Court orders repayment of funds received without legal basis by insolvent company director in civil suit.

Lietas Nr.C29766914

Lietas arhīva Nr.C-3672/15

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 28.augustā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Diāna Dzērviniece

ar sekretāri Aigu Čerņausku, tulci J.Trimalnieci

piedaloties Maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ pārstāvjiem /pers. A/, /pers. B/ un atbildētāja pārstāvei /pers. C/

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10 civillietu Maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ prasībā pret

/pers. D/ par aizdevuma un bez jebkāda tiesiska pamata saņemto naudas līdzekļu atmaksu, un

k o n s t a t ē j a :

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 15.decembra lēmumu pieņemts prasītāja maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu

atbildību (MSIA) /Nosaukums/ administratora /pers. A/ iesniegtais prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. D/ par aizdevuma un bez jebkāda tiesiska

pamata saņemto naudas līdzekļu atmaksu, un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 3.jūlija spriedumu lietā Nr. C29648913 ir

pasludināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk - prasītājs), maksātnespējas process, par

ko ieraksts maksātnespējas reģistrā ir izdarīts 2013.gada 4.jūlijā. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 16.augusta un 27.augusta

lēmumiem lietā Nr. C29648913 /pers. E/, sertifikāta Nr. 00004, ir atcelta no prasītāja maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas,

savukārt par jauno prasītāja maksātnespējas procesa administratoru ir iecelts /pers. A/, sertifikāta Nr. 00164 (turpmāk - administrators), par ko attiecīgs

ieraksts maksātnespējas reģistrā ir izdarīts 2013.gada 28. augustā. Ievērojot to, ka laika periodā no 2006.gada 27.aprīļa līdz 2013.gada 24.aprīlim /pers.

D/ ieņēma prasītāja valdes locekļa amatu ar tiesībām pārstāvēt prasītāju atsevišķi, ar administratora /pers. E/ 2013.gada 15.jūlija lēmumu Nr.1 par

prasītāja parādnieka pārstāvi prasītāja maksātnespējas procesā, cita starpā, tika noteikts arī /pers. D/ (turpmāk - atbildētājs). Prasītāja maksātnespējas

procesa laikā, iepazīstoties ar prasītāja grāmatvedības dokumentiem, ir konstatēts, ka uz 2012.gada 1.decembri atbildētājam kā avansa norēķina

personai prasītājs bija izsniedzis naudas līdzekļus saimnieciskajiem izdevumiem 7'822,24 Ls jeb atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam l

LVL = 0,702804 EUR 11'130,04 EUR apmērā, ko apliecina 2012.gada 31.decembra avansa norēķins Nr.46. Tāpat no norādītā avansa norēķina ir

redzams, ka atbildētājs 2012.gada 22., 27. un 30.decembrī no parādnieka saņēma papildu naudas līdzekļus saimnieciskiem izdevumiem 286,11 Ls jeb

407,10 EUR apmērā. Līdz ar to, vadoties no minētā avansa norēķina, atbildētājs kā avansa norēķina persona kopumā no prasītāja saimniecisko

izdevumu segšanai ir saņēmis 8'108,35 Ls jeb 11'537,14 EUR.

Papildus minētajiem naudas līdzekļiem, kas norādīti minētajā avansa norēķinā, atbildētājs 2012.gada 20.decembrī no prasītāja bankas norēķinu

konta ar karti trīs daļās izņēma naudas līdzekļus 1000,- Ls jeb 1'422,87 EUR (400,- Ls jeb 569,15 EUR; 400,- Ls jeb 569,15 EUR un 200,-Ls jeb

284,57 EUR apmērā), kā arī, veicot pirkumu ar prasītāja bankas norēķinu karti, 2012.gada 20.decembrī izlietoja vēl naudas līdzekļus 133,71 Ls jeb

190,25 EUR apmērā. No iepriekš minētā secināms, ka kopumā atbildētājs saimniecisko izdevumu segšanai no prasītāja bija saņēmis un viņa rīcībā

atradās prasītāja naudas līdzekļi 9'242,06 Ls jeb 13'150,27 EUR. Kā tas izriet no 2012.gada 31.decembra avansa norēķina Nr.46, atbildētājs

attaisnojuma dokumentus par saimniecisko izdevumu vajadzībām saņemto naudas līdzekļu izlietojumu prasītāja vajadzībām ir iesniedzis tikai par 440,51

Ls jeb 626,79 EUR. Līdz ar to secināms, ka viņa rīcībā palika prasītāja naudas līdzekļi 8'801,55 Ls jeb 12'523,48 EUR. 2012.gada 20.decembrī starp

prasītāju, kuru uz statūtu pamata pārstāvēja atbildētājs, un atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums Nr.20122012/KR, saskaņā ar kuru prasītājs kā

aizdevējs izsniedza atbildētājam kā aizņēmējam aizdevumu 9'500,- Ls jeb 13'517,28 EUR ar atmaksas termiņu 5 gadi un procentu likmi par aizdevuma

lietošanu 6% gadā no atlikušās vērtības (turpmāk - aizdevuma līgums). Saskaņā ar Aizdevuma līguma 2. punktu atbildētājs apņēmās atmaksāt saņemto

aizdevumu atbilstoši Aizdevuma līguma pielikumā Nr. l noteiktajam maksājumu grafikam, sākot ar 2013.gada jūnija mēnesi, veicot bezskaidras naudas

pārskaitījumus. Atbilstoši prasītāja grāmatvedības dokumentiem aizdevuma izsniegšana ir notikusi iepriekš norādītā neizlietotā avansa norēķina summas

daļu, proti, 8'800,- Ls jeb 12'521,27 EUR, iegrāmatojot un uzskatot kā atbildētājam izsniegtā aizdevuma daļu saskaņā ar Aizdevuma līgumu, kā arī

2012.gada 20. decembrī izsniedzot atbildētājam skaidrā naudā 700,- Ls jeb 996,01 EUR, ko apliecina 2012.gada 20.decembra kases izdevumu orderis

Nr. 1. Ievērojot visu iepriekš izklāstīto, konstatējams, ka aizdevums 9'500,- Ls jeb 13 517,28 EUR saskaņā ar Aizdevuma līgumu atbildētājam ir

izsniegts pilnā apmērā, un šo apstākli papildus apliecina arī prasītāja grāmatvedības konta kartīte: 2370 - īstermiņa aizdevumi sabiedrības dalībniekiem un

vadībai par 01.09.12.-30.09.13. Saistībā ar minēto norāda, ka atbilstoši prasītāja grāmatvedības dokumentiem un bankas kontu izdrukām nedz pilnīgu,

nedz daļēju saņemtā aizdevuma atmaksu atbildētājs nav veicis. Maksātnespējas likuma 101.panta pirmā daļa nosaka, ka gadījumā, ja parādnieka

noslēgtais līgums juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā nav izpildīts, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra

līgumslēdzēja. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam ir jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Cita

starpā, 2014.gada 14.novembrī atbildētājam tika nosūtīts pieprasījums par naudas līdzekļu atmaksu, t.sk., par minētā aizdevuma atmaksu līdz 2014.gada

28.novembrim, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 101.panta pirmo daļu un Civillikuma 1943.pantu. Saistībā ar minēto norāda, ka aizdevuma

atmaksa no atbildētāja puses līdz pat šim brīdim nav veikta. Ievērojot minēto, pamatoti secināms, ka prasītājam ir tiesības prasīt nekavējošu aizdevuma

atmaksu, bet atbildētājam ir pienākums nekavējoties atmaksāt saņemto aizdevumu 99500,- Ls jeb 13'517,28 EUR. Vienlaikus ar minēto norāda, ka

atbilstoši Civillikuma 1946.panta pirmajai daļai procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Ievērojot minēto un to, ka Aizdevuma līguma 1.1.punkts nosaka, ka aizdevuma procentu likme ir 6% gadā, atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājam

procentus par aizdevuma 9'500,- Ls jeb 13'517,28 EUR lietošanu par laika periodu no 2012.gada 20. decembra līdz 2014.gada 4.decembrim 1'586,52

EUR apmērā. Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav veicis aizdevuma atmaksu atbilstoši Aizdevuma līguma pielikumā Nr. l noteiktajam maksājumus grafikam

un tādējādi pielaidis nokavējumu, vadoties no Civillikuma 1756. panta, 1759. panta 1. punkta, 1760. panta, 1765. panta otrās un trešās daļas,

atbildētājam ir pienākums maksāt nokavējuma procentus 446,77 EUR apmērā. Ievērojot iepriekš minēto, prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju

par

aizdevuma pamatsummas 13'517,28 EUR, procentu par aizdevuma lietošanu 1586,52 EUR un nokavējuma procentu 446,77 EUR, t.i., kopā 15550,57

EUR atmaksu.

Saskaņā ar 2013.gada 30.aprīļa avansa norēķinu Nr.11 prasītājs bija parādā atbildētājam 3 132,95 Ls jeb 4'457,79 EUR. Atbilstoši prasītāja

bankas konta izdrukām atbildētājs 2013. gada 4.aprīlī bankā skaidrā naudā izņēma 3'514,02 Ls jeb 5'000,- EUR, 2013.gada 10.aprīlī no prasītāja

bankas norēķinu konta ar maksājuma karti izņēma 150,- Ls jeb 213,43 EUR, savukārt 2013.gada 19.aprīlī ar prasītāja bankas norēķinu karti veica

divus maksājumus 132,50 Ls jeb 188,53 EUR apmērā. No minētā secināms, ka atbildētājs ir saņēmis prasītāja naudas līdzekļus 3'796,52 Ls jeb 5

401,96 EUR apmērā, t.i., par 663,57 Ls jeb 944,18 EUR vairāk nekā sastādīja prasītāja parādsaistības pret atbildētāju. Tai pat laikā, norāda, ka

attaisnojošos dokumentus atbildētājs ir iesniedzis tikai par naudas līdzekļu 129,38 Ls jeb 184,09 EUR apmērā izlietojumu. Līdz ar to secināms, ka

atbildētāja rīcībā bez jebkāda tiesiska pamata atrodas prasītāja naudas līdzekļi 534,19 Ls jeb 760,08 EUR apmērā. Saskaņā ar Civillikuma 2389.panta

pirmo daļu ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt. Ņemot vērā minēto, prasītājam ir tiesības

atprasīt, bet atbildētājam ir pienākums atgriezt prasītājam naudas līdzekļus 760,08 EUR apmērā, kas atrodas atbildētāja mantā bez jebkāda tiesiska

pamata. Atbilstoši prasītāja grāmatvedības dokumentiem uz 2013.gada 31.martu, kad vienīgais prasītāja izpildinstitūcijas loceklis bija atbildētājs,

prasītāja kasē vajadzēja atrasties naudas līdzekļiem 690,15 EUR (644,01 EUR kasē; 32,43 Ls jeb 46,14 EUR latu kasē). Vienlaikus ar minēto norāda,

ka saskaņā ar 2013.gada 25.aprīļa naudas līdzekļu inventarizācijas sarakstu Nr.25-04N, kad prasītāja grāmatvedības un lietvedības dokumenti, kā arī

naudas līdzekļi tika nodoti jaunajam valdes loceklim /pers. G/, tika konstatēts, ka faktiskais kases atlikums ir 0,00 EUR. Arī pēc maksātnespējas

procesa pasludināšanas nedz administratora /pers. E/, nedz administratora pārvaldījumā nav nodoti minētie prasītāja naudas līdzekļi. Vienlaikus ar minēto

norāda, ka administratora rīcībā nav dokumentu, kas pierādītu naudas līdzekļu 690,15 EUR apmērā tiesisku izlietojumu, tai skaitā, izlietojumu prasītāja

saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai jebkādu iespējamo saistību izpildei. Saskaņā ar Komerclikuma 169.panta pirmo daļu valdes loceklim savi

pienākumi jāpilda kā krietnam un gādīgam saimniekam. Līdz ar to valdes loceklis ir pielīdzināms svešas mantas pārvaldītājam, tādējādi uzsverot, ka

valdes loceklis rīkojas nevis ar saviem, bet ar sabiedrības līdzekļiem. Ievērojot to, ka atbildētājs bija vienīgais prasītāja izpildinstitūcijas loceklis, kurš bija

tiesīgs ar tiem rīkoties, pamatoti secināms, ka atbildētāja rīcībā un mantas sastāvā bez jebkādas saistības un pamata ir nonākuši prasītāja naudas līdzekļi

690,15 EUR apmērā, kas saskaņā ar Civillikuma 2389. panta pirmo daļu ir jāatgriež prasītājam. Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, vadoties no

Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punkta, 101.panta pirmās daļas, Civillikuma 1943.panta, 1946. panta pirmās daļas, 1756.panta, 1759. panta

1.punkta, 1760.panta, 1765.panta otrās un trešās daļas, 2389.panta pirmās daļas, lūdz tiesu: piedzīt no /pers. D/ par labu maksātnespējīgajai sabiedrībai

ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ aizdevuma pamatsummu 13'517,28 EUR, procentus par aizdevuma lietošanu 1586,52 EUR un nokavējuma

procentus 446,77 EUR, t.i., kopā 15550,57 EUR, naudas līdzekļus 1450,23 EUR, visus tiesāšanās izdevumus, atzīt maksātnespējīgās sabiedrības ar

ierobežotu atbildību /Nosaukums/ tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. D/ likumiskos procentus 6% apmērā no piespriestās, bet nepiedzītās

summas gadā.

2015.gada 16.janvārī tiesā saņemti atbildētāja /pers. D/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka SIA /Nosaukums/ tika reģistrēta Uzņēmumu

reģistrā 2006.gada 27.aprīlī ar vienoto reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kur viņam pieder 10% kapitāldaļu un /pers. H/ pieder 90 % kapitāldaļu.

Līdz 2012.gada 14.decembrim /pers. H/ bija SIA /nosaukums/ valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi un atbildētājs

valdes loceklis. Kopš 2012.gnda 14.decembra atbildētājs bija vienīgais valdes loceklis SIA /nosaukums/. Visu norādīto laiku, kopš 2006.gada 2.maija

viņa, kā direktora, darba attiecības šajā uzņēmumā tika noformētas ar Darba līgumu no 2006.gada 2.maija. Tik tiešām, 2012.gada 20.decembrī

atbildētājs ar SIA /nosaukums/ parakstīja Aizdevuma līgumu Nr. 20122012/KR uz summu Ls 9500,00 jeb 13517,28 EUR). Saskaņā ar minēto

Aizdevuma līgumu, aizdevuma summu aizņēmies uz 5 gadiem ar aizdevuma lietošanas procentu - 6% gadā no atlikušās aizdevuma summas. Aizdevums

bija jāsāk atmaksāt saskaņā ar Aizdevuma līguma maksājuma grafiku - sākot ar 2013.gada jūniju. Paņemot aizdevumu pie SIA /nosaukums/ viņš

apzinājies savas parādsaistības, atzinis tās un vēl jo vairāk attiecīgi tās noformējis ar aizdevuma līgumu un atspoguļojot uzņēmuma grāmatvedības datos.

Visas šīs likumīgās darbības norāda uz to, ka atbildētājam nebija nodoma šos līdzekļus jebkādā veidā piesavināties vai neatgriezt uzņēmumam. Tā kā

Aizdevuma līgums paredzēja aizdevuma atmaksu no 2013.gada jūnijā, viņš arī plānoja šo aizdevuma summu atgriezt saskaņā ar Aizdevuma atmaksas

grafiku. Tomēr, trešo personu neprognozējama rīcība liedza atbildētājam to izdarīt, proti, kopš 2013.gada janvāra /pers. H/ vispār pārtrauca pasūtīt un

iegādāties saražoto produkciju pie SIA /Nosaukums/ un viņam radās pamatotas aizdomas, ka /pers. H/ rīcība bija vērsta uz ļaunprātīgu SIA

/Nosaukums/ novešanu līdz maksātnespējai. Savu viedokli atbildētājs viņam izteica pārrunās, kas notika 2013.gada 22.aprīlī. Uz viņa izteikto viedokli,

/pers. H/ paziņoja, ka vairs nevēlas, lai atbildētājs turpinu darbu SIA /Nosaukums/ un, ka viņiem jāšķiras. Faktiski, tikšanās laikā tika izrunāts jautājums

par viņa darba tiesisko attiecību pārtraukšanu uzņēmumā un šo attiecību pārtraukšanas nosacījumiem. Tikšanās tika apzīmēta kā dalībnieku sapulce.

Sapulcē faktiski piedalījies viņš (SIA /Nosaukums/ 10 % kapitāldaļu turētājs), /pers. H/ (SIA /Nosaukums/ 90 % kapitāldaļu turētājs), persona vārdā

/pers. I/, kurš mutiski sevi pozicionēja kā /pers. H/ kompanjonu, kaut gan juridiski šāds fakts nav fiksēts un persona, kura sevi nenosauca, tikai

paskaidroja, ka viņš ir jurists, turklāt atteicās nosaukt savu vārdu, uzvārdu. /pers. I/ un nezināma persona (jurists) viņa un /pers. H/ sarunas laikā sapulces

gaitā, neiejaucās un komentārus neteica. Pēc šīs sapulces /pers. H/ apsolīja apdomāt atbildētāja izvirzītos noteikumus un sniegt vēlāk atbildi. Pēc šīs

sapulces, ņemot vērā situāciju ar iespējamo atbildētāja darba attiecību pārtraukšanu, uztvēris to ļoti emocionāli un viņa veselības stāvoklis krasi

pasliktinājies. 2013.gada 23.aprīlī viņš bija savā darba vietā un pildīja savus darba pienākumus, bet juties jau ļoti slikti. Šīs darba dienas gaitā /pers. H/,

viņam vēl nebija paziņojis savu lēmumu uz atbildētāja piedāvātajiem nosacījumiem darba attiecību pārtraukšanai. 2013.gada 24.aprīlī griezies pie sava

ģimenes ārsta un, pamatojoties uz viņa veselības stāvokli, atbildētājam tika noformēta darba nespējas lapa „A”. Šeit grib piebilst, ka savas veselības

stāvokļa dēļ ir kļuvis par II grupas invalīdu. 2013.gada 25.aprīlī no paša rīta sazvanījies ar SIA /nosaukums/ grāmatvedi /pers. K/ un ceha vadītāju /pers.

