Court partially allowed landlord's eviction claim for unpaid rent and costs against tenants.

Lietas Nr. C29524810

Lietas arhīva Nr. C29 0243/6, 2014.g.

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 8.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja, tiesnese D.Ķeire

ar tiesas sēdes sekretāri A.Gromovu

piedaloties prasītājas pilnvarotai pārstāvei /pers. A/ un atbildētājai /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami” (pēc prasītāja aizstāšanas SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks”) prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas

bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un parāda un līgumsoda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2010.gada 22.martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami” (pēc prasītāja aizstāšanas SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks”) prasības pieteikums pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un uz prasības celšanas brīdi nepilngadīgo /pers. E/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas deputātu

padomes izpildkomitejas 1988.gada 22.janvāra orderi Nr. 073002 iemitinājušies un aizņem divistabu dzīvokli /adrese/ (turpmāk tekstā- dzīvojamā

telpa).

Rakstveida īres līgums starp atbildētāju un Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami” noslēgts tikai 2009.gada 7.decembrī.

Tā kā atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ pilnā apmērā neveica maksājumus par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

un līdz ar to uz 2009.gada 11.novembri /pers. B/ un /pers. C/ izveidojies parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem Ls 1 167,57

apmērā un nokavējuma procentu parāds Ls 37,90. Attiecīgi, 2011.gada 11. un 12.novembrī /pers. B/ un /pers. C/ ierakstītos pasta sūtījumos ar

paziņojumiem par izsniegšanu nosūtīti brīdinājumi par savlaicīgu īres un saņemto komunālo pakalpojumu maksājumu nenokārtošanu. To, ka /pers. B/

brīdinājumu ir saņēmusi 2009.gada 19.novembrī, bet /pers. C/ brīdinājumu ir saņēmis 2009.gada 20.novembrī, apliecina abu personu paraksti uz

paziņojumiem par reģistrēta pasta sūtījuma izsniegšanu.

Taču arī pēc minēto brīdinājumu izsniegšanas uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu (2010.gada 18.martu) /pers. B/ un /pers. C/ savas

saistības nav nokārtojuši.

Līdz ar to Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami” cēlusi tiesā prasību, lūdzot tiesu:

· izbeigt 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 40/0108-09, kurš noslēgts ar atbildētāju /pers. B/;

· izlikt atbildētājus /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ kopā ar visām mantām un no viņiem atkarīgajām personām, tai skaitā nepilngadīgo /pers. E/, no

dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas;

· piedzīt solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ par labu Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami” parādu par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem Ls 1 488,04 un līgumsodu Ls 259,13 un tiesas izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1425. un 1587.pantiem, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu, 28.2 panta pirmās daļas 1.un 2.punktu un 28.2

panta otro daļu.

2010.gada 13.aprīlī lietas atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, saskaņā ar Civilprocesa likuma

148.panta pirmo daļu, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu uz prasības pieteikumu iesniegšanu tiesā, līdz 2010.gada 13.maijam.

2010.gada 6.maijā tiesā saņemti atbildētāja /pers. C/ rakstveida paskaidrojumi par prasības pieteikumu, kuros norādīts, ka dzīvojamās telpas īres

maksu, kā arī maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem /pers. C/ nav bijis iespējams veikt sakarā ar viņa finansiālajām problēmām,

kas saistītas ar to, ka 2008.gada sākumā /pers. C/ nav saņēmis oficiāli nopelnīto atalgojumu, bet kopš 2009.gada sākuma /pers. C/ ir palicis bez darba.

Savukārt ar bezdarbnieka pabalstu /pers. C/ pietiek tikai, lai pabarotu savu ģimeni (sievu un divus nepilngadīgus bērnus).

Vienlaicīgi savos tiesai adresētajos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs /pers. C/ pauž gatavību risināt radušos situāciju.

2010.gada 6.maijā tiesā saņemti arī atbildētājas /pers. B/ rakstveida paskaidrojumi uz prasības pieteikumu, kuros norādīts, ka /pers. B/ prasību

neatzīst.

Minētajos rakstveida paskaidrojumos /pers. B/ tiesai norāda, ka jau kopš 2002.gada dzīvo viņai piederošā dzīvoklī /adrese/, turklāt par minēto

dzīvokli viņa ir noslēgusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu ar prasītāju un par šo dzīvokli /pers. B/ veic visus maksājumus,

saskaņā ar piestādītajiem rēķiniem. Līdz 2010.gada 15.martam /pers. B/ bijusi deklarēta /adrese/, bet no minētā datuma /pers. B/ deklarētās dzīvesvietas

adrese ir /adrese/.

Rakstveida paskaidrojumos uzsvērts, ka dzīvoklī /adrese/, faktiski dzīvo tikai /pers. B/ dēls /pers. C/ ar savu faktisko dzīvesbiedreni /pers. D/ un

nepilngadīgajiem bērniem. Savukārt par to, ka /pers. C/ ir izveidojies parāds par dzīvokli, /pers. B/ uzzinājusi tikai, saņemot prasības pieteikuma norakstu

no tiesas.

/pers. B/ rakstveida paskaidrojumos vērš tiesas uzmanību uz to, ka viņas ienākumi, strādājot par pavāri SIA “/nosaukums/”, sastāda tikai Ls 97

pēc nodokļu atskaitīšanas un līdz ar to izveidojušos parādu /pers. B/ varēs palīdzēt samaksāt tikai ilgākā laika periodā.

2010.gada 4.novembrī tiesā saņemts Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami” iesniegums par pieauguma pievienošanu prasības summai, kurā

norādīts, ka parāds par dzīvojamās telpas īri un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir pieaudzis līdz Ls 2002,76, bet līgumsods līdz Ls 1266,85.

Līdz ar to sākotnējai prasības summai pievienots pieaugums par Ls 1522,44.

2011.gada 27.janvārī tiesā saņemts pieteikums par puses aizstāšanu, kurā norādīts, ka ar Uzņēmumu reģistra valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes

2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta vairāku Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību, tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami” apvienošana

vienā kapitālsabiedrībā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Vienlaicīgi ar minēto Uzņēmumu reģistra lēmumu, visas reorganizācijā iesaistītās Rīgas

pašvaldības kapitālsabiedrības, tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami” izslēgtas no komercreģistra.

