Court partially allowed management fee claim against apartment owner, rejecting contract penalty due to lack of evidence.

Lietas Nr. C33489316

Lietas arhīva Nr. C-4893-16/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 4.oktobrī

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese Elita Stivriņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Namu pārvaldīšana” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 24.martā SIA „Namu pārvaldīšana” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs)

par naudas piedziņu.

Prasībā norāda, ka saskaņā ar 2014.gada 28.jūlijā starp daudzdzīvokļu mājas /adrese/, dzīvokļu īpašumu īpašniekiem un prasītāju noslēgto

Daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pilnvarojuma līgumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai (turpmāk – līgums) prasītāja veic dzīvojamās

mājas /adrese/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, savukārt dzīvokļa īpašniekiem ir pienākums maksāt prasītājai par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu/apsaimniekošanu saistītos izdevumus proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī maksājumus par komunālajiem un citiem

pakalpojumiem. Līgums ir saistošs visiem dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem. Saskaņā ar līguma nosacījumiem prasītāja veic dzīvojamās

mājas kopīpašumā esošajās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī nodrošina atbildētāju ar komunālajiem un citiem un pakalpojumiem, bet

atbildētājam ir pienākums veikt maksājumus prasītājai par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī saskaņā ar līgumu nodrošinātajiem

komunālajiem un citiem pakalpojumiem.

Atbildētājs ir dzīvokļa īpašnieks /adrese/.

Atbildētājs nav pilnā apmērā veicis apmaksu par saņemtajiem pārvaldīšanu/apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī komunālajiem un citiem

pakalpojumiem par periodu no 2015.gada maija līdz 2016.gada februārim ieskaitot.

Atbildētājam 2016.gada 11.martā nosūtīta pretenzija, tomēr parādsaistības pilnā apmērā netika nokārtotas.

Pamatojoties uz minēto un Civillikuma 1578., 1652., 1716., 1720., 1765.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo-piekto daļu,

Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai galvenā parāda summu par sniegtajiem dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas/apsaimniekošanas, komunālajiem un papildus pakalpojumiem 795,19 euro apmērā par periodu no 2015.gada 1.maija līdz 2016.gada

29.februārim, likumiskos 6% gadā 18,43 euro apmērā par periodu no 2016.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 22.martam, līgumsodu 79,52 euro apmērā par

periodu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 7.novembrim, pavisam kopā 893,14 euro apmērā; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam valsts

nodevu, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus to faktiskajā apmērā; samaksu veikt prasītāja norēķinu kontā LV71LATB0002210062834, AS

“Norvik banka”; atzīt saņemt tiesības likumiskos 6% gadā no nepiedzītās pamatparāda summas skaitot no 2016.gada 23.marta līdz sprieduma izpildei.

[2] 2016.gada 31.martā atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 25021.panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā,

kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz

fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās

personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka atbildētājam ir paziņots par tiesvedības procesu atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25025.panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Tiesa ir atzinusi, ka lieta ir izskatāma rakstiskā procesā, līdz ar to 2016.gada 1.augustā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā

2016.gada 4.oktobrī.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav strīda, ka starp prasītāju un dzīvojamās mājas /adrese/ īpašniekiem 2014.gada 28.jūlijā noslēgts Dzīvojamās mājas /adrese/

pārvaldīšanas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja apņēmās pārvaldīt kopīpašumu, saskaņā ar līguma noteikumiem (lietas 10.-16.lapa).

Ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Salaspils pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr./numurs/ izdruku ir pierādīts, ka /pers. A/, pieder

nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums Nr.1, /adrese/, ar kadastra Nr./numurs A/, uz 2006.gada 27.februāra pirkuma līguma (lietas 57.lapa).

[5] Prasītāja norāda, ka atbildētājam ir pienākums veikt samaksu par pārvaldīšanas/apsaimniekošanas, komunālajiem un papildus

pakalpojumiem par laika periodu no 2015.gada 1.maija līdz 2016.gada 29.februārim 795,19 euro apmērā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana (..).

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina

dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu (..).

No minētā secināms, ka neskatoties uz to, ka 2014.gada 28.jūlija Dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas līgumu atbildētājs nav parakstījis,

tomēr tas viņam ir saistošs, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantu.

