Court orders management company to pay resident for unpaid property management fees and damages.

Lietas Nr. C33661916

Lietas arhīva Nr. C-0877-17/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2017.gada 3.aprīlī

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese R.Krēsliņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latio Namsaimnieks” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 25.augustā prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latio Namsaimnieks” iesniedza Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza

apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu.

Ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2016.gada 26.oktobra lēmumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu civillieta ir nodota izskatīšanai

Daugavpils tiesai un saņemta Daugavpils tiesā- 2016.gada 2.novembrī.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar /datums/dzīvokļu īpašnieku biedrības /nosaukums/ valdes ārkārtas sapulce protokolu, ar kuru

apkopoti dzīvokļu īpašnieku aptaujas rezultāti, dzīvojamo māju /adrese/ kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no 201l.

gada 1.jūnija veic sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Latio Namsaimnieks", vienotās reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

/datums/ starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latio Namsaimnieks” un dzīvokļu īpašnieku biedrību /nosaukums/ noslēgts Dzīvojamās mājas

/adrese/ pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. AL-2011-541/144 (turpmāk - pārvaldīšanas līgums). Pārvaldīšanas līgumā ir noteikti obligāti

veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie izdevumi, kā arī citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja uzskata, ka atbildētāja ar savu rīcību ir pārkāpusi ne tikai Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, bet

arī Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 201l.gada 1.janvāra) normas. jo nav veikusi maksājumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanu laika periodā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30. jūnijam.

Atbildētājas parāds sastāda 338,10 euro.

Pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās dalās 1.punktu un

3.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu, Civilprocesa likuma 1., 41. panta

pirmo daļu, 74.,128., 129., 195. pantiem, 250.20 pantu prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus, saņemto pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/ lietošanu laika periodā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.

jūnijam 307,36 euro, līgumsodu par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam 30,74 euro, kopā 338,10 euro, valsts nodevu

71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, pārskaitot uz akciju sabiedrības “SEB banka”, kontu Nr. /konta numurs/, un atzīt

prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% procentus gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasītāja norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību. Tiesas nosūtītos dokumentus atbildētāja deklarētajā dzīvesvietā nav saņēmusi, kas neietekmē

dokumentu paziņošanas faktu. Līdz ar to, atzīstams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrās daļas prezumpcijai dokumenti atbildētājai izsniegti

septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmā daļa nosaka, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

Puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 250.25panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu

procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, tas ir- 2017.gada

3.aprīlī.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Lietā esošie pierādījumi apstiprina, ka /pers. B/ pieder dzīvokļa īpašums- /adrese/, ar kadastra Nr. /numurs A/.

Lietas materiāli apstiprina, ka saskaņā ar /datums/dzīvokļu īpašnieku biedrības /nosaukums/ ārkārtas sapulces protokolu, dzīvojamo māju /adrese/

kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no /datums/veic sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latio Namsaimnieks”.

Kā redzams, tad /datums/starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latio Namsaimnieks” un dzīvokļu īpašniekiem noslēgts Daudzdzīvokļu mājas

pārvaldīšanas līgums Nr. AL-2011-541/144. Un šajā Pārvaldīšanas līgumā ir noteikti obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie

izdevumi, kā arī citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītie izdevumi. Šī noslēgtā līguma pielikumā Nr.2 ir norādīti pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumā ietilpstošie darbi un to periodiskums.

Ar /datums/ dzīvokļu īpašnieku biedrības /nosaukums/ valdes ārkārtas sapulces protokola 2.2.punktu, dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu

īpašnieki pilnvaroja valdes locekles parakstīt līgumu par daudzdzīvokļu nama /adrese/ apsaimniekošanu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latio

Namsaimnieks” .

Tiesa ņem vērā, ka Latvijas Republikas likuma “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu šā likuma 6.pantā noteikto pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt

pārvaldniekam (turpmāk tekstā- pārvaldīšanas uzdevums). Savukārt minētā likuma otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod

pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk tekstā- pārvaldīšanas līgums).

Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā

kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Latvijas Republikas likuma “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” 10.panta piektā un trešā daļa nosaka, ka uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata

iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku un uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir

nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

Lietā esošie rakstveida pierādījumi apstiprina, ka atbildētājai tika izrakstīti rēķini par dzīvokļa īpašuma pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma lietošanu. Katra mēneša rēķinā tika norādīts kārtējais maksājums un parāds par iepriekšējo periodu,

tādējādi atbildētāja tika regulāri informēta par parāda lielumu.

Atbildētāja daļēji bija veikusi maksājumus pēc izrakstītajiem rēķiniem. Saskaņā ar piedzenamās parāda summas aprēķinu, atbildētājas parāds par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanu laika periodā no

2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30. jūnijam sastāda 338,10 euro. Lietā nav pierādījumu, ka šo parāda summu atbildētāja ir samaksājusi.

Jāņem arī vērā, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina

dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas

elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Kā arī, Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja

“par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā

likuma 17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku

kopība.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmo daļu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana.

Ņemot vērā teikto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība ir pamatota un apmierināma, un no atbildētājas /pers. B/ prasītājas labā ir piedzenams parāds

par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/ lietošanu laika periodā no

2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30. jūnijam- 307,36 euro un līgumsods 30,74 euro par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada

30.jūnijam, kopā 338,10 euro.

Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet vēl

nepiedzītās summas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu „katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai ir jāpiedzen tiesāšanās izdevumi- valsts nodeva 71,14 euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas pārsniedz prasītāja

samaksāto izdevumu 4,70 euro summu- 3,95 euro (kopējā izdevumu summa 8,65 euro).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 42., 189., 191., 192., 193., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latio namsaimnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, labā parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanu

laika periodā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30. jūnijam- 307,36 euro un līgumsodu 30,74 euro, kopā 338,10 euro (trīs simti trīsdesmit astoņi

euro un 10 centi), valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit vienu euro un četrpadsmit centus), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri

euro septiņdesmit centi), un kopā- 413,94 euro (četri simti trīspadsmit euro un 94 centi).

Labprātīgi samaksātos vai piespiedu kārtā piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latio namsaimnieks”,

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ kontā Nr./konta numurs/ SEB banka.

Noteikt tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latio namsaimnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētājas, likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda summas 307,36 euro (trīs simti septiņi euro un 36 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,95 euro (trīs euro 95 cents), kas

jāieskaita Tiesu administrācijai, NMR 90001672316, reģistrācijas Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: kods 21499 un personas dati.

Noteikt termiņu atbildētājai sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas- 2017.gada 3.aprīļa Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Daugavpils tiesas tiesnese (paraksts) R.Krēsliņa