Court allows disciplinary penalty revocation due to first instance court's failure to properly evaluate evidence.

Lietas arhīva Nr. CA-0620-21/26

ECLI:LV:RAT:2021:0324.C30397020.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2021. gada 24. martā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente Žanete Žimante, tiesneses Marika Bebriša un Sarmīte Vamža,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret Latvijas Republikas/iestāde/ par disciplinārsoda atcelšanu sakarā ar /pers. B/ apelācijas

sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 19. novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 22. janvārī /pers. B/ (turpmāk - prasītāja) cēlusi prasību pret Latvijas Republikas/iestāde/ (turpmāk - atbildētāja) par

disciplinārsoda atcelšanu, lūdzot tiesai atzīt par prettiesisku un atcelt /iestāde/ /amats/ /pers. E/ 2019. gada 19. novembrī izdoto rīkojumu Nr. /numurs/

„Par rājiena izteikšanu”.

Prasība pamatota ar Darba likuma 7., 28., 29., 30., 90., 94. pantu.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi:

[1] Ar /iestāde/ /amats/ /pers. E/ 2019. gada 19. novembra rīkojumu Nr. /numurs/ „Par rājiena izteikšanu” /iestāde/ /nodaļa/ /amats/ /pers. B/

izteikts rājiens par konstatētajiem pārkāpumiem (turpmāk – rīkojums).

[1.2] Prasītāja uzskata, ka disciplinārsods piemērots prettiesiski un tas ir atceļams.

Rīkojumā minētais ir pretrunā amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem. Pienākums sagatavot tehniskās apsekošanas atzinumus bija

iekļauts prasītājas amata aprakstā līdz 2018. gada 18. aprīlim, kad prasītāja pildīja /iestāde/ /nodaļa/ /amats/ vietnieces amata pienākumus.

Atbilstoši darba līguma grozījumiem, kopš 2018. gada 30. novembra prasītāja pilda /iestāde/ /nodaļa/ /amats/ amata pienākumus, un amata

apraksts neparedz pienākumu veikt /iestāde/ ēku tehnisko apsekošanu.

Nav pamata secināt, ka prasītājai vispār būtu ticis dots uzdevums veikt atkārtotu visu /iestāde/ publisko ēku tehnisko apsekošanu un sagatavot

jaunu ēku tehniskās apsekošanas atzinumu.

[1.3] Atbildētāja pieļāvusi atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu attiecībā pret prasītāju, uzliekot par pienākumu prasītājai līdz katras nedēļas

piektdienas plkst. 14.00 iesniegt /nodaļa/ /amats/ un līdz plkst. 15.00 – /iestāde/ /nosaukums/ /amats/ atskaiti par prasītājas nedēļas laikā katrā darba

dienā veiktajiem darba uzdevumiem un katra uzdevuma izpildei attiecīgajā dienā veltīto laiku, kā arī nākamajā darba dienā plānotajiem uzdevumiem.

[2] 2020. gada 19. novembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nosprieda prasību noraidīt.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem:

[2.1] 2008. gada 30. jūnijā starp atbildētāju kā darba devēju un prasītāju kā darbinieci noslēgts darba līgums, un prasītāja pieņemta darbā par

/nodaļa/ /amats/. 2010. gada 29. martā puses parakstījušas darba līguma grozījumus, vienojoties, ka prasītājas amats ir /nodaļa/ /amats/. 2014. gada

31. oktobrī parakstīti grozījumi darba līgumam, saskaņā ar kuriem prasītāja iecelta /nodaļa/ /amats/ vietnieces amatā. 2018. gada 18. aprīlī puses

parakstījušas vienošanos par grozījumiem darba līgumā Nr. /numurs/, vienojoties, ka ar 2018. gada 1. jūniju prasītājai tiek noteikts jauns amats –

/iestāde/ /nosaukums/ /nodaļa/ /amats/.

2018. gada 30. novembrī parakstīti grozījumi darba līgumā, nosakot, ka no 2018. gada 3. decembra prasītājas amats ir /iestāde/ /nosaukums/

/nosaukums/ /amats/. Prasītājas darba pienākumi noteikti amata aprakstā, kas apstiprināts ar /iestāde/ /nosaukums/ /amats/ 2018. gada 30.novembra

rīkojumu Nr. /numurs/.

Starp pusēm nav strīda par to, ka līdz 2018. gada 18. aprīlim prasītājas amata pienākumos ietilpa ēku tehniskās apsekošanas veikšana.

