Court dismisses appeal against traffic fine, ruling 70 euro minimum mandatory for aggressive driving.

Lietas Nr. 133090916

Lietas arhīva Nr. 1-0040-17/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2017.gada 27.martā

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa, rakstveida procesā izskatīja iesniedzēja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 3.augusta lēmumu Nr.1917 Par pārsūdzēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF 820823, un

k o ns t a t ē ja

2016.gada 13.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 1.rotas

inspektors virsleitnants Valters Dzenis sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu PF 820823 par to, ka 2016.gada 13.jūlijā plkst.16.41, Rīgā, /pers.

A/ agresīvi vadīja transportlīdzekli/TL marka/ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ pa Krišjāņa Barona ielu no Pērnavas ielas puses Brīvības ielas

virzienā, kas izpaudās kā vairāku sastrēgumā esošu transportlīdzekļu apbraukšana pa tramvaja sliežu klātni, kas atrodas pa labi no brauktuves un nav

paredzēta transportlīdzekļu braukšanai, tādējādi ignorējot pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 89.punkta

prasības, un transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, un par ko vadītājam uzlikts naudas sods 70 euro apmērā (lietas 15.lapa)

Izskatot /pers. A/iesniegumu ar lūgumu pārskatīt lēmumu un atcelt sodu, Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks

ar 2016.gada 3.augusta lēmumu Nr.1917 „Par apstrīdēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF 820823” atstājis negrozītu 2016.gada 13.jūlijā

VP RRP KPP PPP ??? inspektora V.Dzeņa pieņemto lēmumu lietā Nr.PF 820823, bet iesniedzēja iesniegumu noraidījis kā nepamatotu (lietas 43.-

48.lapa).

Lēmumā konstatēts, ka 2016.gada 13.jūlijā plkst.16.46 VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona (turpmāk - PPP ???)

inspektors Valters Dzenis iesniedzējam noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF 820823 par Latvijas Republikas Ministru kabineta

2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 89.punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka iesniedzējs

2016.gada 13.jūlijā plkst.16.41, agresīvi vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Krišjāņa Barona ielu no

Pērnavas ielas puses virzienā uz Brīvības ielu, kas izpaudās kā vairāku sastrēgumā esošu transportlīdzekļu apbraukšana pa tramvaja sliežu ceļa klātni, kas

atradās pa labi no brauktuves un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai, tādējādi ignorējot pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Pārkāpums

fiksēts video ierakstā.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā.

Saskaņā ar LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktu VP RRP KPP PPP ??? inspektors V.Dzenis pieņēma lēmumu sodīt iesniedzēju ar

naudas sodu 70 euro apmērā, kā arī atzīmēja atbildību mīkstinošu apstākli, kas noteikts LAPK 33.panta pirmajā daļā, proti, ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlo

izdarīto.

Lēmumā norādīts, ka ar noformēto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF 820823 iesniedzējs iepazinās un parakstīja to, sākotnēji rakstisku

paskaidrojumu nesniedza.

2016.gada 18.jūlijā /pers. A/ sniedza rakstisku paskaidrojumu, kurā norādīja, ka viņu apturēja policijas darbinieks un sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu par CSN 89.punkta prasību neievērošanu. Iesniedzējs veicis fotografēšanu un neredz ceļa zīmi, ka aizliegts braukt pa tramvaja

sliežu ceļa klātni Krišjāņa Barona ielā. Lūdz pārskatīt lēmumu un atcelt sodu. CSN 89.punktā nekas nav minēts, ka nedrīkst nogriezties no tramvaja

sliedēm.

2016.gada 18.jūlijā VP RRP KPP ar iesniegumu griezās /pers. A/, kurā norādīja, ka nepiekrīt, ka pārkāptas CSN 89.punkta prasības. Krišjāņa

Barona ielā nebija “apzīmes”, ka nevar braukt un nogriezties uz Brīvības ielu. Lūdz dot ziņu, ja vajadzīgas fotogrāfijas no Krišjāņa Barona ielas.

Lēmumā norādīts, ka 2016.gada 21.jūlijā atkārtoti iesniedzējs griezās ar iesniegumu, kurā norādīja tādus pašus lietas faktiskos apstākļus kā

2016.gada 18.jūlijā iesniegtajā iesniegumā un pievienoja vairākas fotogrāfijas no Krišjāņa Barona un Brīvības ielu krustojuma.

LAPK 286.panta pirmajā daļā noteikts, ka sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu augstāka iestāde izskata

rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem - pēc visu lietas materiālu

saņemšanas. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda

pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

VP RRP KPP, izskatot iesniedzēja iesniegumu, pieprasīja video ierakstu ar 2016.gada 13.jūlijā fiksēto CSN prasību pārkāpumu, no kura

konstatē, ka dienesta transportlīdzeklis diennakts gaišajā laikā atrodas Brīvības un Mazās Klijānu ielas krustojumā ar pavērstu skatu punktu pret Krišjāņa

Barona ielu. Plkst.16:41:36 dienesta transportlīdzeklī uzstādītajā video iekārtā redzams, ka Krišjāņa Barona ielā, sākot no Pērnavas ielas līdz Brīvības

ielai, ir izveidojies transportlīdzekļu sastrēgums. Tāpat redzams, ka sastrēguma laikā no Pērnavas ielas puses pa tramvaja sliežu ceļa klātni, kas atrodas

brauktuves labajā pusē, brauc gaiši pelēkas krāsas transportlīdzeklis, kurš vēlāk veic nogriešanās manevru pa labi uz Brīvības ielu.

