Court convicts defendant of theft and burglary, sentencing to six months imprisonment in absentia.

Lietas Nr. 2210002502

Lietas arhīva Nr. K16-0002-18/5

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2018. gada 5.februārī

Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis V.Trušels

piedaloties prokuroram S.Rudzītei

zv.advokātam Z.Brokam

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers.D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175. panta pirmās daļas

(22.05.2002 likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.07.2001.) un Krimināllikuma 180. panta (22.05.2002 likuma redakcijā, kas stājas spēkā no

12.07.2001.).

Tiesa konstatēja

Aprakstošā daļa

/pers.D/izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, un proti:

2002.gada 2.martā, ap plkst.16.30, /pers.D/, būdams alkohola reibuma stāvoklī, atrodoties /adrese/, mantkārīgu tieksmju vadīts, slepeni nolaupīja

/pers. E/ piederošu elektroinstrumentus: elektrisko slīpmašīnu “METABO” 7-125, Nr.06205001-1110088018, 85.37 euro (Ls 60.00) vērtībā un

metālgriežamās elektrošķēres 14.23 euro (Ls 10.00) vērtībā, nodarot cietušajam /pers. E/ materiālo zaudējumu 99.60 euro (Ls 70.00) apmērā.

Ar savām darbībām /pers.D/izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.

/pers.D/izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, un proti:

2002.gada 17.martā, precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers.D/, pēc kopīgas alkohola lietošanas ar /pers. F/, pēdējā dzīves vietā, /adrese/, laikā, kad

/pers.F/aizmiga, /pers.D/, mantkārīgu tieksmju vadīts, slepeni nolaupīja cietušajam /pers. F/ piederošas mantas: magnetolu “Panasonix”, 24.19 euro (Ls

17.00) vērtībā, 4.gab. audiokasetes, vienas vērtība 2.13 euro (Ls 1.50), par kopējo summu 7.11 euro (Ls 5.00), rokas pulksteni “Antimagnetik” 4.98

euro (Ls 3.50) vērtībā, 8 nažus par kopējo summu 4.27 euro (Ls 3.00), 13 dakšiņas par kopējo summu 5.69 euro (Ls 4.00), 9 tējkarotes par kopējo

summu 5.69 euro (Ls 4.00), tādejādi nodarot cietušajam /pers. F/ materiālo zaudējumu 53.36 euro (Ls 37.50) apmērā. Pārņēmis nolaupīto mantu savā

prettiesiskajā valdījumā, /pers.D/no zādzības izdarīšanas vietas aizgāja.

Ar savām darbībām /pers.D/izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 180.pantā.

2011. gada 20.septembrī, tiesā no Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas saņemta informācija,

ka /pers.D/pēc tiesas uzdevuma sameklēt nav izdevies, jo /pers.D/nav deklarētās dzīves vietas, vecāki viņu esot padzinuši no mājām un izdeklarējuši un

nav izdevies noskaidrot viņa uzturēšanās vietu.

Lieta, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 465. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem, tiek iztiesāta apsūdzētā prombūtnē (in absentia),

jo apsūdzētā konkrēta atrašanās vieta nav zināma un tas ir norādīts informācijā par meklēšanas rezultātu. Tiesas sēdē, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

83. panta trešās daļas nosacījumiem, piedalījās apsūdzētā aizstāvis.

Iztiesājot lietu, tiesas izmeklēšanā tika veikta pilna pierādījumu pārbaude.

/pers.D/pirmstiesas kriminālprocesā sevi par vainīgu atzina pilnīgi.

Tiesas izmeklēšanā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta ceturto punktu, kas nosaka, ka jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā

agrāk sniegtu liecību var nolasīt, ja liecības sniedzējs izvairās no ierašanās tiesā, tika nolasītas apsūdzētā pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības.