L/ un paziņojis to, ka ir saslimis un viņam ir noformēta darba nespējas darba nespējas lapa „A”. 2013.gada 29.aprīlī ierakstītā vēstulē saņēmis SIA

/Nosaukums/ valdes locekļa /pers. G/ rīkojumu Nr.24/04/13 par viņa atbrīvošanu no darba pamatojoties uz Komerclikuma 224.pantu. Par šādu

rīkojumu bijis izbrīnīts un sašutis, vēl jo vairāk, nav zinājis, ka par valdes locekli ievēlēts /pers. G/. Sākot interesēties par izveidojušos situāciju, griezies

Uzņēmumu reģistrā un saņēmis Uzņēmumu Reģistra valsts notāra M.Romanovska lēmumu no kura redzams, ka 2013.gada 23.aprīlī Uzņēmumu Reģistrā

tika iesniegti dokumenti par izmaiņu reģistrēšanu komercreģistrā valdes sastāvā. Vērš uzmanību, ka 2013.gada 23.aprīlī, dienā, kad tika iesniegti

dokumenti Uzņēmumu Reģistrā, atbildētājs atradies darbā un viņam ne viens nebija paziņojis per šādām izmaiņām. Vēl jo vairāk, bijis izbrīnīts saņemot

SIA /nosaukums/ 2013.gada 22.aprīļa dalībnieku sapulces protokolu Nr.2., no kura izriet, ka sapulces dalībnieki /pers. H/ un /pers. D/ vienbalsīgi

nolēmuši: „atsaukt un atbrīvot no valdes locekļa pienākumu pildīšanas /pers. D/, tajā skaitā izbeidzot darba tiesiskās attiecības par šī amata pienākumu

pildīšanu, ievēlēt un iecelt par sabiedrības valdes locekli ar pārstāvības tiesībām atsevišķi /pers. G/. Šajā dalībnieku sapulces protokolā nav atbildētāja

paraksta, kas norāda uz to, ka protokols sastādīts bez viņa ziņas un klātbūtnes un ne tajā dienā klātesošo sastāvā, kas faktiski bija. 2013.gada 22.aprīļa

darbinieku sapulces protokolā Nr.2 norādīts, ka sapulces sekretārs ir /pers. N/, kas neatbilst faktiskai patiesībai. Vairāk uz kontaktu ar atbildētāju no

SIA /Nosaukums/ amatpersonām neviens nav nācis, jautājumus par atbildētāja darba samaksu pēc darba attiecību pārtraukšanas nav nokārtojis, darba

nespējas lapu „A” nav apmaksājis. Šāda /pers. H/ un citu trešo personu prettiesiska rīcība atstāja atbildētāju bez iztikas līdzekļiem, attiecīgi arī bez

līdzekļiem, no kuriem viņš varētu sākt atmaksāt parādu saskaņā ar aizdevuma līguma maksājumu grafiku. Pēc izveidojušās situācijas, viņa veselības

stāvoklis krasi pasliktinājies, jo viņš vadot SIA /nosaukums/ rūpējies kā krietns un rūpīgs saimnieks, pa septiņiem gadiem ir ieguldījis daudz spēka un

veselības, lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, vadot uzņēmumu pārvarējis 2008.gada ekonomisko krīzi, saglabājot darbaspēku un izmaksājot regulāri

darbiniekiem algu. Un te pēkšņi viņu, bez viņa ziņas vienkārši izmetuši no uzņēmuma, neizmaksājot pienākušos darba algu, slimības pabalstu, atvaļinājuma

pabalstu un atlaišanas pabalstu. Sakarā ar viņa atlaišanu no SIA /Nosaukums/ griezies ar iesniegumu Latgales reģionā Valsts darba inspekcijā par

neizmaksāto viņam pienākušos darba algu, atvaļinājuma pabalstu un atlaišanas pabalstu. 2013.gada 23.maijā Latgales reģionālā Valsts darba inspekcija

sniedza atbildi, ka dokumentāri ticis konstatēts, ka SIA /Nosaukums/ par 2013.gada martā nostrādātajām 159 stundām jāizmaksā atbildētājam darba

samaksa 1560,00 Ls, summa izmaksai 1065,98 Ls jeb 1516,75 EUR, kā arī par 2013.gada aprīlī nostrādātajām 136 stundām aprēķināta darba

samaksa 7445,61, tai skaitā atvaļinājuma kompensācija 6240,16 Ls, summa samaksai 5044,85 Ls jeb 7178,18 EUR. Tā kā dokumentāls pierādījums,

ka darba devējs būtu samaksājis pienākušās summas netika atrasts, par SIA /Nosaukums/ konstatētajiem pārkāpumiem tika uzsākta administratīvā

lietvedība, 2013.gada 23.maijā izdots rīkojums Nr.367-2013-034 izmaksāt visas viņam pienākušās naudas summas, kopsummā 6110,83 Ls jeb

8694,92 EUR. 2013.gada 4.aprīlī atbildētājs noņēmis no SIA /Nosaukums/ norēķinu konta bankā 3514,02 Ls jeb 5000,00 EUR. Šos līdzekļus

atbildētājs atgriezis fiziskai personai, kura 2013.gada marta mēnesī iemaksāja SIA /Nosaukums/ kontā 5000,00 EUR. Izveidojās situācija, ka

SIA /nosaukums/ nav pieticis apgrozāmo līdzekļu, lai norēķinātos par preces atmuitošanu. Atbildētājs sarunājis ceha grāmatvedi /pers. K/ aizdot

uzņēmumam 5000,00 EUR uz 30 darba dienām. /pers. K/ iemaksāja SIA /Nosaukums/ bankas kontā minētos naudas līdzekļus (šo darījumu var redzēt

SIA /Nosaukums/ bankas konta izdrukā par 2013.gada martu). Šajā pat diena atbildētājs veica pārskaitījumu uz summu 5000,00 EUR uz atmuitošanas

pakalpojuma norādīto bankas kontu. Atbildētājs konkrēti neatceras datumu un muitas kontu. Pārējo summu, ko norāda prasītājs prasības pieteikuma

trešajā sadaļā, t.i. no SIA /Nosaukums/ bankas norēķinu konta ar maksājuma karti noņemtie 150,00 Ls un ar bankas karti 2013.gada 19.aprīlī veiktie

divi maksājumi ar bankas karti 132,50 Ls apmērā, izlietojumu atcerēties nevar, bet visdrīzāk t i tika e izlietoti uzņēmuma saimnieciskām vajadzībām, bet

minēto līdzekļu attaisnojošie dokumenti visdrīzāk palika SIA /Nosaukums/, viņa kabinetā. Vēlas piebilst, ka noteikti nav piesavinājies šos līdzekļus un tie

neatradās viņa personiskā lietošanā; noteikti šie līdzekli tika izmantoti uzņēmuma saimnieciskajām vajadzībām.

Prasītājs norāda, ka uz 2013.gada 31.martu prasītāja kasē vajadzēja atrasties naudas līdzekļiem 690,15 EUR. 2013.gada 25.aprīlī tika sastādīts

naudas līdzekļu inventarizācijas saraksts Nr. 25-04N, saskaņā, ar kuru jaunais valdes loceklis /pers. G/ konstatēja, ka faktiskais kases atlikums ir 0,00

EUR. Šeit vēlas norādīt, ka iepazīstoties ar administratora /pers. A/ pievienoto Apliecinājumu naudas līdzekļu inventarizācijas sarakstam Nr.25-04N pēc

stāvokļa uz 2013.gada 25.aprīli, vērš uzmanību uz to, ka apliecinājumā norādītā materiāli atbildīgā persona /pers. R/ – kasieris jau 2012.gada decembrī

pārtrauca darba attiecības ar SIA /nosaukums/. Pie tam /pers. R/ strādāja par sekretāri uzņēmuma Rīgas birojā, viņai nekad nebija darīšanu ar uzņēmuma

filiāli un ražošanas cehu Rēzeknē. Tāpat, Apliecinājums nav atbilstoši parakstīts (nav norādīto Apliecinājumā personu parakstu). Apliecinājuma trešajā

lapā ir jaunā valdes locekļa /pers. G/ paraksts un jaunās grāmatvedes paraksts. Šeit pat norāda, ka jaunā SIA /Nosaukums/ grāmatvede /pers. S/ nav ne

pieprasījusi, ne arī attiecīgi ar pieņemšanas – nodošanas aktu pieņēmusi SIA /Nosaukums/ grāmatvedības dokumentāciju, kases grāmatu un citu

uzņēmumu saistītu dokumentāciju no atbrīvotās SIA /Nosaukums/ grāmatvedes /pers. T/. Tādējādi, prasības pieteikuma daļa par 690,15 EUR

neatrašanos uzņēmuma kasē un minēto naudas līdzekļu pie viņa ir vērtējama kritiski. Kā arī SIA /Nosaukums/ kabinets viņa slimības laikā un laikā, kad

viņu prettiesiski noņēma no SIA /Nosaukums/ valdes locekļa amata, 2013.gada 24.aprīlī, viņam klāt neesot, tika uzlauzts. Kabineta galdā atradās

uzņēmuma kase un tur atradās uzņēmuma kases naudas līdzekļi 644,01 EUR un 32,43 Ls. Uzskata, ka /pers. G/ pirms inventarizācijas saraksta

sastādīšanas ir piesavinājies minētos naudas līdzekļus. Vērš uzmanību, ka viņš nav piedalījies dokumentācijas un naudas līdzekļu nodošanā un

inventarizācijas saraksta sastādīšanā. Par to, ka viņa kabinets tika uzlauzts var liecināt SIA /Nosaukums/ grāmatvede /pers. K/ un ceha vadītājs /pers. U/.