CSN 89.punkts nosaka, ka, ja braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni

tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar brauktuvi. Šādā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja braukšanai.

LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas sankcija - par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā : 1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīta ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu; 2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek

izdarīts CSN pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses, paredz

transportlīdzekļa vadītājam piemērot naudas sodu no 70 euro līdz 280 euro.

Lai personas darbības kvalificētu kā agresīvu braukšanu LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.apakšpunkta izpratnē, nepieciešams konstatēt

šādus apstākļus:

1) vadot transportlīdzekli, ir pārkāpti CSN;

2) tiek traucēta vienmērīga transportlīdzekļu plūsma vai tiek ignorētas pārējo vadītāju intereses.

Lai iestātos augstāk minētajā sankcijā paredzētā atbildība, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs, konkrētajā gadījumā, pa tramvaja

sliedēm, kas atrodas pa labi no brauktuves un nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, ir apbraucis stāvošu transportlīdzekļu kolonnu, ignorējot citus

vadītāju intereses.

Līdz ar to izskatāmajā lietā VP RRP KPP, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, jāpārbauda, vai iesniedzēja darbībās konstatējams LAPK

149. panta trīspadsmitās daļas 2.punktā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Proti, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs ir braucis pa tramvaja sliedēm, kas atrodas pa labi no brauktuves un nav paredzētas

transportlīdzekļu braukšanai, ir apbraucis stāvošu transportlīdzekļu kolonnu, tādā veidā ignorējot citu vadītāju intereses.

Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. LAPK 243.1pantā

noteiks, ka ir šādi pierādīšanas līdzekļi: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4)

kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās

darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Tātad par pierādīšanas līdzekļiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols, personas paskaidrojumi,

liecinieku liecības, sastādītie ziņojumi, citi dokumenti, kā arī braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces mērījumi.

VP RRP KPP lēmumā konstatē, ka lietā ir šādi pierādīšanas līdzekļi:

1) 2016.gada 13.jūlija administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PF820823, kurā sākotnēji fiksēta un nostiprināta pārkāpuma būtība, proti, ka

iesniedzējs 2016.gada 13.jūlijā plkst.16.41, vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Krišjāņa Barona ielu no

Pērnavas ielas puses Brīvības ielas virzienā, kas izpaudās kā vairāku sastrēgumā esošu transportlīdzekļu apbraukšana pa tramvaja sliežu ceļa klātni, kas

atradās pa labi no brauktuves un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai, tādējādi ignorējot pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses;

2) video ieraksts, kurā nepārprotami redzams 2016.gada 13.jūlijā konstatētais CSN pārkāpums;

3) iesniedzēja paskaidrojums, kurā iesniedzējs norāda, ka viņu apturēja policijas darbinieks un piemēroja naudas sodu par CSN 89.punkta prasību

pārkāpumu, taču viņš nevienu ceļa zīmi, kas aizliedz braukt pa Krišjāņa Barona ielas tramvaja sliežu ceļa klātni un vēlāk nogriezties pa labi uz Brīvības

ielu, neatrada;

4) iesniedzēja iesniegums, kurā viņš norāda, ka nebija nekāda aizlieguma braukt pa tramvaja sliežu ceļu un nogriezties pa labi;

5) atkārtotais iesniedzēja iesniegums, kurā viņš norāda tādus pašus lietas faktiskos apstākļus kā paskaidrojumā un iesniegumā, kurš VP RRP KPP

iesniegts 2016.gada 18.jūlijā un foto.

LAPK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā, VP RRP KPP nonāk pie secinājuma, ka iesniedzēja vaina konstatētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā ir pilnībā pierādīta. Minētais VP RRP KPP secinājums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

Lietā nepastāv strīds par lietas faktiskajiem apstākļiem, proti, par to, ka iesniedzējs 2016.gada 13.jūlijā plkst.16.41, vadīja transportlīdzekli /TL

marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Krišjāņa Barona ielu no Pērnavas ielas puses Brīvības ielas virzienā pa tramvaja sliežu ceļa klātni, kas

atradās pa labi no brauktuves un Krišjāņa Barona un Brīvības ielu krustojumā veica labo pagriezienu.

Tāpat lietā nepastāv strīds par to, ka transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, vadīja /pers. A/.

Tādējādi VP RRP KPP lēmumā secina, ka strīds pamatā ir par iesniedzēja veiktā manevra tiesiskuma novērtēšanu un LAPK normu piemērošanu,

proti, strīds ir par to, vai iesniedzējs, braucot protokolā norādītajā maršrutā, pārkāpa CSN prasības un vai viņa rīcība kopumā ir atzīstama par agresīvu

braukšanu.

