15.marta līdz 2010.gada 15.jūnijam 1656,21 EUR.

2006.gada 28.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (ievērojot 2007.gada

27.decembra papildnolīgumu Nr.1 un 2008.gada 9.aprīļa papildnolīgumu Nr.2 pie tā), saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts atļautais kredīts 2200,00

Ls (3130,32 EUR) apmērā, ar ikmēneša procentu likmi 1,79%. Saskaņā ar līguma 1.12.punktu, kredīts ir aizdevums, kuru prasītājs piešķir atbildētājai

un kas tiek uzskaitīts kartes kontā. Līguma 1.13.punktā noteikts, ka atļautais kredīts ir kredīts prasītāja noteiktā limita ietvaros. Atbilstoši līguma 1.9. un

1.10.punktam, atbildētājai katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar prasītāju, t.i., jāsamaksā ikmēneša maksājumi.

Saskaņā ar līguma 5.3.punktu, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētājas saistības pret prasītāju, t.sk., tiek atgriezts izmantotais kredīts,

tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi, saskaņā ar tarifiem obligātie maksājumi.Saskaņā ar līguma

1.22.punktu tarifi ir spēkā esošs prasītāja pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to grozījumi un papildinājumi

ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar līguma 1.11. un 5.11.punktu, ja atbildētāja līdz maksājuma datumam nav samaksājusi ikmēneša

maksājumu, atbildētājai jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas, saskaņā ar līguma tarifiem (0,25%). Saskaņā ar

līguma noteikumiem atbildētājai bija jāveic līdz katra mēneša 15.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu pret prasītāju. Atbildētāja

nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais maksājums tika saņemts 2009.gada

12.februārī 113,57 Ls (161,60 EUR) apmērā. Atbildētājas neizpildītās maksājumu saistības sastāda 3881,57 EUR, tajā skaitā atļautā kredīta parāds

3121,23 EUR, procenti par atļautā kredīta izmantošanu 402,26 EUR un līgumsoda summa 358,08 EUR. Procenti par atļautā kredīta izmantošanu un

līgumsods par ikmēneša maksājumu maksas nokavējumu aprēķināts par laika periodu no 2009.gada 13.februāra līdz 2009.gada 15.septembrim. Kopējā

atbildētājas parāda summa pret prasītāju, kas izriet no PTK-002122 līguma un VK10012152 līguma, sastāda 7975,45 EUR apmērā Prasītājs uzskata,

ka viņam ir tiesības atbilstoši Civillikuma 1759.pantam saņemt likumiskos procentus no faktiski neatmaksātās aizdevuma summas, t.i., 6% gadā, par laiku

no sprieduma pieņemšanas dienas līdz sprieduma izpildei. Ņemot vērā iepriekšminēto un pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.,

1753., 1756., 1757., 1759., 1762., 1765., 1943. un 1946.pantu prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam no PTK-002122 līguma

izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības – pamatparādu 1665,21 EUR, nesamaksātos līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu 562,89

EUR, nesamaksātos likumiskos procentus 218,57 apmērā un līgumsodu 1656,21 EUR, kopā 4093,88 EUR, no VK10012152 līguma izrietošās un

neizpildītās saistības - atļautā kredīta parādu 3121,23 EUR, procentus 402,26 EUR, līgumsodu 358,08 EUR, kopā 3881,57 EUR, noteikt prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas, piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumu par prasību tiesā nav iesniegusi.

Prasītāja – AS „Norvik Banka” pārstāve /pers. C/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā un paskaidroja, ka izlīgums nav iespējams. Atbildētāja

kopš 2009.gada 12.februāra nav veikusi maksājumus saskaņā ar abiem līgumiem. Atbildētāja nav vērsusies pie prasītāja. Creditreform darbinieki ir

sūtījuši atbildētājai paziņojumus, pēdējais atgādinājums tika nosūtīts 2012.gada 29.augustā. Attiecībā uz patēriņa kredīta līgumu, 2011.gadā prasītājs

vērsās tiesā ar pieteikumu brīdinājuma kārtībā. Kā arī paskaidroja, ka prasītājam bija līgums ar Creditreform Creditreform informēja atbildētāju

brīdinājumā par abiem līgumiem, sūtīja brīdinājumus un kontaktējās.

