Court partially allowed small claims suit for utility fees, dismissing part of the claim and court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's small claims suit for utility fees and related costs against an individual. While the plaintiff argued that the municipality should manage the property due to lack of owner authorization, the court found the defendant liable for specific service charges but rejected the remainder of the debt and all court costs. The decision established that partial liability exists when specific service periods are proven, while other claims and procedural expenses are denied.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 93., 97., 33., 34., 41.p.1.d., 42., 195., 250.26, 250.27, 250.25, 204.1 panti: The court may partially satisfy a claim when evidence supports specific portions of the debt while rejecting unsupported amounts and all court costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28292215
Lietas arhīva Nr. C-0023-17
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Valkā 2017.gada 16.oktobrī
Valkas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Seisuma
tiesas sēdes sekretāre M.Stale, K.Juhņeviča
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. E/
atbildētāja pārstāvim /pers. F/
atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. G/ par naudas
piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 32.1 pantu, civillieta ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones
2015.gada 18.augusta rezolūciju nodota izskatīšanai Valkas rajona tiesai un lieta pieņemt tiesneses tiesvedībā.
Tiesā saņemta SIA „Rīgas namu pārvaldnieka” (turpmāk prasītājs) maza apmēra prasība pret /pers. G/ (turpmāk atbildētājs) par parāda
piedziņu. Prasītājs pēc prasības precizēšanas 2016.gada 27.oktobrī lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu par saņemtajiem komunālajiem
pakalpojumiem par laika periodu no 2012.gada 12.janvāra līdz 2012.gada 16.martam EUR 55.33. Piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus par laika
periodu no 2012.gada 3.aprīļa līdz 2016.gada 1.oktobrim EUR 14.78. Atzīt tiesības prasītājam saņemt procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma
izpildei.
Piedzīt no atbildētāja visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tajā skaitā valsts nodevu EUR 71.14, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR
4.70 apmērā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta SIA ,,Kurzemes namu
apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmējs ir prasītājs.
Prasītājs saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. /numurs/, kā arī 2011.gada 5.jūlija
dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. /numurs/apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.
/numurs A/ atbildētājam no 2012.gada 12.janvāra līdz 2012.gada 16.martam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas
/adrese/.
Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot
māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.
Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 ,,Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks
daudzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.
Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāv, tādējādi atbildētājam ir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā apmērā.
Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājam izveidojies parāds par periodu no
2012.gada 12.janvāra līdz 2012.gada 16.martam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem
EUR 139.98 apmērā, kā arī likumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada 3.aprīļa līdz 2015.gada 1.aprīlim EUR 25.01.
Atbildētājs 2015.gada 19.martā brīdināts par parāda esamību, bet līdz prasības iesniegšanas brīdim parāds nav samaksāts.
Prasības precizējumos prasītājs norādījis, ka laika posmā no prasības iesniegšanas ir samazinājies parāda apmērs, parāds uz 2016.gada 1.oktobri
sastāda EUR 55.33, likumiskie procenti EUR 14.78.
Prasība pamatota ar dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmo un trešo daļu, Civillikuma 1765., 1759.pantu. Ministru kabineta noteikumiem Nr.
1014 ,,Kārība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, MK noteikumiem Nr. 1013 ,,Kārtība, kādā dzīvokļa
īpašnieks daudzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
Norādīts, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
2015.gada 22.oktobrī lietā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasības pieteikums ir nepamatots.
2012.gada 21.februārī ar /pers. J/ noslēdzis viņam piederošā dzīvokļa /adrese / pirkuma līgumu, vienojoties, ka jau pirkuma līguma noslēgšanas
brīdī /pers. J/ tiek nodotas dzīvokļa atslēgas, ka viņa var sākt lietot dzīvokli. Vienojušies, ka sākot no pirkuma līguma noslēgšanas brīža visus rēķinus par
dzīvokli apmaksās viņa.
Pēc pirkuma līguma noslēgšanas brīža pagāja vairāk kā 3 gadi, kad 2015.gada 19.martā no SIA ,,LEX interpretis” saņēmis brīdinājumu.