Sniedzot liecības kriminālprocesā, 2002. gada 18.martā, 20. un 21.martā (lietas 1.sējums 21.- 22., 25.-26. lapas) /pers.D/liecinājis, ka

2002.gada 2.martā ap plkst.10.00, palīdzējis /pers. E/ viņa mājā, /adrese/, izjaukt krāsni. Darba laikā lietojuši alkoholu. Darba laikā redzējis istabā

dažādus elektroinstrumentus, kurus izmantojuši arī darba laikā. /pers. E/, lai uz dienu aizdod metāla griežamo elektrisko agregātu un disku, jo bijusi doma

piehaltūrēt. /pers.E/esot atļāvis šos instrumentus paņemt. Kad taisījies iet projām, izmantojot izdevību, ka tuvumā neviena neesot bijis, somā ielicis vēl

citus instrumentus – elektrisko slīpmašīnu un metālgriežamās elektrošķēres. To izdarījis ar nolūku tās pārdot kādam un naudu izlietot savam vajadzībām.

Aizgājis pie /pers. H/, kurš dzīvo /adrese A/ un piedāvājis nopirkt no viņa šos instrumentus. /pers.H/nopircis tikai elektrisko slīpmašīnu par Ls 10.00.

Pārējie instrumenti tika atgriezti /pers.E/.

Sniedzot liecības kriminālprocesā, 2002. gada 21.martā, (2.sējums lietas 24.lapa) /pers.D/liecinājis, ka 2002.gada 16.martā, saticis /pers. F/, ar

kuru agrāk esot bijis pazīstams. Viņš esot viņu uzlūdzi pie sevis uz dzīvokli, /adrese/, kur divatā lietojuši alkoholu. /pers. F/ esot aizmidzis, bet viņš esot

nolēmis līdzi paņemt /pers.F/mantas no dzīvokļa. Salicis somā visas apsūdzībā norādītās mantas. Izdarīto nožēlo.

Tiesas sēdē prokurors un apsūdzētā aizstāvis izteica viedokli, ka krimināllieta izskatāma bez apsūdzētā piedalīšanās, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 465.panta nosacījumiem.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētais jau no 2002.gada atrodas meklēšanā, atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neieradās uz tiesas sēdēm, lietā ir ziņas, ka

LR teritorijā /pers.D/nav atrasts, tiesa uzskata par iespējamu krimināllietu izskatīt bez apsūdzētā /pers.D/piedalīšanās.

Motīvu daļa

Neskatoties uz to, ka apsūdzētais /pers.D/savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina, viņa vaina noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā, kas paredzēta Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā un 180.pantā, ir pierādīta pilnīgi ar visiem krimināllietas materiāliem to savstarpēja

saistībā un kopumā ar:

- cietušā /pers. E/ 2002. gada 15.marta iesnieguma protokolu (lietas 1.sējums lietas 3.-4.lapa), ka 2002.gada 2.martā pie sava krustdēla esot

saticis Z./pers.D/, kuru palūdzis aiziet pie viņa uz mājām /adrese/, palīdzēt izjaukt krāsni. Z./pers.D/esot piekritis. Z./pers.D/redzējis istabā dažādus

elektroinstrumentus, tāpēc palūdzis viņam kā samaksu par darbu, lai uz nedēļu aizdod metāla griežamo elektrisko agregātu un disku. Esot atļāvis šos

instrumentus paņemt. Z./pers.D/esot taisījies prom, bet viņš esot aizgājis turpināt strādāt. Kopā ar viņu vēl bija atnācis palīdzēt strādāt /pers. I/, kurš

redzējis, ka /pers.D/somā ielicis vēl citus instrumentus – elektrisko slīpmašīnu un metālgriežamās elektrošķēres. Esot aizsūtījis dēlam /pers. J/ un /pers.

I/, lai ar automašīnu pabraukā pa pilsētu, varbūt atradīšot Z./pers.D/. Viņi arī esot atraduši Z./pers.D/un atveduši pie viņa. Pie viņa atradušies instrumenti

- metālgriežamās elektrošķēres un metāla griežamais elektriskais agregāts, bet neesot bijis elektriskās slīpmašīnas. Z./pers.D/teicis ka parādīs, kur tā

esot un aizvedis uz /adrese/, kur tai brīdī neesot neviena bijis. Z./pers.D/pārkāpis pāri sētai un aizmucis. Kopš tā laika vairs neesot redzēts. Viņam tika

nodarīts kopējais materiālais zaudējums 99.60 euro (Ls 70.00) apmērā.