Atbildētāja – /pers. D/ - uz tiesas sēdi nav ieradusies, lai gan par tiesas sēdi viņai paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot

pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi, kurā atbildētājai ir pienākums būt sasniedzamai (Civilprocesa likuma

56.panta piektā daļa), līdz ar ko uzskatāms, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu.

Tiesas sūtījums ir atgriezts tiesai ar norādi - „beidzies glabāšanas laiks”.Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka dokumenti ir

piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas

faktu.

Tiesa secina, ka sūtījuma neizņemšana ir atkarīga tikai no atbildētājas gribas un līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka tiesa atbildētāju nav informējusi

par tiesas sēdes vietu un laiku.

Atbildētāja nav uzskatījusi par nepieciešamu iesniegt tiesai savus iebildumus vai paskaidrojumus sakarā ar prasību, nav informējusi tiesu par

neierašanās iemesliem, un nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210. panta noteikumiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

56.pantu, 56.1panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās tiesas

sēdē, vērtējot atbildētājas neierašanos kā neattaisnotu, jo atbildētājai par lietas izskatīšanu likumā noteiktā kārtībā ir ticis paziņots, kā arī ņem vērā, ka

tiesai ir pienākums lietu izskatīt saprātīgā procesuālā termiņā.

Pārbaudot visus lietas materiālus to kopsakarībā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir euro un visi

norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu

izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un

noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka 2007.gada 26.janvārī starp AS “Norvik Banka” (turpmāk – prasītājs) un /pers. D/ (turpmāk – atbildētāja)

tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.PTK-002122 (ievērojot 2009.gada 12.februāra papildnolīgumu pie tā, lpp.14) (turpmāk – Kredīta līgums),

saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts patēriņa kredīts 2000,00 Ls (2845,74 EUR) apmērā, ar procentu likmi 17% gadā un atmaksas termiņu 72

mēneši, t.i. līdz 2013.gada 15.janvārim (lpp. 11-12).

Saskaņā ar Kredīta līguma noteikumos lietotajiem terminiem (1.3.pkt.), patēriņa kredīts ir bankas piešķirts naudas līdzekļu aizdevums aizņēmējam

patēriņa vajadzību finansēšanai.

Aaizdevuma izmaksu atbildētājai apliecina atbildētājas konta izraksts (lpp. 16).

Kredīta līguma 9.1.1.apakšpunkts nosaka, ka atbildētājai ir pienākums atmaksāt saņemto kredītu un maksāt procentus un pienācīgi pildīt citas

līgumā noteiktās saistības. Savukārt Kredīta līguma 9.1.2.apakšpunkts nosaka, ka atbildētājai ir pienākums nodrošināt, lai maksājuma grafikā

norādītajos datumos atbildētājas kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un procentu samaksas maksājumu veikšanai.

Saskaņā ar Maksājumu grafiku (lpp. 15), kas ir Kredīta līguma neatņemama sastāvdaļa, atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša

15.datumam nodrošinot, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos atbildētājas kontā ir pietiekošs atlikums patērīna kredīta atmaksas un procentu

samaksas maksājumu veikšanai.

Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdod

saņemto tādā paša daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds daudzums, kādu viņš saņēmis.

Tā kā ar tiesā celto prasību netiek apstrīdēts naudas saņemšanas fakts pēc pušu starpā noslēgtā Kredīta līguma, kā arī tas, ka atbildētāja nav

pildījusi ar Kredīta līgumu uzņemtās saistības, proti, nav veikusi naudas atmaksu pielīgtajos termiņos un apmērā, tiesa konstatē, ka nepastāv strīds par

aizdevuma līguma kā reāllīguma esamību.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā noiodibināts, ka atbildētāja savas saistības pret prasītāju nav izpildījusi, pēdējais maksājums veikts 2009.gada 12.februārī 110,57 EUR

apmērā.