Prasītāja norādītos līdzekļus, kuriem vajadzēja atrasties uzņēmuma kasē - 690,15 EUR viņš nav ņēmis, piesavinājies un tie nav jebkādā citā veidā

atradušies pie atbildētāja.

2015.gada 17.februārī tiesā saņemta prasītāja atsauksme, kurā norādīts, ka saistībā ar prasītāja prasījumu par aizdevuma 9500,- Ls jeb 13

517,28 EUR atmaksu saskaņā ar 2012. gada 20. decembra aizdevuma līgumu Nr. 20122012/KR, vērš tiesas uzmanību uz to, ka atbildētājs savos

paskaidrojumus pēc būtības nav apstrīdējis aizdevuma saņemšanas faktu un/vai apmēru, bet tieši pretēji - atzinis tā saņemšanu 9500,- Ls jeb 13 517,28

EUR apmērā saskaņā ar minēto aizdevuma līgumu. Līdz ar to secināms, ka prasītājam pastāv tiesisks pamats saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu prasīt

nekavējošu aizdevuma atmaksu, bet atbildētājam ir pienākums nekavējoties atmaksāt saņemto aizdevumu 9500,- Ls jeb 13517,28 EUR, kā arī

procentus par aizdevuma lietošanu un nokavējuma procentus, kuru apmaksas tiesiskais pamatojums ir izklāstīts prasības pieteikumā. Vienlaikus norāda,

ka atbildētāja paskaidrojumos izklāstītie apstākļi par trešo personu rīcību, kas saistīti ar prasītāja saražotās produkcijas iegādes pārtraukšanu, atbildētāja

atbrīvošanu no valdes locekļa amata, kā arī slikto veselības stāvokli nav nedz tiešā, nedz netiešā veidā attiecināmi uz konkrētā strīda izskatīšanu, jo

neattaisno un nedod tiesisku pamatu atbrīvot atbildētāju no uzņemtajām saistībām pret prasītāju saskaņā ar 2012.gada 20.decembra aizdevuma līgumu

Nr.20122012/KR. Saistībā ar atbildētāja iebildumiem par prasītāja neizmaksāto darba algu atbildētājam, norāda, ka par šo faktu kā tādu starp prasītāju

un atbildētāju nepastāv strīds, turklāt, arī šis atbildētāja arguments neatbrīvo atbildētāju no saistību izpildes pret prasītāju. Vienlaikus ar minēto norāda, ka

atbildētājs prasītāja maksātnespējas procesa ietvaros ir pieteicis savu kreditora prasījumu saistībā ar viņam neizmaksātās darba algas prasījumu un

prasītāja administrators atbildētāja kreditora prasījumu ir atzinis un iekļāvis to kreditoru prasījumu reģistrā. Tādējādi minētais atbildētāja prasījums tiks

segts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un apmērā. Attiecībā uz atbildētāja iebildumiem par bez jebkāda tiesiska pamata saņemtajiem naudas

līdzekļiem 760,08 EUR apmērā, norāda, ka starp pusēm nepastāv strīds par to, ka atbildētājs 2013.gada 4. aprīlī no prasītāja bankas konta skaidrā

naudā izņēma 5000,- EUR, 2013.gada 10.aprīlī no prasītāja bankas norēķinu konta ar maksājuma karti izņēma 150,- Ls jeb 213,43 EUR, savukārt

2013.gada 19.aprīlī ar prasītāja bankas norēķinu karti veica divus maksājumus 132,50 Ls jeb 188,53 EUR apmērā, t.i., kopā saņēma naudas līdzekļus

5401,96 EUR. Atbilstoši 2013.gada 30.aprīļa avansa norēķinu aktam Nr.11, ar kuru prasītājs pamato savas prasījuma tiesības pret atbildētāju par

760,08 EUR atmaksu, atbildētājs prasītāja grāmatvedībā nav iesniedzis attaisnojošos dokumentus par minēto 760,08 EUR izlietošanu prasītāja

saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai jebkādu parādu segšanai. Arī savos paskaidrojumos atbildētājs nav pierādījis, ka naudas līdzekļi neatrodas

viņa rīcībā bez jebkāda tiesiska pamata. Atbilstoši prasītāja grāmatvedības dokumentiem, par kuru kārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām saskaņā

ar likumu ,,Par grāmatvedību” 2. panta trešās daļas 2.punktu, cita starpā, bija atbildīgs tieši atbildētājs, attaisnojuma dokumenti ir iesniegti tikai par

naudas līdzekļu 129,38 Ls jeb 184,09 EUR apmērā izlietojumu. Ievērojot minēto, prasītāja administratoram nav pamata apšaubīt prasītāja

grāmatvedības dokumentos atspoguļoto informāciju, kā arī nav objektīva pamata uzskatīt, ka atbildētāja paskaidrojumi par to, ka visdrīzāk naudas

līdzekļi tika izlietoti uzņēmuma saimnieciskām vajadzībām, bet to attaisnojošie dokumenti visdrīzāk palika atbildētāja darba kabineta”, ir patiesi.

Civilprocesa likuma 104.panta pirmā daļa nosaka, ka pušu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi,

atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Ievērojot minēto, kā arī to, ka atbildētājs nav iesniedzis

pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus uz prasītāja prasības pieteikumu, prasītājam ir tiesības prasīt, bet atbildētājam pienākums atmaksāt

prasītājam bez jebkāda tiesiska pamata saņemtos naudas līdzekļus 760,08 EUR apmērā. Attiecība uz atbildētāja paskaidrojumos norādīto, ka /pers. K/

ir aizdevusi prasītājam naudas līdzekļus 5'000,- EUR un 2013.gada martā veikusi minētās naudas summas iemaksu prasītāja kontā, kā arī to, ka

atbildētājs tajā pašā dienā, kad /pers. K/ ir veikusi naudas iemaksu kontā, ir veicis pārskaitījumu 5'000,- EUR apmērā par atmuitošanas pakalpojumiem,

norāda, ka atbildētāja izklāstītie apstākļi neatbilst prasītāja grāmatvedības dokumentos atspoguļotajai informācijai. Vērš tiesas uzmanību uz to, ka

atbilstoši prasītāja bankas norēķinu konta izrakstam naudas līdzekļu iemaksu 5'000,- EUR apmērā 2013.gada 13.martā nav veikusi atbildētāja

paskaidrojumos norādītā persona, bet gan /pers. T/, personas kods: /personas kods/, kas saskaņā ar prasītāja maksātnespējas procesa ietveros iegūtu

informāciju ir atbildētāja dzīvesbiedre. Atbilstoši prasītāja grāmatvedības datiem minētās summas iemaksa ir attiecināta uz atbildētāju kā uz avansa

norēķina personu, ko apliecina 2013.gada 31.marta avansa norēķins Nr.7. Tādējādi tika samazinātas atbildētāja avansa norēķina saistības pret prasītāju.

Savukārt kā tas ir redzams gan no prasītāja bankas konta izdrukas par periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 3.jūlijam, gan no prasībā norādītā 2013.gada

30.aprīļa avansa norēķina Nr.11, tad atbildētājs 2013.gada 4.aprīlī no prasītāja konta atkal izņēma 5000,- EUR, tādējādi palielinot savas avansa

norēķina saistības pret prasītāju. Līdz ar to secināms, ka prasītāja grāmatvedībā ir atspoguļotas visas atbildētāja un prasītāja savstarpējās saistības

attiecībā uz avansa norēķiniem, un atbildētāja rīcībā bez jebkāda tiesiska pamata joprojām atrodas prasītāja naudas līdzekļi 760,08 EUR apmērā. Tāpat

nepatiess ir paskaidrojumos norādītais apstāklis, ka atbildētājs ir veicis pārskaitījumu 5'000,- EUR apmērā par atmuitošanas pakalpojumiem. Saskaņā ar

prasītāja bankas konta izrakstu, t.sk. par atbildētāja paskaidrojumos pieprasīto laika posmu no 2013.gada 1.februāra līdz 31.martam, no prasītāja

bankas konta nav veikts maksājums 5000,- EUR apmērā par atmuitošanas pakalpojumiem. Ievērojot iepriekš izklāstīto, pamatoti secināms, ka

atbildētājs maldina tiesu par naudas līdzekļu 5000,- EUR apmērā izlietošanu un, iespējams, arī to iemaksas tiesisko pamatojumu.