- liecinieka /pers. I/ liecībām (lietas 1.sējums, lietas 8.lapa), ka 2002.gada 2.martā esot atnācis pie /pers.E/, Jēkabpilī, palīdzēt mūrēt

krāsni. Tajā brīdī /pers.D/taisījies iet prom. Redzējis, ka ka Z./pers.D/liek somā elektrisko metāla griežamo aparātu, elektriskās metāla griežamās

šķēres. Tad esot noprasījis /pers.E/, vai viņš esot atļāvis /pers.D/ņemt elektroinstrumentus, uz ko viņš atbildējis, ka jā. Pēc /pers.D/aiziešanas

/pers.E/konstatējis, ka ir pazudusi elektroslīpmašīna. Kopā ar /pers. J/ esot devušies meklēt /pers.D/. Kaut kur pēc stundas /pers.D/esot pieķēruši pie

garāžām, kas atrodas pie 3.vidusskolas. Pārbaudot /pers.D/somu konstatējuši ka tajā neesot elektroslīpmašīnas un triju metāla griežamo disku.

/pers.D/teicis, ka parādīs, kam atdevis elektroslīpmašīnu. /pers.D/teicis ka parādīs, kur tā esot, un aizvedis uz /adrese/, kur Z./pers.D/pārkāpis pāri

sētai un aizmucis.

- liecinieka /pers. J/ liecībām (lietas 1.sējums, lietas 9.lapa), ka 2002.gada 2.martā esot atbraucis pie tēva /pers.E/, Jēkabpilī, jo bija

sarunāts tēvu aizvest darīšanās. Kad saticis tēvu, viņš esot teicis, ka pa dienu pie viņa esot strādājis Z./pers.D/un ka viņš viņam esot atļāvis uz laiku

paņemt metāla griežamo elektrisko agregātu un disku, bet Z./pers.D/esot nozadzis metālgriežamās elektrošķēres un elektriskās metāla griežamās šķēres.

Kopā ar /pers. I/ esot devušies meklēt /pers.D/. Kaut kur pēc stundas /pers.D/esot pieķēruši pie garāžām, kas atrodas pie 3.vidusskolas. Pārbaudot

/pers.D/somu konstatējuši ka tajā neesot elektroslīpmašīnas un triju metāla griežamo disku. Tad esot aizveduši /pers.D/pie tēva, kuram

/pers.D/apsolījis parādīt, kam atdevis elektroslīpmašīnu. /pers.D/vēlāk no tēva esot aizmucis.

- liecinieka /pers. M/ liecībām (lietas 1.sējums, lietas 10.lapa), ka 2002.gada februāra beigās pie viņa atnācis paziņa Z./pers.D/un palūdzis pie viņa

pārnakšņot. Tā viņš esot pie viņa dzīvojis līdz 4.martam. Vienu vakaru Z./pers.D/izteicies, ka viņam esot slīpmašīna un ka viņu varētu pārdot. Ka

slīpmašīna varētu būt zagta, to viņš teicis neesot.

- liecinieces /pers. N/ liecībām (lietas 1.sējums, lietas 11.lapa), ka 2002.gada 2.martā, ap plkst. 16.00 iegājusi vasaras virtuvē un tur ieraudzījusi

savu vīru kopā ar Z./pers.D/. Uz galda esot bijusi liela soma un blakus tai izvilkti dažādi elektroinstrumenti, elektroslīpmašīna, elektrometāla griežamais

aparāts un vēl kaut kāds aparāts. /pers.D/teicis, ka instrumenti pieder viņam un piedāvājis visus nopirkt. Vīrs paņēmis no viņa elektroslīpmašīnu pa Ls

10.00.

- liecinieka /pers. H/ liecībām (lietas 1.sējums, lietas 12.lapa), ka 2002.gada 2.martā, plkst. 16.30 piegājis pie vārtiņiem. Garām esot gājis viņa tāls

radinieks /pers.D/, kurš sācis ar viņu runāt un piedāvājis viņam elektroinstrumentus. Iegājuši vasaras virtuvē un /pers.D/no somas izvilcis dažādus

elektroinstrumentus - elektrometāla griežamo aparātu, elektroslīpmašīna, elektrošķēres un elektroslīpmašīnu. /pers.D/piedāvājis katru nopirkt pa Ls

10.00. Esot teicis, ka neesot naudas un ka paņemšot no viņa tikai elektroslīpmašīnu pa Ls 10.00. /pers.D/teicis, ka instrumenti pieder viņam, ka tie

neesot zagti.