Ņemot vērā minēto, kā arī faktu, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” līdz ar reorganizācijas pabeigšanu ir pārņēmusi visas Rīgas pašvaldības SIA

“Pļavnieku nami” tiesības un saistības, pieteikumā lūgts aizstāt sākotnējo prasītāju Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami” ar tās saistību un tiesību

pārņēmēju SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Tāpat 2011.gada 27.janvārī tiesā saņemts iesniegums par pieauguma pievienošanu prasības summai, kurā norādīts, ka parāds par dzīvojamās

telpas īri un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir pieaudzis līdz Ls 2246,66, bet līgumsods ir pieaudzis līdz Ls 1807,82. Līdz ar to kopējai

prasības summai tiek pievienots pieaugums par Ls 2307,31.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2011.gada 2.februāra lēmumu sākotnējā prasītāja Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku

nami” aizstāta ar tās saistību un tiesību pārņēmēju SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

2011.gada 19.aprīlī tiesā saņemti SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasības pieteikuma grozījumi, jo tiesvedības gaitā noskaidrots, ka sākotnējā

prasības pieteikumā atbildētāja /pers. C/ vārds nepareizi norādīts kā “/vārds/”.

2011.gada 13.oktobrī tiesā saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniegums par pieauguma pievienošanu prasības summai, kurā norādīts, ka

parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem ir pieaudzis līdz Ls 3013,01, bet līgumsods līdz Ls 2063,91. Līdz ar to kopējai prasības

summai tiek pievienots pieaugums par Ls 3329,75.

2013.gada 16.septembrī tiesā saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniegums par pieauguma pievienošanu prasības summai, kurā norādīts, ka

parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem ir pieaudzis līdz Ls 4745,56, bet līgumsods ir pieaudzis līdz Ls 4745,56 (labprātīgi

samazināts līdz pamatparāda apmēram). Līdz ar to kopējai prasības summai tiek pievienots pieaugums par Ls 7743,95.

2013.gada 1.oktobrī tiesā saņemti atbildētājas /pers. B/ papildus paskaidrojumi uz prasību, kuros norādīts, ka /pers. B/ līdz pat paskaidrojumu

sagatavošanas brīdim nav saņēmusi aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par kādiem sniegtajiem pakalpojumiem viņai būtu pienākums maksāt.

/pers. B/ norāda, ka ir veikusi norēķinus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, taču šie maksājumi nav atspoguļoti prasītājas tiesai iesniegtajos

dokumentos. /pers. B/ norāda, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījums tam, ka viņa nebūtu norēķinājusies par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

un īres maksu par norādīto laika periodu.

Rakstveida paskaidrojumos /pers. B/ vērš tiesas uzmanību uz to, ka prasītājas izrakstītajiem rēķiniem nav norādīts adresāts un līdz ar to šie rēķini

neatbilst Dokumentu juridiskā spēka likuma noteikumu prasībām un tādēļ nav izmantojami kā pierādījumi šajā lietā.

Tāpat rakstveida paskaidrojumos /pers. B/ norāda uz viņasprāt nesamērīgi augsto līgumsodu, kurš būtu samazināms, sevišķi ņemot vērā to, ka šis

līgumsods ir ietverts tipveida līgumā, kura noteikumus /pers. B/ nebija iespējams mainīt. Atsaucoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

noteikumiem, /pers. B/ norāda, ka, noslēdzot 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līgumu, nav ievērots līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības

princips un tajā ietverti netaisnīgi līguma noteikumi, ko apstiprinot atziņa, ka līgums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja tas sastādīts

iepriekš un patērētājam ar to nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus.

Vienlaicīgi iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos /pers. B/ vērš tiesas uzmanību uz faktu, ka 2013.gada 11.janvārī starp SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” no vienas puses un atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ ir ticis noslēgts izlīgums, kurš, atbilstoši tā noteikumiem, ir spēkā līdz

saistību izpildei.

Tā kā minētais izlīgums nav atcelts vai kā savādāk zaudējis spēku, turklāt galīgais tā samaksas termiņš ir 2014.gada 31.jūlijs, atbildētājas /pers. B/

ieskatā ierosinātā tiesvedība ir izbeidzama uz Civilprocesa likuma 223.panta pamata.

2014.gada 2.janvārī tiesā saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniegums par pieauguma pievienošanu prasības summai, kurā norādīts, ka

parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem ir pieaudzis līdz Ls 4848,60, bet līgumsods līdz Ls 4848,60 (samazināts līdz

pamatparāda apmēram). Līdz ar to prasītāja tiesā iesniegusi iesniegumu par prasības summas pieaugumu.

2014.gada 7.maijā tiesā saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniegums par pieauguma pievienošanu prasības summai, kurā norādīts, ka uz

2014.gada 1.maiju parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem ir pieaudzis līdz 7203,36 euro, bet līgumsods līdz 6649,28 euro.

2014.gada 20.maijā tiesā saņemts atbildētājas /pers. B/ lūgums, kurā atbildētāja atkārtoti vērš tiesas uzmanību uz to, ka tiesvedības procesa laikā,

2013.gada 11.janvārī, starp pusēm ir noslēgts izlīgums, kura 17.punktā puses vienojušās, ka ar šī izlīguma noslēgšanu zaudē spēku visas vienošanās,

izlīgumi vai norunas, kas par šī izlīguma priekšmetu bijušas pirms tā noslēgšanas.

/pers. B/ norāda, ka līdz ar izlīguma noslēgšanu strīdā iesaistītās puses ir ieguvušas pavisam jaunas saistību tiesiskās attiecības, kur abām pusēm ir

jaunas prasījuma tiesības, kas attiecīgi izslēdz kādai no pusēm izlietot agrāko, ar izlīgumu izbeigto prasījumu.

Minētie apstākļi /pers. B/ ieskatā dod pamatu izbeigt lietā tiesvedību uz Civilprocesa likuma 223.panta 5. un 6.punkta pamata.

