Court imposes fine for disturbing public order and resisting police in Latvia administrative case.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of two administrative offenses for resisting police and disturbing public order. The defendant failed to appear at the scheduled hearing, but the court ruled that timely notification of the hearing details justified proceeding without them. Consequently, the court imposed a monetary fine of 150 Latvian lats based on the severity of the offenses.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.p.; 175.p.; 243.p.; 248.p.; 260.p.; 289.p.; 35.p.: When a person fails to appear at an administrative offense hearing after being properly notified, the court may proceed to the trial based on existing documentary evidence and impose a fine for the most serious offense committed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 111023213
Lietas arhīva Nr. 1-0232-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs, 2013.gada 19.decembrī
LR Cēsu rajona tiesas
tiesnese: A.Papule
ar sekretāri I.Grosbergu
atklātā tiesas sēdē Cēsīs, Raunas ielā 14 izskatīja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa KrPN inspektora
Valsts amatpersona sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 910617 par administratīvo pārkāpumu, ko izdarījis /pers.
E/, /personas kods/, strādā gadījuma darbus, dzīvo /adrese/ –
konstatēja:
ka 2013. gada 17. decembrī plkst. 15.00 Cēsīs, L.Paegles ielā 19b /pers. E/ lamājās uz policijas darbiniekiem ( lamu vārdi norādīti
protokolā ), kā arī nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām – pēc policijas darbinieku lūguma atteicās iekāpt
automašīnā, mēģināja izrauties no policijas darbiniekiem un bēgt. Ar šādu savu rīcību /pers. E/ izdarīja administratīvo pārkāpumu,
paredzētu Latvijas Administratīvo pārkāpumu ( turpmāk APK ) 167.p., t.i., traucēja sabiedrisko mieru, kas izpaudās bezkaunīgā rīcībā,
ignorējot vispārpieņemtās normas un traucējot cilvēku mieru; kā arī izdarīja APK 175.p. paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Iestādes pārstāvis, neierodoties uz lietas izskatīšanu, nav vēlējies realizēt APK 289.2p. paredzētās tiesības. Šis apstāklis nav šķērslis
tam, lai administratīvā pārkāpuma lietu nevarētu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes.
/pers. E/ uz lietas izskatīšanu nav ieradies. /pers. E/ ir saņēmis administratīvā pārkāpuma protokola vienu eksemplāru. Protokolā
ierakstīts, ka protokola kopija iedota /pers. E/ rokās. Administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīts, ka uz lietas izskatīšanu /pers. E/
jāierodas 2013. gada 19. decembrī plkst. 10.00 Cēsīs, Raunas ielā 14. Bez tam, protokolā izdarīts ieraksts, ka par lietas
izskatīšanas vietu un laiku /pers. E/ paziņots arī mutiski.
APK 248.p.1.d. noteikts – ja sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks,
paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda
administratīvā pārkāpuma protokolā.Tiesnese atzīst, ka /pers. E/ par lietas izskatīšanas vietu un laiku ir paziņots savlaicīgi un likumā
noteiktajā kārtībā, līdz ar to par lietas izskatīšanas vietu un laiku viņam ir zināms. Neierašanās iemeslus /pers. E/ nav paziņojis, nav
lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Latvijas APK 260.p.2.d. nosaka, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības ir tiesības
piedalīties lietas izskatīšanā. Fakts, ka /pers. E/ neizmanto savas tiesības un neierodas uz lietas izskatīšanu, nevar būt par pamatu
lietas atlikšanai. Tiesneses ieskatā nepastāv šķēršļi tam, lai lietu izskatītu bez pārkāpēja /pers. E/ klātbūtnes, pamatojoties uz lietā
esošajiem rakstveida pierādījumiem.
/pers. E/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētajiem faktiem ( lpp. 3);
policijas darbinieku dienesta ziņojumos norādīto ( lpp. 5-8 ). Latvijas APK 243.p.4.d. nosaka, ka bez papildu procesuālo darbību
veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā
pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona, ja vien lietvedības gaitā netiek pierādīts pretējais.
/pers. E/ ir izdarījis divus administratīvos pārkāpumus un tie ir pareizi kvalificēti pēc APK 167.p. un 175.p., un viņa vaina aprakstītajā
apjomā ir pierādīta. APK 35.p. 2.d. nosaka, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un
tos izskata viena un tā pati institūcija, administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko
pārkāpumu. Vadoties no abu minēto pantu sankcijām, tad smagāks pārkāpums ir tas, par kuru atbildība paredzēta 167. pantā.
/pers. E/ atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu nav.
/pers. E/ pēdējā gada laikā nav saukts pie administratīvās atbildības.
Tiesnese atzīst, ka sodu /pers. E/ var noteikt naudas soda veidā.
Pamatojoties uz izteikto un vadoties no Latvijas APK 167., 175.p., 289.131.d. un 2.d., 275.p.1.d.1. punkta, 289.6 p.7.d. tiesnese
nosprieda:
atzīt /pers. E/ par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.p. un 175.p. paredzēto administratīvo pārkāpumu
izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu Ls 150 apmērā.
Naudas sods iemaksājams sekojošā kontā - saņēmējs: Valsts Kase, NMR 90000050138, konta Nr. LV34 TREL 1060 1910 1110 0,
BIC kods TRELLV22, norādot maksājuma mērķi- administratīvais naudas sods, administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA 910617.
Naudas sods nomaksājams 30 dienu laikā un kvīts par naudas soda nomaksu iesniedzama Cēsu rajona tiesas kancelejā.
Spriedumu no pilna sprieduma paziņošanas dienas ( ja spriedums nosūtīts pa pastu, tas ir paziņots septītajā dienā pēc nodošanas
pastā ) var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese: