Court dismisses appeal against fine for entering restricted zone without permit despite tenant's misleading advice.

Lietas arhīva Nr. 1A-0037-19/11

ECLI:LV:DAUT:2019:0520.1A12003719.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2019.gada 20.maijā

Daugavpilī

Daugavpils tiesas tiesnese V.Lāčplēse

rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 8.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

A p r a k s t o š

2018.gada 6.decembrī Jūrmalas pilsētas pašvaldības inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.729395 uz /pers. B/ par to, ka 2018.gada 14.maijā

plkst.08.52 Jūrmalā, Dārzu ielas dzelzceļa pārbrauktuvē, transportlīdzekļa TOYOTA, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 ”Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, par kuru atbildība paredzēta 49.punktā. Par minēto

administratīvo pārkāpumu /pers. B/ uzlikts naudas sods 50 EUR apmērā.

Šo protokolu-lēmumu /pers. B/ pārsūdzēja augstākā iestādē.

Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk arī – Iestāde vai pašvaldības policija) 2018.gada 4.marta lēmumu Nr.1-12.1/1466.1 pārsūdzētais protokols-lēmums

atstāts negrozīts, bet /pers. B/ sūdzība noraidīta.

Iestādes lēmumā ir konstatēts, ka pamatojoties uz 2018.gada 16.oktobrī saņemtajām foto fiksācijas izdrukām no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas

kontroles informācijas sistēmas Qliksence aplikācijas “Notikumu kontrole” (turpmāk – sistēma), pašvaldības policija uzsāka administratīvo lietvedību Nr.1-28.1/13961

attiecībā pret Iesniedzēju par to, ka, ar Iesniedzējai turējumā esošo transportlīdzekli TOYOTA ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, (turpmāk –

transportlīdzeklis) 2018.gada 14.maijā plkst.08.52 iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā (turpmāk – Jūrmala), neiegādājoties caurlaidi.

Pašvaldības policija 2018.gada 21.novembrī ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja Iesniedzējai izsaukumu ierasties pašvaldības policijā 2018.gada 6.decembrī plkst.13.00.

Norādītajā datumā Iesniedzēja ieradās un sniedza rakstveida paskaidrojumus.

Pašvaldības policija 2018.gada 6.decembrī izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/12755 un sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr.729393 par

to, ka iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, ir pārkāpti Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 ”Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Noteikumi) 5.punkta prasības.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmā kā transportlīdzekļa turētāja norādīta Iesniedzēja, tātad Iesniedzēja un viņas turējumā esošais

transportlīdzeklis neatbilst Noteikumu 20., 21. un 22.punkta kritērijiem.

Pašvaldības policija 2018.gada 16.oktobrī, saņemot ziņas par 2018.gada 14.maijā plkst.08.52 izdarīto administratīvo pārkāpumu, tajā pašā dienā (2018.gada 16.oktobrī)

ierosināja administratīvo lietvedību Nr.1-28.1/13961 un 2018.gada 6.decembrī pieņēma lēmumu par soda piemērošanu, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.729395. Minētais protokols ir pamatots, ir konstatēts administratīvo pārkāpumu sastāvs Iesniedzējas rīcībā. Nav iestājies likumā paredzētais deviņu mēnešu noilguma

termiņš, lai fizisku personu sauktu pie administratīvās atbildības un uzliktu sodu.

Iestādes lēmumā norādīts, ka Iesniedzējas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bez

caurlaides, ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.729395, foto fiksācijas izdrukām no sistēmas, izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās

sistēmas, izdruku no personu datu pārlūka, caurlaides derīguma pārbaudes, Iesniedzējas paskaidrojumiem. Iestādes ieskatā, iesniedzēja pamatoti un likumīgi saukta pie

administratīvās atbildības.

2019.gada 20.martā Daugavpils tiesā saņemta /pers. B/ sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 8.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka administratīvā pārkāpuma lietā ir pārkāptas procesuālās tiesību normas, kas regulē administratīvā pārkāpuma lietas lietvedību un

izskatīšanas kārtību. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 270.pantu lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30

dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi lietas materiālus par administratīvo pārkāpumu. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija saņēmusi lietas

materiālus par administratīvo pārkāpumu 2018.gada 16.oktobrī, bet uz administratīvās lietas izskatīšanu Iesniedzēja tika izsaukta tikai 2018.gada 6.decembrī. Saskaņā ar

Latvijas APK 270.pantu, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, institūcija (amatpersona) kas kompetenta izskatīt

administratīvā pārkāpuma lietu, var pagarināt termiņu, par to paziņojot lietas dalībniekiem. Lietas izskatīšanas termiņš netika pagarināts, sūdzības iesniedzējai par lietas

izskatīšanas termiņa pagarināšanu nebija paziņots.

Lūdza atcelt Iestādes lēmumu un izbeigt lietu.

Savā sūdzībā /pers. B/ netika lūgusi lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Tādēļ, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmajā daļā

noteikto, lieta tika nolikta izskatīšanai rakstveida procesā 2019.gada 20.maijā.

Par rakstveida procesu /pers. B/ un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai tika savlaicīgi paziņots, nosūtot paziņojumus pasta sūtījumā. Nekādi lūgumi vai iesniegumi

no lietas dalībniekiem tiesā nav saņemti.

M o t ī v u d a

Latvijas APK 289.12panta otrajā daļā noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1. atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida;

2. atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3. atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4. groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir atstājams negrozīts, bet /pers. B/ sūdzība nav

pamatota un ir noraidāma.

Lietas materiālos ir administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.729395, kurš sastādīts 2018.gada 6.decembrī uz personu /pers. B/ par to, ka 2018.gada 14.maijā

plkst.08.52 Jūrmalā, Dārzu ielas dzelzceļa pārbrauktuvē, transportlīdzekļa TOYOTA, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs iebrauca īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 ”Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 14.decembrim) 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem

atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus. Saskaņā ar šo Noteikumu 23.punktu,

caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli.

Tiesa atzīst, ka lietā esošā foto fiksācija, kurā skaidri attēlots transportlīdzeklis TOYOTA, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ziņas par

iebraukšanas datumu un laiku Jūrmalā, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm, apstiprina, ka minētais transportlīdzeklis

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Tāpat lietā ir pierādīts, ka 2018.gada 14.maijā plkst.08:52, transportlīdzeklim TOYOTA, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nebija saņemta

caurlaide, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalā, ko pamatoti konstatēja Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas atbildīgais darbinieks un sastādīja par to ziņojumu

2018.gada 16.oktobrī.

Ar CSDD elektroniskās datu bāzes izdruku par transportlīdzekļa informāciju pierādīts, ka transportlīdzekļa TOYOTA COROLLA VERSO, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, turētājs ir /pers. B/.

Sūdzības iesniedzēja nav apstrīdējusi, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā (2018.gada 14.maijā plkst.08.52) un vietā (Jūrmalā, Dārzu ielas

dzelzceļa pārbrauktuvē) tieši viņa bija minētā transportlīdzekļa vadītāja, tāpat arī nav apstrīdējusi, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā ir

iebraukusi Jūrmalas pilsētas teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 ”Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 14.decembrim) 20.pants paredz izņēmumus, kādi transportlīdzekļi var iebraukt bez caurlaides Jūrmalā, īpašā režīma

zonā: tie ir transportlīdzekļi, kas pielāgoti vadītājam invalīdam; operatīvie transportlīdzekļi; avārijas un specializēto dienestu transportlīdzekļi; ārvalstu diplomātiskā

korpusa transportlīdzekļi; valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoti spēku Nodrošinājuma pavēlniecības, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja un Prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi; Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu īpašumā vai turējumā esošie

transportlīdzekļi.

Pārsūdzētajā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmumā atzīts, ka konkrētajā gadījumā nav konstatēts neviens no minētajiem izņēmumiem, kas ļautu

sūdzības iesniedzējas vadītājam transportlīdzeklim iebraukt Jūrmalā, īpašā režīma zonā, neiegādājoties pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto caurlaidi, un

sūdzības iesniedzēja nav norādījusi uz šādu apstākļu esamību. Tādēļ tiesa secina, ka uz sūdzības iesniedzēju nav attiecināmi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada

12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 ”Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (redakcijā, kas bija spēkā līdz

2018.gada 14.decembrim) 20.pantā paredzētie izņēmumi, kas ļautu sūdzības iesniedzējai iebraukt Jūrmalā, īpašā režīma zonā, bez caurlaides.

Izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja 2018.gada 14.maijā plkst.08.52, vadot transportlīdzekli TOYOTA ar valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, tādējādi /pers. B/ ir pārkāpusi Jūrmalas

pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 ”Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”

5.punkta prasības un ir izdarījusi šo noteikumu 49.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu, līdz ar to ir saucama pie administratīvās atbildības.

Sūdzības iesniedzēja apstrīdējusi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 8.marta lēmumu Nr.1-13.1/466.1, ar kuru noraidīta viņas sūdzība par Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 6.decembra administratīvā pārkāpuma lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, pamatojoties uz administratīvā pārkāpuma

protokolu ZZ Nr.729395, un pievienojusi savai sūdzībai lēmumu Nr.1-13.1/466.1, datētu ar 2019.gada 8.martu.

Savukārt administratīvā pārkāpuma lietas materiālos, ko Daugavpils tiesai atsūtījusi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija, ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas priekšnieka lēmums ar Nr.1-13.1/466.1, datēts ar 2019.gada 4.martu. Ņemot vērā, ka abi lēmumi pēc sava satura ir identiski, abi ir taisīti vienā un tai pašā

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.1-28.1/13961, pamatojoties uz vienu un to pašu administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.729395, par vienu un to pašu notikumu,

kas noticis 2018.gada 14.maijā plkst.8.52, tiesa secina, ka lēmuma norakstā, kas sūtīts sūdzības iesniedzējai, ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda lēmuma datumā.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā norādījusi, ka lēmuma nepareizība izpaužas tādējādi, ka ir pārkāptas procesuālās tiesību normas, kas regulē administratīvo

lietas lietvedību un izskatīšanas kārtību, un proti.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija saņēmusi lietas materiālus par administratīvo pārkāpumu 2018.gada 16.oktobrī, bet uz administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanu sūdzības iesniedzēja izsaukta tikai 2018.gada 6.decembrī. Lietas izskatīšanas termiņš netika pagarināts un sūdzības iesniedzējai par termiņa pagarināšanu

nebija paziņots, neievērojot Latvijas APK 270.pantā noteikto.

Kā redzams no lietā esošajiem dokumentiem, ziņojums par to, ka transportlīdzeklis TOYOTA COROLLA VERSO ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/

2018.gada 14.maijā iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides, tika sastādīts 2018.gada 16.oktobrī, un lēmums par administratīvā pārkāpuma

lietvedību pieņemts 2018.gada 17.oktobrī (tas redzams no elektroniskās reģistrācijas sistēmas izdrukas). Tādējādi ir ievērots Latvijas APK 238. 1panta pirmajā daļā

noteiktais termiņš administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai.

Latvijas APK 270.panta pirmajā daļā noteikts, ka lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu,

saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus, un saskaņā ar šā panta otro daļu, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto

termiņu nav iespējams ievērot, institūcija (amatpersona), kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām,

par to paziņojot lietas dalībniekiem.

Lietā ir administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.729395, kas sastādīts 2018.gada 6.decembrī, ar kuru konstatēts, ka /pers. B/ 2018.gada 14.maijā plkst.8.52 ir

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 ”Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 49.punktā, un ir pieņemts lēmums par naudas soda 50 EUR apmērā

uzlikšanu.

Lietas materiālos ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas izsaukums /pers. B/ ierasties uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2018.gada 6.decembrī

plkst.13.25 Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā Jūrmalā, Strēlnieku prospektā 38, 1.kotedžā, 2.stāvā, bet nav lēmuma par lietas izskatīšanas noteikšanu citā laikā vai

paziņojuma sūdzības iesniedzējai par šādu lēmumu.

No šī administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr.729395 izriet, ka tas sastādīts personas (/pers. B/) klātbūtnē, viņa ir iepazinusies ar protokola saturu un

protokola eksemplāru ir saņēmusi, par ko liecina /pers. B/ paraksts. Protokolam pievienots arī /pers. B/ rakstveida paskaidrojums Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas inspektoram 2018.gada 6.decembrī, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu.