2014.gada 7.maijā tiesā saņemti SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” precizējumi prasības pieteikumam, kuros norādīts, ka parāds par dzīvojamās

telpas īri un komunālajiem maksājumiem uz 2014.gada 31.augustu sastāda 7333,07 euro un līgumsods 6404,83 euro.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarota pārstāve /pers. A/ uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Papildus paskaidroja, ka,

pamatojoties uz Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1988.gada 22.janvāra orderi Nr. 073002 ar /pers. B/ noslēgts

2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līgums, ar kuru dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanas tiesības piešķirtas /pers. B/ un viņas dēlam /pers. C/,

kurš dzīvojamās telpas īres līguma pielikumā norādīts kā ģimenes loceklis. Savukārt abi pārējie atbildētāji, /pers. D/ un /pers. E/ (kura uz īres līguma

noslēgšanas brīdi bija nepilngadīga), ir personas, kuras 2004.gada 28.jūnijā ir deklarējušās /adrese/, taču minētā dzīvokļa lietošanas tiesības ar to viņām

nav piešķirtas un līdz ar to īres maksas parādu prasītāja lūdz piedzīt tikai no /pers. B/ un /pers. C/.

Tā kā atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ nav pildījuši savas saistības un noteiktajā kārtībā noteiktajā kārtībā nav veikuši maksājumus, prasītāja

izmantojusi savas tiesības aprēķināt dzīvojamās telpas īres līguma 2.4. apakšpunktā paredzēto līgumsodu, 0,3 procentu apmērā par katru nokavēto

dienu. Uz tiesas sēdes dienu atbildētāju parādsaistības pret prasītāju ir 13 737,90 euro, ko veido pamatparāds 7333,07 euro un līgumsods 6404,83

euro. Pamatparāds aprēķināts par laika periodu no 2008.gada 1.marta līdz 2014.gada 31.augustam un līgumsods par laika periodu no 2008.gada

1.maijam līdz 2014.gada 1.janvārim.

Tā kā atbildētāja 2014.gada 4.augustā un 2014.gada 2.septembrī ir veikusi divus maksājumus, attiecīgajā apmērā ir samazināta prasības summa.

Tiesvedības gaitā starp prasītāju un atbildētājiem ir noslēgts rakstveida izlīgums par atbildētāju parādsaistībām, bet tā kā izlīgums netika pildīts un

maksājumi saskaņā ar tā noteikumiem nav veikti, tad prasītāja pārstāves ieskatā, izlīguma 8.punkts dod prasītājai atkāpties no šā izlīguma noteikumiem,

atgriežoties pie prasījumiem iepriekšējā apmērā.

Atbildētāja /pers. B/ tiesas sēdē prasību neatzina un uzturēja iepriekš tiesai sniegtos rakstveida paskaidrojumus.

Papildus jau iepriekš norādītajiem argumentiem /pers. B/ tiesas sēdē paskaidroja, ka viņa nav vainojama pie esošā parāda, jo līdz 2013.gadam

/pers. B/ ir dzīvojusi citā adresē un nevis īrētajā dzīvojamajā telpā /adrese/, kurā /pers. B/ sākusi uzturēties kopš 2013.gada janvāra mēneša.

Uz īres līguma noslēgšanas brīdi 2009.gada 7.decembra mēnesī, /pers. B/ faktiski nav dzīvojusi dzīvoklī /adrese/, bet gan no mātes mantotajā

dzīvoklī /adrese/. Tomēr /pers. B/ nenoliedz faktu, ka minētajā datumā viņa ir noslēgusi īres līgumu par šo dzīvojamo telpu.

/pers. B/ iebilst, ka no viņas tiek pieprasīts īres maksas parāds, jo uzskata, ka parāds būtu piedzenams tikai no viņas dēla /pers. C/, kurš faktiski

lietojis dzīvojamo telpu kopā ar /pers. D/. Atstājot dzīvojamo telpu lietošanā minētajām personām, /pers. B/ paļāvusies šo personu solījumiem, ka no

noteiktajā kārtībā tiks samaksāts par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, taču naudas līdzekļu trūkuma un /pers. D/ azartspēļu dēļ īres

maksas parādi nav samaksāti.

/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies un par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis. Par tiesas sēdi informēts atbilstoši Civilprocesa likuma

56.panta noteikumiem.

/pers. D/ un /pers. E/ uz tiesas sēdi nav ieradušās un par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojušas un rakstveida paskaidrojumus uz prasības

pieteikumu tiesā nav iesniegušas. Par tiesas sēdi minētās personas informētas atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta noteikumiem.

Nesaskatot Civilprocesa likuma 209.pantā un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāju /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ piedalīšanās tiesas sēdē

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumu kopsakarā ar lietas materiāliem, atzīst, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms prasītāja aizstāšanas

Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami”) prasība pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu,

izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un parāda un līgumsoda solidāru piedziņu ir apmierināma daļēji.

Saskaņā ar euro ieviešanas kārtības likuma 32. panta otrās daļas 2. punkta „a” apakšpunktu, ja tiesvedība civillietā uzsākta līdz euro ieviešanas

datumam, bet spriedums (nolēmums) taisāms pēc 2014. gada 1. janvāra, lietu pabeidz izskatīt lietā „operējot” ar summām latos, bet nolēmumā tās

konvertējot saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6. pantu,

nolēmumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmās daļas

noteikumiem, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem

pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Minētā panta otrā daļa

noteic, ka nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

No lietas materiāliem ir redzams un lietā arī nav strīda par to, ka ar Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas

1988.gada 22.janvāra orderi Nr.073002 (dokumenta kopija, lietas lapas 8 līdz 9) atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ piešķirtas

dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanas tiesības. Savukārt 2009.gada 7.decembrī starp Rīgas pašvaldības SIA ''Pļavnieku nami'' no vienas puses izīrētāju

un /pers. B/ no otras puses kā īrnieci ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par minētās dzīvojamās telpas lietošanu.

Likuma ''Par dzīvojamo telpu īri'' 11.pantā ir noteikts, ka, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties,

izņemot šā likuma 11. 1 un 11.2 pantā noteiktos gadījumus. Dzīvojamās telpas īres maksu veido: 1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa,

kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un 2) peļņa. Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no: 1) dzīvojamās mājas uzturēšanai

nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana); 2) normatīvajos aktos

noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai (...).

Atbilstoši 2009.gada 7.decembra īres līguma 2.1. punkta noteikumiem, maksa par dzīvojamo telpu lietošanu ir noteikta Ls 19,73 apmērā, kas

iemaksājama Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami” kontā līdz nākamā mēneša 10.datumam, turklāt, atbilstoši īres līguma 2.1. un 2.2. punktu

noteikumiem, vienlaicīgi ar īres maksu, izdarāmi arī maksājumi par pamatpakalpojumiem (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu

izvešana) un papildpakalpojumiem (karsto ūdeni, gāzi, elektrību un liftu).

No SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesā 2014.gada 9.septembrī iesniegtajiem prasības summas precizējumiem (2.sējums, lietas lapa 18) tiesa

konstatē, ka prasītaja lūdz tiesu solidāri piedzīt no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ īres maksas un apsaimniekošanas maksājumu parādu par laika

periodu no 2008.gada 1.marta līdz 2014.gada 31.augustam 7333,07 euro un līgumsodu par laika periodu no 2008.gada 1.maija līdz 2014.gada

1.janvārim (6404,83 euro).

Civillikuma 1587.pantā ir noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt, atbilstoši Civillikuma

1591.panta noteikumiem, ja ceļ prasību par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam vai nu jāpiesola pienācīgs izpildījums, vai jāpierāda, ka viņš no savas

puses līgumu jau izpildījis. Pretējā gadījumā pret viņu var celt līguma neizpildīšanas ierunu, ja vien no pašas līgumiskās attiecības rakstura neizriet, ka

atbildētājam pienākas papriekš izpildīt.

Civillikuma 2141.pants noteic, ka nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus,

viņam jāmaksā nokavējuma procenti. Savukārt likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

No atbildētājas /pers. B/ rakstveida paskaidrojumiem un tiesas sēdē papildus paskaidrotā, tiesa konstatē, ka /pers. B/ iebilst pret prasību,

norādot, ka jau kopš 2012.gada viņa faktiski dzīvo nevis izīrētajās telpās, bet gan citā adresē, /adrese/. Šos /pers. B/iebildumus pret prasību tiesa atzīst

par pilnībā nepamatotiem.

Likuma ''Par dzīvojamo telpu īri'' 2.pantā ir noteikts, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu.

To, ka izīrētās dzīvojamās telpas ir tikušas nodotas /pers. B/ lietošanā apstiprina gan lietas materiālos esošais Rīgas pilsētas Maskavas rajona

Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1988.gada 22.janvāra orderis Nr.073002 (dokumenta kopija, lietas lapas 8 līdz 9), gan arī 2009.gada

7.decembra dzīvojamo telpu nodošanas un pieņemšanas akts (dokumenta kopija, lietas lapa 16 līdz 17), kuru ir parakstījusi /pers. B/, atbilstoši

Civillikuma 1431.panta noteikumiem apstiprinot piekrišanu šī dokumenta saturam.

Tāpat lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēts, ka prasītājas rīcības dēļ /pers. B/ būtu traucēta vai neiespējama dzīvojamās telpas /adrese/, lietošana,

vai arī, ka prasītāja nebūtu nodrošinājusi komunālo pakalpojumu sniegšanu minētajam dzīvoklim prasītājas norādītajā apmērā.

Atbilstoši likuma ''Par dzīvojamo telpu īri'' 27.panta noteikumiem, dzīvojamās telpas īrniekam ir tiesības, ja līdzēji nav norunājuši citādi un ja tam

piekrīt visi īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi, jebkurā laikā izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, par to mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ bija iespējams vērsties pie prasītājas ar lūgumu pārformēt 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līgumu uz kādu

no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, taču lietas materiālos nav ziņu par to, ka /pers. B/ šīs tiesības būtu izmantojusi un līdz ar to uz viņu kā īrnieci

joprojām ir attiecināmas no 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līguma izrietošās saistības.

Tāpat par nepamatotiem tiesa atzīst /pers. B/ iebildumus par to, ka uz viņu nebūtu attiecināmas no 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres

līguma izrietošais maksāšanas pienākums, jo pēc līguma noslēgšanas viņai ir mainījusi deklarētās dzīvesvietas adresi, pārdeklarējoties adresē /adrese/.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pants noteic, ka šā likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti

un pašvaldību, savukārt minēta likuma 2.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.

Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa atzīst, ka tas apstāklis, ka /pers. B/ savas deklarētās dzīvesvietas adresi ir pārdeklarējusi uz adresi /adrese/, pats

par sevi neizmaina tās pušu savstarpējās tiesības un pienākumus, kas izriet no 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līguma.

No minētā īres līguma izrietošās tiesiskās attiecības neizmaina arī tas apstāklis, ka /pers. B/, būdama dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašniece, par

minēto dzīvokli /adrese/, ir noslēgusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgumu ar prasītāju. Lietā nav pierādījumu par to, ka /pers. B/ būtu informējusi

prasītāju, ka attiecībā uz sevi vēlas pārtraukt no 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līguma izrietošās tiesiskās attiecības. Savukārt tas

apstāklis, ka /pers. B/ savā īpašumā ir ieguvusi dzīvokļa īpašumu, par ko arī noslēgusi apsaimniekošanas līgumu, pats par sevi neuzlika prasītājai par

pienākumu prezumēt, ka /pers. B/ attiecībā uz sevi vēlas izbeigt no 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līguma izrietošās tiesiskās attiecības.

Turklāt tiesa ņem vērā, ka no atbildētājas /pers. B/ tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka dzīvokļa īpašumu /adrese/ atbildētāja ir

ieguvusi vēl pirms 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas.

Par nepamatotiem tiesa atzīst /pers. B/ iebildumus pret prasību, kas pamatoti ar argumentiem, ka uz atsevišķiem viņai izsūtītajiem rēķiniem nav

norādīts adresāts.

Prasība ir procesuāls līdzeklis, ar kuru juridiski ieinteresēta persona ierosina tiesiska strīda izšķiršanu tiesā, lai panāktu savu aizskarto vai apstrīdēto

tiesību aizsardzību. Prasībai izšķir divus prasības elementus: prasības priekšmetu un prasības saturu.

Prasītāja materiāltiesiskais prasījums, kurā likumību un pamatotību jāpārbauda tiesai, izskatot lietu pēc būtības, ir prasības priekšmets. Savukārt

prasības pamatu veido apstākļi, uz kuriem prasītājs pamato savu prasījumu. Apstākļi, kas veido prasības pamatu, ir juridiski fakti, ar kuriem tiesību

normu hipotēze saista strīda pušu materiāltiesiskās attiecības esamību, grozīšanos vai izbeigšanos.