-ar cietušā /pers. F/ liecībām (lietas 2.sējums, lietas 3.-4.lapa), ka 2002.gada 16.martā, saticis /pers.D/, ar kuru vienojušies par alkohola

lietošanu. Esot viņu uzaicinājis pie sevis ciemos uz savu dzīves vietu, /adrese/. Pēc kopīgas alkohola lietošanas esot aizmidzis un kad pamodies,

/pers.D/dzīvoklī vairs nav bijis. Pēc tam konstatējis, ka viņam ir pazudusi magnetola “Panasonix”, Ls 17.00 vērtībā, 4.gab. audiokasetes, vienas vērtība

Ls 1.50, par kopējo summu Ls 5.00, rokas pulkstenis “Antimagnetik” Ls 3.50 vērtībā, 8 naži par kopējo summu Ls 3.00, 13 dakšiņas par kopējo

summu Ls 4.00, 9 tējkarotes par kopējo summu Ls 4.00, kopējā summā Ls 37.50 apmērā.

- 2002.gada 17.marta aizturētās personas pārmeklēšanas un pie tās atrasto mantu pārbaudes protokolu. (lietas 2.sējums, lietas 7.lapa)

- 2002.gada 18.marta apskates protokolu. (lietas 2.sējums, lietas 8.lapa)

- 2002.gada 19.marta apskates protokolu. (lietas 2.sējums, 9.lapa)

Tiesa atzīst, ka apsūdzība pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas(22.05.2002 likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.07.2001. ) un

Krimināllikuma 180. panta (22.05.2002 likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.07.2001.) ir pierādīta.

Tiesa atzīst, ka /pers.D/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas (22.05.2002 likuma redakcijā, kas stājas

spēkā no 12.07.2001.) un Krimināllikuma 180. panta (22.05.2002 likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.07.2001.).

Tiesa atzīst, ka /pers.D/ir izdarījis viņam inkriminētos noziedzīgos nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā(22.05.2002

likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.07.2001. ) u n Krimināllikuma 180. pantā (22.05.2002 likuma redakcijā, kas stājas spēkā no

12.07.2001.). un par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētais ir sodāms.

Pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas..

Nosakot apsūdzētajam soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /pers.D/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā

(22.05.2002 likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.07.2001.), ir atzīstams par mazāk smagu noziegumu, kas vērsts pret citas personas īpašumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu /pers.D/izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 180.pantā (22.05.2002

likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.07.2001.), ir atzīstams par kriminālpārkāpumu, kas vērsts pret citas personas īpašumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmās daļas prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma

sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

Uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi, esošā likuma redakcija sodu pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas paredzēja - brīvības

atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

Uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi, esošā likuma redakcija sodu pēc Krimināllikuma 180.pantā paredzēja - brīvības atņemšanu uz laiku līdz

diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Pārbaudot apsūdzētā /pers.D/personu raksturojošos datus, tiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka viņš dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas

Republikas pilsonis, neprecējies, ar vidējo izglītību, agrāk nav sodīts, kopš 2006. gada nav deklarētas dzīvesvietas.

Atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu nav konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.

Lemjot jautājumu par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 180.panta sankciju, to ka

apsūdzētais ir izdarījis mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu, un kriminālpārkāpumu, kas vērsts pret citas personas īpašumu, apsūdzētā attieksmi pret

nodarījumu, to ka apsūdzētais atrodas meklēšanā, viņš izvairās no tiesas un viņa atrašanās vieta līdz šim brīdim nav zināma, kādēļ viņam nav iespējams

piemērot tādus sodus, kā piespiedu darbs vai nosacīta notiesāšana, jo nav iespējams uzraudzīt tādu soda veida kā piespiedu darbs izpildi vai īstenot

uzraudzību nosacītas notiesāšanas gadījumā, tādējādi tiesa atzīst, ka piemērotākais konkrētajā lietā ir brīvības atņemšanas sods.

