Court partially revoked probation supervision order due to procedural lapse in safety measure application.

Lietas Nr. 19520416223

K73-0321-25/4

ECLI:LV:ZRT:2025:0528.19520416223.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2025. gada 28. maijā

Zemgales rajona tiesa,

tiesnesis Andris Škutāns,

piedaloties prokuroram Valdim Naglim ,

aizstāvim Edgaram Mačukam ,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts pēc

Krimināllikuma 231. panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/, rupji traucēja sabiedrisko kārtību, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību un

bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru (huligānisms), kas saistīts ar

miesas bojājumu nodarīšanu cietušajiem šādos apstākļos.

2023. gada 15. oktobrī plkst. 00:15, /Persona A/ /Nosaukums C/ (turpmāk tekstā - /Nosaukums B/) teritorijā,

/Adrese C/, bez iegansta piegāja pie /Persona D/ un /Persona C/, kuri sēdēja uz soliņa un sarunājās. /Persona A/,

huligānisku motīvu vadīts, pārkāpjot /Persona C/ neaizskaramību, izrādot acīmredzamu necieņu pret sabiedrību un

bezkaunību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, rupji traucējot cietušā mieru, nogāza /Persona C/ zemē,

uzsēdās viņam virsū un tīši iesita /Persona C/ sešas reizes ar labās rokas dūri pa seju. /Persona A/ turpināja savas

huligāniskās darbības, piecēlās kājās un tīši vienu reizi iespēra ar labo kāju /Persona C/ pa ķermeņa augšdaļu.

Turpinot savas huligāniskās darbības, /Persona A/ panāca bēgošo /Persona D/ un, huligānisku motīvu vadīts,

pārkāpjot /Persona D/ neaizskaramību, izrādot acīmredzamu necieņu pret sabiedrību un bezkaunību, ignorējot

vispārpieņemtās uzvedības normas, rupji traucējot cietušā mieru, ar spēku izvilka /Persona D/ no /Nosaukums B/

telpām un tīši iesita /Persona D/ divas reizes ar labās rokas dūri pa galvas labo pusi, kā rezultātā /Persona D/ nokrita

zemē. /Persona A/ turpināja savas huligāniskās darbības un tīši iesita /Persona D/ vienu reizi ar labās rokas dūri pa

seju, tad pagrieza viņu ar seju pret sevi un tīši iesita /Persona D/ 14 reizes ar labās un kreisās rokas dūrēm pa seju,

turot cietušā rokas, lai tas nevarētu aizstāvēties un vienu reizi iespēra ar labo kāju /Persona D/ pa seju. Pēc kā

notikuma vietā tika aizturēts.

Ar savām darbībām /Persona A/ nodarīja /Persona C/ vidēja smaguma miesas bojājumus - galvas sasitumu ar

zemādas asinsizplūdumu kreisās acs apvidū, kreisās orbītas apakšējās sienas un iekšējās sienas lūzumu, labās

plaukstas sasitumu ar 5. pirksta naga falangas lūzumu, kreisā apakšstilba sasitumu ar lielā lielkaula un mazā

lielkaula lūzumiem.

Ar savām darbībām /Persona A/ nodarīja /Persona D/ vidēja smaguma miesas bojājumus - galvas sasitumu

ar zemādas asinsizplūdumiem abu acu apvidos, abās sejas pusēs, ādas nobrāzumu kreisā vaiga apvidū, kreisā

augšžokļa dobuma priekšējās sienas lūzumu, deguna kaula lūzumu, augšžokļa labās puses 1. zoba daļēju kronīša

atlūzumu, galvas smadzeņu satricinājumu, kreisās rokas sasitumu ar ādas nobrāzumiem pleca locītavas apvidū,

elkoņa locītavas apvidū, plaukstas 4. pirksta pamata falangas lūzumu, labās plaukstas sasitumu ar 4. pirksta pamata

falangas lūzumu.