Informējis, ka parādā RNP par dzīvoklim sniegtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem maksājumiem par kopējo summu EUR 139.98. Tā kā bija
pārliecināts, ka nekāda parāda par dzīvokli neesot, par to telefoniski informējis LEX, sakot, ka viņu rīcībā ir nepareiza informācija. LEX darbinieki
ieteica doties uz RNP, lai precizētu informāciju.
No šī gada aprīļa līdz oktobrim aptuveni 10 reizes bijis RNP pie dažādiem tā darbiniekiem, lai risinātu parāda lietu. Neviens no darbiniekiem
nevarēja paskaidrot, kāpēc pretenzija par it kā neveiktu maksājumu netika piestādīta vairāk kā trīs gadu garumā, jo šajā laika periodā viņa īpašumā
bijuši arī citi dzīvokļi, kurus apsaimnieko RNP un nekad nav informējuši par parāda esamību.
2012.gada 13.februārī RNP atbildētājam, sastādīja rēķinu par dzīvokli, kurā kopējā apmaksājamā summa tika norādīta Ls 71.50. Šo rēķinu
apmaksājis 2012.gada 16.februārī.
Nākamo rēķinu savā pastkastītē saņēma dzīvokļa jaunā īpašniece /pers. J/. RNP rēķins Nr./numurs/bija izrakstīts 2012.gada 15.martā. Tas bija uz
atbildētāja vārda, par kopējo summu Ls 85.83. Šo RNP rēķinu apmaksāja /pers. J/ pilnvarotā persona /pers. K/ - persona, kura /pers. J/ vārdā
parakstīja arī dzīvokļa pirkuma līgumu. Maksājuma uzdevumā tika norādīts, ka samaksa tiek veikta /pers. J/ vārdā, kā arī norādīts rēķina numurs -
Nr./numurs/. /pers. J/ pēc rēķina saņemšanas 2012.gada martā telefoniski informēja, ka šis rēķins ir apmaksāts, kā bija vienojušies, slēdzot dzīvokļa
pirkuma līgumu.
Kā paskaidroja RNP darbinieki, tad pēc grāmatvedības standartiem rēķina numurs ir unikāls - ir iespējams tikai viens rēķins ar kādu konkrētu
numuru. Ja bankas maksājuma mērķī esot norādīts rēķina numurs, tad pārskaitītajai naudas summai vajadzētu aiziet tikai un vienīgi šī rēķina apmaksai.
Tāpat neesot svarīgi, kurš rēķinu apmaksā, jo ikdienā rēķinus ļoti bieži apmaksā ne tā persona, kuram rēķins ir izrakstīts - rēķinus apmaksā gan ģimenes
locekļi, gan draugi, gan dažādas juridiskas personas, u.t.t.
Sastādot nākamo rēķinu jau uz /pers. J/ vārda (rēķins Nr. /numurs/), iepriekšējā mēnesī samaksāto naudas summu RNP Ls 85.83 apmērā
ieskaitīja nevis viņam izrakstītā rēķina Nr./numurs/apmaksā, bet gan kā avansu turpmākajiem /pers. J/ maksājumiem. Kā RNP neoficiāli informēja vairāki
tā darbinieki grāmatvedības/finansu daļā - cilvēks, kurš pieļāva šo kļūdu, RNP vairs nestrādājot, jo RNP esot bijušas vairākas reorganizācijas. Kā
apgalvoja RNP darbinieki, principā nevarot būt tā, ka maksājumā tiekot norādīts konkrēts maksājuma rēķina numurs, bet nauda tiekot iztērēta kādiem
citiem mērķiem;
RNP pārvaldnieka darbinieks, kurš palūdza neminēt viņa vārdu (baidoties no RNP priekšniecības represijām) no RNP maksājumu apstrādes
sistēmas, kuras nosaukums ir RNP maksājumi izdrukāja informāciju, kura apliecina, ka no /pers. J/ pilnvarotās personas /pers. K/ viņam izrakstītajā
rēķinā Nr. /numurs/norādītā naudas summa 85.83 LVL apmērā ir saņemta un vēl jo vairāk, pēc šīs maksājuma apstrādes sistēmas datiem ir redzams, ka
ir atrasts klienta nosaukums -/pers. G/, kā arī maksājumā pilnībā un precīzi ir norādīts maksājuma numurs.