Tiesa neatstāj bez ievērības apstākli, ka lieta tiesā nodota 2002.gadā, vienlaicīgi tiesa atzīst, ka tieši apsūdzētā rīcības dēļ nav bijis iespējams lietu

ilgstoši izskatīt, tādēļ nav piemērojami Krimināllikuma 491.panta nosacījumi.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka nodrošināt Krimināllikuma 35.pantā nostiprināto soda mērķi iespējams sodu /pers.D/nosakot brīvības

atņemšanas veidā. Šāds sods veicinās arī soda prevencijas uzdevumu izpildi.

Bez tam, tiesai nav zināms par apsūdzētā ienākumiem, kas liedz tiesai piemērot sodu naudas soda veidā, tādējādi tiesa atzīst, ka piemērotākais

konkrētajā lietā ir brīvības atņemšanas sods.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Tiesa uzskata, ka ar šādu sodu tiks sasniegts soda mērķis - sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais

un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

2002.gada 21.martā kriminālprocesa ietvaros apsūdzētajam /pers.D/tika piemērots drošības līdzeklis – paraksts par dzīves vietas nemainīšanu

(2.sējums, lietas 23.lapa).

2002.gada 3.aprīlī ar Jēkabpils rajona tiesas lēmumu apsūdzētajam tika grozīts drošības līdzeklis uz apcietinājumu un izsludinātā viņa meklēšana

(lietas 38.lapa).

Lai spriedums tiktu izpildīts, piemērotais drošības līdzekli – apcietinājums – atstājams negrozīts un soda izciešana skaitāma no /pers.D/aizturēšanas

brīža.

2002.gada 20.martā kriminālprocesa ietvaros par cietušo tika atzīts /pers. E/ (1.sējums, lietas 24.lapa), kurai ar noziedzīgo nodarījumu nodarīts

mantisks kaitējums 70 Ls, jeb 99.60 euro.

2002.gada 21.martā kriminālprocesa ietvaros par cietušo tika atzīts /pers. F/ (2.sējums, lietas 23.lapa), kurai ar noziedzīgo nodarījumu nodarīts

mantisks kaitējums 37.50 Ls, jeb 53.36 euro.

Kriminālprocesa likuma 22.pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas iespējas materiālās

kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 351.panta 41.daļa nosaka, ka kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā klātbūtnes.

Tiesa atzīst, ka sakarā ar to, ka cietušie /pers. E/ un /pers. F/ ir miruši, bet mantinieki uz kompensācijas pieteikumu netika pieteikušies, tās

atstājamas bez izskatīšanas.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 632.panta ceturtajai daļai, notiesājoš ā spriedumā tiesas lēmums par drošības līdzekli un par kaitējuma

kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu stājas spēkā uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas.

Pirmās instances tiesā pēc tiesas norīkojuma piedalījās apsūdzētā aizstāvis Z.Broks, kuram no valsts līdzekļiem izmaksājama atlīdzība 45.00 euro

apmērā, un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu tiek uzlikts par pienākumu segt aizstāvju izmaksas atlīdzību valsts labā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 514. un 520., 527.-530.pantiem, tiesa

nos prie da

/pers.D/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts 175. panta pirmajā daļā (22.05.2002

likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.07.2001.) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers.D/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180. pantā (22.05.2002

likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.07.2001.) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, galīgo sodu /pers.D/, personas kods /personas kods/, noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības,

ietverot vieglāko sodu smagākajā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Drošības līdzekli /pers.D/– apcietinājumu – saglabāt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers.D/, personas kods /personas kods/, valsts labā samaksu par advokāta Z.Broka sniegto juridisko palīdzību 45.00 euro

(četrdesmit pieci euro, 00 centi) apmērā. Daļā par procesuālo izdevumu piedziņu noteikt nolēmuma labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) 10 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns spriedums, apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai,

iesniedzot sūdzību (protestu) Jēkabpils rajona tiesā.

/pers.D/spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no dienas, kad saņēmis sprieduma kopiju, apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai vai kasācijas

kārtībā Augstākajai tiesai, iesniedzot sūdzību Jēkabpils rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2018.gada 19.februāris.

Tiesnesis /personiskais paraksts/ V.Trušels