Court orders defendant to pay land rent and property compensation debt to insolvent housing management company.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the insolvent housing management company's claim for unpaid land rent and property compensation from the individual defendant. The plaintiff argued that as the legal representative of the building, the defendant was obligated to pay these costs proportionally to their share of common ownership. The court confirmed the procedural outcome by ordering the defendant to pay the specific debt amounts, legal interest, and court costs within ten days of the judgment taking effect.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 8, 93, 97, 193, 204.1; Civil Law Art. 1763: The court may order a defendant to pay land rent and property compensation debts to a housing management company when the company acts as the legal representative of the building owners.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30461915
Lietas arhīva Nr. C-4619-15/20
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 17.novembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā : tiesnese I.Casno
ar sekretāri L.Vērdiņu
piedaloties prasītājas maksātnespējīgās biedrības “/Nosaukums/” pārstāvim zvērinātam advokātam N.Šlitkem
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu maksātnespējīgās biedrības “/Nosaukums/” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja maksātnespējīgā biedrība /Nosaukums/” iesniegusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par zemes nomas
maksas parāda par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim un nekustamā īpašuma kompensācijas parāda
par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam neizpildot likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta
pirmās daļas 3.punktā noteikto dzīvokļa īpašnieka pienākumu slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un
apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku – fizisko vai juridisko personu – uz kura atrodas privatizētais
objekts, zemes īpašnieks /pers. B/ atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta ceturtajai daļai,
cēlis prasību tiesā pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības par zemes nomas
līguma noslēgšanu.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu lietā Nr.C30478210 tiesa piedzinusi par labu
zemes gabala /adrese/, īpašniekam /pers. B/ no ēkas /adrese/ pārvaldnieka – biedrības “/Nosaukums/”, zemes nomas maksu par laiku no
2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim un nekustamā īpašuma nodokļa parādu par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz
2011.gada 31.decembrim. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2012.gada 3.janvārī.
Prasītāja norāda, ka pārvaldnieks nav zemes nomas līguma pakalpojuma gala saņēmējs, bet vien dzīvokļa īpašnieka likumiskais
pārstāvis un atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punktam un Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantam,
zemes nomas līguma slēgšana un nomas maksas samaksa ir obligātā pārvaldnieka veicamā darbība, kur dzīvokļu īpašniekam, atbilstoši
viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram, ir jāsedz izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas darbību veikšanai.
Atbildētājam pieder 7850/215110 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas, līdz ar ko, prasītājas ieskatā, viņam kā ēkas dzīvokļa
īpašniekam ir jāveic ar spriedumu no pārvaldnieka piedzītā zemes nomas maksas samaksa pārvaldniekam proporcionāli viņa dzīvokļa
īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra sprieduma labprātīgas izpildes termiņā, t.i. līdz 2012.gada
13.janvārm, atbildētājs atbilstošu zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa daļu pārvaldniekam (pilnvarniekam) nav
samaksājis.
Ievērojot minēto, atbilstoši Civillikuma 1759.pantam, prasītāja ieskatā, no atbildētāja piedzenami arī likumiskie procenti par
parāda samaksas kavējumu no dienas, kad izbeidzās sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, t.i. no 2012.gada 13.janvāra. Turklāt, ņemot
vērā faktu, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu lietā Nr.C30478210 par labu /pers.
B/ piedzīta arī valsts nodeva un samaksātie tiesāšanās izdevumi, procentu piedziņa nodrošinās procesuālo ekonomiju, jo pārvaldniekam
nebūs jāceļ atsevišķa prasība pret atbildētāju par priekšā stāvošu zaudējumu atlīdzināšanu, piedzenot proporcionālo daļu no maksājamās
valsts nodevas un tiesāšanās izdevumiem.
Pamatojoties uz Civillikuma 1759., 1765., 1838.pantu, Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punktu, likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta ceturto daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās
daļas 4.punktu un Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantu prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja zemes nomas maksu par laika periodu no
2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim 696,07 EUR, nekustamā īpašuma kompensācijas parādu par laika periodu no
2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim 167,27 EUR un likumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada 13.janvāra līdz
2015.gada 15.jūnijam 177,26 EUR t.i. kopā 1040,60 EUR.
Atbildētājs/pers. A/ 2015.gada 20.jūlijā iesniedzis tiesā paskaidrojumus par prasību norādot, ka prasību neatzīst.
Paskaidrojumos norādīts, ka prasītāja veica ēkas /adrese/ apsaimniekošanu un visi prasītājas piestādītie rēķini atbildētājam ir
apmaksāti.