RNP vairākkārt gan mutiski, gan rakstiski ir informējuši, ka labāk būtu radušos parādu samaksāt, jo RNP darbinieka pieļautās kļūdas dēļ viņi
nesamaksāto naudu nevarot pieprasīt no /pers. J/.
Prasību pilnībā neatzīst. Ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdz prasību pilnībā noraidīt (gan saistībā ar galvenā parāda aprēķinu, gan nolīgtajiem
procentiem, gan valsts nodevu, gan ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem) un uzlikt par pienākumu RNP atvainoties par sagādātajām neērtībām un
patērēto laiku.
2015.gada 5.novembrī lietā saņemta prasītāja atsauksme par atbildētāja sniegto paskaidrojumu, kurā norāda, ka atbildētājs savos rakstveida
paskaidrojumos norādījis, ka 2012.gada 21.februārī ar /pers. J/ noslēdzis viņam piederošā dzīvokļa Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, pirkuma līgumu,
kurā atbildētājs un /pers. J/ vienojušies, ka, sākot ar pirkuma līguma noslēgšanas brīdi, visus rēķinus par dzīvokli apmaksās /pers. J/.
Norāda, ka augstāk minētais pirkuma līgums nav saistošs prasītājam, līdz ar to tajā ietvertais nosacījums par rēķinu apmaksu prasītāju nesaista.
Zemesgrāmatu likuma l .pants nosaka, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Prasītājs ir iepazinies ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs
A/pieejamo informāciju konstatēja, ka atbildētājam no 2012.gada 12.janvāra līdz 2012.gada 16.martam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo
īpašumu (kadastra Nr./numurs B/), kas atrodas /adrese/.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt,
minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Līdz ar to secināms, ka atbildētājs ir atbildīgs par rēķinu samaksu par laika periodu, kurā tas ir bijis dzīvokļa īpašnieks.
Kā jau atbildētājs pats savos rakstveida paskaidrojumos norādījis, 2012.gada 15.marta rēķins ticis izrakstīts uz atbildētāja vārda. Lietā arī
nepastāv strīds par to, ka atbildētājs šī rēķina apmaksu nav veicis. Savos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka kādu maksājumu veikusi
/pers. K/, maksājuma uzdevumā norādot, ka maksājums tiek veikts par /pers. J/. Līdz ar to loģiski, ka prasītājs to ieskaitījis /pers. J/ maksājumos.
Prasītājam nedz atbildētājs, nedz /pers. J/ nav ziņojuši par vēlmi šo maksājumu ieskaitīt atbildētāja maksājumos, tieši pretēji, ticis norādīts, ka maksājums
tiek veikts par /pers. J/.
Savukārt jautājums par /pers. J/ saistību izpildi, kas izriet no atbildētāja un /pers. J/ starpā noslēgtā pirkuma līguma, atbildētājam jārisina ar /pers. J/,
jo prasītāju šis privāttiesiskais darījums nesaista, un tas nav šī darījuma dalībnieks.
Prasītājs uztur spēkā iesniegto prasības pieteikumu pret atbildētāju pilnā apmērā.
2015.gada 20.novembrī saņemta atbildētāja atsauksme uz prasītāja iesniegto atsauksmi, kurā norāda, ka RNP pārstāvja iesniegtā atsauksme ir
nekorekta un maldinoša.
RNP pārstāvis savā atsauksmē min, ka atbildētājs bijis atbildīgs par RNP piestādīto rēķinu samaksu par laika periodu no 2012.gada 12.janvāra
līdz 2012.gada 16.martam, jo šajā laika periodā bijis dzīvokļa /adrese / īpašnieks. Šim RNP pārstāvja apgalvojumam piekrīt, jo to nosaka Dzīvokļa
īpašuma likuma noteikumi.
Tālāk RNP pārstāve savā atsauksmē min, ka 2012.gada 15.marta rēķins tika izrakstīts uz atbildētāja vārda. Arī šim apgalvojumam piekrīt.