Strīds pastāv par to, vai, izdarot grozījumus prasītājas darba līgumā, apstiprinot jaunu amata aprakstu un prasītājai turpinot darbu būvinženiera

amatā, viņai tika saglabāts pienākums veikt ēku tehnisko apsekošanu un sastādīt apsekošanas atzinumu.

[2.2] No amata apraksta, kas regulē prasītājas kā /iestāde/ /nosaukums/ /nodaļa/ /amats/ amata pienākumus no 2018. gada 3. decembra,

secināms, ka no minētajiem amata pienākumiem kopumā, jo īpaši 1.3. punktā noteiktā pienākuma veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu

/iestāde/ēku tehnisko apsekošanu un uzturēšanu, regulāri pārbaudīt telpu tehnisko stāvokli, un prasītājai izvirzītās prasības pēc būvprakses sertifikāta izriet

viņas pienākums veikt ēku tehnisko apsekošanu un sastādīt atzinumu.

Apsekošanas atzinums ir dokuments, kurā tiek iekļauta informācija par apsekošanas gaitā konstatēto, tā sastādīšana ir neatraujami saistīta ar veikto

apsekošanu, un tas ir apsekotāja pienākums.

[2.3] Prasītājai līdz disciplinārsoda piemērošanas brīdim nebija šaubu par viņai noteikto amata pienākumu saturu, proti, par to, ka ēku tehniskā

apsekošana un atzinuma sastādīšana ir prasītājas amata pienākums.

Darba devēja ir segusi valsts noteikto pastāvīgās prakses uzraudzības gada maksu prasītājai gan 2018. gadā, gan 2019. gadā, ko apliecina lietas

materiāliem pievienotie maksājuma uzdevumi.

Prasītāja regulāri ir lūgusi darba devēju apmaksāt izdevumus, kas saistīti ar dažādu kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu apmeklēšanu, un

atbildētāja ir segusi šos izdevumus.

2019. gada septembrī starp prasītāju un /iestāde/ /nosaukums/ /amats/ notikusi sarakste par /iestāde/ publisko ēku apsekošanas atzinumu izstrādi

līdz 2019. gada 30. septembrim.

Iebildumus par ēku tehniskās apsekošanas un atzinuma sastādīšanas uzdevuma neesību un tā neatbilstību prasītājas amata pienākumiem pirmo reizi

prasītāja izteikusi vien 2019. gada 18. decembra sūdzībā par rīkojumu.

Prasītājas sniegtā informācija darba devējam un veiktās faktiskās darbības, daļēji izpildot viņai doto uzdevumu un noteiktajā termiņā iesniedzot

apsekošanas atzinumu par vienu /iestāde/ ēku, ir pretrunā prasītājas turpmākajiem argumentiem, apstrīdot amata pienākumu ēku tehniskās apsekošanas

veikšanā un šāda uzdevuma esību. Minētie prasītājas argumenti vērtējami kritiski, un tie sniegti nolūkā izvairīties no disciplinārās atbildības.

[2.4] Lietā iesniegtie pierādījumi apstiprina, ka prasītājai 2019. gada martā tika dots uzdevums veikt /iestāde/ publisko ēku tehnisko apsekošanu.

Darba likuma noteikumi neierobežo darba devēja tiesību dot mutvārdu rīkojumus, nosakot darba uzdevumus un to izpildes termiņus, un neuzliek

par pienākumu ikvienu darba uzdevumu formulēt rakstveidā gadījumā, kad attiecīga uzdevuma izpilde izriet no darbiniekam noteikto amata pienākumu

satura.

Apstāklim, kādā formā – mutvārdu vai rakstveida – prasītājai tika dots darba uzdevums, nav nozīmes strīda izšķiršanā. Nozīme ir vienīgi apstāklim,

vai uzdevums prasītājai vispār tika dots, un tā došanu tiesa konstatē.

[2.5] Atbildētāja pamatoti atzinusi, ka prasītāja nav izpildījusi darba devēja uzdevumu noteiktā termiņā - līdz 2019. gada 30. septembrim veikt

/iestāde/ publisko ēku tehnisko apsekošanu un sastādīt apsekošanas atzinumu, nav sniegusi darba devējam informāciju par ēku tehnisko apsekošanu

2015. gadā un sastādīto atzinumu, nav uzrādījusi 2015. gada 4. decembra atzinumu /iestāde/ pārstāvim, kā arī sniegusi darba devējam pretrunīgu un

maldinošu informācija par uzdevuma izpildi, tādējādi būtiski pārkāpjot atbildētājas 2019. gada 19. marta rīkojumā par disciplinārsoda uzlikšanu noteiktās

darba līguma un darba kārtības prasības.

