Appeal court dismissed partial debt claim against defendant regarding timber sales from inherited property.

Lietas arhīva Nr. CA-0037-23/12

ECLI:LV:ZAT:2023:0323.C73426521.12.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2023.gada 23.marts

Zemgales apgabaltiesa

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Inese Belicka,

tiesnese Svetlana Maršāne, tiesnese Inese Skudra,

ar tiesas sēžu sekretāri Ievu Lipsku,

piedaloties prasītāju /pers. A/ un /pers. B/ pārstāvei advokātei Inesei Ķikutei, atbildētājam /pers. C/, atbildētāja /pers. C/ pārstāvei advokāta

palīdzei Anastasijai Udotai,

tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ un /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par pamatparāda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu sakarā ar

/pers. A/ un /pers. B/ apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2022.gada 4.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ un /pers. B/ cēluši prasību tiesā pret /pers. C/, kurā norādījuši, ka prasītāju tēvam /pers. F/ piederējusi ½ domājamās daļas no

nekustamā īpašuma /adrese/. 2003.gada 3.septembrī prasītāju tēvs izsniedzis pilnvaru atbildētājam, ar kuru pilnvarojis atbildētāju pārvaldīt /pers. F/

līdzīgās daļās ar /pers. F/ māsu /pers. D/ nekustamo īpašumu “/Nosaukums/”. Pilnvarojuma robežās atbildētājs ir bijis pilnvarots veikt meža

apsaimniekošanu un cirsmas izstrādi.

/Datums//pers. F/ miris. Prasītāji katrs mantoja 1/5 daļu no nekustamā īpašuma “/Nosaukums/”.

Īsi pirms /pers. F/ nāves atbildētājs saņēmis ciršanas apliecinājumus meža izciršanai, bet faktiski meža izciršana notika pēc /pers. F/ nāves – laikā,

kad atbildētājam nebija nekāda tiesiska pamata rīkoties ar ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese/.

Atbildētājs bija informēts par /pers. F/ veselības stāvokli sakarā ar onkoloģisko saslimšanu, kā arī bija zināms, ka 2013.gada septembrī mantojuma

tiesībās tika apstiprināti mantinieki.

Saskaņā ar atbildētāja snigto informāciju atbildētājs par realizētajām ciršanas tiesībām un kokmateriāliem ir saņēmis vismaz 9012,42 euro, un no šīs

summas 50 % jeb 4503,21 euro piekrīt /pers. F/ mantiniekiem.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāji kopā mantojuši 2/5 daļas (40%) no nekustamā īpašuma/adrese/, tad prasītājiem piekrītošā naudas

līdzekļu summas pamatparādu veido 3604,97 euro jeb 40% no 9012,42 euro.

Prasītāji norādījuši ka uz 2021.gada 27.aprīli likumiskie nokavējuma procenti, kas noteikti Civillikuma 1765.pantā, sastāda 120,89 euro.

Prasītāji lūguši tiesu piedzīt no /pers. C/ /pers. A/ labā pamatparādu 1802,49 euro un likumiskos procentus 60,44 euro, /pers. B/ labā

pamatparādu 1802,48 euro un likumiskos procentus 60,44 euro, kā arī piedzīt no atbildētāja prasītāju labā visus tiesāšanās izdevumus.

[2] Ar Zemgales rajona tiesas 2022.gada 4.aprīļa spriedumu prasība apmierināta daļēji – nospriests piedzīt no /pers. C/ /pers. A/ labā parādu

749,56 euro apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 18,85 euro apmērā par laika periodu no 2020.gada 25.novembra līdz 2021.gada 27.aprīlim un

tiesāšanās izdevumus 198,02 euro, kopā - 966,43 euro, /pers. B/ labā parādu 749,56 euro apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 18,85 euro

apmērā par laika periodu no 2020.gada 25.novembra līdz 2021.gada 27.aprīlim un tiesāšanās izdevumus 198,01 euro, kopā - 966,42 euro, prasītājiem

noteiktas tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos 6% gadā no piedzītās summas līdz sprieduma pilnīgai izpildei. Prasība daļā par pamatparāda 1052,93

euro un tiesāšanās izdevumu 415,09 euro piedziņu /pers. A/ labā un daļā par pamatparāda 1052,92 euro un tiesāšanās izdevumu 415,09 euro piedziņu

/pers. B/ labā noraidīta.

Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] /pers. A/ un /pers. B/ ir /pers. F/, miruša /miršanas datums/, mantinieki.

No Vidzemes rajona tiesas /vieta/ zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/izdrukas redzams, ka mantošanas rezultātā /pers. B/ un /pers. A/

/datums/reģistrētas īpašuma tiesības katram uz 1/5 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese/, ar kadastra Nr./kadastra numurs/, kas sastāv no

četriem zemes gabaliem 83,8 ha, no kuriem 38,9 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un 40,7 ha meži. Pirms tam minētais īpašums vienādās daļās

piederēja /pers. F/ un /pers. D/.

[2.2] /pers. F/ un /pers. D/ /datums/pie Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāra Jura Eglīša palīga Andra Eglīša izdeva pilnvaru atbildētājam /pers. C/

pārvaldīt iepriekš norādīto nekustamo īpašumu, kā arī veikt meža apsaimniekošanu un cirsmas izstrādi saskaņā ar meža apsaimniekošanas projektu,

saņemt ciršanas apliecinājumus un kārtot citus minētā uzdevuma veikšanai nepieciešamos dokumentus, pārstrādāt un realizēt izcirsto produkciju un

saņemt pienākošās naudas summas

2013.gada 28.februārī atbildētājs saņēma ciršanas apliecinājumu Nr./numurs/ meža izciršanai nekustamajā īpašumā /adrese/.

[2.3] Saskaņā ar Civillikuma 2312.panta 5.punktu pilnvarojuma līgums izbeidzas ar vienas vai otras puses nāvi.

Ņemot vērā, ka /pers. F/ /datums/mira, viņa dotais pilnvarojums /pers. C/ ar /pers. F/ nāves dienu, t.i.,/datums/, izbeidzās.

Pēc /pers. F/ nāves atbildētājs ir veicis minētā meža izstrādi, par to vienojoties ar SIA “MS sters”, no minētās sabiedrības 2013.gada 28.oktobrī

saņemot 806,55 LVL jeb 1147,62 euro, bet 2015. gada 6. janvārī saņemot 2600,17 euro.

[2.4] Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 2305.pantu, 703.panta pirmo daļu un norādījusi, ka, ņemot vērā minētās tiesību normas, uz /pers. F/

mantiniekiem ir pārgājuši visi prasījumi, tostarp, prasījums pret atbildētāju.

Tā kā atbildētājs pēc /pers. F/ nāves no nekustamā īpašuma/adrese/, izstrādes guvis ienākumus 3747,79 euro (1147,62 euro + 2600,17 euro=

3747,79 euro), 1/5 daļa, t.i., 749,56 euro (1/5 no 3747,79 = 20% x 3747,79/100 = 74955,80 : 100 = 749,56) no minētās summas pienākas katram

no prasītājiem.

[2.5] Noraidāma prasība daļā par pamatparāda 2105,85 euro piedziņu.

Minēto prasības summu prasītāji pamatojuši ar SIA “MS sters” 2013.gada 28.februāra Iepirkuma aktu Nr./numurs/, proti, par laika periodu, kad

/pers. F/ bija dzīvs.

[2.6] Saskaņā ar Civillikuma 2304.panta pirmo daļu pilnvarnieks nedrīkst gūt no lietas peļņu sev pašam, bet viņam viss, ko viņš ar pilnvarojumu

ieņēmis vai dabūjis, izņemot tikai to, ko pilnvarotājs no tā viņam piešķīris.

Atbildētājs tiesai paskaidrojis, ka par viņam izsniegto pilnvaru viņš ar /pers. F/ ir norēķinājies, kā arī to, ka /pers. F/ nekad, t.i., gandrīz 10 gadu

garumā, atbildētājam nav prasījis norēķinu par uzdevuma izpildīšanu. Arī lieciniece /pers. D/ liecināja, ka par meža apsaimniekošanas pilnvarojumu /pers.