Iesniedzējs norāda, ka protokolā norādītajā maršrutā nav nekādas “apzīmes”, kas aizliegtu braukt pa tramvaja ceļa sliežu klātni, kā arī aizliegtu

nogriezties.

VP RRP KPP norāda, ka ceļu satiksmē tramvaja sliežu ceļa klātni nav jāapzīmē ar konkrētu ceļa zīmi vai kā citādi jānorobežo.

CSN ievieš izņēmumu, kad transportlīdzekļa vadītājs drīkst pārvietoties pa tramvaja sliežu ceļa klātni, proti, ne vienmēr pa tramvaja sliedēm

braucošs autovadītājs ir satiksmes noteikumu pārkāpējs. CSN netiek pārkāpti, ja vienlaikus izpildīti visi šie noteikumi: 1. tramvaja sliežu ceļa klātne

atrodas pa kreisi un ir vienā līmenī ar brauktuvi; 2. autovadītājs brauc tai pašā virzienā kur tramvajs, bet pārējās tā virziena joslas ir aizņemtas, iespējama

arī apbraukšana, kreisā pagrieziena vai apgriešanās manevra veikšanai; 3. ar to netiek kavēta tramvaja kustība; 4. pirms krustojuma nav 513.-518.ceļa

zīmes, vai arī tramvaja sliežu klātne iekļauta šo zīmju aplūkotajā joslā.

VP RRP KPP, analizējot CSN 89.punktā noteikto, nekonstatē, ka būtu atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni, kas atrodas brauktuves labajā

pusē.

Tāpat VP RRP KPP, aplūkojot video ierakstā redzēto, konstatēja, ka ir ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju, kas stāvēja sastrēgumā uz

Krišjāņa Barona ielas pirms Brīvības ielas, intereses. VP RRP KPP par vispārzināmu faktu atzīst, ka darba dienas pēcpusdienā protokolā norādītajā ceļa

posmā izveidojas liels sastrēgums. Lielākajai daļai godprātīgu transportlīdzekļu vadītāju, kuri pārzina satiksmes situāciju un satiksmes organizāciju, ir

jāpavada laiks sastrēgumā.

Agresīva braukšana no iesniedzēja puses izpaudusies tieši pret tiem transportlīdzekļa vadītājiem, kas bija apturēti uz Krišjāņa Barona ielas, sākot

no Pērnavas ielas līdz Brīvības ielai. Tā kā iesniedzējs pa tramvaja sliežu ceļa klātni, kas atrodas brauktuves labajā pusē, apbrauca transportlīdzekļus,

kuri bija apturēti pirms Brīvības ielas, tad ir pamats arī secināt, ka viņš ignorēja pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Šādas darbības likumdevējs,

neatkarīgi no citu negatīvu seku iestāšanās, ir apzīmējis kā agresīvu braukšanu, un to novēršana acīmredzami ir LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas

2.punktā minētās normas mērķis.

Lai konstatētu pārējo transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšanu, nav nepieciešams nopratināt šos vadītājus ar mērķi noskaidrot, vai viņu

intereses ir vai nav ignorētas. Vadītāju intereses tiek ignorētas, ja CSN pārkāpuma rezultātā objektīvi tiek aizskartas vadītāju tiesības uz CSN noteikto

atbilstošu braukšanu. Ceļu satiksmes likuma 19.panta ceturtā daļa noteic, ka katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas

ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības. Tādējādi ikvienam sastrēgumā esošajam transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzskatīt, ka citas personas

negūs priekšrocības ceļu satiksmē salīdzinājumā ar konkrēto transportlīdzekli citādi, kā vien saskaņā ar CSN. Citiem vārdiem, visi transportlīdzekļu

vadītāji ir vienlīdzīgi un katram no viņiem ir tiesības paļauties, ka arī citi respektēs šo principu. Priekšrocības gūšana, apsteidzot citus satiksmes

dalībniekus, pārkāpjot CSN principus, pati par sevi liecina par citu satiksmes dalībnieku interešu ignorēšanu.

VP RRP KPP lēmumā norāda, ka šādi apstākļi veido LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta sastāvu - transportlīdzeklis ticis vadīts tādā

veidā, ka tiek izdarīts CSN pārkāpums, un ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, VP RRP KPP uzskata, ka ar visiem lietas materiāliem ir pierādītas /pers. A/ darbības CSN 89.punkta prasību

pārkāpumā, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2. punktā.

Saskaņā ar LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktu transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu no 70 euro līdz 280 euro apmērā.

Tātad, ja pārkāpums ir izdarīts, tad 70 euro naudas sods ir obligāts, savukārt, lai uzliktu naudas sodu lielāku par 70 euro (bet ne lielāku par 280

euro), ir vajadzīgs īpašs pamatojums. Proti, attiecībā uz 70 euro uzlikšanu nav izvēles tiesību - tas ir mazākais sods par konkrēto pārkāpumu. Pieņemot

lēmumu pārkāpuma konstatēšanas vietā, VP RRP KPP PPP ??? inspektors V.Dzenis konstatēja atbildību mīkstinošu apstākli, kurš noteikts LAPK

33.panta pirmās daļas 1.punktā, proti, iesniedzējs vaļsirdīgi nožēlo izdarīto un piemēroja iesniedzējam LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta

sankcijā paredzēto mazāko naudas sodu 70 euro apmērā.