Papildus atbildētājs paskaidrojumos iebildis par to, ka 2013.gada 25.aprīļa naudas inventarizācijas sarakstā Nr. 25-04N kā materiāli atbildīgā

persona ir norādīta /pers. R/, kura 2012.gada decembrī esot pārtraukusi darba attiecības ar prasītāju. Saistībā ar minēto norāda, ka minētās materiāli

atbildīgās personas norādīšanas fakts pats par sevi vēl nenozīmē to, ka inventarizācijas sarakstā konstatētie un fiksētie fakti ir neatbilstoši uz to brīdi

esošajam faktiskajam kases atlikumam. Turklāt, norāda, ka /pers. R/ nav parakstījusi minēto inventarizācijas aktu, kas apliecinātu viņas piedalīšanos pie

tā sastādīšanas un līdz ar to dotu pamatu apšaubīt inventarizācijas sarakstā fiksēto faktu patiesumu. Tādējādi, prasītāja ieskatā, atbildētāja iebildumi par

to, ka inventarizācijas sarakstā kā materiāli atbildīgā persona ir norādīta darbiniece, kura uz tā sastādīšanas dienu vairs nebija nodarbināta pie prasītāja,

nepierāda to, ka pie atbildētāja bez jebkāda tiesiska pamata neatrodas prasītāja naudas līdzekļi 690,15 EUR. Arī apstāklis, ka 2013.gada 24.aprīlī,

iespējams, ir ticis uzlauzts atbildētāja darba kabinets, kura galdā, pēc atbildētāja teiktā, atradās uzņēmuma kase, vēl tieši nepierāda to, ka kasē faktiski

atradās naudas līdzekļi 690,15 EUR apmērā, kā arī nepierāda to, ka naudas līdzekļu esamības gadījumā kāds tos nozaga. Līdz ar to arī šis atbildētajā

iebildums nepierāda, ka prasītajā naudas līdzekļi 690,15 EUR apmērā neatrodas pie atbildētāja bez jebkāda tiesiska pamata. Atbilstoši Civilprocesa

likuma 105.panta pirmajai daļai liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu (..). Ievērojot to, ka inventarizācijas sarakstu par prasītāja

kasē esošo naudas līdzekļu atlikumu uz 2013.gada 25.aprīli ir parakstījis /pers. G/ un /pers. S/, pamatoti secināms, ka minētās personas var liecināt par

lietas izskatīšanai nozīmīgiem apstākļiem, proti, to, vai kasē faktiski atradās naudas līdzekļi tādā apmērā, kādiem tiem vajadzēja būt atbilstoši prasītāja

grāmatvedības dokumentiem. Minētie faktiskie apstākļi ir būtiski lietas izskatīšanai, jo atbildētājs kā prasītāja bijušais valdes loceklis bija tiesīgs ar tiem

rīkoties un līdz ar to bija arī atbildīgs par to saglabāšanu. Gadījumā, ja atbildētājs prasītāja naudas līdzekļus ir ieguvis bez jebkāda pamata un izlietojis tos

savām personīgajām vajadzībām, tad atbilstoši Civillikuma 2389.panta pirmajai daļai atbildētājam ir pienākums atmaksāt prasītājam bez jebkāda tiesiska

pamata saņemtos naudas līdzekļus.

Prasītāja M SIA /Nosaukums/ administrators /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā un paskaidroja, ka izlīgums nav

iespējams, kā arī abas puses ir izslēgušas mediācijas iespējamību. Faktiski prasība ir atzīta daļēji, izšķiramais strīds attiecās uz atlikušo prasības daļu.

Strīds ir par 760,08 EUR, kuri atrodas pie atbildētāja bez jebkāda pamata. Atbildētājs savos paskaidrojumos faktiski visas savas naudas kustības, kas

bija uzņēmumā tajā laikā, kad viņš bija vienīgais valdes loceklis, kuram ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, atrunā un atzīst, ka tiešām tāda ir

bijusi, kā prasītājs norādījis prasības pieteikumā. Lietas materiālos ir iesniegts prasītāja avansa norēķins nr.7, kas ataino naudas kustību uz 2013.gada

31.martu. Tur ir redzams, cik naudas līdzekļi atradās uz 2013.gada 1.martu pie atbildētāja, tie bija 256,63 Ls, norēķinā ir redzams, kad atbildētājs ir

saņēmis no uzņēmuma vēl kādus naudas līdzekļus un, kad ir atgriezis naudas līdzekļus atpakaļ. Faktiski vienīgais naudas summas atgriešanas periods ir

bijis 2013.gada 13.marts, kad atbildētājs ir atgriezis 3514,02 Ls jeb 5000 EUR, tā ir naudas summa par ko atbildētājs runā savos paskaidrojumos.

Prasītājs šos 5000 EUR uzskata un pamato, kad ir saņēmis kā atbildētāja naudas atdošanu uzņēmumam, savukārt atbildētājs norāda, ka šo naudu

iemaksājusi /pers. K/, bet no lietas materiāliem (bankas izdrukām) izriet, ka šo summu ir iemaksājusi /pers. T/, kas ir atbildētāja laulātā. Šim apstāklim

izšķirot šo strīdu nav būtiska nozīme, par to, ka /pers. K/ iemaksājusi, jo nav pierādījumu tam. Var kā administrators apstiprināt, ka ne /pers. K/, ne

/pers. T/ par šo summu nekādu kreditoru prasījumu nav iesniegušas, savukārt pats atbildētājs, kurš tolaik bija vienīgais valdes loceklis savā uzņēmuma,

avansa norēķinā pats ir atspoguļojis, ka tā faktiski ir no viņa nākusi nauda, ko atgriež uzņēmumā, līdz ar to sanāk, ka 2013.gada 31.martā faktiskā

situācija izveidojās tāda, ka uzņēmums ir parādā atbildētājam 3132,95 Ls jeb 5000 EUR. Tālāk ir 2013.gada 13.aprīlis, kur lietas materiālos ir avansa

norēķina pārskats Nr.11, no kura redzams, ka uz 1.aprīli prasītājs tiešām ir parādā 3132,95 Ls jeb 5000 EUR, taču 4., 10., 19.aprīlī atbildētājs ir atkal

no uzņēmuma saņēmis naudas līdzekļus. 2013.gada 4.aprīlī /pers. D/ ir izņēmis 3514,02 Ls jeb 5000 EUR. 2013.gada 10.aprīlī atbildētājs ir saņēmis

150,00 Ls un 19.aprīlī ir saņēmis 132,50 Ls. To apliecina konta izraksts. Gala iznākums ir, ka atbildētājs ir saņēmis avansā vairāk līdzekļus, nekā

uzņēmums ir bijis parādā, līdz ar to sanāk, ka pie atbildētāja ir jābūt 534,19 Ls jeb 760,08 EUR. Par šo naudas summu atbildētājs nav iesniedzis

attaisnojuma dokumentus un nav atgriezis šo summu uzņēmumā. Atbildētājs paskaidrojumos norāda, ka nezin, kur naudas līdzekļus ir izlietojis, norāda,

ka visdrīzāk līdzekļi ir izlietoti uzņēmuma vajadzībām un visdrīzāk attaisnojošie dokumenti ir palikuši viņa kabinetā. Grāmatvedībā nav ziņas, ka atbildētājs

būtu iesniedzis attaisnojuma dokumentus, ir tikai par 13.martu attaisnojoši dokumenti. Atbildētājam šie naudas līdzekļi ir jāatgriež. Vēl ir strīds par kasē

neesošajiem naudas līdzekļiem 690,15 EUR, kuriem vajadzēja būt kasē. Atbildētājs kā vienīgais valdes loceklis ir atbildīgs par grāmatvedības

organizēšanu, par uzņēmuma darbības organizēšanu, kases uzskaites organizēšanu un vadīšanu. Visas darbības bija atkarīgas no viņa. Šos savus

pienākumus atbildētājam bija jāveic līdz brīdim, kamēr viņš bija valdes locekļa amatā un darba tiesiskajās attiecībās. Darba tiesiskās attiecības tika

pārtrauktas 2013.gada 24.aprīlī un, šajā brīdī, atbildētājam vajadzēja kā krietnam un rūpīgam saimniekam rīkoties un visus dokumentus nodot pēctecim

/pers. G/. Atbildētājs viņam dokumentāciju nav nodevis, tāpēc /pers. G/ veica inventarizāciju 2013.gada 25.aprīlī, kuras laikā tika konstatēts, ka

uzņēmumā šo te naudas līdzekļu 690,15 EUR, kuriem bija jābūt kasē, nav. Par to 2013.gada 25.aprīlī ir sastādīts kases inventarizācijas akts. Par

jautājumu vai kabinets tika uzlauzts vai netika uzlauzts, būtiskas nozīmes nav. Ja atbildētājs nav nodevis šīs materiālās vērtības, tad ir jārēķinās ar

iespējamām sekām. Atbildētājs pats kārtoja visu uzņēmuma darbību. Neuzlaužot kabinetu, jaunā vadība nevarētu pārņemt uzņēmuma vadību, jo atslēgas

nav tikušās nodotas. Administrators 2014.gada 14.novembrī sūtīja paziņojumu par naudas summām atbildētājam. Atbildētājs nav ne iesniedzis papildus

dokumentus, ne arī atgriezis naudas līdzekļus.