Tādējādi /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 231. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[2] Iztiesāšanas laikā apsūdzētais /Persona A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, neapstrīdēja

inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izdarīto vaļsirdīgi

nožēloja. Lūdza neizdarīt tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi, pilnībā apzinoties pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta ceturto daļu spriedumu

varēs pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem,

kas viņam tiesas izmeklēšanā izskaidrots. Atzina daļēji lietā cietušā /Persona D/ un cietušā /Persona C/ pieteiktās

kaitējuma kompensācijas par mantisko zaudējumu un par morālo aizskārumu.

Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas.

[3] Prokurors izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti

Kriminālprocesa likuma 499. pantā paredzētie apstākļi.

[4] Cietušie tiesas sēdē neiebilda pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai.

[5] Aizstāvis lūdza saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas

izmeklēšanā, bet pārbaudīt apsūdzētā /Persona A/ personību raksturojošos datus.

[6] Tiesa, ievērojot izteiktos viedokļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu, nolēma lietā

neizdarīt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un piekrita

neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par

apsūdzētā /Persona A/ vainu. Tiesa nolēma veikt pierādījumu pārbaudi daļā par cietušo pieteikto kaitējuma

kompensāciju apmēru, kas neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju.

[6.1] Tiesa secina, ka 2025. gada 28. maija tiesas sēdē tika iesniegts izlīgums starp apsūdzēto un

cietušajiem.

Cietušie tiesas sēdē norādīja, ka kaitējuma kompensācijas ir atlīdzinātas pilnībā, izlīgumu slēguši labprātīgi.

[7] Apsūdzētā /Persona A/ darbības par noziedzīgo nodarījumu ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma

231. panta otrās daļas, jo viņš rupji traucēja sabiedrisko kārtību, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību

un bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru (huligānisms), kas saistīts

ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajiem.

Lietā ir pierādīts apsūdzētā vainīgums.

[8] Atbilstoši Krimināllikuma 35. panta otrajai daļai, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot

taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā

konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst

sabiedrības un pārkāpēja interesēm (sk. A. Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu. Jurista vārds Nr. 11 (762), 2013. gada 19. marts, 7. lpp.).

[9] Saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajam /Persona A/, tiesa ņem vērā

izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un tā radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, bet nosakot soda mēru

apsūdzētajam /Persona A/, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[9.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu /Persona A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā

smags noziegums. Nodarījums izdarīts vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības jomā.

[9.2] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā,

pārbaudot apsūdzētā /Persona A/ personu raksturojošos datus pēc lietas materiāliem un papildus uzklausot

apsūdzētā sniegto informāciju, tiesa konstatēja, ka apsūdzētais ieguvis pamatizglītību, dzīvo deklarētajā dzīvesvietā

/Adrese B/, strādā algotu darbu uzņēmumā /Nosaukums A/ no kurienes sniegts pozitīvs raksturojums (lietas 163.

lapa), apgādībā divas nepilngadīgas personas, precējies, būtisku veselības problēmu nav, sodīts 2003. gadā,

sodāmība dzēsta, atzīstams par nesodītu.

[9.3] Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantoja Kriminālprocesa likuma 21. pantā paredzētās tiesības uz

sadarbību, veicināja procesa norisi, piesakot lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas

vērtējams kā viņa attieksme pret apsūdzību.

[9.4] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 3. punktu par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa

atzīst to, ka apsūdzētais labprātīgi atlīdzinājis cietušajiem ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, kā arī

saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošiem apstākļiem tiesa atzīst savas

vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, un izlīguma noslēgšanu ar cietušajiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst

to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

[9.5] Nosakot sodu apsūdzētajam /Persona A/, tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un

soda veida ietekmējošiem apstākļiem, izvērtējot /Persona A/ personību, viņa attieksmi pret izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, to, ka savu vainu atzina, izvēlējās vienkāršāku procesa veidu, ir atlīdzinājis valsts izmaksātās

kaitējuma kompensācijas cietušajiem, ar cietušajiem ir noslēdzis izlīgumu, atlīdzinājis kaitējuma kompensācijas,

atvainojies cietušajiem. Noziedzīgā nodarījuma smagumu - izdarīts smags noziegums, raksturu – izdarīts

huligānisms rupji traucējot sabiedrisko kārtību, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajiem,

noziedzīgais nodarījums veikts apzināti traucējot sabiedrisko kārtību un cilvēku mieru. Kā arī vērtējot ar

noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, ka diviem cietušajiem tika nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi,

pārkāpjot cietušo tiesības sabiedriskā vietā justies drošiem un neapdraudētiem.