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Kredīta līguma 10.2.punkta noteikumiem, prasītājam 15 dienas iepriekš nosūtot rakstveida paziņojumu uz atbildētājas līgumā norādīto

dzīvesvietas adresi, ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu un pieprasīt, lai atbildētāja nekavējoties atmaksā prasītājam viņai izsniegto vēl neatmaksāto

patēriņa kredīta summu, aprēķinātos procentus un līgumsodu, ja prasītājs ir konstatējis, ka atbildētāja nav ievērojusi kādu no līguma 9.1.punkta

apakšpunktu noteikumiem.

No lietas materiāliem izriet, ka 2011.gada 31.oktobrī prasītājs ir nosūtījis atbildētājai brīdinājumu Nr.42-25/19524 norādot, ka, ja piecpadsmit

dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas atbildētāja nenodrošinās savā kontā no Kredīta līguma izrietošo parāda summu, Krerdīta līgums tiks uzskatīts par

izbeigtu ar 16 dienu pēc paziņojuma nosūtīšanas, proti, 2011.gada 15.novembra (lpp. 20, 21).

Lietā nodibināts, ka atbildētāja savas saistības neizpildīja un Kredīta līgums tika izbeigts ar 2011.gada 15.novembri.

No lietas materiāliem izriet, ka 2012.gada 27.jūnijā Creditreform nosūtīja atbildētājai brīdinājumu (maksājuma pieprasījumu), lūdzot līdz 2012.gada

4.jūlijam veikt parāda samaksu prasītājam (lpp. 70), 2012.gada 3.augustā Creditreform nosūtīja atbildētājai brīdinājumu, lūdzot līdz 2012.gada

10.augustam veikt parāda samaksu prasītājm (lpp. 72), 2012.gada 29.augustā Creditreform nosūtīja atbildētājai atkārtotu brīdinājumu, lūdzot līdz

2012.gada 7.septembrim veikt parāda samaksu prasītājam (lpp. 73).

Atbildētāja uz brīdinājumiem nav reaģējusi.

Atbildētājai ir nesamaksātās aizdevuma pamatsummas parāds 1665,21 EUR (1170,32 Ls). Civillikuma 1838.pants noteic, ka pienākums pierādīt

to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo.

Prasītājas norādīto aprēķinu (lpp.17-19) atbildētāja nav apstrīdējusi un tiesai nav pamata to apšaubīt, kā arī atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus

par neatmaksātās aizdevuma summas samaksu, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams pamatsummas parāds, kas izriet no noslēgtā

Kredīta līguma 1665,21 EUR (1170,32 Ls) apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, savukārt, Civillikuma

1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Kredīta līgumā noteikts, ka atbildētājai par kredīta izmantošanu ir jāmaksā procenti - 17% gadā no faktiski izmantojamās kredīta summas. Saskaņā

ar prasītāja iesniegto aprēķinu pielīgtie un nesamaksātie procenti par aizdevuma izmantošanu ir aprēķināti par laika posmu no 2009.gada 15.marta līdz

2011.gada 15.oktobrim 562,89 EUR (395,60 Ls) apmērā.

Tiesa atzīst, ka ņemot vērā to, ka prasītājs ir izlietojis Kredīta līgumā pielīgto tiesību vienpusēji izbeigt pušu starpā noslēgto Kredīta līgumu ar

2011.gada 15.novembri, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami līgumiskie procenti 562,89 EUR (395,60 Ls) apmērā, kas aprēķināti par laika

posmu no 2009.gada 15.marta līdz 2011.gada 15.oktobrim.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā

Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 218,57 EUR (153,61 Ls) apmērā par laika periodu no 2011.gada 16.novembra līdz

2014.gada 13.janvārim un lūdz tos piedzīt no atbildētājas.

Atbildētāja nekādus iebildumus par likumisko nokavējuma procentu aprēķinu nav iesniegusi un tiesa atzīst, ka no atbildētājs par labu prasītājam

piedzenami likumiskie procenti 218,57 EUR (153,61 Ls) apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2011.gada 16.novembra līdz 2014.gada

13.janvārim.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka atbildētāja nav veikusi aizdevuma atmaksu Kredīta līgumā noteiktā kārtībā un ir palaidusi garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai, tādējādi ir iestājies parādnieku nokavējums ar visām tā sekām.