Atbildētāja/pers. D/ pilnvarotā pārstāve /pers. C/ tiesas sēdē prasību atzina daļēji, daļā par aizdevuma pamatsummas 13517,28 EUR,

procentu par aizdevuma lietošanu 1586,52 EUR un nokavējuma procentu 446,77 EUR, kopā 15550,57 EUR piedziņu, un paskaidroja, ka

atbildētājs neatzīst prasību par 760,08 EUR, kuriem nav administratora rīcība saņemti attaisnojuma dokumenti un par summu 690,15 EUR, kurai būtu

jābūt kasē. Atbildētājs bija vienīgais valdes loceklis un amatpersona uzņēmumā, taču no valdes locekļa amata viņš neatteicās labprātīgi, nebija plānota

šāda darbība. Aizejot uz slimības lapas 2013.gada 24.aprīlī, dažas dienas vēlāk viņš saņēma paziņojumu, ka viņa darba attiecības ir pārtrauktas. Vadot

uzņēmumu, ne vienmēr ir iespēja ikdienā sakārtot grāmatvedības dokumentus. Atbildētājs domā, ka naudas summas attaisnojoši dokumenti atradās

kabinetā, kurā atbildētājs darbojās, viņš nepaspēja tos iegrāmatot. Atbildētājs uzstāj, ka viņa rīcībā nav šo naudas līdzekļu 760,08 EUR. Nepastāv

strīds, ka saskaņā ar grāmatvedības dokumentiem šādiem līdzekļiem 690,15 EUR būtu jābūt, bet ņemot vērā, ka darba attiecības tika pārtrauktas ļoti

krasi un iespējams, ka čeki vai citi dokumenti varēja atrasties birojā. Arī kase un naudas līdzekļi atradās kabinetā. Pēc darba attiecību pārtraukšanas

atbildētājam nebija iespējas tikt kabinetā. Šie naudas līdzekļi neatrodas pie atbildētāja. Šie naudas līdzekļi nav atzīstami no atbildētāja puses. Nevar

pateikt vai prasītāja rīcība ir dokumenti, nav zināms kādā veidā tika kārtota grāmatvedība, zināms tikai tas, ka ar grāmatvedību nodarbojās /pers. T/.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. G/ liecināja, ka viņam nav nekādu attiecību ar pusēm. Viņš īsu laiku strādājis pie prasītāja, no 2013.gada aprīļa

beigām līdz jūnija sākumam. Var pateikt to, kas bija noticis pa mēnesi, kāda darbība bija uz to brīdi. Liecinieks bijis valdes loceklis uzņēmumā. Uz

2013.gada aprīli, kad sācis strādāt, uzņēmuma īpašnieks bija paziņojis atbildētājam, ka viņš ir atstādināts no amata un Uzņēmuma reģistrā bija iesniegti

dokumenti ar izmaiņām, nākamajā dienā uzņēmuma ražotnē bija ieradies atbildētājs. Ir pagājuši vairāki gadi, tas bija apmēram 19. vai 20.datums, tas bija

aprīļa beigās. Liecinieka tajā brīdī nav bijis uz vietas, bijis izbraukumā. Viņam uzņēmuma darbinieki paziņojuši, ka atbildētājs ar uzņēmuma automašīnu

veic mēbeļu, datortehnikas izņemšanu un aizvešanu, viņš izsaucis policiju, kura atbraukusi un to fiksējusi. “Rēzeknes dzirnavnieks” apsardzes firmas

„Gladiators” darbinieki bijuši brīdināti atbildētāju nelaist iekšā, bet tā, kā Uzņēmuma reģistrā spēkā vēl nav bijis lēmums par viņa atbrīvošanu, atbildētājs

divas reizes iebraucis un izbraucis, un izvedis to, ko uzskatījis, ka tas pieder viņam. Saraksts nākamajā dienā tika iesniegts policijā. No tā brīža atbildētājs

vairāk nav ieradies uzņēmuma ražotnē. Kā arī paskaidroja, ka viņš nebija pārņēmis dokumentāciju un mantas. Grāmatvedībai ir programma S1, kur

atspoguļoti visi naudas līdzekļi un viss īpašums, kas ir prasītājam. Viņš tikai vizuāli salīdzinājis atspoguļojumu ar realitāti, tur bijušas noliktavas, mantas,

gatavā produkcija. Tur ir milzīgi nomenklatūras nosaukumi, tas ir vairāku cilvēku nedēļu darbs, lai apstrādātu to apjomu. Grāmatvedības datus ir redzējis,

tie bijuši zināmi. Uz inventarizācijas akta ir viņa paraksts. Prasītājs viņa klātbūtnē nevienu skaidras naudas darījumu nav veicis, pārsvarā darījumi notika

tikai pārskaitījumā, jo visi pasūtītāji un piegādātāji bija ārzemnieki, naudas līdzekļus nav redzējis pie prasītāja. Uzņēmums toreiz strādājis, bijuši darījumi.

Dokumentācija tika grāmatvedībai, jo visi preču rēķini, pavadzīmes tika iegrāmatotas. Viss tika iesniegts Valsts ieņēmumu dienestā. Paskaidroja, ka

inventarizācijas akts ir, bet faktiski nekādas pārņemšanas nav bijis, bijusi tikai vizuāla pārņemšana, ar pamatlīdzekļus sarakstu, par šo aktu nevar neko

atbildēt. Nauda varēja būt, bet tas ir jāpārbauda. Ja iepriekšējam valdes loceklim bija bankas karte, no kuras tika paņemta naudas summa, viņam tādas

kartes nav bijis. Kā arī paskaidroja, ka otrā dienā, kad atbildētājam bija paziņots, ka ir atstādināts, atbildētājs pēc darba ieradās uzņēmumā.

Atbildētājam bija kabineta atslēgas, viss bija aizslēgts. Konteiners, kur sēdēja atbildētājs bija uzlauzts. Atbildētājs bija ieradies pats, nevar liecināt, ka

atbildētājs uzlauzis konteineru. Policija redzēja, ka atbildētājs veda visu prom. Nākamajā dienā durvis bija uzlauztas. Liecinieka tajā brīdī nav bijis klāt.

Pats viņš ir zvanījis policijai un nākamajā dienā rakstījis iesniegumu. Bijis policijas atbilde, bijuši vairāki iesniegumi par to, ka atbildētājs neatdeva

uzņēmuma mašīnu, kamēr banka to neatņēma.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. L/ liecināja, ka viņam ir normālas, lietišķas attiecības ar pusēm. Strādājis par meistaru rūpniecībā un nodarbojies

tikai ražošanā. Ja runā par vagoniņa atvēršanu, tad /pers. N/ atbraucis, atvēris vagonu, pateicis, ka ir atlaists atbildētājs, bet dokumentu nekādu nav bijis.

/pers. N/ uzlauzis kabinetu, viņš nezin, kas atradies kabinetā, nezina, ko atnesuši un iznesuši no kabineta, jo viņam nav bijis pieejas kabinetam. Tika

uzliktas jaunas atslēgas, nomainīta signalizāciju, teica, ka no šīs dienas /pers. D/ nav un var turpināt strādāt. Nākamajā dienā vai aiznākamajā dienā viņus

arī visus atlaida, to precīzi neatceras. Liecināja, ka kabineta uzlaušana notika tajā dienā, kad pateica, ka atlaida atbildētāju, laikam divus gadus atpakaļ.

Atlaišanas datumu neatceras, jo nākamajā dienā viņu firmā RV pieņēmuši darbā. Prasītājs palicis lielu naudu parādā, viņam bijis vairāk kā 2000 Ls, gan

alga, gan atlaišanas pabalsts, gan atvaļinājuma nauda. Kā arī paskaidroja, ka piedalījies inventarizācijā. Par naudu nav bijis atbildīgs. Viņam nav bijis

pieejas atbildētāja kabinetam. Viņu ofisā nav bijis kases aparāts, par Rīgas ofisu nezina. Tad, kad grāmatvedība pārcēlusies pie viņiem, seifs bijis.

Noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota

un apmierināma.

Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir euro un visi

norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu

izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un

noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet atbilstoši

Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

Civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu

faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna

redakcijā, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp).

Lietā netiek apstrīdēts, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 3.jūlija spriedumu civillietā Nr.C29648913 pasludināts

SIA /nosaukums/ maksātnespējas process, par administratoru iecelta /pers. E/.

Lietā netiek apstrīdēts, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013. gada 16.augusta un 27. augusta lēmumiem lietā Nr. C29648913

/pers. E/, sertifikāta Nr. 00004, ir atcelta no prasītāja maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas, savukārt par jauno prasītāja

maksātnespējas procesa administratoru ir iecelts /pers. A/, sertifikāta Nr. 00164 (turpmāk -administrators), par ko attiecīgs ieraksts maksātnespējas

reģistrā ir izdarīts 2013.gada 28. augustā (lpp. 8)

Maksātnespējas likuma 65.panta 8.punkts noteic, ka administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes

institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski

atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām.

Lietā nodibināts, ka ar administratores /pers. E/ 2013.gada 15.jūlija lēmumu Nr.1 par prasītāja parādnieka pārstāvi prasītāja maksātnespējas

procesā, cita starpā, tika noteikts arī /pers. D/ (lpp. 12).

No lietā iesniegtās Lursoft datu bāzes izdrukas (lpp. 9-11) redzams, ka SIA /nosaukums/ valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību

atsevišķi no 2011.gada 21.septembra līdz 2013.gada 24.aprīlim, bija /pers. D/.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka uz 2012.gada 1.decembrī atbildētājam kā avansa norēķina personai prasītājs bija izsniedzis naudas

līdzekļus saimnieciskajiem izdevumiem 11130,04 EUR (7822,24 Ls) apmērā, ko apliecina 2012.gada 31.decembra avansa norēķins Nr.46 (lpp. 16).

