Court convicts drunk driver for DUI and imposes short-term imprisonment with license revocation.

ECLI:LV:RIRT:2025:0326.19630033825.1.S

Lieta Nr. 19630033825

K33-0403-25/5

Rīgas rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025. gada 26. martā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Briede,

piedaloties prokurorei Viktorijai Soldatovai un aizstāvei zvērinātai advokātei Initai Lencei,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola

ietekmē.

/Persona A//Datums A/ ap plkst. 18.22 vadīja transportlīdzekli /Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas

numurs /Numurs A/, pa Vidzemes šoseju Rīga-Sigulda virzienā no Rīgas uz Siguldu bez transportlīdzekļa

vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir atņemtas) un atrodoties alkohola ietekmē. Veicot

alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā,/Persona A/ izelpotajā gaisā konstatēta minimālā alkohola

koncentrācija 1,59 promiles. /Persona A/ vadītais transportlīdzeklis tika apturēts uz Vidzemes šosejas 47. km

virzienā uz Siguldu.

Ar šādām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Motīvu daļa

[2] Tiesas sēdē apsūdzētais /Persona A/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.

panta pirmās daļas atzina pilnībā un piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, apliecinot, ka

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas ir saprotamas.

Tiesai pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem neradās šaubas par apsūdzētā vainu noziedzīgajā nodarījumā un

tiesa atzīst par pierādītu, ka /Persona A/ /Datums A/ ap plkst. 18.22 vadīja transportlīdzekli, būdams alkohola

ietekmē ar izelpotajā gaisā konstatēto minimālo alkohola koncentrāciju 1,59 promiles.Apsūdzētā noziedzīgās

darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā netika izdarīta, līdz

ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā

netiek veikts.

[3] Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz vienam

gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz

pieciem gadiem.

Atbilstoši Krimināllikuma 7. panta trešajai daļai apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 46. pantā paredzētos soda noteikšanas vispārīgos principus

un Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā paredzēto soda mērķi.

[4] Nosakot apsūdzētajam piemērojamā soda veidu, tiesa, ievērojot Krimināllikuma 46. panta otro daļu,

ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka /Persona A/ ir Latvijas Republikas pilsonis, deklarētā dzīvesvieta

/Adrese A/, paziņotā dzīvesvieta /Adrese B/, ieguvis pamatizglītību, strādā gadījuma darbus, neprecējies, apgādībā

viens nepilngadīgs bērns. Ar bērnu uztur regulāru kontaktu un maksā uzturlīdzekļus. Pēc ģimenes izjukšanas un

darba zaudēšanas saskāries ar emocionālu spriedzi, kā rezultātā sācis lietot alkoholu, lai mazinātu stresu. /Persona

A/ cieš no paaugstināta asinsspiediena, muguras un roku sāpēm, regulāri apmeklē ārstu un lieto medikamentus.

/Persona A/ ir nesodīts. /Persona A/ 2022. gadā administratīvā pārkāpuma lietā atņemtas transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības.

Tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā, ka apsūdzētais nav tendēts uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, bet

/Persona A/, atrodoties alkohola ietekmē, vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, būtiski

apdraudot sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības jomā un satiksmes drošību. /Persona A/ bezatbildīgi sēdās

pie transportlīdzekļa stūres un vadīja transportlīdzekli,nostādot savas intereses pārvietoties ar transportlīdzekli

augstāk par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Lai arī konkrētajā gadījumā citi ceļu satiksmes

dalībnieki nav cietuši, /Persona A/rīcība nav pieļaujama un attaisnojama, tā liecina par bezatbildīgu attieksmi pret

ceļu satiksmes noteikumiem, transportlīdzekļa vadītāja pienākumiem un sabiedrisko drošību.

[5] Nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa, ievērojot Krimināllikuma 46. panta trešo daļu, ņem vērā

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa par/Persona A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu atzīst

vainas atzīšanu un izteikto nožēlu par izdarīto.

Tiesa nekonstatē Krimināllikuma 48. panta pirmajā daļā minētos atbildību pastiprinošus apstākļus.

[6] Tiesa soda noteikšanā ņem vērā, ka /Persona A/ piekritis lietas iztiesāšanai, neizdarot pierādījumu

pārbaudi tiesas izmeklēšanā, tādējādi izmantoja savas Kriminālprocesa likuma 21. panta otrās daļas 1. punktā

minētās tiesības uz sadarbību un izvēlējās vienkāršāka procesa veidu, sekmējot ātrāku krimināltiesisko attiecību

noregulējumu, kas pastiprina vainas atzīšanu un nožēlošanu.

Aizsargājot sabiedrības drošību un atjaunojot taisnīgumu, apsūdzētajam ir jāsaņem taisnīgs, atbilstošs sods

par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Sodam jālīdzsvaro gan apsūdzētā, gan sabiedrības intereses. Soda

piemērošanai jāveicina soda prevencijas uzdevuma izpilde, jānostiprina gan vainīgās personas, gan citu personu

pārliecība par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību, kā arī lai sasniegtu Krimināllikuma 35.

pantā noteikto soda mērķi – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un

atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas –, un izvērtējot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam piemērojams sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā kā to lūdza valsts

apsūdzības uzturētājs.