[9.6] Izvērtējot lietā noskaidroto /Persona A/ raksturojošo informāciju, ievērojot soda individualizācijas

principu, kas ir cieši saistīta ar likumības principa ievērošanu, kas izpaužas pareizā noziedzīgā nodarījuma

kvalifikācijā un taisnīga soda noteikšanā, vadoties no soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, kā arī ņemot vērā

cietušo izteikto lūgumu nepiemērot apsūdzētajam /Persona A/ sodu brīvības atņemšanas veidā, tiesa uzskata, ka

apsūdzētajam /Persona A/ par Krimināllikuma 231. panta otrajā daļā izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir

piemērojams panta sankcijā paredzētais sods – probācijas uzraudzība.

Piespriežot sodu probācijas uzraudzība, apsūdzētā /Persona A/ uzvedība tiks uzraudzīta, kas sekmēs

apsūdzētā resocializāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas novēršanu.

Probācijas uzraudzība /Persona A/ būs daudz lietderīgāka nekā brīvības atņemšana, jo uzvedības korekcijas

programmās notiek aktīvs darbs, lai sekmētu izmaiņas personas domāšanā, uzskatos un attieksmē, kas motivēs

apsūdzēto laboties, līdz ar to tiks panākta apsūdzētās personas resocializācija un tiks sasniegts soda mērķis.

Ņemot vērā apsūdzētā /Persona A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

apsūdzētā personību, tiesa uzskata, ka ar sodu – probācijas uzraudzība, tiks sasniegts soda mērķis un apsūdzētajam

/Persona A/ nav nosakāms brīvības atņemšanas sods.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā vienu no būtiskākajiem krimināltiesību principiem – soda

individualizāciju, kas izriet no taisnīguma principa, jo neindividualizēts sods, proti, tāds, kas noteikts, neievērojot

visus lietas apstākļus un vainīgā personību, kā to prasa likums, nevar būt taisnīgs.

Soda individualizācija sekmē taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulēšanu, tāpēc, nosakot apsūdzētajam

sodu, svarīga ir apsūdzētā personības izvērtēšana, jo tādējādi apsūdzētajam var noteikt visefektīvāko soda veidu un

tā mēru, kas cieši saistīts ar taisnīguma principu.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka ir konstatēti vairāki atbildību mīkstinoši apstākļi un viens atbildību

pastiprinošs apstāklis. Tiesa uzskata, ka soda mērs nosakāms virs sankcijā paredzētās minimālās robežas ar ko tiks

panākts Krimināllikuma 35. panta otrās daļas noteiktais soda mērķis. Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa

esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai tiesības

piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas, atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi

liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta 2006. gada 8. februāra lēmumā lietā Nr. SKK01-74/06).

[10] Tiesa nepiekrīt prokurora viedoklim, ka konkrētajā gadījumā apsūdzētajam nosakāms brīvības

atņemšanas sods, jo soda mērķis nav tikai sodīt, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un

atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tātad sodam jābūt tādam, kas sekmē indivīda vēlēšanos laboties un

stāties uz likumpaklausības ceļa.

Judikatūrā ir atzīts, ka lemjot par vainīgajam piespriežamā kriminālsoda veidu un mēru, tiesām jāvērtē, kā

konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu; noziedzīgu nodarījumu

recidīvu novēršanu; aizsargās sabiedrisko drošību; atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas;

sekmēs notiesāto personu resocializāciju.

