Court orders landlord to collect unpaid management fees and interest from tenant in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to pay and ordered the landlord to collect the outstanding management fees and interest. The defendant, a tenant, failed to pay the agreed monthly fees for building management and utilities despite prior warnings. The court ruled that the landlord's claims were substantiated by the lease agreements and Civil Code provisions, resulting in a judgment for the full amount plus legal interest.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 191, 193, 195; Civil Code Art. 1759, 1765; Apartment Ownership Law Art. 10, 13: A landlord may successfully claim unpaid management fees and legal interest from a tenant who fails to fulfill contractual payment obligations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:REZT:2018:0116.C26137117.1.S
Civillieta Nr. C 26137117
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rēzeknē, 2018.gada 16.janvārī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Jonikāns,
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.40003215461, maza
apmēra prasībā pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētājs) par apsaimniekošanas maksas un
komunālo pakalpojumu parāda piedziņu iesniegusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS” (turpmāk arī – prasītājs)
norādot, ka atbildētājs ir dzīvokļa Nr./adrese/ īpašnieks. Prasītājs, pamatojoties uz 2009.gada 1.oktobra deleģēšanas līgumu par Rēzeknes pašvaldības
dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, 2005.gada 1.oktobra dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanas un
pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/. Prasītājs uzskata, ka, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu,
atbildētājam ir pienākums segt prasītājam ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos izdevumus proporcionāli viņa dzīvokļa īpašumā
ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Apsaimniekošanas maksa no 2006.gada 1.decembra bija noteikta 0,21 lati (0,30 euro) par vienu
kvadrātmetru kopējās platības mēnesī, no 2014.gada 1.janvāra – 0,30 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī, no 2016.gada 1.jūlija –
mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,20 euro un maksa mājas uzkrājuma veidošanai – 0,10 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī,
no 2017.gada 1.janvāra – mājas apsaimniekošanas maksa – 0,2050 euro, un maksa mājas uzkrājuma veidošanai – 0,10 euro, par vienu kvadrātmetru
kopējās platības mēnesī. Atbildētājs brīdināts par parāda apmaksu, bet minētos maksājumus pilnā apmērā nav veicis. Apsaimniekošanas maksas un
komunālo pakalpojumu parāds sastāda 930,70 euro. Tāpat arī, saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, prasītājs ir aprēķinājis likumiskos
nokavējuma procentus 11,22 euro apmērā. Pavisam atbildētāja parādsaistības pret prasītāju sastāda 941,92 euro. Pamatojoties uz Civillikuma
1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja, par labu viņam,
apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parādu 930,70 euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus 11,22 euro apmērā, kopā
941,92 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus.
Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam,
pusēm ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 1., 28.-71.lapa).
Civillieta, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25pantam, nerīkojot tiesas sēdi, nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, jo ne prasītājs, ne
atbildētājs lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nelūdza, tiesa lietu iztiesāt mutvārdu procesā par nepieciešamu neuzskata.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai, pusēm izskaidrotas to civilprocesuālās tiesības, puses informētas par tiesas, kas
izskatīs lietu, sastāvu, pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Noraidījumi tiesnesim nav pieteikti.
Pusēm savlaicīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, 56.1panta pirmās daļas 3.punktam, paziņots datums –
2018.gada 16.janvāris, kad sprieduma norakstu var saņemt tiesas kancelejā. Šis datums ir pilna sprieduma sastādīšanas datums (lietas 34., 36., 71.lapa).
Atbildētājs – /pers. B/, rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma.
Dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/ ar platību 53,10 kvadrātmetri un kopīpašuma 5310/199160 domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un
zemes īpašnieks ir atbildētājs (lietas 10.lapa).