[2.6] Prasītājas rīcības rezultātā atbildētājai ir radītas būtiskas sekas, veicot iepirkuma procedūras organizēšanu un piesaistot ārpakalpojuma

sniedzēju apstākļos, kad tās štatā ir būvinženieris, kura amata pienākums ir ēku tehniskā apsekošana un atzinuma sastādīšana.

Tādējādi ir konstatējami Darba likuma 90. pantā noteiktie priekšnoteikumi disciplinārsoda piemērošanai prasītājai, un atbildētājas rīkojums

atzīstams par tiesisku un pamatotu.

[2.7] Pieprasot prasītājai sniegt darba devējai atskaiti par ik nedēļu paveiktajiem darba uzdevumiem un to izpildei veltīto laiku, kā arī plānotajiem

darba uzdevumiem, atbildētāja nav pieļāvusi Darba likuma 7., 9. un 29. pantā minēto diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu attiecībā pret prasītāju.

[3] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 19. novembra spriedumu prasītāja iesniegusi apelācijas sūdzību, apelācijas

instances tiesai lūdzot prasību apmierināt.

Atbildētājas apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem:

[3.1] Nepamatots ir tiesas secinājums, ka ēku tehniskā apsekošana izriet no darbiniekam noteikto amata pienākumu satura. 2018. gada 17. aprīlī

apstiprinātais prasītājas amata apraksts vairs neparedz viņas pienākumu nedz organizēt, nedz kontrolēt, nedz veikt /iestāde/ ēku tehnisko apsekošanu.

Jēdziens “ēku/būvju tehniskā apsekošana” saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”

(turpmāk – MK noteikumi Nr. 529) un Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 337 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15

“Būvju tehniskā apsekošana” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 337) prasībām ir daudz plašāks par prasītājas amata aprakstā noteikto pienākumu veikt

nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu /iestāde/ ēku ekspluatāciju un uzturēšanu.

Strīds pastāv par to, vai, izdarot grozījumus prasītājas darba līgumā, apstiprinot jaunu amata aprakstu un prasītājai turpinot darbu būvinženiera

amatā, viņai tika saglabāts pienākums veikt ēku tehnisko apsekošanu un sastādīt apsekošanas atzinumu.

[3.2] Tiesa bez ievērības atstājusi prasītājas argumentu, ka MK noteikumi Nr. 529 un Nr. 337, kas ir speciālās tiesību normas attiecībā pret Darba

likumu, noteic, ka uzdevums veikt būvju tehnisko apsekošanu ir noformējams rakstveidā. No lietas materiāliem neizriet, tieši kādi apsekošanas darbi bija

jāveic katrā no objektiem.

Prasītāja uzskata, ka pamats disciplinārsoda piemērošanai var būt tikai un vienīgi konkretizēta darba uzdevuma neizpilde, jo pretējā gadījumā

nepastāv iespēja konkretizēt pārkāpumu.

MK noteikumi Nr. 337 nosaka uzdevuma devēja tiesības un pienākumu definēt apsekošanas uzdevumu, norādot, cik detalizēta apsekošana ir

jāveic.

/iestāde/ /nosaukums/ amatpersonas nekad nav skaidrojušas, kāds tieši apsekošanas darbu apjoma un detalizācijas pakāpes uzdevums ir ticis dots

prasītājai. Arī tiesa spriedumā nav konstatējusi šāda it kā dotā darba uzdevuma saturu.

[4] Atbildētāja par apelācijas sūdzību iesniegusi paskaidrojumus, norādot, ka pārsūdzēto spriedumu uzskata par tiesisku, pamatotu un balstītu uz

apstākļiem, kas pārbaudīti tiesas sēdē. Tiesa pareizi piemērojusi materiālo un procesuālo tiesību normas.

Motīvu daļa

[5] Civillietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi apelācijas sūdzības argumentus un atbildētājas iebildumus pret tiem, secina, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu un 430. panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā. Fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav

apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

[6.1] Prasītāja pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzējusi pilnībā, tādējādi lieta sakarā ar apelācijas sūdzību pēc būtības tiek izskatīta pilnā

apjomā.