Nākamais RNP pārstāves arguments ir sekojošs - ,,Lietā arī nepastāv strīds par to, ka atbildētājs šī rēķina apmaksu nav veicis. Savos
paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka kādu maksājumu veikusi /pers. K/, maksājuma uzdevumā norādot, ka maksājums tiek veikts par /pers. J/. Līdz ar
to loģiski, ka prasītājs to ieskaitījis /pers. J/ maksājumos.’’ Šis arguments ir nekorekts un maldinošs sekojošu iemeslu dēļ:
Nevienā normatīvajā aktā, kā arī starp noslēgtajā Dzīvokļa apsaimniekošanas līgumā nav noteikts, ka rēķinu dzīvokļa īpašnieka vietā nevar veikt
kāda trešā persona. Jebkuram RNP rēķinam ir piešķirts unikāls rēķina numurs. Šim apgalvojumam RNP pilnībā piekrīt.
RNP 2012.gada 15.marta izrakstītajā rēķinā melns uz balta ir uzdrukāts: INFORMĀCIJA: Veicot maksājumu, lūdzam norādīt rēķina numuru
/numurs/.’’ Trešā persona /pers. K/ apmaksāja RNP 2012.gada 15.marta rēķinu, maksājumā precīzi norādot izrakstītā rēķina numuru, norādot dzīvokļa
adresi un, ka maksātājs ir /pers. J/. Maksājuma summa bija identiska rēķinā norādītajai summai. RNP nenoliedz, ka šis maksājums ir saņemts. /pers. J/
telefona sarunās vairākkārtīgi ir apliecinājusi, ka 2012.gada 15.marta rēķinu Nr. /numurs/ir samaksājusi. RNP darbinieki vairākkārtīgi mutiskās
sarunās ir norādījuši, ka maksājuma apstrādē RNP darbiniece, kura vairs nestrādā RNP ir pieļāvusi kļūdu - novirzījusi šo naudas summu nevis rēķina
apmaksai, bet gan avansā /pers. J/ turpmāko rēķinu apmaksai.
Ir loģiski saprotams, ka /pers. K/, veicot maksājumu, ir bijis mērķis apmaksāt RNP 2012.gada 15.marta rēķinu Nr. /numurs/, jo ir precīzi norādīts
gan rēķina numurs, maksājuma summa pilnībā sakrīt ar rēķinā norādīto naudas summu (kā arī nav norādīts, ka tas ir avansa maksājums tuvākā vai tālākā
nākotnē /pers. J/RNP izrakstīto rēķinu apmaksai). Norāde, ka ,,maksātājs ir /pers. J/’’ maksājumā tika norādīts, jo tā bijuši vienojušies ar /pers. J/, kad
viņai pārdevis dzīvokli - ka /pers. J/ apmaksās turpmākos RNP izrakstītos rēķinus. Veiktajā maksājumā ir norādīts, ka maksātājs ir /pers. J/, nevis, ka
maksājums ir par labu /pers. J/.
RNP vairāk kā 3 gadus no dzīvokļa pārdošanas brīža nemēģināja risināt ar viņu radušos situāciju par šī rēķina apmaksu. Šo 3 -gadu laikā netika
sūtīts vai piestādīts neviens rēķins, neviena sūdzība vai brīdinājums par neapmaksāto rēķinu.
Kā jau minējis iepriekšējā paskaidrojumā, RNP pārvaldnieka darbinieks, kurš palūdza neminēt viņa vārdu (baidoties no RNP priekšniecības
represijām) no RNP maksājumu apstrādes sistēmas, kuras nosaukums ir RNP maksājumi izdrukāja informāciju, kura apliecina, ka no /pers. J/
pilnvarotās personas /pers. K/ viņam izrakstītajā rēķinā Nr. /numurs/norādītā naudas summa 85.83 LVL apmērā ir saņemta un vēl jo vairāk, pēc šīs
maksājuma apstrādes sistēmas datiem ir redzams, ka ir atrasts klienta nosaukums - /pers. G/, jo rēķins Nr. /numurs/bija piesaistīts viņam, /pers. G/, kā
RNP klientam.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. E/ uzturēja prasību spēkā uz prasības pieteikumā un precizējumos norādītajiem apstākļiem un
pamatiem. Paskaidroja, ka nevar uzrādīt rēķinu par kuru atbildētājs nav veicis maksājumu. Apliecināja, ka katra rēķina numurs ir unikāls un rēķinu var
apmaksāt jebkur, ka nav noteikti noteikts, ka jāmaksā tieši dzīvokļa īpašniekam, ka galvenais ir norādīt rēķina numuru, kas ir katram savs. Apliecināja,
ka neesot strīda, ka rēķins par summu Ls 85.83 no atbildētāja ir samaksāts. Prasītāja pārstāvim nebija informācijas, kādēļ veikts samazinājums prasības
piedzenamai summai no EUR 164.99 uz EUR 55.33. Tāpat nemācēja paskaidrot, vai /pers. J/ ir rakstījusi prasītājam kādu iesniegumu par samaksātā
rēķina atsaukšanu.
