Court orders immediate enforcement of child support arrears based on statutory minimum amounts.

Lietas arhīva Nr. C-5281-17/1

ECLI:LV:RIRT:2017:0926.C33528117.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 26.septembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Elita Stivriņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 24.jūlijā prasītāja /pers. A/ cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 5.augustā tika šķirta laulība un tika parakstīta vienošanās par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību,

saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem. Saskaņā ar vienošanās 4.1.punktu, atbildētājam ir pienākums nodrošināt bērna ar uzturu ne mazāk kā 111 euro

apmērā, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par minimālo uzturlīdzekļu apmēru. No bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas uzturlīdzekļu summa ir 30%

apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Līdz ar to atbildētājam, bērnam uzturam 2017.gadā uzturlīdzekļi ir jāsniedz 114 euro apmērā.

Saskaņā ar vienošanos atbildētājam bija pienākums maksāt uzturlīdzekļus līdz katra mēneša 10.datumam. Atbildētājs 2017.gada ne jūnijā, ne jūlijā

maksājumus neveica. Līdz ar ko ir izveidojies uzturlīdzekļu parāds 228 euro apmērā.

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, 250.19, 250.20 pantu, Civillikuma 177., 179., 1511., 1512.,

1578.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturam 228 euro apmērā, veicot maksājumus /konta numurs/, AS “Norvik banka”;

noteikt sprieduma nekavējošu izpildi.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.

[2] 2017.gada 31.jūlijā atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta

otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var

lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz

fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās

personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Atbildētājam paziņojums nosūtīts uz deklarēto dzīves vietu, līdz ar to atzīstams, ka par tiesvedības procesu atbildētājam ir paziņots atbilstoši

Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.

[3] 2017.gada 13.septembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi, kuros norādīts, ka uz prasības pieteikuma grozījuma dienu ir izveidojies

parāds jau par trim mēnešiem – 2017.gada jūniju, jūliju, augustu 342 euro apmērā. Atbildētājs ir samaksājis tikai 114 euro apmērā par tekošo mēnesi,

tas ir par 2017.gada septembri. Atbildētājam prasības pieteikuma grozījumi nosūtīti 2017.gada 14.septembrī.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25025.panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Tiesa ir atzinusi, ka lieta ir izskatāmā rakstiskā procesā un 2017.gada 4.septembrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā

2017.gada 26.septembrī.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Ar prasības pieteikumam pievienoto dzimšanas apliecības kopiju apstiprinās, ka /pers. E/, dzimušas /datums/, vecāki ir /pers. B/ un /pers. A/ (lietas

9.lapa).

[6] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļu parādu par 2017.gada jūniju, jūliju un augustu, kopā 342 euro apmērā.

Civillikuma 178.pantā ir noteikts - ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie

kura bērns dzīvo. Lietā nav strīda par to, ka bērna aprūpi un uzraudzību īsteno māte - prasītāja lietā.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav apstrīdējis vienošanos, kā arī nav apstrīdējis, ka bērns atrodas prasītājas uzraudzībā un aprūpē. Līdz ar to tēva

pienākums ir sniegt bērnam uzturlīdzekļus, savukārt mātei ir tiesība prasīt šo uzturlīdzekļu piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

2016.gada 5.augustā prasītāja ar atbildētāju ir noslēguši vienošanos par bērna aizgādību, saskarsmes tiesību noteikšanu un uzturlīdzekļu apmēru

(lietas 12.-13.lapa). Saskaņā ar vienošanās 4.1.punktu atbildētājs apņēmās maksāt uzturlīdzekļus 111 euro apmērā mēnesī. Kā arī ir atrunāts, ja Latvijas

Republikā tiek palielināts minimālo uzturlīdzekļu apmērs, tēvam ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērnam tādā minimālā apmērā, kāds noteikts Latvijas

Republikas spēkā esošajos tiesību normatīvajos aktos. Savukārt, vienošanās 4.2.punktā puses ir vienojušās, ka naudas līdzekļi tiek pārskaitīti uz

prasītājas kontu līdz katra mēneša 10.datumam.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 noteic, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos

uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.683 “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par

minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" minimālā mēneša darba alga no

2017.gada 1.janvāra ir 380 euro apmērā.

Līdz ar to secināms, ka atbildētājam 2017.gada jūnijā, jūlijā un augustā bērna uzturam bija jāveic 114 euro apmērā, kopā 342 euro, saskaņā ar

vienošanās 4.1.punktu.

Prasītāja prasības pieteikuma grozījumos norādīja, ka atbildētājs ir samaksājis tikai par tekošo mēnesi, tas ir par 2017.gada septembri.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis, nav apstrīdējis, ka nav maksājis uzturlīdzekļus par prasītājas norādīto periodu, kā arī nav iesniedzis tiesā

pierādījumus, ka maksājumi būtu veikti.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājas prasība ir apmierināma pilnībā, jo atbildētājam neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa, bērna uzturam ir jāmaksā

valstī noteiktajā minimālajā apmērā.

Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā

daļā nekavējoties izpildāms spriedums par līdzekļu piedziņu bērna uzturēšanai.

Tiesa secina, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 205.pantā noteiktajam, uzturlīdzekļu piedziņa ir nosakāma nekavējoties.

[7] Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka prasītāji

prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas. Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta

„a” apakšpunktu no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 71,14 euro apmērā.

Lietas izskatīšanas laikā ir radušies un nav apmaksāti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,45 euro apmērā, kas piedzenami no atbildētāja.

[8] Atbildētājam ir nosakāms termiņš tiesas izdevumu samaksai 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantā

noteiktajam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 204.¹, 205.panta 1.punktu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļu parādu par 2017.gada

jūniju, jūliju un augustu 342 euro apmērā bērna /pers. E/, dzimušas /datums/, personas kods /personas kods/, uzturam.

Maksājumus veicot prasītājas /pers. A/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontā AS “Norvik Banka”, /konta numurs/.

Sprieduma izpildi daļā par uzturlīdzekļu piedziņu noteikt nekavējoties.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 71,14 euro, samaksu veicot šādā kontā:

Valsts kase, reģistrācijas nr.90000050138, konta Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: (vārds, uzvārds, lietas numurs).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,45 euro, samaksu veicot šādā kontā:

Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas

mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (vārds, uzvārds, civillietas numurs).

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu – valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā,

maksājumus apliecinošus dokumentus iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese E.Stivriņa