No minētā avansa norēķina izriet, ka atbildētājs 2012.gada 22.decembrī, 27.decembrī un 30.decembrī no prasītāja saņēma papildu naudas līdzekļus

saimnieciskiem izdevumiem 407,10 EUR (286,11 Ls) apmērā, tas ir, kopā atbildētājs kā avansa norēķina persona kopumā no prasītāja saimniecisko

izdevumu segšanai ir saņēmis 11537,14 EUR (8108,35 Ls).

Lietā nodibināts un par to nav strīda starp SIA /Nosaukums/ un atbildētāju /pers. D/ 2012.gada 20.decembrī noslēgts Aizdevuma līgums

Nr.20122012/KR (lpp 14), saskaņā ar kuru prasītājs kā aizdevējs izsniedza atbildētājam /pers. D/ kā aizņēmējam aizdevumu 13517,28 EUR (9500 Ls)

ar atmaksas termiņu 5 gadi un procentu likmi par aizdevuma lietošanu 6% gadā no atlikušās vērtības (turpmāk - Aizdevuma līgums).

Atbilstoši prasītāja grāmatvedības dokumentiem aizdevuma izsniegšana atbildētājam ir notikusi iepriekš norādītā neizlietotā avansa norēķina

summas daļu, proti, 12521,27 EUR (8800 Ls) iegrāmatojot un uzskatot kā atbildētājam izsniegtā aizdevuma daļu saskaņā ar Aizdevuma līgumu, kā arī

2012.gada 20.decembrī izsniedzot atbildētājam skaidrā naudā 996,01 EUR (700 Ls), ko apliecina 2012.gada 20.decembra kases izdevumu orderis

Nr.1 (lpp. 18).

Lietā nav strīda, ka aizdevums 13517,28 EUR (9500 Ls) saskaņā ar Aizdevuma līgumu atbildētājam ir izsniegts pilnā apmērā, un šo apstākli

papildus apliecina arī prasītāja grāmatvedības konta kartīte: 2370 - īstermiņa aizdevumi sabiedrības dalībniekiem un vadībai par 01.09.12.-30.09.13.

(lpp 19).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.punktu atbildētājs apņēmās atmaksāt saņemto aizdevumu atbilstoši Aizdevuma līguma pielikumā Nr.1 noteiktajam

maksājumu grafikam (lpp. 15), sākot ar 2013.gada jūnija mēnesi, veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam ir jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka atbildētājs nav veicis aizdevuma atmaksu prasītājam. No Civillikuma 1838.panta izriet, ka samaksas

izdarīšana jāpierāda maksātājam.

Maksātnespējas likuma 101.panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja parādnieka noslēgtais līgums juridiskās personas maksātnespējas procesa

pasludināšanas dienā nav izpildīts, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja.

Kā redzams, no lietas materiāliem, 2014.gada 14.novembrī atbildētājam tika nosūtīts pieprasījums par naudas līdzekļu atmaksu, t.sk., par minētā

aizdevuma atmaksu līdz 2014.gada 28.novembrim, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 101.panta pirmo daļu un Civillikuma 1943.pantu (lpp 33-

34).

Lietā nav strīda, ka pieprasījumu par aizdevuma atmaksu atbildētājs ir atstājis bez ievērības, aizdevuma atmaksu nav veicis.

Ievērojot minēto, secināms, ka prasītājam ir tiesības prasīt nekavējošu aizdevuma atmaksu, bet atbildētājam ir pienākums nekavējoties atmaksāt

prasītājam saņemto aizdevumu 13517,28 EUR (9500 Ls) apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

Aizdevuma līguma 1.1.punkts nosaka, ka aizdevuma procentu likme ir 6% gadā un atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājam procentus par

aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2012.gada 20.decembra līdz 2014.gada 4.decembrim 1586,52 EUR apmērā.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav veicis aizdevuma atmaksu atbilstoši Aizdevuma līguma pielikumā Nr.1 noteiktajam maksājumu grafikam un

tādējādi pielaidis nokavējumu, un, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1760.pantu, 1765.panta otro un trešo daļu, atbildētājam ir

pienākums maksāt prasītājam arī nokavējuma procentus 446,77 EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē atzina prasītāja prasību daļā par aizdevuma pamatsummas 13517,28 EUR, procentu par aizdevuma lietošanu

1586,52 EUR un nokavējuma procentu 446,77 EUR, kopā 15550,57 EUR piedziņu un tiesa atzīst, ka prasība šajā daļā ir pamatota un apmierināma

pilnā apmērā.

Lietā starp pusēm pastāv strīds par naudas līdzekļu kopā 1450,23 EUR apmērā piedziņu no atbildētāja.

Atbilstoši Maksātnespējas likumam administrators, pildot savus pienākumus, 2014.gada 14.novembrī ar pieprasījumu brīdinājis atbildētāju par

atbildētāja rīcībā bez jebkāda tiesiska pamata atrodošos naudas līdzekļu 760,08 EUR apmērā atgriešanu, par naudas līdzekļu 690,15 EUR atgriešanu

līdz 2014.gada 28.novembrim (lpp. 33-34).

Prasītājs savu prasījumu par naudas līdzekļu 1450,23 EUR apmērā piedziņu no atbildētāja ir pamatojis ar Civillikuma 2389.pantu, kas nosaka, ka,

ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļā noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Komerclikuma 169.panta pirmā daļa noteic, ka valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

Lietā nav strīda, ka atbildētājam kā valdes loceklim bija tiesības izņemt vai pārskaitīt naudu no komercsabiedrības bankas kontiem, kas pati par

sevi ir tiesiska rīcība.

Likuma “Par grāmatvedību” 2.pants noteic, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi

uzņēmumam saimnieciskie darījumi, kā arī fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības

jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem,

naudas plūsmu noteiktā laika posmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai

jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata

periodiem. Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimniecisko darījumu apliecinošu dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs

uzņēmuma vadītājs. Uzņēmuma vadītājs kapitālsabiedrībā ir valde.

Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 2.punkts paredz, ka visus

uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar dokumentiem par uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību, novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot

hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros.

Kā redzams no lietas materiālos esošā 2013.gada 30.aprīļa avansa norēķinu Nr.11 (lpp 21) prasītājs bija parādā atbildētājam 4457,79 EUR

(3132,95 Ls).

No lietas materiālos esošās prasītāja bankas konta izdrukas (lpp 23-25) izriet, ka atbildētājs 2013.gada 4.aprīlī bankā skaidrā naudā ir izņēmis

5000 EUR (3514,02 Ls), 2013.gada 10.aprīlī no prasītāja bankas norēķinu konta ar maksājuma karti ir izņēmis 213,43 EUR (150 Ls), savukārt

2013.gada 19.aprīlī ar prasītāja bankas norēķinu karti veicis divus maksājumus 188,53 EUR (132,50 Ls).

No minētā secināms, ka atbildētājs ir saņēmis prasītāja naudas līdzekļus 5401,96 EUR (3796,52 L apmērā, t.i., par 944,18 EUR (663,57 Ls)

vairāk nekā sastādīja prasītāja parādsaistības pret atbildētāju, bet attaisnojošos dokumentus, un par to nav strīda, atbildētājs ir iesniedzis tikai par naudas

līdzekļu 184,09 EUR (129,38 Ls) apmērā izlietojumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 104.panta pirmo daļu pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu

prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja grāmatvedības dokumentos atspoguļoto informāciju.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja paskaidrojumos un atbildētāja pārstāves tiesas sēdē paustos iebildumus, ka naudas summu izlietojumu

attaisnojoši dokumenti ir atradušies kabinetā, kurā atbildētājs darbojies, kā arī, ka atbildētājs nav paspējis dokumentus sakārtot un iegrāmatot, jo ir

saslimis un darba tiesisko attiecību pārtraukšana ir bijusi negaidīta.

Tiesa uzskata, ka atbildētājs, kā prasītāja valdes loceklis, kuram bija noteiktas tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi laika posmā no

2011.gada 21.septembra līdz 2013.gada 24.aprīlim, bija atbildīgs par sabiedrības ar ierobežotu atbildību /nosaukums/ grāmatvedības kārtošanu un

dokumentu saglabāšanu attiecīgajā laika periodā, un viņa pienākums bija nodrošināt, lai grāmatvedības dokumentos tiktu atspoguļotas atbildētāja veiktās

darbības ar strīdus naudas līdzekļu 760,08 EUR apmērā izlietojumu.

Tāpat tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja argumentus, ka /pers. K/ ir aizdevusi prasītājam naudas līdzekļus 5000 EUR un 2013.gada martā

veikusi minētās naudas summas iemaksu prasītāja kontā, kā arī to, ka atbildētājs tajā pašā dienā, kad /pers. K/ ir veikusi naudas iemaksu kontā, ir veicis

pārskaitījumu 5000 EUR apmērā par atmuitošanas pakalpojumiem, jo atbildētāja izklāstītie apstākļi neatbilst prasītāja grāmatvedības dokumentos

atspoguļotajai informācijai.