Saskaņā ar Kredīta līguma 8.1.punktu, par termiņā neapmaksātu patēriņa kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem atbildētāja maksā prasītājam

līgumsodu 0,3% dienā, ko aprēķina no termiņā neapmaksātās summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu (redakcijā spēkā līdz 01.01.2014.) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Saskaņā ar Civillikuma

1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu

vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija un tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka saistību izpildi, nevis nodrošināt kreditoram

labumu papildus parādnieka pamatsaistībai. Līgumsods nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors ir tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina (peļņas avots),

un tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.

Tiesa secina, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir atzīstama par

patērētāju. Tādējādi pušu starpā noslēgtā līguma noteikumi ir izvērtējami līgumslēdzēju pušu vienlīdzīguma un taisnīguma aspektā atbilstoši Patērētāju

tiesību aizsardzības likumam.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts noteic, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek

patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai

nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājas pieļautie saistību pārkāpumi, neveicot maksājumus Kredīta līgumā noteiktā apmērā un termiņā, ir radījuši

prasītājam tiesības uz līgumsoda saņemšanu.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 1656,21 EUR (1163,99 Ls) apmērā. Prasītājs norādījis, ka līgumsods ir rēķināts par laika periodu

no 2009.gada 15.marta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Lai arī prasītāja aprēķinātā līgumsoda summa nepārsniedz pamatparāda lielumu, tomēr pie konkrētās lietas apstākļiem, tiesa atzīst, ka pieprasītais

līgumsods šajā gadījumā ir vērtējams kā pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas un nepienācīgās izpildīšanas radīto zaudējumu, attiecībā pret atbildētāju un

viņas neizpildītajām saistībām.

Konkrētajā gadījumā prasītājs uz konkrētiem zaudējumiem, ko tam radījusi pamatparāda un aizdevuma lietošanas procentu savlaicīga

nesamaksāšana, nav norādījis.

Turklāt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008, izvērtējot normas par līgumsodu

kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu, ir nonācis pie atzinuma, ka līgumasoda samazināšanas iespēja nav izslēgta [..] .Jautājums par līgumsoda

samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā

ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem.

Saskaņā ar Civillikuma 17241.panta noteikumiem, tiesas kompetencē ietilpst izvērtēt piemērota līgumsoda samērīgumu. Turklāt, atbilstoši jau stabili

noteiktajai tiesu praksei, atzīstams, ka līgumsods ir aprobežots arī ar citiem noteikumiem un taisnīguma principu, līdz ar ko tiesai ir tiesības, un pat

pienākums pielīgto līgumsodu samazināt, ja tas ir atzīstams par nesamērīgu.

Izskatāmās lietas ietvaros līgumā pielīgto līgumsodu 0,3% apmērā dienā no termiņā nesamaksātās summas, tiesa atzīt par nesamērīgu un netaisnīgu,

un atzīst, ka prasītāja pieprasītais līgumsods ir samazināms.

Papildus tiesa ņem vērā, ka likumdevējs ar 2014.gada 01.janvāri ir paredzējis līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) aprobežot ar 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (Civillikuma 1716.pants).

Šādā likuma normas iestrādne norāda uz to, ka likumdevējs ir atzinis par taisnīgu līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda.

Pamatojoties uz augstāk minētajiem apsvērumiem, tiesa atzīt, ka kopējais līgumsoda apmērs, kas piemērojams atbildētājai, samazināms līdz 10%

no nesamaksāta pamatparāda.