Tiesas sēdē atbildētāja /pers. G/ pilnvarotais pārstāvis /pers. F/ prasību neatzina. Paskaidroja, ka visi prasītāja izrakstītie rēķini esot apmaksāti.
Lūdz prasību noraidīt.
MOTĪVU DAĻA
Iepazinusies ar prasības pieteikumu, tam pievienotajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 07.04.2014. izziņa Nr. 7-3-55517 apliecina, ka 2010.gada 29.decembrī SIA ,,Kurzemes namu
apsaimniekotājs” tika reorganizēta, saplūšanas ceļā apvienojoties ar citām komercsabiedrībām, un komercreģistrā reģistrēta jauna SIA ,,Rīgas namu
pārvaldnieks”, reģ.Nr.40103362321, kā reorganizēto komercsabiedrību tiesību un saistību pārņēmējs.
Saskaņā ar Komerclikuma 335.panta 5.daļu, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.
Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –
kreditoram – zināma darbība, kam ir
mantiska vērtība. Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
No lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma
Nr./numurs A/redzams, ka atbildētājam laika periodā no 2012.gada 12.janvāra līdz 2012.gada 16.martam bija nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa
īpašumu Nr./numurs/, /adrese/ un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma 4893/309365 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas /adrese/,
pamatojoties uz 2011.gada 15.decembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu lietā Nr. C /numurs/.
2012.gada 21.februārī atbildētājs ar /pers. J/ noslēdzis pirkuma līgumu, ar kuru pārdevis sev piederoši dzīvokli Nr. /adrese//pers. J/, ko
apliecina lietai pievienotais pirkuma līgums. Īpašuma tiesības dzīvokļa pircējai nostiprinātas zemesgrāmatā 2012.gada 16.martā.
Saskaņā ar Civillikuma 994.panta pirmo daļu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.
Pamatojoties uz augstāk minēto atbildētājam, kā dzīvokļa īpašuma Nr./numurs/, /adrese/ īpašniekam, par laika periodu no 2012.gada 12.janvāra
līdz 2012.gada 16.martam bija pienākums norēķināties ar prasītāju par dzīvokļa apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ko
atbildētājs arī atzinis.
Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā no 2011.gada 1.janvārī) 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais
ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju’’ 50.panta ceturtā daļa nosaka – ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta
trešās daļas 1.punktā minēto, kārtību, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās
mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laika periodam, informē dzīvokļu
īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas
izlietošanu, nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju’’ 50.panta piekto daļu, ja dzīvokļu
īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 2.punktā minēto, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes,
kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar
pārvaldnieka starpniecību, kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā
dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā līguma nosacījumiem, nosaka Ministru kabinets. Savukārt minēto kārtību nosaka Ministru kabineta
2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1014 ,,Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu’’.
Lietā nav strīda par to, ka minēto daudzdzīvokļu māju apsaimnieko un pārvalda prasītājs, ko apstiprina 2003.gada 29.decembra nekustamo
īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. /numurs/, kas noslēgts starp Rīgas domes īpašuma departamentu, SIA ,,Kurzemes namu
apsaimniekotājs” un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona izpilddirekciju, kā arī pamatojoties uz 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.
/numurs/, kas noslēgts starp Rīgas domes īpašuma departamentu, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu un prasītāju.
Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr. 1013 ,,Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 5.punkts nosaka, ka kārtību, kādā notiek savstarpējie norēķini starp dzīvokļa īpašnieku un
pārvaldnieku, nosaka pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam uz likuma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un
apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Prasītājs norāda, ka atbildētājam par laika periodu no 2012.gada 12.janvāra līdz 2012.gada 16.martam izveidojās parāds par dzīvojamās mājas
apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 139.98 apmērā, kurš pēc prasības precizēšanas samazināts uz EUR
55.33.
