Court fully allows debt collection claim against absent defendant for unpaid loan, interest, and penalties.

Lietas Nr. C33591316

Lietas arhīva Nr. C-2983-17/28

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2017.gada 31.janvārī

Rīgas rajona tiesa

Jūrmalas tiesu nams

tiesnese I.Jaunzeme,

tiesas sēdes sekretāre I.Štokmane,

piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “B2Kapital” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “B2Kapital” 2016.gada 20.jūnijā cēla tiesā prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 4.decembrī starp AS “Latvijas Krājbanka” un /pers. C/ noslēgts Patēriņa kredīta līgums

Nr.JR04 08 X 002, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums 3604,24 latu apmērā, ar procentu likmi 25% gadā no neatmaksātās aizdevuma

summas un aizdevuma atmaksas termiņu 2014.gada 15.maijā. Turklāt par noteikto maksājumu kavēšanu pielīgts aizņēmēja pienākums maksāt

aizdevējam līgumsodu 0,5% apmērā dienā no savlaicīgi neapmaksātās maksājuma summas.

[1.2] Tā kā atbildētājs no līguma izrietošās saistības neizpildīja, viņam izveidojās parāds par kopējo summu 7807,10 euro, ko veido pamatparāds

5128,37 euro, nolīgtie procenti par aizdevuma summas izmantošanu 1523,51 euro par laiku no 2009.gada 15.janvāra līdz 2014.gada 15.maijam,

līgumsods par maksājumu kavējumu 512,84 euro, kas aprēķināts par laiku no 2009.gada 15.janvāra līdz 2014.gada 15.maijam, taču samazināts līdz

10% no pamatparāda, kā arī likumiskie procenti 642,38 euro apmērā, kas aprēķināti par laiku no 2014.gada 16.maija līdz 2016.gada 16.jūnijam,

ievērojot to, ka aizņēmējs joprojām izmanto pamatparāda summu.

Visi atbildētāja veiktie maksājumi ir ieskaitīti atbilstoši Civillikuma 1843.panta noteikumiem vispirms vēl nenomaksātos procentos.

[1.3] Kaut arī atbildētājam ir nosūtīti vairāki paziņojumi par parādu, uzņemtās saistības pilnā apmērā nav izpildītas. 2016.gada 4.aprīlī veikts

maksājums 50,00 euro apmērā.

[1.4] Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1591., 1651.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1716., 1717., 1720.panta 2.punktu,

1753., 1756., 1757., 1765., 1934., 1943., 1946.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 5128,37 euro, nolīgtos procentus

1523,51 euro, līgumsodu 512,84 euro, likumiskos procentus 642,38 euro un tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja

likumiskos 6% gadā par laiku no 2016.gada 17.jūnija līdz sprieduma izpildei.

[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojums par celto prasību tiesā nav saņemts.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem faktiskajiem un tiesiskajiem

apstākļiem.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis, atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes nav

lūdzis.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tiesas pavēste atbildētājam nosūtīta 2016.gada 21.novembrī ierakstītā sūtījumā uz viņas deklarēto dzīvesvietu. Papildus adrese deklarācijā nav

norādīta, kā arī atbildētājs nav tiesai norādījis citu adresi saziņai ar tiesu. Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 pantu uzskatāms, ka atbildētājam

par tiesas sēdi ir paziņots.

[4] Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

[5] Tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 208.1 pantu tiesai ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu, jo tā nekonstatē Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā

noteiktos ierobežojumus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[6] Noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

[6.1] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā konstatēts, ka atbildētājs /pers. C/ līgumsaistības ir uzņēmies, 2008.gada 4.decembrī noslēdzot ar AS „Latvijas Krājbanka” Patēriņa kredīta

līgumu Nr.JR04 08-X-002, ar kuru atbildētājam piešķirts aizdevums 3604,24 latu apmērā, ar procentu likmi 25% gadā un atmaksas termiņu –

2014.gada 15.maijs, kā arī noteikts aizdevuma atmaksas maksājumu datums – līdz katra kalendārā mēneša 15.datumam (lietas 13.-14.lapa).