Prasības pamatu veido apstākļi (juridiski fakti), kas jānorāda prasības pieteikumā (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

2006.gada 15.novembra spriedumu lietā Nr. SKC- 635). Konkrētajā gadījumā prasības pamatu veido apstāklis, ka nav izpildītas no dzīvojamās

telpas /adrese/ īres tiesiskajām attiecībām izrietošās saistības. Līdz ar to, ja arī uz atsevišķiem /pers. B/ izrakstītiem rēķiniem nav norādīts adresāts, tad šis

apstāklis pats par sevi neatbrīvo /pers. B/ no visu to saistību izpildes, kuras izriet no 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līguma.

Tāpat tiesa kritiski vērtē /pers. B/ apgalvojumus par to, ka viņa nav saņēmusi aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju, par kādiem sniegtajiem

pakalpojumiem viņai būtu pienākums maksāt. Tiesa ņem vērā, ka šajā civillietā ir notikušas jau vairākas tiesas sēdes, kuru gaitā /pers. B/ bija iespējams

uzzināti sevi interesējošos jautājumus attiecībā uz pieprasīto īres maksas un komunālo maksājumu parādu, izdarīt savus aprēķinus un, nepieciešamības

gadījumā, iesniegt motivētus un ar aprēķiniem pamatotus iebildumus pret prasības apmēru vai arī iesniegt prasību par pārrēķina izdarīšanu.

Par nepamatotu tiesa atzīst /pers. B/ lūgumu par tiesvedības izbeigšanu lietā uz Civilprocesa likuma 223.panta 5. un 6. punkta pamata.

No lietas materiāliem izriet un lietā nav strīda par to, ka 2013.gada 11.janvārī starp SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” no vienas puses un /pers. B/,

/pers. C/ un /pers. D/ no otras puses ir noslēgts izlīgums (dokumenta kopija, 1.sējums, lietas lapas 163 līdz 165), kura priekšmets ir atbildētāju

nenokārtotās maksājumu saistības (līdz 2013.gada 1.janvārim) par dzīvokli /adrese/.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 5.punkta noteikumiem, tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to apstiprinājusi.

Civillikuma 1881.pants noteic, ka izlīgums ir līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai kā citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību,

savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu. Savukārt Civilprocesa likuma 27.nodaļā ir regulēta kārtība, kādā, pusēm

savstarpēji vienojoties (noslēdzot izlīgumu), ir iespējams izbeigt jau uzsāktu tiesvedības procesu.

Tādējādi izlīgums Civilprocesā ir raksturojams kā institūts ar dubultu tiesisko dabu. No vienas puses, izlīgums ir uzskatāms par pušu procesuālu

darījumu ar mērķi izbeigt civiltiesisko strīdu tiesā, bet, no otras puses, tā ir pušu vienošanās par savstarpēju piekāpšanos prasījumos (sk. autoru

kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. 340.lpp., Rīga.

2006.g. Tiesu namu aģentūra).

Līdz ar to ir jānošķir izlīguma kā materiāli tiesiskas vienošanās (civiltiesiska līguma) spēkā esamība no izlīguma kā procesuālas vienošanās, kuras

mērķis ir civiltiesiskā strīda izbeigšana tiesā.

No Civilprocesa likuma 223.panta 5.punkta noteikumiem izriet, ka tikai un vienīgi ar tiesas nolēmumu apstiprināts izlīgums ir iemesls tiesvedības

izbeigšanai uz Civilprocesa likuma 223.panta 5.punkta pamata. Tā kā 2013.gada 11.janvāra izlīgums nav apstiprināts ar tiesas lēmumu, tad minētā

izlīguma noslēgšana pati par sevi nav par pamatu tiesvedības izbeigšanai lietā.

Savukārt, atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 6.punktā noteiktajam, tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja puses likumā noteiktajā kārtībā

vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

No 2013.gada 11.janvāra izlīguma 13.punkta tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās no šī izlīguma izrietošos strīdus nodot izskatīšanai Vidzemes

priekšpilsētas šķīrējtiesai vai Latvijas Republikas tiesai (pēc prasītāja izvēles). Līdz ar to tiesa atzīst, ka no minētā izlīguma punkta izriet, ka līgumslēdzējas

puses ir pieļāvušas arī vispārīgās jurisdikcijas tiesas kompetenci no izlīguma izrietošo strīdu izšķiršanai.

Tāpat par nepamatotiem tiesa atzīst /pers. B/ iebildumus, ka līdz ar 2013.gada 11.janvāra izlīguma noslēgšanu, ir beidzis pastāvēt pamats šīs

konkrētās prasības uzturēšanai.

Civillikuma 1884.pantā ir noteikts, ka izlīguma sekas ir tās, ka izlīdzējs atteicas no savas prasības un tās vietā iegūst no izlīguma izrietošo prasījumu.

Tomēr tā kā prasības pamatu veido apstāklis, ka nav izpildītas no dzīvojamās telpas /adrese/ īres tiesiskajām attiecībām izrietošās saistības,

savukārt 2013.gada 11.janvāra izlīguma priekšmets ir minēto saistību izpilde, tad pats 2013.gada 11.janvāra izlīguma noslēgšanas fakts neizmaina

prasības pamatu, bet gan tikai noteic jaunus, no īres tiesiskajām attiecībām izrietošo maksājumu saistību apmēru un termiņus.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka 2013.gada 11.janvāra izlīguma noslēgšanas fakts ir ņemams vērā, nosakot no dzīvojamās telpas /adrese/ īres tiesiskajām

attiecībām izrietošo maksājumu saistību apmēru, taču noslēgtais izlīgums pats par sevi nav pamats tiesvedības izbeigšanai lietā.

Tomēr tiesa atzīst par nepamatotiem prasītāja pārstāves tiesas sēdē izteiktos argumentus par to, ka 2013.gada 11.janvāra izlīgums nav spēkā, jo

atbildētāji nav pildījuši no šī izlīguma izrietošās saistības.

Civillikuma 1588.pantā ir noteikts, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un

tādēļ, ka viņa to neizpilda.

No lietas materiālos esošā 2013.gada 11.janvāra izlīguma (dokumenta kopija, 1.sējumā, lietas lapas 163 līdz 165) tiesa konstatē, ka minētais

izlīgums ir noslēgts starp prasītāju, SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks'', no vienas puses un atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ no otras puses.