Lēmumā norādīts, ka lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga iemesla, lai atceltu piemēroto sodu. Iesniedzēja norādītie apstākļi nav par

pamatu administratīvās lietas izbeigšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā LAPK 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 287.panta pirmās daļas 1.punktu, nolemts 2016.gada 13.jūlijā VP

RRP KPP PPP ??? inspektora V.Dzeņa pieņemto lēmumu lietā Nr.PF 820823 atstāt negrozītu, bet iesniedzēja iesniegumu noraidīt kā nepamatotu.

2016.gada 24.augustā tiesā saņemts /pers. A/ iesniegums (sūdzība) (lietas 5.lapa).

Sūdzībā norādīts, ka lietā nav minētas visas detaļas.

Sūdzības iesniedzējs bijis brīdināts, ka pārkāpis CSN 89.punktu tāpēc, ka tas nav atļauts. Zīme nav bijusi un paskaidrojums nav pastiprināts ar

kādiem pierādījumiem. Tikai 4.lapā rakstīts, ka tas nav atļauts, bet tādā veidā var jebkuru apsūdzēt par to, ka apstājas un nav zīmes par to, ka mašīnai

atļauts stāvēt.

Situācijas apraksts. Sūdzības iesniedzējs bijis kopā ar pasažieriem savā mašīnā: /pers. J/ un /pers. K/.

Labajā pusē Krišjāņa Barona ielā nav bijusi neviena mašīna. Un ceļš ir vienā līmenī. Visās skolās māca, ja nav aizliegts, var braukt. Braukšanas

ātrums bijis apmēram 15 km stundā. Kad bijis pie luksofora, bijusi zaļa gaisma un tāpēc radusies situācija, ka bijis 6 metri priekšā mašīnai, kurā bijusi

sieviete un braukšanas ātrums bijis ļoti mazs. Paskatījies spogulī. Un pēc tam ieraudzījis, ka priekšā ir liela bedre. Ātrums bijis apmēram 20 km. Lai

nenobrauktu un nesalauztu mašīnu, nolēmis doties mazliet pa kreisi. Redzējis, ka nebija nekādas bīstamas vai negodīgas situācijas mašīnai, kura brauca

ļoti lēni (liekas, ka tā pat stāvēja 5 sekundes, varbūt kādas problēmas ar braukšanu), un līdz sūdzības iesniedzēja mašīnai bija apmēram 9 metru distance.

Pēc tam mierīgi ar pagrieziena gaismas signālu pagriezies un braucis pa tramvaja sliežu klātni labajā pusē, un tas nebija aizliegts. Pēc tam, kad bijis tiltam

pa vidu, ieraudzījis policijas mašīnas gaismas un apstājies tur, kur bija iespēja to izdarīt Brīvības ielā.

Sūdzības iesniedzējam jautāts, vai viņš kaut kur steidzas, teicis, ka nē. Brīdinājis Valteru Dzeni, ka vajag paskaidrot pārkāpumu. Viņš teicis, ka

nebija atļauts pagriezties pa kreisi ar rādīja grāmatā P.89, kur rakstīts par pagriezienu pa kreisi. Tā bijusi 3. reize 18 gadu stāžā, kad apturējis valsts

policijas darbinieks. Pajautājis, vai pārkāpums ir pagrieziens pa labi. Policists teicis, ka jā. Sūdzības iesniedzējs teicis, ka autoskolā viņam teikts, ka šeit

var braukt, ja tas nav aizliegts, un ja sliedes ir vienā līmenī ar ceļu. Bijis remonts un pēc remonta tramvaja ceļš ticis izmainīts vienā līmenī ar mašīnas ceļu.

Inspektors V.Dzenis bijis viens un izteicies, ka sūdzības iesniedzējam nav paveicies ar tādu autoskolu, kur nezin tādas parastas lietas. Bijis ļoti nepatīkami

to dzirdēt un nav gribējies vēl jautāt par situāciju. Bet lieta nav parasta, tāpēc ka tramvaja ceļš maina savu virzienu un bez atzīmes nevar saprast, vai tas

aizliegts, vai ne. Tic, ka inspektors domāja, ka tramvaja ceļš bija kā agrāk ilgus gadus citā līmenī ar Kr.Barona ielu.

Sūdzības iesniedzējam liekas, ka inspektors bijis kādā nepareizā rakursā, lai redzētu, ka uz ceļa bija bedre. To, ka visi cilvēki stāvēja uz Kr.Barona

ielas nozīmē, ka viņi nezin, ka var braukt pa tramvaja sliedēm, ja tas netraucē nevienu transportlīdzekli. Situācija nepareizi novērtēta. Pat nav saņemts

paskaidrojums, ka bijusi agresīva braukšana. Tikai, kad saņēmis brīdinājumu pa e-pastu, sapratis, ka dabūjis 6 punktus par agresīvu braukšanu. Vēlreiz

apliecina, ka inspektors teicis tikai par pārkāpumu p.89. Tas nav cilvēciski pareizi. Uzskata, ka būs citi godīgi automašīnas vadītāji, kuri grib braukt

mierīgi un cilvēciski, bet dabūs sodu un nav skaidri pamatotu paskaidrojumu, ka pa labo pusi nevar braukt. Ar to lūdz godīgi izskaidrot situāciju, lai

uzlabotu situāciju Kr.Barona ielā, lai būtu saprotama visiem.