Atbilstoši līguma 8.punktam aizņēmējam ir pienākums atmaksāt aizdevējam saņemto aizdevumu, samaksāt procentus, pienācīgi izpildīt citas līgumā

un noteikumos noteiktās saistības, nodrošināt nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.

[6.2] No lietai pievienotā 2013.gada 7.jūnija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmuma Nr.126 izriet, ka likvidējamai AS “Latvijas

Krājbanka” atļauts nodot tās uzņēmumu SIA “B2Kapital” īpašumā (lietas 25.-26.lapa).

Atbilstoši iesniegtajam 2016.gada 16.jūnija izrakstam no 2013.gada 8.marta līguma par uzņēmuma pāreju un tā pielikumu Nr.1, kas noslēgts starp

likvidējamo AS “Latvijas Krājbanka” un SIA “B2Kapital”, SIA “B2Kapital” pārņēmusi tiesības un pienākumus no 2008.gada 4.decembrī starp AS

“Latvijas Krājbanka” kā aizdevēju un /pers. C/ kā aizņēmēju noslēgtā patēriņa kredīta līguma Nr.JR04-08-X-002 (lietas 23.-24.lapa).

Ar 2013.gada 12.augusta vēstuli apliecināts, ka AS “Latvijas Krājbanka” informējusi atbildētāju par viņa saistību nodošanu SIA “B2Kapital”

(lietas 17.lapa).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka prasītājai radušās un pastāv prasījuma tiesības pret atbildētāju.

[6.3] Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Ar lietā iesniegto aizdevumu konta izrakstu apstiprinās, ka prasītāja uzņemtās saistības ir izpildījusi un izsniegusi atbildētājam aizdevumu 3604,24

latu apmērā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa atbilst 5128,37 euro (lietas 15.lapa), savukārt atbildētājs aizdevuma atmaksu atbilstoši

līguma noteikumiem nav veicis pienācīgi, un, kā izriet no lietā iesniegtā parāda summas aprēķina, pēdējo maksājumu veicis 2016.gada 4.aprīlī 50,00 euro

apmērā (lietas 9.-12.lapa).

[6.4] Ar 2016.gada 16.jūnija izrakstu no 2013.gada 30.septembra pilnvarojuma līguma Nr.JP 8426/13, kas noslēgts starp SIA “B2Kapital” un

SIA “Creditreform Latvijā”, izriet, ka SIA “B2Kapital” pilnvarojusi SIA “Creditreform Latvijā” veikt kavēto maksājumu piedziņu, par ko arī rakstveidā

informēts atbildētājs (lietas 18.-20.lapa un 31.lapa).

Kā izriet no 2015.gada 28.decembra paziņojuma, prasītāja informējusi atbildētāju par neizpildītajām saistībām, savukārt 2016.gada 1.aprīlī

atbildētājam nosūtīts brīdinājums, ar kuru paziņots par prasības celšanu tiesā, ja līdz 2016.gada 11.aprīlim parāds pilnā apmērā netiks samaksāts (lietas

21. un 22.lapa).

Pēc brīdinājuma nosūtīšanas atbildētājs 2016.gada 4.aprīlī veicis vienu maksājumu 50,00 euro apmērā (lietas 11.lapa).

[6.5] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus

pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus par to, ka būtu veikta naudas līdzekļu samaksa.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību, līdz ar ko tiesa atzīst par pierādītu prasību

daļā par neatmaksātā aizdevuma pamatparāda 5128,37 euro apmērā piedziņu.

[6.6] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja arī nesamaksātos līgumiskos procentus par kredīta izmantošanu 1523,51 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt Civillikuma 1764.pantā noteikts, ka visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt

procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties.

Atbilstoši līgumam, atbildētājam piešķirts aizdevums ar procentu likmi 25% gadā.

Tiesa atzīst, ka pušu pielīgtie procenti ir uzskatāmi par procentiem par naudas summas lietošanas atvēlējumu.

Ņemot vērā lietā pierādīto apstākli, ka atbildētājs nav nodrošinājis izsniegtā aizdevuma atmaksu, tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja pienākumu

maksāt līgumiskos procentus prasītājas norādītājā apmērā, kas aprēķināti par laiku no 2009.gada 15.janvāra līdz 2014.gada 15.maijam, un samazināti

līdz 30%.