Lietā nav strīda, ka prasītājs atbildētājam izrakstījis trīs rēķinus – 2012.gada 13.februārī rēķins Nr./numurs/ par Ls 71.50; 2012.gada 15.martā
rēķins Nr./numurs/par Ls 85.83 un 2012.gada 13.aprīlī rēķins Nr. /numurs/par Ls 23.03 nomaksu. Tāpat lietā nav strīda, ka prasītājs 2012.gada
13.aprīlī izrakstījis rēķinu Nr./numurs//pers. J/ par Ls 44.88 nomaksu, kā jaunajai dzīvokļa īpašniecei.
Pušu starpā nav strīda, ka 2012.gada 13.februāra rēķinu Nr./numurs/ par Ls 71.50 atbildētājs nomaksājis 2012.gada 16.februārī, ko apliecina AS
,,PrivatBank’’ maksājuma uzdevums /numurs/.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma
līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša
parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.
No lietā iesniegtā 2012.gada 15.marta rēķina Nr. /numurs/redzams, ka samaksas summa ir Ls 85.83 jeb EUR 122.13, samaksas termiņš
noteikts līdz 02.04.2012. No rēķina redzams, ka parādu par iepriekšējiem mēnešiem nav un rēķinā norādītā summa ir par sniegtajiem pakalpojumiem
par 2012.gada februāra mēnesi Ls 58.39 un par marta mēnesi Ls 20.15.
Atbildētājs lietā iesniedzis 13.04.2012. rēķinu Nr. /numurs/, no kura redzams, ka atbildētājam jāveic maksājums kopā Ls 98.52 jeb EUR 140.18,
kas sastāv no parāda Ls 75.35, kavējuma naudas Ls 0.14 un aprēķinātās maksas par sniegtajiem pakalpojumiem par marta mēnesi Ls 23.03.
No prasītāja iesniegtās 27.04.2015. izdrukas par maksājumiem redzams, ka prasītājs aprēķinājis atbildētājam par 2012.gada marta mēnesi EUR
107.21 un par 2012.gada aprīļa mēnesi EUR 32.77, par kopējo summu EUR 139.98 , kas bija sākotnējā prasības summa.
2015.gada 19.martā prasītāja pilnvarotais pārstāvis SIA ,,LEX interpretis” nosūtīja atbildētājam brīdinājumu par nodomu vērsties tiesā ar prasību
par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu. Brīdinājumā norādīts, ka atbildētājam uz 2015.gada
1.februāri ir parāds par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par adresi /adrese/EUR 139.98. Atbildētājs aicināts nekavējoties samaksāt parādu.
Lietā iesniegts 2015.gada 7.jūlija atbildētāja iesniegums, kas adresēts prasītājam un prasītāja 12.08.2015. atbildes vēstule uz atbildētāja
iesniegumu, kurā prasītājs norāda, ka veiktais aprēķins par dzīvokli ir korekts un pārrēķina veikšanai neesot pamata. Atbildētāja un /pers. J/ savstarpējā
vienošanās par norēķinu veikšanu prasītājam nav saistoša. /pers. J/ veiktie maksājumi par dzīvokli novirzīti /pers. J/ rēķinu apmaksai.
Lietā pastāv strīds par atbildētāja parāda esamību un apmēru. Atbildētājs norādījis, ka 2012.gada marta rēķina apmaksu veikusi /pers. J/
pilnvarotā persona /pers. K/. Maksājuma uzdevumā norādīts, ka samaksa tiek veikta /pers. J/ vārdā, kā arī norādīts rēķina numurs - Nr./numurs/.
Kā redzams no lietā iesniegtā prasītāja izrakstītā 2012.gada 15.marta rēķina Nr. /numurs/, tad veicot maksājumu, tajā jānorāda rēķina numurs
/numurs/. Arī pēdējā tiesas sēdē 2017.gada 2.oktobrī prasītāja pilnvarotais pārstāvis apliecināja, ka rēķina numurs ir obligāti jānorāda veicot samaksu,
ka samaksu var veikt jebkura persona, bet rēķina numuram ir jābūt noteikti.