Sūdzības iesniedzējs runājis ar daudziem draugiem policijā, un viņi piekrituši, ka pat viņiem nav saprotams, kāpēc drīkst vai nedrīkst braukt pa

tramvaja sliedēm viņa gadījumā.

Sūdzībā norādīts, ka, ja inspektors vai valsts policija nevar pieradīt, ka 89.punkts ir pārkāpts, rodas šaubas, vai inspektors pareizi novērtēja

situāciju.

Lūdz atcelt lēmumu un uzlabot situāciju ar zīmēm Kr.Barona ielā, lai visiem cilvēkiem būtu labi ar tādu lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka ātruma pārkāpumā nebija, pagrieziens izpildīts tādā veidā, kādā tas nav aizliegts, apbraucis bīstamo bedri bez jebkādiem

traucējumiem transporta vadības plūsmai, bet tā novērtēta kā agresīva braukšana. Uzskata, ka piemērotais lēmums ir bezsirdīgs pret viņu.

2016.gada 6.oktobrī tiesā saņemta precizēta sūdzība, kurā norādīts, ka 2016.gada 13.jūlijā vadījis savu transportlīdzekli /TL marka/ar valsts

reģistrācijas numuru /TL numurs/ pa Krišjāņa Barona ielu no Pērnavas ielas puses virzienā uz Brīvības ielu. Automašīnā bijuši arī pasažieri /pers. J/ un

/pers. K/.

Braukšanas ātrums bijis aptuveni 15 km/st. Tuvojoties pie luksofora, kurš rādījis zaļo gaismu, konstatējis, ka priekšā aptuveni 6 m attālumā no viņa

automašīnas bijis cits transportlīdzeklis, kura braukšanas ātrums bijis ļoti mazs. Rādot labā pagrieziena signālu un, pārliecinoties par sava manevra

drošību, pārvietojies uz tramvaja sliežu ceļa klātni, kas atrodas brauktuves labajā pusē, kā arī vēlāk nogriezies pa labi uz Brīvības ielu.

Sūdzības iesniedzēju apturējuši Ceļu policijas darbinieki, un tikai pēc lūguma paskaidrot pārkāpuma būtību, inspektors Valters Dzenis norādījis, ka

pārkāpts CSN 89.punkts. Bijis pārsteigts, jo saskaņā ar Noteikumu 89.punktu, ja braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot

atļauts braukt pa tramvaja sliešu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar brauktuvi. Šādā gadījumā,

nedrīkst traucēt tramvaja braukšanu. Sūdzības iesniedzēja situācija nav nekā saistīta ar minēto punktu, jo neiet runa par tramvaja sliežu ceļa klātni pa

kreisi, bet par tramvaja sliežu ceļa klātni pa labi vienā līmenī ar brauktuvi un labā pagrieziena manevru pa labi.

Vēlāk uzzinājis, ka viņam uzlikts sods par agresīvu braukšanu. Uz vietas par to vispār nebija pateikts.

Ceļu satiksmes noteikumos nav punktu, saskaņā ar kuriem aizliegts pārvietoties vai veikt pagrieziena manevru no tramvaja sliežu ceļa klātnes, kura

atrodas pa labi. Sūdzības iesniedzējam zināms tikai cits aizliegums, kurš arī nav piemērojams šajā gadījumā - saskaņā ar CSN 91.punktu braukt pa

tramvaja pretējā virziena sliežu ceļa klātni aizliegts.

Uzskata, ka vadījies no CSN 70.punkta, saskaņā ar kuru pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā

transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai

attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, ja jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409.ceļa zīme).

Sakarā ar to, ka iepriekšminēto apstākļu dēļ nav bijis mierā ar protokolu un uzskatījis uzlikto sodu par pamatotu, ievērojot normatīvos aktos

paredzētas tiesības, bijis spiests vērsties Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē ar sūdzību.

Precizētajā sūdzībā norādīts, ka 2016.gada 3.augustā Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks ar lēmumu

Nr.1917 administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PF820823, izskatot sūdzību, nolēmis „1. 2016.gada 13.jūlijā VP RRP KPP PPP ??? inspektora V.Dzeņa

pieņemto lēmumu lietā Nr.PF 820823, atstāt negrozītu. 2. Iesniedzēja iesniegumu noraidīt kā nepamatotu, par ko viņam paziņot…”.

Ar šo lēmumu, tapāt kā ar iepriekšējo, nav apmierināts pilnā apmērā, un saskaņā ar lēmumā minēto un LAPK 288.pantu un 289.pantu ir tiesīgs to

pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas.

Precizētajā sūdzībā norādīts, ka lēmums ir pilnīgi nepamatots, tapāt kā pārsūdzētais protokols, jo balstīts uz tiem pašiem argumentiem, savukārt

sūdzībā un sūdzības iesniedzēja vairākos paskaidrojumos minētie apstākļi un argumenti nav ņemti vērā.