Prasītājs nezaudēt prasījuma tiesības prasīt no atbildētāja apsaimniekošanas maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kaut arī atbildētājs

nav noslēdzis ar prasītāju atsevišķu apsaimniekošanas līgumu, jo maksāšanas pienākums izriet no likuma.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs saistības pildīja neregulāri, kā rezultātā no 2015.gada 1.maija līdz 2016.gada 29.februārim izveidojās pamatparāds

795,19 euro apmērā.

No lietas materiāliem pievienotās 2016.gada 10.marta pretenzijas redzams, ka prasītāja lūgusi līdz 2016.gada 21.martam samaksāt parādu, kas uz

2016.gada 29.februāri bija 816,32 euro (lietas 58.lapa).

Civillikuma 1838.pantā ir noteikts, ka samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka apmaksa būtu veikta pilnā apmērā, turklāt atbildētājs nav apstrīdējis saistības esamību, nav sniedzis tiesai rakstveida

paskaidrojumus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlis pretprasību, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu

iebildumu pret prasību, līdz ar to tiesa secina, ka prasība par pamatparāda 795,19 euro apmērā piedziņu par laika periodu no 2015.gada 1.maija līdz

2016.gada 29.februārim no atbildētāja ir pierādīta un apmierināma.

[6] Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 18,43 euro apmērā, par laika periodu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada

22.martam.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Turklāt, Civillikuma 1760.pants, paredz, ka likumiskie procenti (1759.p.) prasāmi nevis atsevišķi, bet reizē ar galveno saistību, un tādēļ tos

nevar prasīt vēlāk, ja attiecīgā laikā par tiem bijis noklusēts vai galvenā parāda samaksa pieņemta bez piebilduma.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir pieļāvis maksājumu kavējumus. Ar lietā esošo parāda aprēķinu ir pierādīts, ka likumiskie nokavējuma

procenti aprēķināti par laika periodu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 22.martam un tie ir 18,43 euro (lietas 28.lapa).

Tiesas ieskatā prasījums ir pierādīts, aprēķinātie nokavējuma procenti ir samērīgi ar nokavējuma periodu un parāda summas apmēru. Līdz ar to

likumisko nokavējuma procentu piedziņa ir apmierināma pilnā apmērā 18,43 euro.

[7] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 79,52 euro apmērā par periodu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 7.novembrim.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā,

bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Minētās tiesību normas noteic, ka līgumsods ir maksājams tikai tādā gadījumā, ja persona labprātīgi ir uzņēmusies ciest šādu maksājumu. Ne

dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, ne kāda cita persona nevar atbildētāja vietā uzņemties ciest līgumsodu.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka prasītājs ar atbildētāju būtu vienojušies par līgumsoda maksājumiem. Tāpat līgumsoda maksājums neizriet arī no

likuma, jo ne likums „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, ne Dzīvokļa īpašuma likums nenosaka dzīvokļa īpašniekam

pienākumu maksāt līgumsodu.

Izvērtējot visu iepriekš minēto, tiesa secina, ka atbildētājas pienākums maksāt līgumsodu neizriet ne no likuma, ne no līguma un prasība daļā par

līgumsoda piedziņu ir nepamatota un noraidāma.

[8] Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nepiedzītās pamatparāda summas līdz

sprieduma izpildei.

[9] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram(..).

Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma daļēji 813,62 euro apmērā (795,19+18,43), tad no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama

samaksātā valsts nodeva 122,04 euro (15% no 813,62) apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (lietas 62.lapa) apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,15

euro (5,85-4,70) (lietas 2.lapa).

[10] Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Atbilstoši minētajam atbildētājam ir nosakāms

termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 96., 97., 193., 195., 204.¹, 250.25 un 250.27pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Namu pārvaldīšana” reģistrācijas Nr. 40103720590, pamatparādu 795,19

euro apmērā par laika periodu no 2015.gada 1.maija līdz 2016.gada 29.februārim, likumiskos procentus 18,43 euro apmērā par laika periodu no

2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 22.martam, tiesāšanās izdevumus 126,74 euro apmērā, kopā 940,36 euro.

Noteikt prasītājam SIA „Namu pārvaldīšana” reģistrācijas Nr. 40103720590, tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% likumiskos procentus

gadā no nepiedzītās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Samaksu veicot sekojošos norēķinu kontā: LV71LATB0002210062834, AS “Norvik banka”.

Noraidīt prasību par līgumsoda piedziņu 79,52 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 7.novembrim.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,15 euro.

Maksājumu veikt: Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds, uzvārds, civillietas numurs).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese E.Stivriņa