Atbilstoši minētā izlīguma 15.punktā noteiktajam, izlīgums stājas spēkā pēc abpusējas parakstīšanas un ir spēkā līdz saistību izpildei vai brīdim, kad tas

zaudē spēku. Prasība par 2013.gada 11.janvāra izlīguma izbeigšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tiesā nav celta.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka izvērtējot atbildētāju parādu par dzīvojamo telpu īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, par

laika periodu līdz 2013.gada 1.janvārim ir jāņem vērā izlīgumā noteiktais saistību apmērs. Arī izlīguma 8.punktā noteiktais, ka izlīgumā paredzēto saistību

neizpildes gadījumā atbildētājiem ir pienākums 5 dienu laikā samaksāt visu izlīguma 1.punktā noteikto parādu, norāda uz to, ka izlīguma neizpildes

gadījumā prasītāja var prasīt tikai no izlīguma izrietošo (pārjaunoto) saistību pilnīgu izpildi un nevis to parādu, kurš pastāvējis pirms izlīguma noslēgšanas.

Tā kā minētajā izlīgumā noteiktais saistību izpildes pēdējā maksājuma termiņš jau ir iestājies (2014.gada 31.jūlijs) tiesa atzīst, ka, nosakot parāda

apmēru, ir jāņem vērā no šī izlīguma izrietošās saistības.

Vienlaicīgi tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētājas /pers. B/ iebildumus par to, ka prasītāja nav pierādījusi, ka /pers. B/ nebūtu

norēķinājusies par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un īres maksu par norādīto laika periodu, jo, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka

samaksa izdarīta, ir jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus, tieši uz atbildētāju gulstas pienākums pierādīt samaksas izdarīšanas faktu, ja šāda samaksa ir tikusi veikta. Tā kā /pers. B/ nav

iesniegusi tiesai pierādījumus, ka būtu veikusi prasītajai maksājumus lielākā apmērā nekā tas norādīts prasības pieteikumā, tad tiesai nav pamata atzīt, ka

samaksa būtu veikta lielākā apmērā, nekā to norāda prasītāja.

Atbilstoši likuma ''Par dzīvojamo telpu īri'' 10.panta otrās daļas noteikumiem, pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra

mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka dzīvokļa īpašuma lietošanas tiesības ir piešķirtas arī atbildētājas /pers. B/ dēlam /pers. C/ un lietā

nav strīda, ka laika periodā par ko pieprasīts parāds, /pers. C/ ir lietojis dzīvojamo telpu /adrese/. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka /pers. C/ ir solidāri

atbildīgs par saistībām, kuras izriet no dzīvojamās telpas /adrese/ īres attiecībām.

Vienlaicīgi, tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētājas /pers. B/ iebildumus par to, ka prasītāja nav cēlusi prasījumu par parāda piedziņu no

/pers. D/, kura, /pers. B/ ieskatā arī ir atbildīga par īres līguma saistībām, jo faktiski uzturas dzīvojamajās telpās /adrese/.

Atbilstoši Civillikuma 1672.panta noteikumiem, solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu, bet atbilstoši Civillikuma

1682.pantā noteiktajam, katru kopparādnieku jeb solidāri saistīto var piespiest izpildīt visu saistību, un viņa izpildījums atsvabina pārējos no viņu

saistības.

Jautājums par to, vai /pers. D/ pastāv solidāra mantiskā atbildība par no īres līguma izrietošajām saistībām nav attiecināms uz šo lietu, jo

pret /pers. D/ prasība par parāda solidāru piedziņu nav celta, bet prasītājai, atbilstoši Civillikuma 1682.panta noteikumiem ir tiesības celt prasību pret

katru solidāri saistīto un piespiest izpildīt visu saistību, kurš savukārt nedrīkst atsaukties uz to, ka arī citiem kopparādniekiem būs jāatdod sava daļa.

Kopparādnieku savstarpējie norēķini var notikt pēc tam, kad viens ir prasījumu pilnībā vai daļēji apmierinājis (sk. Torgāns K. Saistību tiesības. Mācību

grāmata. 84.lpp. Tiesu namu aģentūra. Rīga, 2014.g.).

Nosakot atbildētāju, /pers. B/ un /pers. C/, parāda apmēru, tiesa ņem vērā, ka atbilstoši 2013.gada 11.janvāra izlīgumā norādītajam, puses

ir vienojušās, ka pamatparāds (par īres maksu un maksu par pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem) par dzīvojamajām telpām /adrese/, uz

2013.gada 1.janvāri ir Ls 4246,54 (6042,28 euro), kas, vadoties no 2012.gada 12.decembra rēķinā Nr.17267397/12121 (lietas lapa 197) norādītā,

atbilst iepriekšējai parāda summai (tas ir, ar izlīguma noslēgšanu atbildētāju pamatparāda summa nav samazināta). Savukārt, vadoties no prasītājas

2014.gada 9.septembrī iesniegtajiem precizējumiem pie prasības pieteikuma (2.sējums, lietas lapa 18), uz 2014.gada 31.augustu atbildētāju

pamatparāds ir pieaudzis līdz pavisam kopā 7333,07 euro (Ls 5153,71) Līdz ar to tiesa atzīst, ka ir pilnībā apmierināms prasījums par pamatparāda

solidāru piedziņu no /pers. B/ un /pers. C/.

Tā kā lietā nav konstatēts, ka /pers. B/ un /pers. C/ savas būtu veikuši lielākā apmērā nekā to norāda prasītāja, tiesa atzīst, ka no /pers. B/

un /pers. C/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir piedzenams parāds par dzīvojamo telpu /adrese/, īri, kā arī maksa par pārvaldīšanu un

komunālajiem pakalpojumiem 7333,07 euro apmērā par laika periodu no 2008.gada 1.marta līdz 2014gada 31.augustam.

Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka prasījums par nokavējuma līgumsoda piedziņu ir apmierināms daļēji turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši

tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

No lietas materiāliem (2013.gada 11.janvāra izlīguma, dokumenta kopija, 1.sējums, lietas lapas 163 līdz 165 un 2012.gada 12.decembra

rēķinā Nr.17267397/12121, 1.sējums, lietas lapa 197), tiesa secina, ka, noslēdzot 2013.gada 11.janvāra izlīgumu, puses ar izlīgumu nav vienojušās

samazināt kopējā līgumsoda apmēru, proti, gan minētajā rēķinā, gan izlīgumā ir norādīts vienāds nokavējuma līgumsoda (rēķinā norādīts, “kavējuma

naudas”, apmērs- Ls 5796,97 jeb 8248,35 euro). Savukārt, vadoties no prasītājas 2014.gada 9.septembrī iesniegtajiem precizējumiem pie prasības

pieteikuma (2.sējums, lietas lapa 18), tiesa secina, ka kopējais nokavējuma līgumsods par laika periodu no 2008.gada 1.maija līdz 2014.gada

1.janvārim ir pieaudzis līdz 6404,83 euro (Ls 4501,34) (no prasītāja pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka prasītāja līdz šādam

apmēram labprātīgi ir samaksājusi pieprasīto nokavējuma līgumsodu).