[6.2] Apelācijas kārtībā nav apstrīdēti šādi pirmās instances tiesas nodibināti fakti:

- 2008. gada 30. jūnijā starp atbildētāju kā darba devēju un prasītāju kā darbinieci noslēgts darba līgums, saskaņā ar kuru prasītāja pieņemta

darbā par /nodaļa/ /amats/;

- 2010. gada 29. martā puses parakstījušas darba līguma grozījumus, vienojoties, ka prasītājas amats ir /nodaļa/ /amats/;

- 2014. gada 31. oktobrī parakstīti darba līguma grozījumi, saskaņā ar ko prasītāja iecelta /nodaļa/ /amats/ vietnieces amatā;

- 2018. gada 18. aprīlī puses parakstījušas vienošanos par grozījumiem darba līgumā Nr. /numurs/, vienojoties, ka ar 2018. gada 1. jūniju prasītājai

tiek noteikts jauns amats – /iestāde/ /nosaukums/ /nodaļa/ /amats/;

- 2018. gada 30.novembrī parakstīti grozījumi darba līgumā, nosakot, ka no 2018. gada 3. decembra prasītājas amats ir /iestāde/ /nosaukums/

/nodaļa/ /amats/. Prasītājas darba pienākumi ar 2018. gada 3. decembri noteikti amata aprakstā, kas apstiprināts ar /iestāde/ /nosaukums/ /amats/

2018. gada 30. novembra rīkojumu Nr. /numurs/.

[7] Pušu starpā pastāv strīds par to, vai, izdarot grozījumus prasītājas darba līgumā un apstiprinot jaunu amata aprakstu un prasītājai turpinot darbu

būvinženieres amatā, viņai saglabāts pienākums veikt ēku tehnisko apsekošanu un sastādīt apsekošanas atzinumu.

Civillietu tiesas kolēģija par pamatotiem atzīst prasītājas iebildumus pret pārsūdzēto spriedumu turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[7.1] Starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, kas regulē Darba likums. Taču izskatāmajā gadījumā pušu tiesisko attiecību vērtējumā būtiska

nozīme ir arī speciālo tiesību normai, proti, ar MK noteikumiem Nr. 377 apstiprinātais Latvijas būvnormatīvs LBN 405-15 “Būvju tehniskā apsekošana”,

kas jāņem vērā saistībā ar prasītājas amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem.

Rīkojums par rājiena izteikšanu pamatots ar to, ka prasītāja nav izpildījusi 2019. gada martā doto uzdevumu MK noteikumu Nr. 529 norādītajā

termiņā - līdz 2019. gada 30. septembrim, nebija iesniegusi /iestāde/ piecu publisko ēku tehniskās apsekošanas atzinumus, kuru saturs atbilst MK

noteikumu Nr. 377 17. punktā minētajām prasībām, tas ir, minēto noteikumu pielikumam, kas apliecina, ka ir veikta visu /iestāde/ publisko ēku tehniskā

stāvokļa apsekošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (lietas 1. sējuma 10.-20. lapa).

[7.2] Nav strīda par faktu, ka pušu darba tiesiskās attiecības nodibinātas 2008. gada 30. jūnijā, kad prasītāja pieņemta darbā par /nodaļa/ /amats/.

Gadu gaitā puses par darba līguma grozījumiem vienojušās vairākkārt.

2014. gada 31. oktobrī parakstīti darba līguma grozījumi, saskaņā ar ko prasītāja iecelta /nodaļa/ /amats/ vietnieces amatā (lietas 1. sējuma

182. lapa). Ar 2014. gada 3. novembra rīkojumu apstiprināts /nodaļa/ /amats/ vietnieces amata apraksts, kura 1.4.1. punktā iekļauts pienākums

organizēt /iestāde/ ēku tehnisko apsekošanu, apzināt un izvērtēt tehnisko stāvokli atbilstoši būvnormatīvu un standartu prasībām (lietas 1. sējuma 194.-

197. lapa).

2018. gada 18. aprīlī puses parakstījušas vienošanos par grozījumiem darba līgumā, saskaņā ar ko prasītājai noteikts cits amats – /iestāde/

/nosaukums/ /nodaļa/ /amats/. Amata pienākumi ar 2018. gada 1. jūniju noteikti amata aprakstā, kas pievienots darba līguma grozījumiem. Parakstot

grozījumus, prasītāja apliecinājusi, ka ar amata aprakstu ir iepazīstināta. Amata apraksta 1.3.1. punktā noteikts prasītājas pienākums regulāri pārbaudīt

telpu tehnisko stāvokli, noskaidrot bojājumus un, ja nepieciešams, organizēt profilaktiskos remontus (lietas 1. sējuma 183., 184. lapa).

