Court allows debt collection claim against individual for principal, interest, and court costs via written procedure.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to submit a written explanation and allowed the plaintiff's small claims action for debt collection. Material facts show the plaintiff acquired rights via assignment from a bank and proved the defendant defaulted on a 2009 loan agreement. The court ruled the claim valid, awarding the principal debt, statutory interest, and court costs to the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21.2. panta un Civilprocesa likuma 250.25.1. panta: A party's failure to submit a written explanation does not prevent the court from rendering a judgment, and the court may examine the case in writing if parties do not request a hearing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C31266015
Lietas arhīva Nr. C-2660-15/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 25.jūnijā
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
tiesnese L.Vazdiķe
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Julianus Inkaso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 25.martā SIA „Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk-prasītāja) cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk-atbildētāja) par
parāda piedziņu, kurā pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943. pantu
lūdz tiesu no atbildētāja par labu prasītājai piedzīt galveno parādu 1030,22 euro, likumiskos nokavējuma procentus 301,48 euro, pavisam kopā
1331,70 euro; noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 procentus no piespriestās, bet neizpildītās
pamatsummas; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus.
AS “Citadele banka” un prasītāja 2014. gada 13. februārī noslēgusi cesijas līgumu (bez numura) un tam saistošo pielikumu Nr. 3. AS “Citadele
banka” cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no līguma Nr. LPS-026.-09/37 (turpmāk - Līgums), Prasītājam ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus,
zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies Līguma neizpildes gadījumā.
AS “Citadele banka” konstatēja, ka atbildētāja līdz maksājumu grafikā paredzētajam atmaksas datumam 2010. gada 26. aprīlim nav veikusi
parāda samaksu.
2010. gada 26. aprīlī AS “Citadele banka” veica atbildētājas kartes konta stāvokļa analīzi, no kā tika konstatēts, ka neatmaksātā parāda summa uz
2010. gada 26. aprīli ir 1030,22 euro.
Prasītāja atbildētājai nosūtījusi AS “Citadele banka” paziņojumu par prasījuma tiesību pret atbildētāju cedēšanu prasītājai un paziņojumu par
parādsaistībām.
Prasītāja veikusi visas nepieciešamās pirmstiesas darbības prasījuma un blakus prasījumu iekasēšanā no atbildētājas.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja tiesai rakstveida paskaidrojumus nav iesniegusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots.
Motīvu daļa
Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
No lietas materiāliem redzams, ka starp AS „Parex banka” un atbildētāju 2009.gada 12.maijā noslēgts līgums par parāda 1147 euro apmērā
samaksu Nr.LPS -026.09./37 (lietas 11.-12.lapa), ar kuru atbildētāja uzņemas samaksāt parādu Līgumam pievienotā Maksājumu grafikā (lietas 13.lapa)
norādītajā apmērā līdz 2010. gada 26. aprīlim. Līgums noslēgts sakarā ar 2007. gada 26. janvāra un 2001.gada 23.novembra bankas piešķirto
kredītlimitu saistību nepildīšanu no atbildētājas puses, kā rezultātā atbildētājai izveidojies parāds bankai.
Lietas materiāliem pievienotais starp AS “Citadele banka” un SIA “Julianus Inkasso Latvija” 2014.gada 13.februārī noslēgtais cesijas līgums
apstiprina, ka prasījuma tiesības, kas izriet no iepriekš minētā līguma tika nodotas SIA “Julianus Inkasso Latvija” ar visām tiesībām prasītājam prasīt
līgumsodu, pielīgtos likumiskos procentus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes gadījumā.
Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šī pamata rīkoties ar prasījumu, līdz ar ko
pamatojoties uz iepriekšminēto cesijas līgumu pamata atzīstams, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju par saistību izpildi, kas izriet no
2009.gada 12.maijā līguma Nr. Nr.LPS -026.09./37 par parāda samaksu.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu 1030,22 euro apmērā.
Civillikuma 1943. pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Atbilstoši Līguma noteikumiem un Maksājumu grafikam atbildētājai parādsaistības 1147 euro (806,45 LVL) apmērā bija jāatmaksā viena gada
laikā, proti, līdz 2010. gada 26. aprīlim.
Civillikuma 1828. pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā
ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.
Prasībā norādīts, ka atbildētāja samaksāja no Līguma izrietošo parādu nepilnā apmērā un līdz 2010. gada 26. aprīlim atbildētāja parādu
neatmaksāja.
Saskaņā ar Prasītājas parāda aprēķinu neatmaksātais parāds ir 1030,22 euro, kas sastāv no neatmaksātās kredītlimita summas.
Lietas izskatīšanas laikā atbildētāja celto prasību un parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, kā arī nav iesniegusi pierādījumus tam, ka savas saistības ar
prasītāju būtu nokārtojusi un parādu samaksājusi (Civillikuma 1838.pants).
Līdz ar to, tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, ka prasītāja maksu par izmantoto un neatmaksāto kredīta summu
aprēķinājusi pareizi, un atbildētāja savas saistības noteiktajā termiņā un kārtībā nav izpildījusi. Turklāt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto
daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā piedzenams galvenais parāds 1030,22 euro apmērā.
Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos procentus 301,48 euro apmērā par laika posmu no 2010. gada 26. aprīļa līdz 2015. gada 12.martam.
Civillikuma 1756. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu. Savukārt Civillikuma 1759.
panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats
par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem apstiprinājies prasītājas apgalvojums, ka atbildētāja pieļāvusi maksājumu kavējumu. Tiesai nav pamata
apšaubīt prasītājas sastādīto likumisko procentu aprēķina pamatotību, kā arī atbildētāja pret to nav iebildusi.
Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu prasītājas prasību par likumisko procentu 301,48 euro piedziņu, kas aprēķināti par laika posmu no 2010. gada
26. aprīļa līdz 2015. gada 12.martam.
Bez tam, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās
pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama tās samaksātā valsts nodeva 199,76 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.
Bez tam, atbilstoši lietā esošai izziņai, ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu kopējais apmērs lietā ir 5,56 euro, līdz ar to, ievērojot Civilprocesa
likuma 42.panta noteikumus, no atbildētāja valsts labā piedzenamā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpība, t.i., 0,86 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.,8., 92.- 94., 97., 189.- 193., 195., 204.1 un 250.25pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003717522, galveno
parādu 1030,22 euro, likumiskos nokavējuma procentus 301,48 un tiesas izdevumus 204,46 euro, kopā piedzenot 1536,16 euro (viens tūkstotis pieci
simti trīsdesmit seši euro, 16 centi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,86 euro (86 centi), kas jāiemaksā
šādā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,
Iemaksas mērķis: 21499, civillieta Nr. C31266015.
Noteikt „Julianus Inkasso Latvija”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003717522, tiesības saņemt no atbildētājiem par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt 6 (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas.
Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot, ka tiesas izdevumu
samaksu valsts labā maksājuma apstiprinoši dokumenti sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese L.Vazdiķe