Legislator Case Law & Legislation
C68237218 / C-2372-18 ECLI:LV:RPPT:2018:1016.C68237218.3.S AI generated

Court orders insurance company to recover insurance payout from property owner for water damage.

Case Number C68237218 / C-2372-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the insurance company's claim for the recovery of an insurance payout totaling 2,488.63 euros plus court costs. The plaintiff successfully proved that the insured property belonged to the defendant at the time of the water damage incident, which occurred in the defendant's apartment. Consequently, the court ordered the defendant to reimburse the insurance company for the paid compensation and associated legal expenses.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 93. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 97. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 189.-195. panti; Civilprocesa likuma 204.1 pants; Civilprocesa likuma 208.2 pants: When an insurance company pays a claim on behalf of a third party, it acquires the right of subrogation to recover those funds from the party legally responsible for the loss.

Keywords

AI generated
subrogation right insurance recovery water damage liability property ownership court costs recovery

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 93. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 97. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 189.-195. panti
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 208.2 pants
Civilprocesa likuma 33. pants
Civilprocesa likuma 194. pants
Civilprocesa likuma 208.1 pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-2372-18/12

ECLI:LV:RPPT:2018:1016.C68237218.3.S

A I Z M U G U R I S K S S A Ī S I N Ā

SP R I E D U M S

L a t v i j av sā r Rd eā p u b l i k a s

Rīgā 2018.gada 16.oktobrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese I.Augustāne, ar tiesas sēdes sekretāri L.Beļsku, piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle prasībā pret SIA /nosaukums/ par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības

piedziņu, un

k o n s t a t ē j a

2018.gada 2.janvārī ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle (turpmāk arī​​ – prasītājs), cēla Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā prasību pret SIA

/nosaukums/(turpmāk arī – atbildētājs) par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2014.gada 11.jūlijā starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts līgums par nekustamā īpašuma /adrese/, apdrošināšanu, ko

apliecina polise Nr./numurs/.

2015.gada 6.februārī prasītājs saņēma atlīdzības pieteikumu par īpašumiem nodarītajiem bojājumiem, kurā norādīts, ka apdrošinātais īpašums

bojāts 2015.gada 5.februārī ūdens noplūdes rezultātā.

Pamatojoties uz noslēgto polisi, iesniegumu, citiem lietas materiāliem, prasītājs izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību kopsummā 2488,63 euro

apmērā.

2015.gada 10.februārī mājas /adrese/, apsaimniekotājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sastādīja aktu par konstatētajiem bojājumiem, kurā

konstatēts, ka ūdens noplūdes cēlonis karstā ūdens caurules bojājums aiz skaitītāja dzīvokļa īpašumā Nr.59.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas ierakstu, nekustamais īpašums /adrese/ uz apdrošināšanas

gadījuma iestāšanās dienu piederēja atbildētājam.

Prasītājs pamatojoties uz iepriekš minēto un uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Civillikuma 1038., 1646., 1770., 1775.,

1779.pantu lūdz tiesu: (1) piedzīt no atbildētāja izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 2488,63 euro; (2) piedzīt no atbildētāja samaksāto valsts nodevu

334,29 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, un ar pierādījumu iegūšanu saistītos tulkošanas izdevumus 21,93 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 2.punktu saīsināto spriedumu tiesa sastāda aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa

prasību pilnībā apmierina.

Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta otro daļu, saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma uz tiesas sēdi nepaziņojot neierašanās iemeslu, līdz ar to

lietā taisāms aizmugurisks spriedums.

Tiesa iepazinusies ar lietā esošajiem materiāliem, un noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē atzīst, ka prasība ir apmierināma

pilnībā.

Ievērojot minēto, tiesa motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu prasītājam jāpierāda savs prasījums, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai

daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus nav apstrīdējusi otra puse.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas

dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Šis izņēmums nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir paredzēts piemērot kompensācijas principu (redakcijā

no 01.10.2007.-31.05.2018).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā (redakcijā no 01.01.2011.-31.12.2016.).

Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pants pirmās daļas 1.punkts noteic, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu

(galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis,

arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu

pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo

māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas

nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām

inženierkomunikācijām). Savukārt likuma 3.panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka atsevišķā īpašuma elementi ir inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz

kopīpašuma stāvvadiem (redakcijā no 01.01.2011.-31.12.2016.).

Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir

atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Civillikuma 1770.pants paredz, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Savukārt 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums,

kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva 334,29 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 3,20 euro apmērā un izdevumi par pierādījumu tulkošanu 21,93 euro, kopā 359,42 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz

ar to atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 33.pantu., 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo

daļu, 189.-195.pantiem, 204.1 un 208.2 pantu,

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA /nosaukums/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu ADB “Gjensidige” Latvijas filiālei, reģistrācijas numurs

40103595216, izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 2488,63 euro un tiesas izdevumus 359,42 euro apmērā, kopā piedzīt 2848,05 euro (divi tūkstoši

astoņi simti četrdesmit astoņi euro, 05 centi).

Noteikt, ka samaksa izdarāma prasītāja norēķinu kontā AS “Citadele Banka”, konta numurs LV54PARX0013672570001.

Noteikt SIA /nosaukums/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no saīsināta aizmuguriska sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas iztiesāšanu no jauna.

Saīsināts spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 24.oktobrī, kas uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Augustāne