2018. gada 30. novembrī puses parakstījušas vienošanos par grozījumiem darba līgumā, saskaņā ar ko prasītājai noteikts amats – /iestāde/

/nosaukums/ /nodaļa/ /amats/. Amata pienākumi ar 2018. gada 3. decembri noteikti amata aprakstā, kas pievienots darba līguma grozījumiem. Parakstot

grozījumus, prasītāja apliecinājusi, ka ar amata aprakstu ir iepazīstināta. Amata apraksta 1.3.1. punktā noteikts prasītājas pienākums regulāri pārbaudīt

telpu tehnisko stāvokli, noskaidrot bojājumus un, ja nepieciešams, organizēt profilaktiskos remontus (lietas 1. sējuma 187., 188.-190. lapa).

[7.3] MK noteikumu Nr.337 2. punktā noteikts, ka apsekošanas mērķis ir noteikt būves atbilstību Būvniecības likuma 9. pantā minētajām būves

būtiskajām prasībām.

Secināms, ka prasītājas kā /nodaļa/ /amats/vietnieces amata apraksta 1.4.1. punktā iekļautais pienākums organizēt /iestāde/ ēku tehnisko

apsekošanu atbilda MK noteikumu Nr. 337 ietvertajam mērķim.

Nav strīda par faktu, ka prasītāja minēto pienākumu pildījusi līdz 2018. gada 18. aprīlim, kad saskaņā ar šiem un vēlāk 2018. gada 30. novembrī

parakstītajiem darba līguma grozījumiem prasītāja ieņēmusi būvinženiera amatu. Abiem darba līguma grozījumiem pievienoti arī jauni amata apraksti, kuru

1.3.1. punktā noteikts prasītājas pienākums regulāri pārbaudīt telpu tehnisko stāvokli, noskaidrot bojājumus un, ja nepieciešams, organizēt profilaktiskos

remontus.

[7.4] Būves tehnisko apsekošanu regulē ar MK noteikumiem Nr. 337 apstiprināts būves tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-15.

Savukārt, prasītājas amata apraksta 1.3.1. punktā iekļautajam pienākumam pārbaudīt telpu tehnisko stāvokli šāda tiesiska regulējuma nav. Līdz ar to

Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav pamata secināt, ka 2018. gada amata aprakstos iekļautais prasītājas pienākums pārbaudīt telpu tehnisko stāvokli ir

identisks pienākumam veikt būves tehnisko apsekošanu. Būvju tehniskajai apsekošanai atšķirībā no telpu tehniskās pārbaudes ir cits mērķis un citas

juridiskās sekas.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka prasītājai, turpinot darbu būvinženiera amatā, pienākums veikt ēku tehnisko apsekošanu un sagatavot

apsekošanas atzinumu, nav ticis saglabāts.

[7.5] No atbildētājas paskaidrojumiem izriet, ka uzdevums veikt ēku tehnisko apsekošanu prasītājai deleģēts pakļautības kārtībā: /iestāde/

/nosaukums/ /amats/ mutiski to uzdevis viņa pakļautībā esošajam darbiniekam /pers. J/, kurš deleģējis prasītājai uzdevumu veikt ēku tehnisko apsekošanu

un sagatavot tehniskās apsekošanas atzinumus atbilstoši MK noteikumiem Nr. 529 un Nr. 337 (lietas 2. sējuma 105. lapa).

Būvnormatīva LBN 405-15 12. punkts noteic, ka apsekošanas uzdevumā norāda objektā veicamo apsekošanas darbu apjomu un, ja

nepieciešams, to detalizācijas pakāpi, apsekošanas gaitā izstrādājamos teksta, grafiskos, fotofiksācijas un citus materiālus, kā arī, ja nepieciešams,

norāda atzinumā sagatavot priekšlikumus par konstatēto nepilnību novēršanu. Savukārt, 17. punktā noteikts, ka apsekošanas rezultātus apsekotājs

apkopo atzinumā, kura saturs noteikts šī būvnormatīva pielikumam, proti, atbilstoši tehniskās apsekošanas atzinuma veidlapai, kurā jānorāda

apsekošanas uzdevums un tā izsniegšanas datums.