2005.gada 1.oktobrī prasītājs un mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki noslēguši dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas
apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu (turpmāk arī – Pilnvarojuma līgums). Saskaņā ar Pilnvarojuma līguma 1.punktu prasītājs
apņēmies apsaimniekot un pārvaldīt dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu un veikt mājai piesaistītā zemesgabala sanitāro uzkopi, savukārt dzīvokļu
īpašnieki apņēmušies prasītājam segt ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītos izdevumus, segt izdevumus par mājai piesaistītā
zemes gabala sanitāro uzkopi. Pilnvarojuma līguma 4.2.2., 6.1.punktā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki apņēmušies segt mājas
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus kopīgi, atbilstoši katra īpašumā ietilpstošajam, kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Apsaimniekošanas maksa par vienu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī noteikta – 0,21 euro (0,15 lati) par katru kopējās platības kvadrātmetru
mēnesī. Noteikts, ka 48 procenti no visas mēnesī uzskatītās apsaimniekošanas maksas tiek novirzīti mājas remontdarbiem. No 2006.gada 1.decembra
apsaimniekošanas maksa noteikta 0,30 euro (0,21 lati) par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī, no 2014.gada 1.janvāra – 0,30 euro par vienu
kvadrātmetru kopējās platības mēnesī, no 2016.gada 1.jūlija – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta 0,20 euro un maksa mājas uzkrājuma
veidošanai – 0,10 euro par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī, no 2017.gada 1.janvāra – mājas apsaimniekošanas maksa noteikta – 0,2050
euro, un maksa mājas uzkrājuma veidošanai – 0,10 euro, par vienu kvadrātmetru kopējās platības mēnesī. Papildus maksai par mājas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki apņēmušies maksāt prasītājam par faktiski patērēto elektroenerģiju koplietošanas
telpās, pārējos izdevumus par papildus sniegtajiem pakalpojumiem. Noteikts, ka maksa par mājas apsaimniekošanu, kā arī maksa par komunālajiem
pakalpojumiem maksājama katru mēnesi līdz nākamā mēneša desmitajam datumam (lietas 4., 23.-27.lapa).
Ar 2009.gada 1.oktobra deleģēšanas līgumu par Rēzeknes pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu Rēzeknes
pilsētas dome pilnvarojusi prasītāju pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un apsaimniekošanā esošās dzīvojamās mājas, t.sk., slēgt apsaimniekošanas
līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, uzturēšanu, tehnisko apkopi, sanitāro apkopi un labiekārtošanu
līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.
Prasītājam deleģētas tiesības no dzīvokļu īpašniekiem iekasēt maksājumus par izdevumiem dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā, iekasēt
nekustamā īpašuma nodokli, zemes nomas maksu. Deleģēšanas līguma 4.3.2.punktā prasītājs Rēzeknes pilsētas domes vārdā pilnvarots celt tiesā inter
alia prasības par parādu piedziņu (lietas 16.-22.lapa).
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pušu tiesiskās attiecības reglamentē speciālie likumi. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu
dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas
apmēram, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, maksāt nodokļus, pildīt dzīvokļu īpašnieku
kopības pieņemtos lēmumus.
Nav strīda, ka dzīvojamā platība ir apsaimniekota, uz to piegādāti komunālie pakalpojumi. Tātad prasītājs ir apsaimniekojis dzīvokli,
atbildētājam ir pienākums maksāt apsaimniekošanas maksu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, maksāt par komunālajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1488.pantu, tas dalībnieks, kurš līgumu labprātīgi izpildījis, ir tiesīgs prasīt atlīdzību, ja otrs izpildījumu pilnīgi vai pa daļai pieņēmis,
bet izvairās izpildīt savu saistību.
No parāda aprēķina par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.aprīlim redzams, ka atbildētāja parāds izveidojies
2013.gadā, parāds ir audzis un uz 2017.gada 30.aprīli apsaimniekošanas maksas parāds sastāda – 332,89 euro, parāds par elektroenerģijas patēriņu
koplietošanas telpās – 22,57 euro, mājas apsaimniekošanas maksas parāds – 125,83 euro, maksas mājas uzkrājuma veidošanai parāds – 62,32 euro,
parāds par sadzīves atkritumu izvešanu – 387,09 euro, kopā 930,70 euro (lietas 8., 9.lapa).