C/ /pers. F/ samaksāja kompensāciju, bet neatcerējās, cik lielu un kurā gadā.

[2.7] Ņemot vērā, ka atbildētājs nav savlaicīgi samaksājis parādu 749,56 euro katram par laika periodu no 2020. gada 25. novembra līdz

2021.gada 27.aprīlim (kavētas 153 dienas). no viņa katra prasītāja labā piedzenami likumiskie procenti 18,85 euro (749,56 (parāds) x 153 (kavētas

dienas) x 0,01644 (procenti dienā)/100 = 18,85 euro), kopā - 37,70 euro.

[2.8] Atbildētājs, atsaucoties uz Civillikuma 382., 701., 704.pantu, 2312.panta 5.punktu, 2304., 2305.pantu, nepamatoti uzskata, ka prasītājiem

nav prasījuma tiesību, jo no pilnvarojuma līguma izrietošās tiesības prasīt norēķinu par uzdevuma izpildīšanu, saņemto vai saņemamo peļņu, augļus,

procentus u.c. ir piešķirtas vienīgi pašam pilnvarotājam, tas ir, tām ir stingri personisks raksturs. Līdz ar to no Civillikuma 2304.un 2305.panta izrietošās

tiesības uz pilnvarotāja mantiniekiem nepāriet. Tāpat atbildētājs nepamatoti uzskata, ka viņam nav prasītājiem jāsniedz atskaite un norēķins par veiktajām

darbībām, jo norēķins ir jādod tikai un vienīgi pilnvarotājam, nevis kādām citām personām, turklāt tikai tad, ja pats pilnvarotājs tādu pieprasa.

Saskaņā ar prasītāju norādīto par to, ka uz 2003.gada 3.septembra pilnvaras pamata pēc /pers. F/ nāves atbildētājs nekustamajā īpašumā

/Nosaukums/2013. un 2015.gadā veicis darbības ar mežu, prasītāji nejauši uzzināja tikai 2018.gada 25.maijā.

Līdz ar to prasītājiem, atbilstoši Civillikuma 2316.panta trešajai daļai, nebija iespējams dot nekādus rīkojumus atbildētājam, jo 2018.gada 25.maijā

atbildētājs šīs darbības jau bija paveicis.

[2.9] Lietā nav strīda, ka uz 2015.gadu prasītājiem bija visas īpašuma tiesības uz strīdus nekustamo īpašumu atbilstoši prasītājiem piederošo daļu

lielumam.

Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 927.pantu un norādījusi, ka no minētās tiesību normas secināms, ka prasītājiem ir tiesības saņemt naudas līdzekļus,

kurus atbildētājs ieguvis, izstrādājot prasītājiem piederošo meža īpašumu pēc /pers. F/ nāves.

[2.10] Atbildētājs nepamatoti paskaidrojumos norāda, ka nepiekrīt prasītāju prasības pieteikumā apgalvotajam, ka meža izciršana notikusi pēc

/pers. F/ nāves.

No 2013.gada 28.oktobra Iepirkuma akta Nr./numurs/, SIA “MS sters” 2015.gada 6.janvāra Iepirkuma akta Nr. /numurs/, “Swedbank” AS

28.10.2013. maksājuma uzdevuma Nr./numurs/, “Swedbank” AS 11.02.2015. maksājuma uzdevuma Nr./numurs/ un AS “SEB banka” 25.02.2022.

izziņas Nr./numurs/ secināms, ka meža izstrādi atbildētājs veicis arī pēc /pers. F/ nāves.

[2.11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu tiesa proporcionāli prasības apmierinātajai daļai piedzinusi no atbildētāja prasītāju laba

tiesas izdevumus 82,75 euro katram prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo punktu tiesa prasītāju labā no atbildētāja piedzinusi izdevumus advokāta palīdzības samaksai

230,53 euro.

[3] Par Zemgales rajona tiesas 2022.gada 4.aprīļa spriedumu prasītāji /pers. A/ un /pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu

daļā, ar kuru prasība noraidīta.

Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādīto.