Lemjot par piespriežamā soda viedu, tiesa ņēma vērā to, ka apsūdzētais savu vainu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā atzina un izdarīto nožēloja, labprātīgi atlīdzināja cietušajiem kaitējuma kompensācijas, ir noslēdzis

izlīgumu ar cietušajiem, ir atlīdzinājis Tiesu administrācijai valsts izmaksātās kompensācijas cietušajiem, norādīja,

ka ir izdarījis secinājumus un solīja turpmāk likumpārkāpumus neizdarīt, arī cietušie lūdza nenoteikt apsūdzētajam

sodu brīvības atņemšanas veidā. Ņemot vērā apsūdzētā personību, tiesa uzskata, ka ar probācijas uzraudzības sodu

tiks panākts soda mērķis, turklāt šāda soda izpildes veida piemērošana nevar apdraudēt sabiedrības drošības

intereses nākotnē. Tiesa bez ievērības neatstāj arī to, ka apsūdzētais, izmantodams savas tiesības uz sadarbību ar

tiesu un, piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, vienkāršojis tiesas procesu un

veicinājis krimināltiesisko attiecību ātrāku noregulēšanu. Tiesa atzīst par lietderīgāku un audzinošāku konkrētajā

gadījumā apsūdzētajam noteikt probācijas uzraudzību, nevis izolēt viņu no sabiedrības. Šāds sods ir ne vien taisnīgs

un apsūdzētā izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam adekvāts, bet arī atbilstošs apsūdzētā personībai un soda

preventīvo mērķu sasniegšanai, lai apsūdzēto motivētu turpmāk ievērot likumus. Turklāt, pēc tiesas ieskata, labākā

apsūdzētā resocializācija iespējama tad, kad apsūdzētais noteiktu laiku atradīsies Valsts probācijas dienesta

uzraudzībā un izpildīs dienesta noteiktos pienākumus.

[11] Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 138.2 pantu apsūdzētajam nosakāms pienākums 10 darba

dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā

atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 38.1 panta 7. daļu, ja persona, kurai ar tiesas spriedumu vai prokurora

priekšrakstu par sodu noteikta probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi

reglamentējošā likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus, tiesa pēc soda izpildes iestādes

iesnieguma saņemšanas aizstāj neizciesto soda laiku, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības

atņemšanas dienu, bet ne ilgāk par:

1) Trim mēnešiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par kriminālpārkāpumu;

2) Trim gadiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par mazāk smagu noziegumu;

3) Pieciem gadiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

[12] Apsūdzētajam 2024. gada 23. jūlijā piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā

(lietas 108. lapa).

Kriminālprocesa likuma 249. panta pirmā daļa noteic, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir

zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir

noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai

atcelšanu.

Ievērojot to, ka uz lietas izskatīšanas brīdi nav iestājušies Kriminālprocesa likuma 249. panta pirmajā daļā

norādītie apstākļi, tad tiesa secina, ka pirmstiesas kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās

noteiktā vietā, ir atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.

[13] Iztiesājot lietu, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu, izlemj par turpmāko rīcību ar

lietiskajiem pierādījumiem.

Lietiskais pierādījums – DVD disks ar videoierakstu no DUS, kas glabājas krimināllietas materiālos (lietas

90. lapa), glabājams kopā ar krimināllietu.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512, 520, 527. - 530.

pantu tiesa

nosprieda

/Persona A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 231. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā un sodīt ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

Noteikt /Persona A/pienākumu 10 darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas ierasties Valsts

probācijas dienesta Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Jelgavas 1. nodaļā, /Adrese A/, lai pieteiktos soda

izpildes uzsākšanai.

Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, saglabāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā.

Lietisko pierādījumu: DVD disku ar videoierakstu no DUS, kas glabājas krimināllietas materiālos (lietas 90.

lapa) – glabāt kopā ar krimināllietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā

Zemgales apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2025. gada 20. jūnijs.

Tiesnesis A. Škutāns