Kā redzams no lietas materiālos esošā prasītāja bankas konta pārskata (lpp. 54-59), naudas līdzekļu iemaksu 5000 EUR apmērā 2013.gada

13.martā nav veikusi /pers. K/, bet gan /pers. T/. Atbilstoši prasītāja grāmatvedības datiem minētās summas iemaksa ir attiecināta uz atbildētāju kā uz

avansa norēķina personu, ko apliecina lietas materiālos esošais 2013.gada 31.marta avansa norēķins Nr.7 (lpp. 51), un tādējādi tika samazinātas

atbildētāja avansa norēķina saistības pret prasītāju. Savukārt no prasītāja bankas konta pārskata (lpp 54-59) un no 2013.gada 30.aprīļa avansa norēķina

Nr.11 (lpp. 21), redzams ka atbildētājs 2013.gada 4.aprīlī no prasītāja konta ir izņēmis 5000 EUR, tādējādi palielinot savas avansa norēķina saistības

pret prasītāju.

Tāpat ar lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem neapstiprinās atbildētāja paskaidrojumos norādītais apstāklis, ka atbildētājs ir veicis

pārskaitījumu 5000 EUR apmērā par atmuitošanas pakalpojumiem, jo saskaņā ar prasītāja bankas konta pārskata par atbildētāja paskaidrojumos

pieprasīto laika posmu no 2013.gada 1.februāra līdz 31.martam, neizriet, ka no prasītāja bankas konta būtu veikts maksājums 5000 EUR apmērā par

atmuitošanas pakalpojumiem.

Tā kā ne administratoram, ne tiesai atbildētājs nav iesniedzis naudas līdzekļu 760,08 EUR (534,19 Ls) apmērā izlietojumu attaisnojošus

dokumentus, tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētājs naudas līdzekļus 760,08 EUR (534,19 Ls) apmērā, kas nav viņa manta, nav izlietojis SIA

/Nosaukums/ saimnieciskajā darbībā.

Turklāt prasītājs prasībā norāda, ka uz 2013.gada 31.martu, kad vienīgais prasītāja izpildinstitūcijas loceklis bija atbildētājs, prasītāja kasē

vajadzēja atrasties naudas līdzekļiem 690,15 EUR. Norāda, ka administratora rīcībā nav dokumentu, kas pierādītu naudas līdzekļu 690,15 EUR apmērā

tiesisku izlietojumu, tai skaitā, izlietojumu prasītāja saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai jebkādu iespējamo saistību izpildei.

Kā redzams no lietas materiālos esošajām prasītāja kases dokumentiem (lpp.26, 27), laika posmā no 01.03.2013.-31.03.2013., kad vienīgais

prasītāja izpildinstitūcijas loceklis bija atbildētājs, prasītāja kasē vajadzēja atrasties naudas līdzekļiem 690,15 EUR apmērā (644,01 EUR kasē; 46,14

EUR (32,43 Ls) kasē).

Saskaņā ar 2013.gada 25.aprīļa naudas līdzekļu inventarizācijas sarakstu Nr.25-04N (lpp. 30-32), kad prasītāja grāmatvedības un lietvedības

dokumenti, kā arī naudas līdzekļi tika nodoti jaunajam valdes loceklim /pers. G/, tika konstatēts, ka faktiskais kases atlikums ir 0,00 EUR.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja iebildumus, ka 2013.gada 25.aprīļa naudas inventarizācijas sarakstā Nr. 25-04N kā materiāli atbildīgā

persona ir norādīta /pers. R/, kura 2012.gada decembrī esot pārtraukusi darba attiecības ar prasītāju.

Tiesa uzskata, ka minētās materiāli atbildīgās personas norādīšanas fakts pats par sevi vēl nenozīmē to, ka inventarizācijas sarakstā konstatētie un

fiksētie fakti ir neatbilstoši uz to brīdi esošajam faktiskajam kases atlikumam. Turklāt, kā redzams augstāk minētā inventarizācijas saraksta, /pers. R/ to

nav parakstījusi, kas apliecinātu viņas piedalīšanos pie tā sastādīšanas un līdz ar to dotu pamatu apšaubīt inventarizācijas sarakstā fiksēto faktu patiesumu.

Tāpat tiesas ieskatā atbildētāja norādītais apstāklis, ka 2013.gada 24.aprīlī ir ticis uzlauzts viņa darba kabinets, kura galdā, pēc atbildētāja teiktā,

atradusies uzņēmuma kase, par ko liecības tiesas sēdē ir sniedzis arī liecinieks /pers. L/, liecinot, ka divus gadus atpakaļ /pers. N/ uzlauzis atbildētāja

kabinetu, taču nezina, kas atradies kabinetā, ko atnesuši un iznesuši no kabineta, vēl tieši nepierāda to, ka prasītāja kasē faktiski atradās naudas līdzekļi

690,15 EUR apmērā, kā arī nepierāda to, ka naudas līdzekļu esamības gadījumā kāds tos nozaga, jo, kā izriet no liecinieka /pers. G/ liecībām,

2013.gada aprīlī, pēc atbildētāja atstādināšanas no amata, viņam uzņēmuma darbinieki paziņojuši, ka atbildētājs ar uzņēmuma automašīnu veic mēbeļu,

datortehnikas izņemšanu un aizvešanu, bet viņš izsaucis policiju, kura atbraukusi un to fiksējusi.

Līdz ar to arī minētie atbildētāja iebildumi nepierāda, ka prasītāja naudas līdzekļi 690,15 EUR apmērā neatrodas pie atbildētāja bez jebkāda

tiesiska pamata.

Tā kā ne administratoram, ne tiesai atbildētājs nav iesniedzis naudas līdzekļu 690,15 EUR apmērā izlietojumu attaisnojošus dokumentus, tiesa atzīst

par pierādītu, ka atbildētājs naudas līdzekļus 690,15 EUR apmērā, kas nav viņa manta, nav izlietojis SIA /Nosaukums/ saimnieciskajā darbībā.

Tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījumu pamatotību, bet atbildētājs savu iebildumu pamatotību nav pierādījis, turklāt par vērā ņemamu

tiesa atzīst arī tiesību doktrīnā pausto atziņu „atprasījums no netaisnas iedzīvošanās var rasties tad, ja iedzīvošanās ir netaisna ne vien no vispārējā morāles

viedokļa, bet, kad arī pašam ieguvumam nav tiesiska pamata” (F.Menders, Tieslietu ministrijas vēstnesis, 1937.g., 633.-638. lpp.).

Līdz ar to secināms, ka atbildētāja rīcībā bez jebkāda tiesiska pamata atrodas prasītāja naudas līdzekļi kopā 1450,23 EUR (760,08 + 690,15)

apmērā un prasība daļā par naudas līdzekļu 1450,23 EUR piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezultatīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādejādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības saņemt 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās

pamatparāda summas 14967,51 EUR no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā

noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, administratori ceļot prasību tiesā to personu labā, kurām pasludināts

maksātnespējas process, no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami

no atbildētāja valsts ienākumos.

Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka prasības summa prasības par naudas piedziņu ir piedzenamā summa. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 53.panta pirmās daļas 10.punktam, prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem, prasības summa ir visu

prasījumu kopsumma.

Līdz ar to no atbildētāja valsts ienākumos ir piedzenama nesamaksātā valsts nodeva par 17000,80 EUR piedziņu, kas atbilstoši Civilprocesa

likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktam sastāda 835,68 EUR.

Saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma piegādi sastāda 1,57 EUR, par pavēstes

piegādi 1,55 EUR. Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 12,45 EUR, ko veido izdevumi par tiesas paziņojuma nosūtīšanu, prasības

pieteikuma un pavēstu nosūtīšanu atbildētājam un paziņojuma un pavēstu nosūtīšanu prasītājai. Ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 12,45 EUR apmērā

ir piedzenami no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93., 97., 189.-195., 204.1 pantu tiesa,

nosprieda:

maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ prasību pret /pers. D/ par aizdevuma un bez jebkāda tiesiska pamata saņemto

naudas līdzekļu atmaksu apmierināt.

Piedzīt /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu MSIA /nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, aizdevuma pamatsummu

13 517,28 EUR, procentus par aizdevuma lietošanu 1586,52 EUR, nokavējuma procentus 446,77 EUR, nepamatoti saņemtos naudas līdzekļus

1450,23 EUR apmērā, kopā piedzīt 17000,80 EUR (septiņpadsmit tūkstoši euro 80 centi).

Noteikt prasītājam MSIA /nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās

pamatparāda summas 14967,51 EUR no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu par labu valstij valsts nodevu 835,68 EUR (astoņi simti trīsdesmit pieci euro 68

centi) apmērā, kas iemaksājama kontā Nr. LV55TREL1060190911200, Saņēmējs: Valsts kase, Reģistrācijas Nr. 90000050138, saņēmēja banka:

Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr. C-3672/15.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,45 EUR (divpadsmit euro 45

centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase,

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr. C-3672/15.

Noteikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu – valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumus

apliecinošus dokumentus /pers. D/, personas kods /personas kods/, nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 1.stāvā,

105.kabinetā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 11.septembra, Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

D.Dzērviniece

Tiesnese D.Dzērviniece