Saskaņā ar LAPK 149.4 pantu par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā:

1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju

radīšanu;

2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu

plūsmai, vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai

kolonnā braucošu, transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu,

velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no

septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Šajā gadījumā, jau iepriekšminēto apsvērumu dēļ, inkriminētais LAPK 149.4 pantā paredzētais pārkāpums un piemērotā sankcija nav pamatota, jo

sūdzības iesniedzēja darbībās nav konstatējamas šajā pantā paredzētas pazīmes. Pirmkārt, nav izdarījis nevienu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu

(bet punktā paredzēti vairāki), kā arī nav vadījis transportlīdzekli tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi

vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot,

vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu,

ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.).

Lēmumā izteiktais viedoklis par pārējo transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšanu nav pamatots ar lietas reālajiem apstākļiem un ir pilnīgi

subjektīvs.

No tiesu teorijas un judikatūras viedokļa sūdzības iesniedzēja darbībās nav neviena administratīvā pārkāpuma sastāva. Administratīvā pārkāpuma

sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu

veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Viņa darbībās iztrūkst, kā jau redzams no iepriekšminētā,

visas pazīmes, un, protams, viena no iepriekšminētajām pazīmēm - subjektīvā puse, jo nebija nodoma pārkāpt CSN prasības un nav varējis zināt (nebija

brīdināts ar ceļu zīmi un CSN punktiem), ka ar izbraukumu uz tramvaja sliežu ceļa klātnes pa labi vienā līmenī ar brauktuvi un labā pagrieziena manevru

pa labi, būtu pārkāptas CSN prasības. Līdz ar minēto nav pamata uzlikt sodu par inkriminēto pārkāpumu.

Lēmumā norādītais, ka amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par naudas soda piemērošanu vai mainīt likumdevēja

noteikto naudas soda apmēru, neatbilst patiesībai, jo saskaņā ar LAPK 21.pantu, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka

izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību

vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu. Ceļu satiksmē izdarīto

administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz četrdesmit euro un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes

dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu.

Šajā gadījumā, ja konstatēts, ka sūdzības iesniedzējs izdarījis pārkāpumu (nepamatoti jau iepriekšminēto apsvērumu dēļ), ievērojot visus lietas

apstākļus, uz iepriekšminētā panta pamata viņu ir iespējams atbrīvot no administratīvas atbildības.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šīs lietas izskatīšanas

gaitā minētais LAPK pants nav ievērots, lieta izskatīta vienpusīgi, vērtējot tikai pierādījumus, kuri pierāda (pēc policijas darbinieku viedokļa) sūdzības

iesniedzēja vainu, bet neievērojot pierādījumus un apstākļus, kuri liecina par nevainīgumu minētajā pārkāpumā.

Saskaņā ar LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktu un 4.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība

jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva un ja persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās

aizstāvēšanās stāvoklī, un sūdzības iesniedzēju nav pamata saukt pie administratīvās atbildības.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ ir pamats uzskatīt, ka pārsūdzamie lēmumi ir pilnīgi nepamatoti un pieņemti paviršas, nepilnīgas un subjektīvas lietas

izskatīšanas rezultātā, sakarā ar ko tos nepieciešams atcelt un izbeigt administratīvo lietu.

Sakarā ar iepriekšminēto un vadoties no 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 269.punkta, Latvijas

administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta, 149.4panta, 239., 272., 287., 288., 289.panta, lūdz atcelt 2016.gada 3.augusta Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka lēmumu Nr.1917 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF820823 un izbeigt lietvedību.

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, sūdzībā norādītos argumentus, tiesa

uzskata, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 3.augusta lēmums Nr.1917 Par apstrīdēto

lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF 820823 atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

Izvērtējot iestādes - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 3.augusta lēmuma Nr.1917 pamatojumu, tiesa

secina, ka pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar ko izmanto Latvijas APK 289. 13 panta trešajā daļā noteikto un pievienojas iestādes

lēmuma motivācijai. Pieņemtais lēmums pamatots ar lietā esošajiem pierādījumiem.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu atzinumam, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšanā būtu pieļauti tādi pārkāpumi, kas būtu par

pamatu administratīvās lietvedības izbeigšanai vai kas mazinātu pierādījumu attiecināmību, ticamību vai pieļaujamību.

No tiesai un iestādei adresētās sūdzības izriet, ka sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņa darbībās nav konstatējamas Latvijas APK 149. 4 pantā

paredzētais pārkāpums un piemērotā sankcija nav pamatota, jo viņa darbībās nav konstatējamas šajā pantā paredzētās pazīmes.

Saskaņā ar Latvijas APK 286.panta otro daļu augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Tādējādi, iestādei ir pienākums pārbaudīt, vai sūdzības iesniedzēja darbībās ir konstatējams Latvijas APK 149. 4 panta trīspadsmitās daļas

2.punktā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs un viņam pamatoti piemērots naudas sods 70 euro apmērā.