Apelatori atzinuši, ka tiesa pamatoti spriedumā norādījusi, ka saskaņā ar Civillikuma 2312.panta 5.punktu /pers. F/ dotais pilnvarojums

atbildētājam izbeidzās ar /pers. F/ nāves dienu, proti, /datums/.

Tiesa spriedumā ir atzinusi, ka uz /pers. F/ mantiniekiem ir pārgājuši visi prasījumi, tostarp prasījums pret atbildētāju.

Tajā pašā laikā, prasītāju ieskatā tiesa spriedumā nepamatoti paplašinājusi Civillikuma 2304.pantā iekļauto izņēmumu no aizlieguma pilnvarniekam

gūt peļņu.

Spriedumā tiesa nav analizējusi, vai pilnvarotāja /pers. F/ izdotajā pilnvarā ir noteiktas atbildētāja tiesības gūt peļņu pašam sev no meža

apsaimniekošanas.

Tiesa spriedumā nav atsaukusies uz nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu, ka pilnvarotājs /pers. F/ ir noteikti piekritis, ka atbildētājs var paturēt sev

peļņu, kas gūta, izpildot uzdevumu.

Atbildētājs Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav pierādījis, ka /pers. F/ ar atbildētāju būtu vienojies par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu

un cirsmu izstrādi, atbildētājam paturot sev peļņu un/vai citus labumus, ko iegūs pilnvaras ietvaros veikto darbību rezultātā. Secīgi arī tiesa nav atsaukusies

uz pierādījumu, kas pierāda, ka /pers. F/ ar atbildētāju būtu vienojies par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un iegūto naudas līdzekļu paturēšanu.

Atbildētājs Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav pierādījis, ka atbilstoši pilnvarojumam nekustamajā īpašumā būtu veicis jebkādas darbības

nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā. Lietā nav strīda, ka atbildētājs organizējis meža izciršanu, kas nav uzskatāma par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu.

Tiesa spriedumā norāda uz liecinieces atbildētāja mātes /pers. D/ liecībām, ka atbildētājs esot izmaksājis kompensāciju /pers. F/, taču viņai

nezināmā apmērā.

Prasītāju ieskatā šāda Civillikumā 2304.panta iztulkošana nav atbilstoša normas jēgai un būtībai, jo Civillikuma 2304.pantā noteiktais izņēmums ir

pieļaujams, ja tas tieši ir ierakstīts pilnvarā vai pilnvarotājs nepārprotami ir devis šādu uzdevumu, attiecīgi pilnvarotājs klusējot šādu tiesību pilnvarniekam

piešķirt nevar.

No liecinieces /pers. D/ liecībām nav saprotams, kad, kādā apmērā un pie kādiem apstākļiem pilnvarotājs /pers. F/ ir maksājis liecinieces norādīto

kompensāciju. Nav noskaidrots, vai liecinieces minēto kompensāciju atbildētājs ir izmaksājis skaidrā naudā vai ar bankas pārskaitījumu, līdz ar to

prasītāju ieskatā liecinieces /pers. D/ liecības ir apstrīdamas, kā arī nevar kalpot kā pierādījums šajā lietā. Turklāt, ņemot vērā to, ka lieciniece /pers. D/ ir

atbildētāja māte, viņas liecības ir vērtējamas kritiski un nevar tikt uzskatītas par pamatotām un uzticamām.

Tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta trešajai daļai spriedumā nav norādījusi, kādēļ liecinieces /pers. D/ liecības ir uzskatāmas par

pamatotām, un kādēļ tiesa ir uzskatījusi, ka atbildētāja paskaidrojumi par prasību ir pierādīti, ja par šiem faktiem nav citu pierādījumu, kā vien liecinieces

/pers. D/ liecības.

Civilprocesa likuma 189.panta trešā daļa nosaka, ka spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam. Prasītāji uzskata, ka konkrētais spriedums tā

pārsūdzētajā daļā nevar tikt uzskatīts par likumīgu un pamatotu, jo tiesa nav izpildījusi Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteikto pienākumu,

proti, spriedumā nav analizētas liecinieces /pers. D/ liecības un atbildētāja paskaidrojumi kopsakarā ar rakstveida pierādījumiem lietā, kas novedis pie

nepamatota sprieduma taisīšanas tā pārsūdzētajā daļā.