[6.7] Prasītāja aprēķinājusi atbildētājam arī likumiskos procentus 642,38 euro apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta pirmajai daļai, procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī pats parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt atbilstoši 1765.panta pirmajai daļai, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā lietā ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses, savlaicīgi un pilnā apmērā neveicot viņam Patēriņa kredīta līgumā pielīgtos

maksājumus aizdevuma atmaksai arī pēc līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, tiesa atzīst par pamatotu piedzīt no atbildētāja likumiskos

nokavējuma procentus, kurus prasītāja aprēķinājusi no neatmaksātās kredīta pamatsummas 5128,37 euro par laiku no 2014.gada 16.maija līdz

2016.gada 16.jūnijam.

[6.8] Tāpat arī prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu, kas aprēķināts saskaņā ar līguma 5.5. un 7.1.apakšpunktu, kas noteic, ka par

termiņā neatmaksātu aizdevumu vai tā daļu un/vai nesamaksātiem procentiem aizņēmējam jāmaksā līgumsods 0,5% dienā, ko aprēķina no termiņā

nesamaksātās summas.

Par laiku no 2009.gada 15.janvāra līdz 2014.gada 15.maijam prasītāja aprēķinājusi atbildētājam līgumsodu 512,84 euro apmērā, kas atbilst

10 procentiem no pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam saistību neizpildes gadījumā. Līgumsoda

apmēru ir noteikuši paši līdzēji, atbildētājs minētajam līgumsodam ir piekritis. Lietā nav konstatēts kāds no Civillikuma 1656. vai 1657.pantā norādītajiem

gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām.

Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru attiecībā pret pamatparādu, tiesa neatzīst to par netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju kā patērētāju, ņemot

vērā, ka atbildētājs pieļāvis ilgstošu maksājumu kavējumu, līdz ar to nav pamata līgumsoda samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no pienākuma to

maksāt atbilstoši Civillikuma 1724.1 panta nosacījumiem.

Turklāt prasītāja ir samazinājusi līgumsoda apmēru līdz 10 procentiem no pamatparāda summas, tādējādi ievērojot Civillikuma 1716.panta trešās

daļas noteikumus, kas paredz, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikt pieaugošs, taču kopumā

ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Tādējādi tiesa atzīst, ka arī daļā par līgumsoda piedziņu prasība ir

apmierināma.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no

pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[8] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, prasītājai atlīdzināmi samaksātie tiesas izdevumi 546,18 euro apmērā, ko veido valsts nodeva 541,48 euro, ar tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,52 euro apmērā

piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda

6,22 euro, bet prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi tikai 4,70 euro.

[9] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi

izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-

193.pantu un 208.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “B2Kapital”, reģistrācijas numurs 40103645131, pamatparādu 5128,37 euro,

aizdevuma lietošanas procentus 1523,51 euro par laiku no 2009.gada 15.janvāra līdz 2014.gada 15.maijam, likumiskos nokavējuma procentus

642,38 euro par laiku no 2014.gada 16.maijam līdz 2016.gada 16.jūnijam, līgumsodu 512,84 euro par laiku no 2009.gada 15.janvāra līdz 2014.gada

15.maijam un tiesas izdevumus 546,18 euro, kopā piedzenot 8353,28 euro (astoņi tūkstoši trīs simti piecdesmit trīs euro, 28 centi).

Atzīt SIA “B2Kapital”, reģistrācijas numurs 40103645131, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/, personas

kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas 5128,37 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,52 euro (viens euro, 52 centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa SIA “B2Kapital”, reģistrācijas numurs 40103645131, veicama SIA „CREDITREFORM LATVIJĀ”, reģistrācijas numurs

40003255604, AS “Swedbank” bankas norēķinu kontā Nr.LV67HABA0551036916332, maksājuma mērķī norādot – inkasso 1309070972.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma

mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017.gada 31.janvāra

spriedumu civillietā Nr.C33591316.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma

piespiedu izpilde.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Atbildētājs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namam

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Jaunzeme