Latvijas APK 149. 4panta trīspadsmitās daļas 2.punkts noteic, ka par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā transportlīdzekļa vadīšana tādā

veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo

transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonā braucošu transportlīdzekļu

apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas

nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Tādējādi, lai personas darbības kvalificētu kā agresīvu braukšanu Latvijas APK 149. 4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta izpratnē, nepieciešams

konstatēt, ka:

1) vadot transportlīdzekli, pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumi,

2) tiek traucēta vienmērīga transportlīdzekļu plūsma vai tiek ignorētas pārējo vadītāju intereses.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 89.punkts noteic, ja braukšanas joslās ceļu satiksme ir

intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar

brauktuvi. Šādā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja braukšanai.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar minētā panta astoto daļu pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā

izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.

Atbilstoši Latvijas APK 243.1pantam ir šādi pierādīšanas līdzekļi:

1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi;

2) personas liecības;

3) eksperta atzinums;

4) kompetentās institūcijas atzinums;

5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem rakstveidā vai citā formā;

6) elektroniskie pierādījumi;

7) procesuālās darbības rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem;

8) lietiskie pierādījumi.

Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Lietā nepastāv strīds par to, ka 2016.gada 13.jūlijā plkst.16:41 sūdzības iesniedzējs vadīja transportlīdzekli/TL marka/, valsts reģistrācijas numurs

/TL numurs/ pa Krišjāņa Barona ielu no Pērnavas ielas puses Brīvības ielas virzienā pa tramvaja sliežu klātni, kas atradās pa labi no brauktuves un

Krišjāņa Barona ielu krustojumā veica labo pagriezienu.

No iestādei un tiesai adresētās sūdzības secināms, ka strīds pastāv par to, vai sūdzības iesniedzējs, braucot protokolā norādītajā maršrutā, pārkāpa

Ceļu satiksmes noteikumu prasības un, vai viņa rīcība ir atzīstama par agresīvu braukšanu.

Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF820823 norādīts, ka 2016.gada 13.jūlijā plkst.16;41 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/,

valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Krišjāņa Barona ielu no Pērnavas ielas puses Brīvības ielas virzienā, kas izpaudās kā vairāku sastrēgumā

esošu transportlīdzekļu apbraukšana pa tramvaja sliežu ceļa klātni, kas atradās pa labi no brauktuves un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai,

tādejādi ignorējot pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (lietas 15.lapa).

Protokolā norādīts, ka protokolam pievienots video.

No lietas materiāliem pievienotā VP RRP KPP Sūdzību un iesniegumu izskatīšanas nodaļas inspektores kapteines Ivetas Kraujas ziņojuma izriet,

ka viņas lietvedībā no 2016.gada 18.jūlija atrodas /pers. A/ iesniegums, kurā tiek apstrīdēts CSN 89.punkta prasību pārkāpums. Ziņojumā norādīts, ka,

aplūkojot video ierakstu, VP RRP KPP, izskatot iesniedzēja iesniegumu, pieprasīja video ierakstu ar 2016.gada 13.jūlijā fiksēto CSN prasību

pārkāpumu, no kura konstatē, ka dienesta transportlīdzeklis diennakts gaišajā laikā atrodas Brīvības un Mazās Klijānu ielas krustojumā ar pavērstu skatu

punktu pret Krišjāņa Barona ielu. Plkst.16;41:36, dienesta transportlīdzeklī uzstādītajā video iekārtā redzams, ka Krišjāņa Barona ielā, sākot no

Pērnavas ielas līdz Brīvības ielai, ir izveidojies transportlīdzekļu sastrēgums. Tāpat redzams, ka sastrēguma laikā no Pērnavas ielas puses pa tramvaja

sliežu klātni, kas atrodas brauktuves labajā pusē un nav vienā līmenī ar brauktuvi, brauc gaiši pelēkas krāsas transportlīdzeklis, kurš vēlāk veic

nogriešanās manevru pa labi uz Brīvības ielu (lietas 18.lapa).

Lietas materiāliem pievienots videoieraksts, kurā fiksēts 2016.gada 13.jūlijā fiksētais Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums.

Iepazinusies ar lietas materiāliem pievienoto videoierakstu, tiesa konstatē, ka plkst.16:41:36 dienesta transportlīdzeklī uzstādītajā video iekārtā

redzams, ka Krišjāņa Barona ielā ir izveidojies transportlīdzekļu sastrēgums. Tāpat redzams, ka sastrēguma laikā no Pērnavas ielas puses pa tramvaja

sliežu klātni, kas atrodas brauktuves labajā pusē, brauc gaiši pelēkas krāsas transportlīdzeklis, kurš vēlāk veic nogriešanās manevru pa labi uz Brīvības

ielu.

Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 89.punktam, ja braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot, atļauts braukt pa

tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar brauktuvi.

Taču no lietas materiāliem pievienotā videoieraksta nepārprotami redzams, ka transportlīdzeklis pārvietojas pa tramvaja sliežu klātni, kas atrodas

brauktuves labajā pusē.

Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā iestāde pamatoti norādījusi, ka ceļu satiksmē tramvaja sliežu ceļa klātni nav jāapzīmē ar konkrētu ceļa zīmi vai

kā citādi jānorobežo.