Lūdz apelācijas instances tiesu piedzīt no /pers. C/ par labu prasītājam /pers. A/ pamatparādu 1052,93 euro un likumiskos procentus 41,59 euro

apmērā par laika periodu no 2020.gada 25.novembra līdz 2021.gada 27.aprīlim, kopā 1094,52 euro un par labu prasītājam /pers. B/ pamatparādu

1052,92 euro un likumiskos procentus 41,59 euro apmērā par laika periodu no 2020.gada 25.novembra līdz 2021.gada 27.aprīlim, kopā 1094,51

euro, noteikt prasītāju tiesības saņemt likumiskos procentus līdz sprieduma pilnīgai izpildei, kā arī piedzīt no atbildētāja /pers. C/ par labu prasītājiem

tiesāšanās izdevumus.

[4] Apelācijas instances tiesas sēdē prasītāju pārstāve advokāte Inese Ķikute apelācijas sūdzību un prasību uzturēja, sniedza paskaidrojumus

atbilstoši prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā norādītajam.

Atbildētāja pārstāve advokāta palīdze Anastasija Udota apelācijas sūdzību un prasību neatzina, sniedza paskaidrojumus atbilstoši rakstveida

paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norādītajam.

Atbildētājs/pers. C/ tiesas sēdē paskaidroja, ka no mežniecības tika saņemts paziņojums, ka mežs nelikumīgi izcirsts, sliktā stāvoklī, ir

nepieciešama meža sakopšana un savešana kārtībā, pretējā gadījumā būs administratīvais sods. Māte/pers. D/ lūdza iesaistīties un palīdzēt. Mežs bija

izcirsts nelikumīgi ar /pers. F/ līdzdalību. Neviens nevēlējās nodarboties ar meža savešanu kārtībā, mammai /pers. D/ un mammas brālim /pers. F/ teica,

ka var uzņemties, ja tiek izsniegta pilnvara. Samaksājis mammas brālim konkrētu naudas summu, tālāk rīkojies ar mežu pēc saviem ieskatiem, to izkopa,

atjaunoja. Tajā laikā mežam nebija ne robežu stigu, nebija digitāli uzmērīts. Bija ļoti sliktā stāvoklī. Mamma /pers. D/, viņas brālis /pers. F/ aizbrauca uz

/vieta/ pie notāra, pilnvaru taisīja notārs, pilnvaras tekstā nav iedziļinājies. Tālāk visi aizbraukuši uz /vieta/pie mammas un tur līdz galam vienojušies, ka

samaksā /pers. F/ 5000 latus, un tālāk ar mežu var rīkoties pēc saviem ieskatiem, atjauno, kopj un patur peļņu. Mammas mājā pēc notāra visu

pārrunājuši. Pirms pilnvaras parakstīšanas bija vienojušies ar mammas brāli, ka atbildētājs viņam iedos 5000 latus un tālāk rīkosies ar īpašumu.

Atbildētāja māte /pers. D/ redzēja, ka viņš samaksājis naudu. Precīzu summu viņa neredzēja. Atbildētāja māte nezināja summu. Virtuvē bijuši visi kopā,

kad devis naudu. Čeka nav, tanī laikā nebija pieredzes, uzticējies. Pirms tam bijis /vieta/, būdams students, strādājis un nopelnījis naudu. Tas bija pirms

20 gadiem. Ārpus vienošanās arī palīdzējis mammas brālim, devis skaidru naudu, katru otro nedēļu vedis uz /vieta/. Bija vienošanās, ka papildus nekas

nebūs jāmaksā, jo bija mutiski vienojušies, ka samaksās 5000 latus, pārējo var paturēt sev.

Motīvu daļa

[5] Apelācijas instances tiesa, uzklausījusi pušu pārstāvju un atbildētāja paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, izvērtējusi

apelācijas sūdzības motīvus, atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, prasība pārsūdzētajā daļā ir noraidāma.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā

apjomā, kā lūgts sūdzībā.