Līdz ar to līgumsoda apmērs par Kredīta līgumā paredzēto maksājumu kavējumu nosakāms 166,53 EUR (117,04 Ls) apmērā. Tādējādi tiesas

ieskatā tieši šādā apmērā 166,53 EUR (117,04 Ls) prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma, bet prasība daļā par līgumsoda 1489,68 EUR

(1046,95 Ls) piedziņu ir noraidāma kā nepamatota.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka pamatojoties uz /pers. D/ 2006.gada 28.jūnija pieteikumu VIVA norēķinu kartes saņemšanai (lpp. 25),

2006.gada 28.jūnijā starp AS “Lateko Banka” un /pers. D/ tika noslēgts Līgums Nr.VK10012152 par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu

(ievērojot 2007.gada 27.decembra papildnolīgumu Nr.1 un 2008.gada 9.aprīļa papildnolīgumu Nr.2 pie tā, lpp. 23, 24) (turpmāk – Viva līgums),

saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts atļautais kredīts 3130,32 EUR (2200,00 Ls) apmērā, ar ikmēneša procentu likmi 1,79% (lpp. 22).

Atbilstoši Viva līguma 1.12.punktam, kredīts ir aizdevums, kuru banka piešķir klientam un kas tiek uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no atļautā

un neatļautā kredīta summas.

Viva līguma 1.22.punkts nosaka, ka Tarifi ir spēkā esošs prasītāja pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri.

Tarifi, to grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa.

Saskaņā ar prasības pieteikumam pievienoto LR Uzņēmumu reģistra 15.12.2006. Lēmumu Nr.6-12/140645. AS „Lateko Banka” firma mainīta uz

AS „Norvik Banka” (lpp. 44).

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis.

Viva līguma 5.2.punts nosaka, ka tiek uzskatīts , ka klients, lietojot karti, izmanto kredītu vai tā daļu katru reizi, kad banka saņem informāciju par

darījuma, kura rezultātā pārsniegts klienta paša naudas līdzekļu atlikums kartes kontā, veikšanu. No minētās informācijas saņemšanas dienas tiek skaitīts

izmantotās kredīta summas atmaksas termiņš un tiek aprēķināti procenti par atļautā kredīta izmantošanu. Atļautais kredīts tā neizmantotās vai izmantotās

un atmaksātās summas apmērā ir pieejams visā kartes lietošanas laikā.

No prasības pieteikumam pievienotā atbildētājas konta izraksta par laika periodu no 28.06.2006. līdz 31.12.2013. (lpp. 26-31) un Viva līguma

noteikumiem (lpp. 22, 23, 24) izriet, ka prasītājs savas saistības ir izpildījis, proti, atbilstoši Viva līguma noteikumiem ir izsniedzis atbildētājai VIVA

norēķinu karti un piešķīris atbildētājai atļauto kredītu 3130,32 EUR (2200 Ls) apmērā

Saskaņā ar Viva līguma 1.9. un 1.10.punktam, atbildētājai katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar prasītāju, t.i.,

jāsamaksā ikmēneša maksājumi. Saskaņā ar Viva līguma 5.3.punktu, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētājas saistības pret prasītāju,

t.sk., tiek atgriezts izmantotais kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi, saskaņā ar tarifiem obligātie

maksājumi. Atbildētājas saistību dzēšana notiek noteikumu 6.punktā norādītajā secībā.

Atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši Viva līguma noteikumiem.

No lietas materiāliem izriet, ka 2012.gada 27.jūnijā Creditreform nosūtīja atbildētājai brīdinājumu (maksājuma pieprasījumu), lūdzot līdz 2012.gada

4.jūlijam veikt parāda samaksu prasītājam (lpp. 69), 2012.gada 3.augustā Creditreform nosūtīja atbildētājai brīdinājumu, lūdzot līdz 2012.gada

10.augustam veikt parāda samaksu prasītājam (lpp. 71), 2012.gada 29.augustā Creditreform nosūtījis atbildētājai atkārtotu brīdinājumu, lūdzot līdz

2012.gada 7.septembrim veikt parāda samaksu prasītājam (lpp. 74).

Atbildētāja uz brīdinājumiem nav reaģējusi.

Civillikuma 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Viva līguma 5.8.punktā noteikts, ka prasītājs ir tiesīgs bez brīdinājuma samazināt Atļautā kredīta apmēru vai slēgt kredītu, ja atbildētāja neizpilda

savas saistības saskaņā ar līguma noteikumiem.