No prasītāja iesniegtās 2012.gada 2.aprīļa izdrukas no AS ,,DNB banka” sistēmas DNB Uzņēmumu banka, redzams, ka prasītāja kontā veikta
iemaksa Ls 85.83 apmērā. Maksātājs /pers. K/. Maksājum detaļas norādīts: Dok Nr. 48. Abonents: /numurs// /adrese/, maksātājs /pers. J/. Minēto
apstiprina arī prasītāja iesniegtā izdruka par maksājumiem, ka par minēto rēķinu ir veikta samaksa, norādot rēķina Nr./numurs/. Tiesa secina un to atzina
arī prasītāja pārstāvis tiesas sēdē, ka minētā rēķina apmaksa Ls 85.83 apmērā ir veikta un tā veikta par atbildētājam izrakstīto rēķinu.
Uzzinot, ka nekustamais īpašums tiek pārdots /pers. J/ 2012.gada 16.martā, prasītājs veicis pārrēķinu atbildētāja veiktajiem maksājumiem un
izrakstījis 2012.gada 13.aprīlī rēķinu Nr./numurs/, kur par marta mēnesi aprēķināts nomaksāt Ls 23.03. Norādīts, ka parāds mēneša sākumā Ls
75.35. Savukārt no 2012.gada 13.aprīļa rēķina Nr./numurs/, kas izrakstīts /pers. J/ izriet, ka samaksāts līdz 02.04.2012. Ls 85.83 un un pārmaksa
mēneša sākumā Ls 10.48. Tiesa secina, ka pamatojoties uz atbildētāja veikto pārmaksu, 2012.gada 13.aprīļa rēķinā Nr./numurs/norādīta summa nevis
Ls 85.83, bet gan Ls 75.35 (pārrēķins Ls 10.48), kas ieskaitīta /pers. J/ rēķinā nevis atbildētāja rēķinā, jo maksu par marta mēneša rēķinu
Nr./numurs/ir veicis atbildētājs, neskatoties uz to, ka viņš nav norādīts rēķinā kā maksātājs, bet norādīts apmaksātā rēķina numurs.
Tiesas ieskatā lietas materiāliem prasītāja pievienotā –maksājumu labošana- neattieas uz minētā rēķina Ls 85.83 nomaksu, jo minēto
maksājumu apstiprinājis prasītājs, nevis banka un kā tiesas sēdē apliecināja prasītāja pilnvarotais pārstāvis, tad no /pers. J/ nav saņemts neviens
dokuments par veiktā maksājuma Ls 85.83 par rēķinu Nr./numurs/atsaukumu. Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa secina, ka neskatoties uz to, ka
maksājumu par Ls 85.83 veikusi /pers. K/, rēķins Nr./numurs/ir apmaksāts, jo tas bija izrakstīts atbildētājam.
Pamatojoties uz augstāk minēto tiesa secina, ka atbildētājs nav nomaksājis 2012.gada 13.aprīļa rēķinu Nr./numurs/par summu Ls 23.03.
Atņemot pārmaksu Ls 10.48, kopā nenomaksātā summa prasītājam sastāda Ls 12.55, jeb EUR 17.86, ko sākotnēji savos paskaidrojumos atbildētājs
atzina - ka šādu summu nav nomaksājis prasītājam.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis apstiprināja, ka veiktais pārrēķins par EUR 55.33 nav prasītājam nosūtīts. Tiesas ieskatā prasītājs var
prasīt tikai tos maksājumus, kurus atbildētājam prasītājs ir nosūtījis, t.i. iepriekš minētos trīs rēķinus.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 92.pantam pierādījumi lietā ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme
lietas izspriešanā.
Pamatojoties uz augstāk minēto no atbildētāja prasītāja labā piedzenams pamatparāds EUR 17.86. Daļā par pamatparāda piedziņu EUR 37.47
prasība ir noraidāma.
Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada 3.aprīļa līdz 2016.gada 1.oktobrim EUR
14.78.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikums 1759.pants noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; un 1765.panta pirmā daļa noteic, ka
procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši
procenti no simta gadā.
Tā kā pamatparāds ir EUR 17.86 nevis EUR 55.33, tad tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami likumiskie procenti par laika periodu no
2012.gada 3.aprīļa līdz 2016.gada 1.oktobrim EUR 4.91. Daļā par procentu piedziņu EUR 9.87 prasība ir noraidāma.
