Court orders mother to pay child support to father for two minor children in writing procedure.

Lietas Nr. C37063616

Lietas arhīva Nr. C-0636-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2016.gada 27.maijā

Tukuma rajona tiesa

tiesnese K.Vanaga

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam.

Tiesa

konstatēja

2016.gada 8.martā /pers. A/ (turpmāk tekstā prasītāja) cēla Tukuma rajona tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk tekstā atbildētāja) par

uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgo /pers. C/ un /pers. D/ uzturam LR Ministru kabineta noteikumos noteiktajā minimālajā apmērā.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja ir /pers. C/ un /pers. D/ māte. Ar Tukuma novada bāriņtiesas 2013.gada 31.oktobra lēmumu Nr.1-6/272,

atbildētājai ir pārtrauktas bērnu aizgādības tiesības. Bērni dzīvo kopā ar prasītāju. Norāda, ka atbildētāja bērnu uzturēšanā nepiedalās, neatbalsta

finansiāli.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 28.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 43.panta pirmās daļas 3.punktu, 193.panta otro daļu, 128.panta

otrās daļas 5.punktu, Civillikuma 177. un 179.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus bērnu uzturam Ministru kabineta noteiktajā

minimālajā apmērā ik mēnesi, līdz bērnu pilngadībai.

Atbildētājai tiesas sūtījumi nosūtīti uz viņas deklarēto dzīvesvietu, kur personai, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktajam, ir

pienākums būt sasniedzamai. Tiesā nav saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi vai iebildumi par celto prasību, viņa nav pieteikusi noraidījumu

tiesnesei un nav iebildusi lietas izskatīšanai rakstveida procesā.

Ņemot vērā to, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2016.gada

15.aprīlī.

Tiesa atzīst, ka par lietas izskatīšanu procesa dalībniekiem paziņots atbilstoši likuma prasībām.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 177.pants nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un

audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski

derīgam darbam).

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Atbilstoši Civillikuma 179.pantam vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz

laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērnu uzturēšanu neizbeidzas, ja bērni nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem

vecākiem.

No dzimšanas apliecību LV AC 0241155 un BAP 001078 kopijām redzams, ka /pers. D/ un /pers. C/ ir /pers. E/ un /pers. B/ dēli (lietas 7.-

9.lapa).

Ar Tukuma novada bāriņtiesas 2013.gada 31.oktobra lēmumu, atbildētājai pārtrauktas /pers. D/ un /pers. C/ aizgādības tiesības (lietas 15.-

16.lapa). No minētā lēmuma izriet, ka ar 2013.gada 12.septembra lēmumu Nr.1-6/238, bērni nodoti prasītājas aprūpē, kamēr bērnu vecāki atrodas

ārzemēs.

Ar Tukuma novada domes izziņām pierādīts, ka /pers. D/ un /pers. C/ dzīvo kopā ar prasītāju (lietas 12.-14.lapa). Līdz ar to, tiesai nav pamata

apšaubīt, ka prasītāja īsteno bērnu ikdienas aprūpi. Atbildētāja iebildumus tiesai nav izteikusi.

Saskaņā ar Civillikuma 252.pantu, aizbildņi aizvieto saviem aizbilstamajiem vecākus. Ņemot vērā minēto, prasītājai ir prasījuma tiesības pret

atbildētāju.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru

kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.pants nosaka, ka katra

vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: 2.1. katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7

gadu vecuma sasniegšanai – 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; 2.2. katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz

18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar 2015.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” no 2016. gada 1.janvāra Ministru kabineta noteiktais minimālās mēneša darba algas

apmērs ir 370 euro.

No lietas materiālos esošās /pers. D/ dzimšanas apliecības konstatējams, ka atbildētājas dēlam tiesas lietas izskatīšanas laikā ir 8 gadi. Līdz ar to

minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam nedrīkstētu būt zemāks par 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, kas uz lietas

izskatīšanas brīdi atbilst 111 euro. Savukārt /pers. C/ lietas izskatīšanas laikā ir 6 gadi, līdz ar to minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam nedrīkstētu būt

zemāks par 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, kas uz lietas izskatīšanas brīdi atbilst 92,50 euro.

Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma un no atbildētājas piedzenami uzturlīdzekļi bērnu uzturam valsts noteiktajā minimālajā apmērā ik mēnesi, sākot

no prasības iesniegšanas, dienas 2016.gada 8.marta līdz bērni sasniegs pilngadību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots (Civilprocesa

likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts), piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par

vienu gadu. Konkrētajā gadījumā tas atbilst 2442 euro, no kuriem atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam

aprēķināma valsts nodeva, kas ir 320,10 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro. Attiecīgi (2442-

2134)x4%+320,10=332,42. Turklāt, kā izriet no lietai pievienotās pavēstu izdrukas, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 9,02 euro. Tādējādi no

atbildētājas par labu valstij piedzenama valsts nodeva 332,42 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,02 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civillikuma 177., 179.pantu, Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 43.panta

pirmās daļas 3.punktu, 93.panta pirmo daļu, 190., 193. pantu, 43.panta ceturto daļu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus:

- /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam sākot no 2016.gada 8.marta 111 euro (simts vienpadsmit euro) apmērā ik mēnesi, bet

ne mazāk kā 30% (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz brīdim, kad /pers. D/ sasniegs 18

(astoņpadsmit) gadu vecumu;

- /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam sākot no 2016.gada 8.marta 92,50 euro (deviņdesmit divi euro, piecdesmit centi)

apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 25% (divdesmit piecu procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz brīdim,

kad /pers. C/ sasniegs 7 (septiņu) gadu vecumu, bet pēc tam ne mazāk kā 30% (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas līdz brīdim, kad /pers. C/ sasniegs 18 (astoņpadsmit) gadu vecumu;

Uzturlīdzekļi pārskaitāmi prasītājas bankas kontĀ Nr./konta numurs/, AS “Swedbank”.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 332,42 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 9,02 euro, kopā piedzenot 341,44 euro (trīs simti četrdesmit viens euro, četrdesmit četri centi).

Valsts nodeva 332,42 euro iemaksājama:

Saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka – Latvijas Banka kods TRELLV22, mērķis –

valsts nodeva tiesu iestādē.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,02 euro iemaksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b NMR 90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis-ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Tukuma rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā tiesa

nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona

tiesā.

Tiesnese K.Vanaga