No 2009.gada 13.oktobra Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmuma lietā Nr.3-12/6512/2009 izriet, ka prasītājs kā saistību izpildes

termiņu ir norādījis 2009.gada 16.septembri (lpp. 38).

Saskaņā ar tarifu likmi VIVA kartes apkalpošanai, prasītāja noteikusi mēneša procentu likmi 1,79% par atļautā kredīta lietošanu (lpp. 36).

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvienojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā r viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas procentus par atļautā kredīta izmantošanu 402,26 EUR (282,71 Ls) apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto parāda un procentu summu un aprēķinu, jo atbildētāja lietas materiālos esošo aprēķinu (lpp. 32-34)

nav apstrīdējusi, pierādījumus par samaksu tiesai nav iesniegusi, līdz ar to tiesa uzskata, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams

pamatsummas parāds 3121,23 EUR (2193,61 Ls) procentu parāds par atļautā kredīta lietošanu 402,26 EUR (282,71 Ls) apmērā.

Civillikuma likuma 1652.pants pirmās daļās 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar līgumu vai pēc parašas, bet 1662.pants paredz, ka nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā

apmērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus

Saskaņā ar Viva līguma 5.10.punktu, par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētāja maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar līguma tarifiem

(0.167% par pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma) (lpp. 36). Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad prasītājs saņem informāciju

par darījuma, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai. Saskaņā ar Viva līguma 5.11.punktu, ja atbildētāja līdz

maksājuma datumam nav samaksājusi ikmēneša maksājumu, atbildētājai jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša

summas, saskaņā ar līguma tarifiem (0.25% dienā).

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu (redakcijā spēkā līdz 01.01.2014.) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Saskaņā ar Civillikuma

1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu

vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija un tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka saistību izpildi, nevis nodrošināt kreditoram

labumu papildus parādnieka pamatsaistībai. Līgumsods nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors ir tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina (peļņas avots),

un tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.

Tiesa secina, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir atzīstams par

patērētāju. Tādējādi pušu starpā noslēgtā līguma noteikumi ir izvērtējami līgumslēdzēju pušu vienlīdzīguma un taisnīguma aspektā atbilstoši Patērētāju

tiesību aizsardzības likumam.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts noteic, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek

patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai

nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājas pieļautie saistību pārkāpumi, neveicot maksājumus Viva līgumā noteiktā apmērā un termiņā, ir radījuši

prasītājam tiesības uz līgumsoda saņemšanu.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 358,08 EUR (251,66 Ls).

Lai arī prasītāja aprēķinātā līgumsoda summa nepārsniedz pamatparāda lielumu, tomēr pie konkrētās lietas apstākļiem, tiesa atzīst, ka pieprasītais

līgumsods šajā gadījumā ir vērtējams kā pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas un nepienācīgās izpildīšanas radīto zaudējumu, attiecībā pret atbildētāju un

viņas neizpildītajām saistībām.

Konkrētajā gadījumā prasītājs uz konkrētiem zaudējumiem, ko tam radījusi pamatparāda un kredīta lietošanas procentu savlaicīga nesamaksāšana,

nav norādījis. Turklāt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008, izvērtējot normas par

līgumsodu kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu, ir nonācis pie atzinuma, ka līgumasoda samazināšanas iespēja nav izslēgta [..] .Jautājums par

līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata

saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem.

Saskaņā ar Civillikuma 17241.panta noteikumiem, tiesas kompetencē ietilpst izvērtēt piemērota līgumsoda samērīgumu. Turklāt, atbilstoši jau stabili

noteiktajai tiesu praksei, atzīstams, ka līgumsods ir aprobežots arī ar citiem noteikumiem un taisnīguma principu, līdz ar ko tiesai ir tiesības, un pat

pienākums pielīgto līgumsodu samazināt, ja tas ir atzīstams par nesamērīgu.

Izskatāmās lietas ietvaros līgumā pielīgto līgumsodu no savlaicīgi nesamaksātās summas, tiesa atzīt par nesamērīgu un netaisnīgu, un atzīst, ka

prasītāja pieprasītais līgumsods ir samazināms.