Tiesa atzīst, ka cita sankcijā paredzētā soda veida piemērošana nesasniegs Krimināllikumā noteikto soda

mērķi.

Ņemot vērā, ka konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis un nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi,

apsūdzētajam īslaicīgas brīvības atņemšanas sods mērs nosakāms tuvāk Krimināllikuma 38. panta 2.1 daļā

noteiktajai īslaicīgas brīvības atņemšanas soda minimālajai robežai.

Atbilstoši Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcijai apsūdzētajam obligāti piemērojams papildsods

– transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz pieciem gadiem.

Tiesas ieskatā piemērotais īslaicīgas brīvības atņemšanas sods un papildsods ir samērīgs ar izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā attieksmi pret nodarījumu un šāds sods ir vērsts uz kriminālsoda mērķa

sasniegšanu.

[7] Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu brīvības atņemšanas soda laikā /Persona A/ ieskaitāma aizturēšana

no/Datums A/ plkst. 18.52 līdz /Datums B/ plkst. 11.10, tas ir, divas brīvības atņemšanas dienas.

[8] /Datums B/ apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildus

drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts – , kas atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

[9] Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļa noteic, ja izdarīts Krimināllikuma 262. vai 262.1 pantā paredzētais

noziedzīgais nodarījums ar transportlīdzekli, kas pieder citai personai, no noziedzīgu nodarījumu izdarījušās

personas piedzen pilnu vai daļēju šā transportlīdzekļa vērtību.

Lietas materiālos esošās ziņas no Ceļu satiksmes drošības direkcijas pierāda, ka /Persona A/ vadītais

transportlīdzeklis/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /Numurs A/, nepieder viņam. Saskaņā ar

tīmekļvietnē www.ss.com pieejamo informāciju, transportlīdzekļa vidējā vērtība noteikta 3800 euro. Tiesa, ņemot

vērā apsūdzētā mantisko stāvokli, to, ka viņš nav nodarbināts un viņam ir apgādājams nepilngadīgs bērns, atzīst par

pamatotu un samērīgu piedzīt no apsūdzētā daļēju transportlīdzekļa vērtību. Vienlaicīgi uz apsūdzēto attiecināmas

līdzvērtīgas tiesiskās sekas, kādas iestātos, ja viņš būtu izdarījis noziedzīgo nodarījumu ar sev piederošu

transportlīdzekli, tādējādi piedzenama summa tuvāk transportlīdzekļa vidējai vērtībai.

[10] Lietā radušies procesuālie izdevumi, kas piedzenami no apsūdzētā, nosakot termiņu procesuālo

izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai 30 dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punktam, 368. panta pirmajai daļai no

apsūdzētā valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi 100 euro par aizstāves I. Lences sniegto juridisko palīdzību

tiesā.

Tiesa nesaskata pamatu apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākuma saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 85. pantu un 368. panta ceturto daļu.

[11] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135. panta otro daļu pēc sprieduma spēkā stāšanās DVD diskā

saglabātie videoieraksti glabājami krimināllietā sakarā ar tajos ietverto saturisko informāciju.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499. un 520. pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /Persona A/ par vainīgu Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā

un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5

(pieciem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitīt aizturēšanu no /Datums

A/ plkst. 18.52 līdz /Datums B/ plkst. 11.10, tas ir, divas brīvības atņemšanas dienas.

Galīgais sods, kas /Persona A/ jāizcieš, ir īslaicīga brīvības atņemšana uz 28 (divdesmit astoņām) dienām,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 15. panta otro daļu īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai

/Persona A/ jāierodas Ieslodzījuma vietu pārvaldes vēstulē norādītajā brīvības atņemšanas iestādē un laikā.

Atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā

vietā un aizliegums izbraukt no valsts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļu piedzīt no /Persona A/ par labu valstij transportlīdzekļa –

/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /Numurs A/, – daļēju vērtību 3000 (trīs tūkstoši) euro.

Samaksa veicama kontā Nr. LV02TREL819045815400B, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.

90001672316, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķis: EKK F22010010, krimināllietaNr. 19630033825.

Noteikt /Persona A/ termiņu mantas vērtības labprātīgai atlīdzināšanai 30 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas un uzlikt pienākumu iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā maksājumu apliecinošus dokumentus.

Pēc termiņa beigām labprātīgi neatlīdzinātā mantas vērtība piedzenama piespiedu kārtā.

Piedzīt no /Persona A/valsts labā procesuālos izdevumus 100 (simts) europar aizstāves I. Lences sniegto

juridisko palīdzību tiesā.

Samaksa veicama kontā Nr. LV05TREL819045814800B, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.

90001672316, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķis: procesuālie izdevumi krimināllietā Nr. 19630033825,

vārds, uzvārds, personas kods.

Noteikt /Persona A/ procesuālo izdevumu labprātīgas atlīdzināšanas termiņu 30 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas un uzlikt pienākumu iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā maksājumus apliecinošus dokumentus.

Pēc termiņa beigām nesamaksātie procesuālie izdevumi piedzenami piespiedu kārtā.

Glabāt krimināllietā DVD diskā saglabātos videoierakstus.

Spriedumu var pārsūdzēt daļā par tiesas piespriesto sodu, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem procesa

pārkāpumiem 10 darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģijai, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2025. gada 22. aprīlī.

Tiesnese A. Briede