Prasītāji pārsūdzējuši tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta /pers. A/ prasība par pamatparāda 1052,93 euro un tiesāšanās izdevumu 415,09

euro piedziņu, un daļā, ar kuru noraidīta /pers. B/ prasība par pamatparāda 1052,92 euro un tiesāšanās izdevumu 415,09 euro piedziņu. Daļā, ar kuru

prasība ir apmierināta, spriedums nav pārsūdzēts, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.pnta otro daļu šajā daļā pirmās instances tiesas

spriedums ir stājies spēkā.

[7] Civilprocesa likuma 430.panta trešajā daļā noteikts, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja

tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Pušu starpā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem, kas norādīti pirmās instances tiesas spriedumā un atreferēti šī sprieduma 2.1 un 2.2

punktā.

[8] Lietā ir strīds par to, kāda tiesiskā attiecība par meža izstrādi pastāvēja starp /pers. F/ un atbildētāju.

No liecinieces /pers. D/ liecības pirmās instances tiesā izriet, ka bija vienošanās, ka atbildētājs apsaimniekos mežu, varēs cirst to, tāpēc pēc

pilnvaras izdošanas /pers. C/ samaksāja /pers. F/ naudu par mežu.

Atbildētājs pats paskaidroja, ka viņam bija mutiska vienošanās ar abiem mežu īpašniekiem par meža apsaimniekošanu un izstrādi, /pers. F/ viņš

pilnvaras izdošanas dienā par mežu samaksāja 5000 latus skaidrā naudā.

Lietā nav strīda, ka savas dzīves laikā /pers. F/ nav prasījis /pers. C/ naudu par izstrādāto mežu vai pilnvarnieka norēķinu.

Tiesa secina, ka no atbildētāja paskaidrojumiem tiesā, kas apstiprinās ar liecinieces liecību, izriet, ka starp /pers. F/ un /pers. C/ bija noslēgts

mutisks līgums par augoša meža pārdošanu un apsaimniekošanu. Saistībā ar minēto darījumu atbildētājam tika izsniegta pilnvara veikt attiecīgas darbības

mežā.

Tiesa atzīst, ka ir ticami atbildētāja paskaidrojumi, ka augoša meža pārdošana un pilnvaras izdošana meža apsaimniekošanai un cirsmas izstrādei ir

ierasta prakse šādu darījumu slēgšanā.

Par minēto liecināja arī liecinieks /pers. E/, ka meža ciršanas darījuma izpildei tiek noformēta pilnvara un tiek saņemts ciršanas apliecinājums (lietas

126.lapa, skaņas ieraksts 01:22:30-01:44:43).

[9] Tiesa uz dzīvē gūto novērojumu pamata secina, ka puses, ilgstoši pastāvot draudzīgām ģimeniskām attiecībām, parasti savas savstarpējās

tiesiskās attiecības balsta uz mutisku vienošanos pamata, nenoslēdzot rakstveida līgumus, paļaujoties vienai uz otras godaprātu un savstarpējām labajām

attiecībām.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs rūpējās par /pers. F/, atbalstīja viņu materiāli, palīdzēja viņam slimības laikā, viņiem bija tuvas draudzīgas un

ģimeniskas attiecības.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka mutiska pirkuma darījuma noslēgšana ir pierādīta un pamatota ar lietas apstākļiem.

[10] Ņemot vērā, ka atbildētājs par cirsmu izstrādi bija samaksājis, prasība par naudas līdzekļu atdošanu par meža izstrādi /pers. F/ mantiniekiem -

prasītājiem lietā nav pamatota un ir noraidāma.

[11] Prasītāju apelācijas sūdzība nav pamatota šādu apsvērumu dēļ.

Prasītāji iebilduši, ka atbildētājs nav pierādījis, ka /pers. F/ ar atbildētāju būtu vienojies par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un cirsmu izstrādi,

atbildētājam paturot sev peļņu un/vai citus labumus, ko iegūs pilnvaras ietvaros veikto darbību rezultātā.