Papildus tiesa ņem vērā, ka likumdevējs ar 2014.gada 01.janvāri ir paredzējis līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) aprobežot ar 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (Civillikuma 1716.pants).

Šādā likuma normas iestrādne norāda uz to, ka likumdevējs ir atzinis par taisnīgu līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda.

Pamatojoties uz augstāk minētajiem apsvērumiem, tiesa atzīt, ka kopējais līgumsoda apmērs, kas piemērojams atbildētājai, samazināms līdz 10%

no nesamaksāta pamatparāda.

Līdz ar to līgumsoda apmērs par Viva līgumā paredzēto maksājumu kavējumu nosakāms 312,13 EUR (219,37 Ls) apmērā. Tādējādi tiesas

ieskatā tieši šādā apmērā 312,13 EUR (219,37 Ls) prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma, bet prasība daļā par līgumsoda 45,95 EUR

(32,29 Ls) piedziņu ir noraidāma kā nepamatota.

Civillikuma 1759.panta pirmā dala nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt, Civillikuma 1765.pants

paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas

ir, seši procenti no simta gada.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās kredīta pamatsummas, kas izriet no Kredīta

līguma, un pamatsummas, kas izriet no Viva līguma, par laiku līdz tiesas sprieduma izpildes (izsoles dienai) dienai, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā

noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram [..]. Līdz

ar to no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai: valsts nodeva 492,34 EUR (346,02

Ls), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (3,30 Ls), kopsummā 497,04 EUR (349,32 Ls).

Kā redzams no lietas materiāliem, lietā ir sūtītas piecas pavēstes pusēm, līdz ar to konkrētajā lietā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa ir

9,35 EUR (6,57 Ls).

Ņemot vērā, ka daļu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu 4,70 EUR (3,30 Ls) apmērā ir samaksājusi prasītāja iesniedzot prasības pieteikumu

tiesā un pievienojot maksājuma uzdevumu par to samaksu, tiesa uzskata, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,65 EUR (3,27 Ls) apmērā ir

piedzenami no atbildētājas par labu valstij, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta un 42.panta pirmās daļas prasībām

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai nosakāms lietā termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.pantu, 97.pantu, 189.- 195.pantu, 2041.pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Norvik Banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, pamatparādu

1665,21 EUR (1170,32 Ls), līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2009.gada 15.marta līdz 2011.gada 15.oktobrim

562,89 EUR (395,60 Ls), likumiskos procentus 218,57 EUR (153,61 Ls) par laika periodu no 2011.gada 16.novembra līdz 2014.gada 13.janvārim un

līgumsodu 166,53 EUR (117,04 Ls) apmērā, kas izriet no Patēriņa kredīta līguma, kā arī pamatparādu 3121,23 EUR (2193,61 Ls) apmērā, procentu

parādu par atļautā kredīta lietošanu 402,26 EUR (282,71 Ls), līgumsodu 312,13 EUR (219,37 Ls), kas izriet no līguma par Viva karšu izsniegšanu un

lietošanu, un tiesas izdevumus 497,04 EUR (349,32 Ls) apmērā, kopā 6945,86 EUR (seši tūkstoši deviņi simti četrdesmit pieci euro 86 centi)

(4881,58 Ls).

Atzīt akciju sabiedrībai „Norvik Banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. D/, personas kods /personas

kods/, likumiskos procentus - 6 % gadā - no neatmaksāto pamatparādu kopsummas 4786,44 EUR (3363,93 Ls).

Noraidīt akciju sabiedzrības “Norvik Banka” prasību daļā par līgumsodu 45,95 EUR (32,29 Ls) apmērā un 1489,68 EUR (1046,95 Ls) apmērā

piedziņu no /pers. D/.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,65 EUR (četri euro 65 centi) (3,27

Ls), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-1998/15.

Noteikt /pers. D/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Maksājuma dokuments par tiesas izdevumu (ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu) samaksu iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā, norādot tiesneses uzvārdu un lietas numuru.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Dzērviniece