To, ka konkrētajā gadījumā aizliegts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni, kas atrodas brauktuves labajā pusē, noteic Ceļu satiksmes noteikumu

89.punkts.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmajai daļai ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Veļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas

regulēt ceļu satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signāli, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Tāpat no videoieraksta nepārprotami redzams, ka sūdzības iesniedzējs ignorējis pārējo transportlīdzekļu vadītāju, kas stāvēja sastrēgumā uz

Krišjāņa Barona ielas, intereses.

Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā iestāde pamatoti norādījusi, ka agresīva braukšana no iesniedzēja puses izpaudusies tieši pret tiem

transportlīdzekļa vadītājiem, kas stāvēja uz Krišjāņa Barona ielas, sākot no Pērnavas ielas līdz Brīvības ielai.

Tā kā iesniedzējs pa tramvaja sliežu ceļa klātni, kas atrodas brauktuves labajā pusē apbrauca transportlīdzekļus, kuri bija apturēti pirms Brīvības

ielas, iestāde pamatoti secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ignorēja pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Šādas darbības likumdevējs, neatkarīgi no

citu negatīvu seku iestāšanās, apzīmējis kā agresīvu braukšanu, un to novēršana acīmredzami ir Latvijas APK 149. 4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā

minētās normas mērķis.

Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā iestāde pamatoti norādījusi, ka vadītāju intereses tiek ignorētas, ja Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma

rezultātā tiek aizskartas vadītāju tiesības uz Ceļu satiksmes noteikumos noteikto atbilstošo braukšanu.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta ceturtā daļa noteic, ka katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes

norisē izpildīs noteiktās prasības. Tādējādi ikvienam sastrēgumā esošajam transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzskatīt, ka citas personas negūs

priekšrocības ceļu satiksmē salīdzinājumā ar konkrēto transportlīdzekli citādi, kā vien saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem. Citiem vārdiem, visi

transportlīdzekļu vadītāji ir vienlīdzīgi un katram no viņiem ir tiesības paļauties, ka arī citi respektēs šo principu. Priekšrocības gūšana, apsteidzot citus

satiksmes dalībniekus, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu principus, pati par sevi liecina par citu satiksmes dalībnieku interešu ignorēšanu.

Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā iestāde pamatoti uzskatījusi, ka ar visiem lietas materiāliem ir pierādītas /pers. A/ darbības Ceļu satiksmes

noteikumu 89.punkta prasību pārkāpumā, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā.

Tādējādi, pretēji sūdzībā paustajam apgalvojumam, ka lēmums ir nepamatots, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums ir pamatots un likumīgs. Sūdzības

iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par pārkāpumu, par kura izdarīšanu atbildība paredzēta Latvijas APK 149.4panta trīspadsmitās

daļas 2.punktā.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai daļai sodu par administratīvi pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Latvijas APK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktu transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no 70 euro līdz 280 euro.

Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā iestāde pamatoti norādījusi, ja pārkāpums ir izdarīts, tad 70 euro naudas sods ir obligāts, savukārt, lai uzliktu

naudas sodu lielāku par 70 euro, ir vajadzīgs īpašs pamatojums. Proti, attiecībā uz 70 euro uzlikšanu nav izvēles tiesību – tas ir mazākais sods par

konkrēto pārkāpumu. Pieņemot lēmumu pārkāpuma konstatēšanas vietā, inspektors V.Dzenis konstatējis atbildību mīkstinošu apstākli, kas noteikts

Latvijas APK 33.panta pirmās daļas 1.punktā, proti, iesniedzējs vaļsirdīgi nožēlo izdarīto un piemērojis iesniedzējam Latvijas APK 149. 4 panta

trīspadsmitās daļas 2.punkta sankcijā paredzēto mazāko sodu 70 euro apmērā.

Tiesa uzskata, ka iestāde pamatoti atzinusi, ka lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga iemesla, lai atceltu piemēroto sodu.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nav tiesiska pamata izdarīto administratīvo pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu un sūdzības iesniedzēju

atbrīvot no administratīvās atbildības, kā to tiesai adresētajā sūdzībā norādījis tās iesniedzējs.

Latvijas APK 21.panta pirmā daļa noteic, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir

maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto

lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz

četrdesmit euro un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu.

Neapšaubāmi, ka sūdzības iesniedzēja izdarītais administratīvais pārkāpums ir ceļu satiksmē izdarīts pārkāpums, par kura izdarīšanu

atbilstoši Latvijas APK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punkta sankcijai noteikts naudas sods no 70 euro līdz 280 euro.

Tādējādi, konkrētajā gadījumā nav tiesiska pamata piemērot Latvijas APK 21.panta otrās daļas noteikumus.

Izvērtējusi administratīvās lietas materiālus, tiesa atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada

3.augusta lēmums Nr.1917 Par apstrīdēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF 820823 ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība ir

noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 panta otro, trešo, sesto daļu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesa

no s pri e da

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 3.augusta lēmumu Nr.1917 Par apstrīdēto lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.PF 820823 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, 2017.gada

27.marta, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese I.Riekstiņa