Lieciniece/pers. D/ pirmās instances tiesā liecināja, ka /pers. F/ tika samaksāta nauda par mežu, tas notika pēc pilnvaras izdošanas viņas klātbūtnē,

mājās virtuvē, viņa redzēja, kā tika noskaitīta skaidra nauda. Precīzu summu nezina, bet par mežu bija samaksāts.

Lieciniece arī liecināja, ka pēc īpašuma tiesību atjaunošanas mežā nekas nebija darīts, mežs bija aizaudzis ar krūmiem, bija jātīra stigas, bija arī

sagāzti koki pēc vējgāzes. Tāpēc arī izdeva pilnvaru, lai /pers. C/ rūpētos par mežu. /pers. F/ bija slikts veselības stāvoklis, dēli pie viņa nebrauca un slikti

izturējās pret tēvu (lietas 127.lapa, skaņas ieraksts 1:48:52).

Minētā liecība apstiprina atbildētāja paskaidrojumus par to, ka pēc pilnvaras izdošanas viņš samaksāja par mežu /pers. F/.

Tādejādi nav pamatoti iebildumi apelācijas sūdzībā, ka nav noskaidrots, vai liecinieces minēto kompensāciju atbildētājs ir izmaksājis skaidrā naudā

vai ar bankas pārskaitījumu.

[12] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka liecinieces /pers. D/ liecības ir ticamas, tās nav pretrunā ar pārējiem lietas materiāliem. Tikai tas apstāklis

vien, ka /pers. D/ ir atbildētāja māte, nav pamats uzskatam, ka lieciniece sniegusi apzināti nepatiesas liecības, lieciniece tikusi brīdināta par

kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu (lietas123.lapa).

[13] Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētājam ar /pers. F/ bija noslēgta mutiska vienošanās, ar kuru /pers. F/ nodeva

atbildētājam augoša meža ciršanas tiesības par atlīdzību, kuru atbildētājs samaksāja pēc pilnvaras izdošanas.

Šādos apstākļos prasība par naudas piedziņu, ko atbildētājs saņēmis par nekustamā īpašuma /adrese/, mežā izcirstajiem kokmateriāliem, ir

noraidāma.

[14] Apelācijas sūdzībā izteikti iebildumi, ka atbildētājs nav pierādījis, ka nekustamajā īpašumā būtu veicis jebkādas darbības nekustamā īpašuma

apsaimniekošanas jomā.

No lietas materiāliem redzams, ka nekustamajā īpašumā ir veiktas gan kopšanas cirtes, gan arī veikta meža atjaunošana (lietas 17., 18., 22.,

24.lapa). Lieciniece liecināja, ka pirms pilnvaras izsniegšanas meža stigas bija aizaugušas, mežā bija vējgāzes. No lietā iesniegtās cirsmas skices redzams,

ka robežzīmes un robežstigas apvidū ir ierīkotas un uzturētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām (lietas 15.lapa). Minētie pierādījumi liecina, ka mežs tika

uzturēts atbilstoši noteiktajām prasībām. Tomēr Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka jautājumam par veikto apsaimniekošanas darbu apjomu un sastāvu lietā

nav izšķirošas nozīmes, jo apsaimniekošanas darbi nav lietā izskatāmā strīda priekšmets, atbildētājs nav cēlis pretprasību par izdevumu piedziņu.

[15] Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Zemgales rajona tiesa ir pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi pierādījumus lietā un pamatoti atzinusi, ka prasība

daļā par 1052,93 euro piedziņu katram prasītājam ir noraidāma.

[16] Ņemot vērā, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma, tiesāšanās izdevumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanu apelācijas instances tiesā prasītāju labā

nav piedzenami.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.- 434.pantu, Zemgales apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. A/ prasību daļā par pamatparāda 1052,93 euro piedziņu.

Noraidīt /pers. B/ prasību daļā par pamatparāda 1052,92 euro piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma, iesniedzot

kasācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2023.gada 23.martā

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Belicka

Tiesnese S.Maršāne

Tiesnese I.Skudra

Spriedums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

Dokumenta oriģināls elektroniski glabājas Tiesu informācijas sistēmā lietas kartītē