Atbilstoši Civillikuma 1652.panta 3.punkta noteikumiem, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Tā kā lietā ir konstatēts, ka atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ līgumā noteiktajos termiņos nav veikuši maksājumus un tādējādi ir pieļāvuši parādnieka

nokavējumu Civillikuma 1652.panta 3.punkta izpratnē, tiesa atzīst, ka ir iestājušies priekšnoteikumi nokavējuma līgumsoda piemērošanai, kas, atbilstoši

2009.gada 7.decembra dzīvojamo telpu īres līguma 2.4. punkta noteikumu piemērošanai.

Minētajā punktā ir noteikts, ka maksājumu kavējuma gadījumā par katru nokavēto dienu maksājami nokavējuma procenti 0,3 procentu apmērā no

nesamaksātās summas.

Civillikuma 1504.pantā ir noteikts, ka darījumu iztulkojot jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši

jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu.

Lai arī 2009.gada 7.decembra dzīvojamo telpu īres līguma 2.4. punktā kā parādnieka nokavējuma sekas ir norādīts “nokavējuma procentu”

samaksas pienākums, tomēr tiesa ņem vērā, ka ne tikai prasītāja minēto summu ir atzinusi par līgumsodu, bet arī atbildētāja /pers. B/ savos 2013.gada

1.oktobra rakstveida paskaidrojumos ir norādījusi, ka pieprasītais līgumsods ir nesamērīgs, tādējādi būtībā atzīstot, ka, paredzot dzīvojamo telpu īres

līguma 2.4. punktā noteiktās sekas, puses ar jēdzienu “nokavējuma procenti” ir vēlējušās paredzēt nokavējuma līgumsoda samaksas pienākumu.

Turklāt, atbilstoši Civillikuma 1509.panta noteikumiem, divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami

tam par ļaunu, kurš attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Tiesa atzīst, ka dzīvojamo telpu īres līguma 2.4. punktā paredzēto “nokavējuma procentu” kā līgumsoda iztulkošana ir izdevīgāka parādniekam, jo

atbilstoši Civillikuma 1724.1 panta noteikumiem, tiesas kompetencē ietilpst samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs,

salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Lemjot par līgumsoda samazināšanu, tiesa var ņemt vērā dažādus apstākļus, tostarp arī prasītāja kā komersanta stāvokli tiesiskajās attiecībās ar

privātpersonu.

Kā 2014.gada 31.marta spriedumā ir norādījusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija lietā Nr. C32357111, darījumos, kuros viena puse ir

patērētājs, pēc tiesas iniciatīvas tiek ņemtas vērā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas. Savukārt no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

6.panta vienpadsmitā daļas izriet, ka, pat neesot prasībai par kāda līguma noteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesai uzdots šādu noteikumu

nepiemērot, ja tas ir netaisnīgs no patērētāja tiesību viedokļa.

Judikatūrā, kas izveidojusies ar Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2004.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr. SKC-441,

2005.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-48, 2007.gada 20.jūnija lēmumu lietā SPC-43, 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr. SKC-212,

Senāts atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma

5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.

Tā kā neproporcionālais līgumsoda lielums likumā atstāts atklāta juridiskā jēdziena formā, tas katrā konkrētā gadījumā izvērtējams atbilstoši lietā

nodibinātajiem faktiskajiem apstākļiem. Turklāt tiesību teorijā atzīts, ka atklātie (nenoteiktie) juridiskie jēdzieni ir sava veida deleģējums, ar kuru

likumdevējs likuma piemērotājam (iestādei, tiesai) atļauj likuma normu saprātīgi konkretizēt. Atklātā juridiskā jēdziena saturs parasti tiek noskaidrots

attiecīgā likuma un konkrētā gadījuma kontekstā (sk. Levits E. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība. Likums un Tiesības, 2003,

5.sēj., Nr.6. 166.lpp.). No minētā secināms, ka attiecīgā likuma mērķis un jēga kopsakarā ar konkrētā gadījuma faktiskajiem apstākļiem ir materiāls,

vadoties pēc kura, tiesību piemērotājam ir jāformulē pazīmes, ar kurām aizpildīt atklātā juridiskā jēdziena saturu (sk. Augstākas tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 3.jūlija spriedumu lietā Nr. A42442105).

Tiesa atzīst, ka likumdevējs, Civillikuma 1716.pantā paredzot 10 procentu ierobežojumu par saistības neizpildi vai nepienācīgu izpildi noteikta

līgumsoda pieaugumam, ir skaidri paudis savu viedokli par līgumsoda samērīgumu, vispārīgi atzīstot par nesamērīgu līgumsodu, kurš par saistību

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) ir noteikts vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Lai arī uz dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas brīdi (tas ir, 2009.gada 9.februāri), Civillikuma 1716.panta noteikumi neparedzēja līgumsoda

ierobežojumus, bet Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies, tomēr ir jāņem vērā, ka neproporcionālais līgumsoda lielums likumā atstāts atklāta juridiskā jēdziena formā, kuru tiesai ir

jāpiepilda ar saturu, vadoties pēc pašreizējiem priekšstatiem par līgumsoda samērīgumu.

Arī likuma “Par atjaunotā 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 21.panta noteikumi paredz, ka līgumiem,

kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra un līdz

2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, grozījumi Civillikuma 1716.pantā ir piemērojami ar 2015.gada 1.janvāri. Taču minētā norma,

neaizliedz tiesai, ņemt vērā likumdevēja viedokli par līgumsoda samērīgumu un samazināt to uz Civillikuma 1724.1 panta noteikumu pamata.

Tiesa atzīst, ka līgumsods, kura apmērs ir aprobežots ar 10 procentiem no pamatparāda apmēra ir atzīstams par pamatotu un saprātīgu.