Pamatojoties uz augstāk minēto no atbildētāja prasītāja labā piedzenams pamatparāds EUR 17.86 un likumiskie procenti EUR 4.91.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tiesa atzīst prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no
atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no pamatparāda summas EUR 17.86, ievērojot Civillikuma 1763.pantu, atbilstoši kuram, procentu
pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas
izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Tā kā prasība EUR 70.11 tiek apmierināta daļēji - EUR 22.77 apmērā (32,477%), tad no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts
nodeva EUR 71.14 saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, un proporcionāla daļa no ar lietas izskatīšanu
saistītajiem izdevumiem - EUR 1.53, kopā EUR 71.51.
Prasība daļā par tiesas izdevumu piedziņu EUR 3.17 apmērā noraidāma.
Tā kā kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta, tiesas paziņojumu un tiesas pavēstu nosūtīšanu pusēm
atbilstoši lietā esošai uzziņai par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem ir EUR 40.14, bet prasītājs, iesniedzot prasības pieteikumu samaksājis EUR
4.70, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļu, kuru nav sedzis prasītājs EUR 35.44, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta trešo
daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, piedzenami no pusēm par labu valstij proporcionāli, t.i. no prasītāja EUR 23.93 un no atbildētāja EUR 11.51 .
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Vadoties no izteiktā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 33., 34., 41.p.1.d., 42., 195., 250.26, 250.27, 250.25, 204.1 pantu, tiesa
n o s p r i e d a :
apmierināt prasību daļēji.
Piedzīt no /pers. G/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese A/ par labu SIA „RĪGAS NAMU PĀRVALDNIEKS”,
reģistrācijas Nr. 40103362321, juridiskā adrese Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV- 1011 apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem,
kas saistīti ar dzīvojamās telpas dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/, parādu EUR 17.86, likumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada 3.aprīļa līdz
2016.gada 1.oktobrim EUR 4.91, valsts nodevu EUR 71.14 ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu EUR 1.53 kopā EUR 95.44 (deviņdesmit pieci
euro un 44 centi).
Parāds ieskaitāms SIA „RĪGAS NAMU PĀRVALDNIEKS”, reģistrācijas Nr. 40103362321 ,AS ,,Citadele banka” norēķinu kontā
Nr.LV83PARX0013044380019; AS ,,Swedbank” norēķinu kontā Nr. LV98HABA0551030734837; AS ,,SEB banka” norēķinu kontā Nr.
LV65UNLA0050017186820; AS ,,DNB banka” norēķinu kontā Nr. LV63 RIKO0002013197596; AS ,,Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle”
norēķinu kontā Nr. LV57 NDEA0000083069550.
Noraidīt prasību daļā par pamatparāda EUR 37.47, likumisko porocentu EUR 9.87, kopā, EUR 47.34 (četrdesmit septiņi euro un 34 centi)
piedziņu.
Noraidīt prasību daļā par tiesas izdevumu piedziņu EUR 3.17 (trīs euro un 17 centi).
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)
saņemt likumiskos sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma
ierobežojumus.
Piedzīt no /pers. G/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese A/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus valsts labā EUR
11.51 (vienpadsmit euro un 51 cents).
Piedzīt no SIA „RĪGAS NAMU PĀRVALDNIEKS”, reģistrācijas Nr. 40103362321 , juridiskā adrese Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-
1011, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus valsts labā EUR 23.93 (divdesmit trīs euro un 93 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāiemaksā:
Saņēmējs: Tiesu administrācija
Konta Nr.LV51TREL2190458019000
NMR 90001672316
Saņēmēja banka: Valsts kase
Kods: TRELLV22
Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par piedziņu valsts ienākumos 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās, izskaidrojot,
ka samaksu apliecinoši dokumenti par tiesas izdevumu samaksu jāiesniedz/jāpiesūta Valkas rajona tiesas kancelejai, Rīgas ielā 2, Valkā, LV 4701.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Valkas rajona
tiesā, ievērojot Civilprocesa likuma 440.2panta nosacījumus. Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 25.oktobrī.
Tiesnese I.Seisuma