Court dismisses administrative penalty case due to insufficient evidence of intentional non-compliance.

Lietas arhīva Nr. 1-0441-19/26

ECLI:LV:RVPT:2019:0814.130044119.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 21.augustā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese K.Kraveca,

tiesas sēdes sekretāre J.Pjatahina,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma materiālus attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīves vieta – /adrese/,

konstatēja:

2019.gada 20.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu PC380898, par to, ka 2019.gada 15.aprīlī, plkst.10.00 /pers. A/ neieradās Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldē

liecības sniegšanai, savlaicīgi nepaziņojot par neierašanās iemesliem, tādejādi tiek konstatēts, ka /pers. A/ neizpildīja pašvaldības institūcijas amatpersonu

likumīgās prasības.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk– LAPK) 175.2pantā.

/pers. A/ tiesa sēdē paskaidroja, ka Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes paziņojumus par ierašanos uz liecību sniegšanu nav saņēmusi,

jo strādā ārzemēs. Transportlīdzekli bija nodevusi mazdēlam un nevarēja sniegt nekādas ziņas par transportlīdzekļa novietošanu. Norādīja, ka nav

ļaunprātīgi nepildījusi pašvaldības policijas prasības.

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka nav pamata /pers. A/ saukšanai pie administratīvas atbildības

pēc LAPK 175.2panta un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši LAPK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

LAPK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem,

izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

LAPK 243.1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka tie nav pietiekami, lai konstatētu /pers. A/ darbībās LAPK

175. pantā paredzēto administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis (skat., spriedumu lietā SKA 571/2006, spriedumu lietā SKA-199/2007,

spriedumu lietā Nr.S – 252/2008), administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti,

jākonstatē Latvijas APK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā

puse.

Senāta ieskatā ir jāpārbauda vai konkrētajā gadījumā pastāv visas Latvijas APK 175. 2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma pazīmes

personas saukšanai pie administratīvās atbildības, vai ir konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Kā izriet no LAPK 175.2 panta, administratīvā atbildība personai iestājas, ja tā savlaicīgi neizpilda kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas

funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgas prasības. Tādējādi ir nepieciešams arī konstatēt, vai personai bija savlaicīgi

paziņots un attiecīgi zināmas tai izvirzītās prasības, vai viņa apzinājās, ka viņai ir jāizpilda kādas noteiktas prasības.

No administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā izriet, ka /pers. A/ neieradās pēc viņai nosūtītā uzaicinājuma Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes

pārvaldē.

LAPK 268.pantā noteikta administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai. Minētā panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka institūcija

(amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, pārbauda vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas

izskatīšanas vietu un laiku. Ja personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, nav paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, to paziņo šā kodeksa 268.1

pantā noteiktajā kārtībā.

Lietā noskaidrots, ka 2019.gada 4.aprīlī Rīgas pašvaldības policijas amatpersona nosūtīja /pers. A/ uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi

paziņojumu par ierašanos minētajā iestādē 2019.gada 15.aprīlī plkst.10.00.

Lai gan atbilstoši Paziņošanas likuma 4.panta pirmajai daļai, fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai deklarētajā dzīvesvietas adresē,

tomēr tiesas ieskatā, tikai viena nosūtīta pavēste, uz kuru persona nav atsaukusies, vēl neliecina par apzinātu pašvaldības policijas darbinieka pavēstē

norādīto prasību ļaunprātīgu ignorēšanu. Tiesas ieskatā ir pieļaujama arī varbūtība, ka persona var būt uz neilgu laiku pametusi deklarēto dzīvesvietu,

piemēram dodoties ceļojumā, atrodoties medicīnas iestādē un tamlīdzīgi, tādējādi objektīvu apstākļu dēļ nesaņemot sūtīto aicinājumu.

Ņemot vērā apstākli, ka lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēts apstāklis, ka /pers. A/ apzināti neizpildīja kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas

funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgas prasības, tiesa konstatē, ka nav lietā pietiekamu pierādījumu, lai /pers. A/

darbībās konstatētu apzinātu kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību

savlaicīgu neizpildīšanu.

Senāta Administratīvo lietu departaments spriedumā lietā Nr. SKA-48/2009 norāda, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā

nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav

pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta

nevainīguma prezumpcija (skat. Senāta Administratīvo lietu departaments 2009.gada 3.marta spriedumu lietā Nr. SKA-48/2009).

Administratīvā apgabaltiesa 2009.gada 29.aprīļa spriedumā lietā Nr.P129022608 norāda, ka lietās, kurās tiek lemts par personas sodīšanu, tiek

piemērots princips, ka pamatotas šaubas tiek tulkotas par labu personai, kuru sauc pie likumā noteiktās atbildības un soda (in dubio pro civis) (skat.

Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 29.aprīļa spriedumu Nr. P129022608).

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka radušās šaubas ir tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības saucamai personai, līdz ar ko, lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama. Personas saukšana pie administratīvās atbildības uz pieņēmumu pamata nav pieļaujama.

Tiesa atzīst, ka minēto apstākļu dēļ lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

Saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu, 272., 274. un 275.pantu,

nosprieda:

Izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

1752.panta.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas

tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 21.augustā.

Tiesnese (personiskais paraksts) K.Kraveca