Tādējādi secināms, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņemot lēmumu par administratīvā

pārkāpuma soda uzlikšanu sūdzības iesniedzējai, nav pārsniedzis Latvijas APK 270.pantā noteikto maksimālo termiņu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai (60

dienas no ziņu saņemšanas par administratīvo pārkāpumu), un sūdzības iesniedzējai bija nodrošināta iespēja izteikt savus paskaidrojumus, iebildumus un

argumentus, ko viņa arī ir izmantojusi, sniedzot rakstveida paskaidrojumu par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka šāds formāls

procesuāls pārkāpums nav novedis pie nelikumīga nolēmuma taisīšanas un nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai un administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā ir pieņēmis savas kompetences ietvaros, ievērojot Latvijas APK

211.2pantā noteikto.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir ievērotas Latvijas APK 243., 243. 1, 244., 272.panta prasības, ir noskaidrots, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai

attiecīgā persona – /pers. B/ – ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks, izlemjot /pers. B/ piemērotā soda pamatotību, nav vērtējis atbildību mīkstinošu vai pastiprinošu apstākļu

esamību, nav vērtējis /pers. B/ personību, kā to paredz Latvijas APK 32.panta otrā daļa.

Savā rakstveida paskaidrojumā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonai 2018.gada 6.decembrī sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka noteikumus par

reģistrēšanos, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, pārkāpusi neapzināti, jo izīrētāja, no kuras sūdzības iesniedzēja īrēja istabu Jūrmalā

laikā no 01.05.2018. līdz 19.05.2018., maldinājusi sūdzības iesniedzēju, un sūdzības iesniedzējai viņai noticējusi. Proti, izīrētāja paskaidrojusi, ka adrese Puķu ielā, Jūrmalā, kur

sūdzības iesniedzēja īrējusi istabu, atrodas īpaša režīma zonā, tādēļ par iebraukšanu tālāk vairs nav jāmaksā. Iepriekš sūdzības iesniedzēja ikreiz reģistrējusies, iebraucot īpašā

režīma zonā, un sakarā ar to, ka viņa brauca uz nacionālo rehabilitācijas centru “Vaivari”, iebraukšana bijusi bez maksas.

Tiesa uzskata par nepamatotu sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka viņa tikusi maldināta, ka braucot no Puķu ielas uz nacionālo rehabilitācijas centru “Vaivari”, viņa

neizbrauc no īpašā režīma zonas. Lietas materiālos esošajās fotogrāfijās redzams, ka pirms pārbrauktuves, kuru sūdzības iesniedzēja šķērsoja, iebraucot īpašā režīma zonā, ir

izvietota informatīva zīme ar norādi: “Maksas zona”. Līdz ar to secināms, ka sūdzības iesniedzēja nevarēja nezināt, ka šai vietā viņa šķērso īpašā režīma zonas robežu un viņai

ir nepieciešams saņemt caurlaidi, atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 ”Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punktā noteiktajam.

Izvērtējusi lietas materiālos esošās ziņas par notikuma apstākļiem, tiesa secina, ka lietā nav konstatējami /pers. B/ atbildību mīkstinoši vai pastiprinošai apstākļi, kas

paredzēti Latvijas APK 33. un 34.pantā.

/pers. B/ uzliktais sods (naudas sods 50 EUR apmērā) atbilst Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 ”Par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 14.decembrim) 49.punkta sankcijā paredzētajam.

Izvērtējusi visus lietās apstākļus, tiesa secina, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka 2019.gada 4.marta lēmums Nr.1-12.1/1466.1 ir pamatots,

likumīgs, un nav pamata tā atcelšanai, bet /pers. B/ sūdzība ir noraidāma.

R e z o l u t ī v

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo

noteikumu Nr.1 ”Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 14.decembrim)

49.punktu, tiesa

n o s p r i e d a:

Atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 4.marta lēmumu Nr.1-13.1/466.1, ar kuru atstāts negrozīts ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

2018.gada 6.decembra protokolu ZZ Nr.729395 pieņemtais lēmums, bet /pers. B/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no tā pieejamības dienas. Sūdzība iesniedzama Daugavpils tiesā.

Tiesnese V.Lāčplēse