Tiesa secina, ka atbildētājs nepilda Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkta, 13.panta prasības, ka dzīvokļa īpašniekam ir jānorēķinās
par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, t.sk., sadzīves atkritumu izvešanu; atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram jāsedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktie izdevumi obligāti veicamo dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktā atlīdzība pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda
paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, tāpat jāsedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktie izdevumi citu dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu.
Tiesa uzskata, ka prasība par apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parāda piedziņu ir apmierināma un no atbildētāja
piedzenams apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parāds, jo atbildētājs nav pildījis savas saistības, nav pienācīgi un savlaicīgi veicis
maksājumus. Atbildētājs nav ievērojis Civillikuma 1828.panta prasības, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu
kreditora atgādinājumu. Atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, t.i., prettiesīgi novilcinājis saistības izpildīšanu, jo saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās
daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar likumu.
Tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētāja piedzenams ne tikai apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parāds,
bet arī likumiskie nokavējuma procenti 11,22 euro apmērā (detalizēts aprēķins sniegts likumisko procentu aprēķinā) (lietas 4., 8., 9.lapa). Saskaņā ar
Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka tiesai, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā jānorāda arī prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Prasītājs, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā,
lūgumu atzīt tā tiesības par laiku līdz sprieduma izpildes dienai saņemt likumiskos nokavējuma procentus nav pieteicis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas
Senāta 2007.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr. SKC-75, 2009.gada 25.novembra lēmumu lietā Nr. SPC-111, 2013.gada 26.aprīļa
spriedumu lietā Nr. SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesai minētās normas izpratnē,
apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt procentus. Sprieduma nepildīšana, citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē sveša kapitāla lietošanu, par ko pēc
likuma pienākas procentu samaksa. Ievērojot minēto, ir nosakāmas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus – sešus
procentus gadā, no nesamaksātās galvenā parāda summas – 930,70 euro, par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot
pamatparāda apmēru.
2016.gada 22.septembrī prasītājs atbildētājam nosūtījis pirmstiesas brīdinājumu, aicinājis atbildētāju nokārtot parādsaistības, brīdinājis par
prasības celšanu tiesā saistību neizpildes gadījumā (lietas 11.-14.lapa). Atbildētājs savas saistības nav pildījis, pierādījumus, ka samaksa izdarīta, atbilstoši
Civillikuma 1838.pantam, nav piestādījis.
Tiesa secina, ka atbildētāja parādsaistības pret prasītāju sastāda – parāda pamatsumma 930,70 euro apmērā un likumiskie nokavējuma
procenti 11,22 euro apmērā, kopā 941,92 euro (lietas 8., 9.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu no atbildētāja par labu prasītājam
piedzenama samaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (lietas 6., 7.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam
nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193., 195.pantu, tiesa
NOSPRIEDA
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.40003215461, maza apmēra prasību pret /pers.
B/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS”,
reģistrācijas Nr.40003215461, apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parādu 930,70 (deviņi simti trīsdesmit euro 70 centi) euro apmērā
un likumiskos nokavējuma procentus 11,22 (vienpadsmit euro 22 centi) euro apmērā, kopā 941,92 (deviņi simti četrdesmit viens euro 92 centi) euro,
kā arī samaksāto valsts nodevu 141,29 (viens simts četrdesmit viens euro 29 centi) euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 (trīs
euro 30 centi) euro apmērā, kopā 1 086,51 (viens tūkstotis astoņdesmit seši euro 51 cents) euro, nosakot tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus)
procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda – 930,70 euro, summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma
dienai).
Prasītājam piekrītošo naudas summu samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS”,
reģistrācijas Nr.40003215461, norādītajā kredītiestādes – akciju sabiedrības /Nosaukums B/, kontā Nr./konta numurs/.
Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu,
labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada 16.janvāra, apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no
Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Jonikāns