Līdz ar to tiesa samazina prasītājas pieprasīto līgumsodu līdz 10 procentiem no pamatparāda apmēra, tas ir, līdz 733,31 euro (Ls 515,37), bet

pārējā daļā prasību par nokavējuma līgumsoda piedziņu tiesa atzīst par noraidāmu.

Savukārt prasību daļā par 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētāju, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/

izlikšanu tiesa atzīst par nepamatotu un noraidāmu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

No prasības pieteikuma ir konstatējams, ka prasītāja lūdz izbeigt 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līgumu uz likuma “Par dzīvojamo

telpu īri” 28.2 panta pamata.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1.un 2.punktā ir noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs

mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un

normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Savukārt, atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas noteikumiem, izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi

iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu (…).

No prasības pieteikumā norādītā un prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem tiesa konstatē, ka Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami”

2009.gada 11.novembrī ir izgatavojusi un nosūtījusi atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ brīdinājumus par savlaicīgu saņemto pakalpokjumu un maksājumu

nenokārtošanu (1.sējums, lietas lapas 20 un 22). Minēto brīdinājumu /pers. B/ ir saņēmusi 2009.gada 19.novembrī, bet /pers. C/, 2009.gada

20.novembrī (paziņojumi par pasta sūtījumu saņemšanu, 1.sējums, lietas lapas 19 un 21).

Savukārt īres līgums, ko prasītāja lūdz izbeigt, starp Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami” un /pers. B/ ir noslēgts 2009.gada 7.decembrī, kas ir

17 dienas pirms minētā dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas.

Ņemot vērā to, ka atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanas tiesības izriet no 2009.gada 7.decembra dzīvojamo

telpu īres līguma, tad tiesa atzīst, ka rakstveida brīdinājums par parādu, kurš atbildētājiem izsniegts 17 dienas pirms dzīvojamās telpas īres līguma

noslēgšanas, neizpilda likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas noteikumu prasības, jo no šī konkrētā līguma izrietošās tiesiskās saistības uz

brīdinājuma izsniegšanas dienu vēl nepastāvēja.

Ņemot vērā augstāk norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība daļā par daļā par 2009.gada 7.decembra dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu

un atbildētāju, /pers. B/, /pers. C/ izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas ir noraidāma.

Tāpat par noraidāmu tiesa atzīst prasību par /pers. E/ un /pers. D/ izlikšanu no dzīvojamās telpas /adrese/, jo prasība par izlikšanu pret šīm

personām ir celta uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pamata. Tā kā tiesa atzīst par nepamatotu un noraidāmu prasību par 2009.gada

7.decembra dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, bet uz cietiem pamatiem prasība par izlikšanu pret minētajām personām nav celta, tiesa atzīst, ka

pret /pers. E/ un /pers. D/ celtā prasība par izlikšanu arī ir noraidāma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta (…).

No prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem ir redzams, ka pie prasības celšanas ir samaksāta valsts nodeva Ls 288,24 (410,13 euro)

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 7,70 (10,96 euro). Tāpat prasītājai ir radušies izdevumi 15,65 euro par publikācijas izvietošanu oficiālajā

izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (2.sējums, lietas lapa 27).

Ņemot vērā, ka prasība tiek apmierināta daļā par parāda un līgumsoda piedziņu pret atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/, tiesa atzīst, ka no

minētājām personām par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” solidāri ir piedzenama samaksātā valsts nodeva (Ls 168,68 jeb 240,01 euro no

samaksātās valsts nodevas proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai daļā par parāda piedziņu) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 26,61 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Prasītāja ir iesniegusi tiesā vairākus pieteikumus par prasības summas pieaugumu. Tā kā par prasības pieaugumu prasītāja ir atbrīvota no valsts

nodevas samaksas uz Civilprocesa likuma 36.panta otrās daļas pamata, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij ir piedzenama valsts nodeva par

prasības pieaugumu, kas proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai sastāda 309,77 euro (atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta c) apakšpunktam, par prasījumu 8066,38 euro maksājama valsts nodeva 549,78 euro. Par parāda piedziņas prasījumu prasītāja pie

prasības celšanas ir samaksājusi 168,68 jeb 240,01 euro. Līdz ar to valsts nodevas starpība ir 549,78 – 240,01= 309,77 euro).

Tāpat no lietas materiāliem ir konstatējams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu šajā lietā pavisam kopā sastāda

72,85 euro (2.sējums, lietas lapa 35). Tā kā prasītāja pie prasības celšanas ir apmaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 7,70 (10,96

euro) apmērā, atlikusī ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpība 61,89 euro (72,85-10,96= 61,89 euro) uz Civilprocesa likuma 42.panta pamata

solidāri ir piedzenama no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ par labu valstij.

Ņemot vērā augstāk norādīto, no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” solidāri ir piedzenams dzīvojamās

telpas īres, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāds par laika periodu no 2008.gada 1.marta līdz 2014.gada 31.augustam 7333,07 euro (Ls

5153,71), līgumsods par laika periodu no 2008.gada 1.maija līdz 2014.gada 1.janvārim 733,31 euro (Ls 515,37), valsts nodeva 240,01 euro (Ls

168,68) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 26,61 euro (Ls 18,70),

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 42., 93., 97., 193. un 204.1 pantu, tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt daļēji.

Solidāri piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ un /pers. C/, personas kods /personas kods/ par labu SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, dzīvojamās telpas īres, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no

2008.gada 1.marta līdz 2014.gada 31.augustam 7333,07 euro (Ls 5153,71), līgumsodu par laika periodu no 2008.gada 1.maija līdz 2014.gada

1.janvārim 733,31 euro (Ls 515,37), valsts nodevu 240,01 euro (Ls 168,68) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 26,61 euro (Ls 18,70), kopā

piedzīt 8333 (astoņus tūkstošus trīs simtus trīsdesmit trīs euro) jeb (Ls 5856,47).

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Solidāri piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 309,77

euro (trīs simtus deviņus euro un 77 centus).

Solidāri piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 61,89 euro (sešdesmit vienu euro un 89 centus).

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/ un /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10

(desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža, nosakot, ka dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos iesniedzams Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Lomonosova ielā 10, Rīgā, 244.kabinetā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Kā pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts 2014.gada 22.oktobris.

Faktiskais pilna sprieduma sastādīšanas datums ir 2014.gada 7.novembris.

Tiesnese /paraksts/ D.Ķeire