Pastāvot šādiem būvnormatīva LBN 405-15 noteikumiem, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā darba devējai bija pienākums tajos iekļautos

nosacījumus ievērot arī pašai un apzināties, ka uzdevums veikt būves tehnisko apsekošanu nav deleģējams mutvārdu formā un nav pierādāms ar lietas

izskatīšanas gaitā nopratināto liecinieku liecībām.

Ņemot vērā, ka uzdevums veikt būvju tehnisko apsekošanu prasītājai dots tikai mutiski, nav konstatējams, ka prasītājai dots uzdevums

būvnormatīva LBN 405-15 izpratnē.

[7.6] Fakts, ka prasītājai ir Būvinženieru savienības izsniegts sertifikāts un viņa periodiski papildina savas amata prasmes par darba devējas

līdzekļiem, pats par sevi neuzliek viņai pienākumu pildīt amata aprakstā neiekļautus pienākumus.

Pamats disciplinārsoda piemērošanai var būt tikai un vienīgi konkretizēta darba uzdevuma neizpilde, jo pretējā gadījumā nepastāv iespēja

konkretizēt pārkāpumu. Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā atbildētāja Darba likuma 125. pantā ietvertajam darba devēja pierādīšanas pienākuma

principam nav pierādījusi, ka prasītāja ir pieļāvusi darba kārtības un darba līguma pārkāpumu.

Tas, ka prasītāja nav iebildusi pret mutisko rīkojumu veikt būves tehnisko apsekošanu un sniegusi darba devējai maldinošu informāciju, pastāvot

augstāk minētajiem apstākļiem, nav pamats prasības noraidīšanai.

[7.7] Izšķirošas nozīmes izskatāmajā strīdā nav arī faktam, ka paskaidrojumus par prasītājas iesniegto apelācijas sūdzību uz atbildētājas izdotā

pilnvarojuma pamata parakstījis /pers. L/, kurš pirmās instances tiesā nopratināts liecinieka statusā.

[8] Pastāvot šādiem apstākļiem kopumā, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa nav pietiekami iedziļinājusies lietas faktiskajos

apstākļos un nav pietiekami izvērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, kā rezultātā izdarījusi kļūdainus secinājumus un prasību noraidījusi nepamatoti.

[9] Ievērojot lietā radušos tiesas izdevumus, izvērtējams jautājums par šo izdevumu piedziņu.

Prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punktu ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

[9.1] Ņemot vērā Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 4. punktu un ceturto daļu, Civilprocesa likuma 42. panta otro daļu, un to, ka prasība

ir apmierināta, no atbildētājas par labu valstij ir piedzenama iepriekš nesamaksātā valsts nodeva 140 euro (par prasības pieteikumu 70 euro + par

apelācijas sūdzību 70 euro).

[9.2] Atbilstoši lietā esošai uzziņai par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi tiesā ir 4,60

euro, kas piedzenami no atbildētājas par labu valstij.

[9.3] Termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu tiek noteikts atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantā minētajam.

Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 193., 432. pantu, Civillietu tiesas kolēģija

no s p r ie d a :

/pers. B/ prasību pret Latvijas Republikas/iestāde/ par disciplinārsoda atcelšanu apmierināt.

Atcelt /iestāde/ /nosaukums/ /amats/ /pers. E/ 2019. gada 19. novembrī izdoto rīkojumu Nr. /numurs/ „Par rājiena izteikšanu”.

Piedzīt no Latvijas Republikas/iestāde/, reģistrācijas Nr. /numurs/, valsts labā valsts nodevu 140 euro apmērā, iemaksājot to Valsts kases,

reģistrācijas Nr. 90000050138, kontā Nr. LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, norādot iemaksas mērķi un lietas nodevu.

Piedzīt no Latvijas Republikas/iestāde/, reģistrācijas Nr. /numurs/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,60 euro, iemaksājot tos

Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr. 90001672316, kontā Nr. LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, klasifikācijas kods 21499,

norādot iemaksas mērķi un lietas numuru.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu- 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas

izdevumu piedziņu valsts labā, norādītajā termiņā maksājumu apliecinošus dokumentus iesniegt Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Senāta Civillietu departamentam, iesniedzot Rīgas apgabaltiesā kasācijas sūdzību un

iemaksājot drošības naudu 300 euro apmērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas, reģistrācijas Nr. 90000068892, Valsts kases kontā Nr. LV83

TREL 8280 0100 0000 0.

Tiesnese Ž. Žimante

Tiesnese M. Bebriša

Tiesnesis S. Vamža