2012.gada 31.septembrī atbildētājs izstājies no biedrības “/Nosaukums/”, izstāšanās iemesls bijis zemes nomas līguma neesamība
starp prasītāju un zemes īpašnieku /pers. B/. Atbildētājs vairākas reizes sazinājies ar prasītāju mutiski, kā arī 2011.gada 15.aprīlī
nosūtījis prasītājai vēstuli, lūdzot noslēgt līgumu. Uz atbildētāja lūgumiem prasītāja nav atsaukusies.
Atbildētāja ieskatā prasījums par galvenā parāda 863,34 EUR piedziņu nav pamatots, jo visu biedrības “/Nosaukums/” pastāvēšanas
laiku atbildētājs nav saņēmis nevienu rēķinu par zemes nomas maksu. Tāpat, atbildētāja ieskatā nevar tikt aprēķināti nokavējuma
procenti, jo nokavējuma procenti tiek uzskaitīti no kavējuma dienas – termiņa neievērošanas. Attiecīgi termiņu nosaka ar rēķinu, taču
rēķini no prasītājas puses nekad nav saņemti.
Civilprocesa likuma 132.panta otrās daļas 7.punkts noteic, ka tiesnesim ir jāatsaka pieņemt prasības pieteikumu, ja prasītājs nav
ievērojis attiecīgo lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Tā kā parādu atgūšana ietilpst šajā
kategorijā un prasītāja nav paziņojusi atbildētājam par parāda atgūšanas iespēju pirms prasības iesniegšanas tiesai, atbildētāja ieskatā, tas
uzskatāms par ārpustiesas izskatīšanas kārtības pārkāpumu.
Papildus atbildētājs norāda, ka ņemot vērā faktu ka prasītājai ir maksātnespēja, nav pārliecināts, vai ar spriedumu izskatāmajā lietā
samaksātā zemes nomas maksa tiks novirzīta zemes īpašniekam /pers. B/, jo saskaņā ar Maksātnespējas likuma 4.panta pirmo daļu
juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti
kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. Saskaņā ar šī likuma 118.panta sesto daļu, ja parādnieka naudas līdzekļu
nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta piektajā daļā minētos kreditoru prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi
proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.
Pamatojoties uz atbildētāja lūgumu un Civilprocesa likuma 250.26pantu lietas izskatīšana nozīmēta tiesas sēdē.
Tiesas sēdē prasītājas maksātnespējīgās biedrības “/Nosaukums/” pārstāvis zvērināts advokāts Normunds Šlitke prasību uzturēja
pilnā apmērā uz tajā norādītā pamata un lūdza apmierināt, sniedza paskaidrojumus, kas analogi prasībā norādītajam.
Atbildētājs/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies. 2015.gada 23.septembrī tiesā saņemts atbildētāja iesniegums, kurā, ņemot vērā
viņa pieklājīgo vecumu un ar to saistītās veselības problēmas, lūgts izskatīt civillietu bez viņa klātbūtnes tiesas sēdē, vērtējot atbildētāja
iesniegtos rakstveida paskaidrojumus lietā.
Tiesa, noklausoties prasītājas pārstāvja viedokli un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.pantu un 156.panta pirmo daļu, uzskata
par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus atzīst, ka prasība
ir pamatota un apmierināma.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, ka privatizētā objekta
īpašnieka (turpmāk arī – dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un
apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku – fizisko vai juridisko personu – uz kura atrodas privatizētais
objekts.
Minētā likuma 54.panta ceturtā daļa nosaka, ja atbilstoši šā likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām zemes nomas līgumi ar
zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret
personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.
Lietā nav strīda, ka uz /pers. B/ piederošā zemes gabala /adrese/ atrodas patstāvīgs īpašuma objekts – daudzdzīvokļu dzīvojamā
māja /adrese/.
No lietas materiāliem, t.i. zemesgrāmatas nodalījuma redzams, ka atbildētājam /pers. A/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa
īpašumu Nr.15 un kopīpašuma 7850/215110 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas /adrese/. Īpašuma tiesības reģistrētas
2006.gada 29.jūnijā ( lietas 16.lapa).
Lietā nav strīda, ka dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanai un apsaimniekošanai tika izveidota biedrība “/Nosaukums/”.
No lietā esošās Uzņēmumu reģistra Maksātnespējas reģistra izdrukas redzams, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
2014.gada 5.novembrī pasludinājusi biedrības “/Nosaukums/” maksātnespējas procesu un par administratoru maksātnespējas procesā
iecelts Kārlis Bružuks (lietas 17.lapa).
Lietā nodibināts, ka starp atbildētāju /pers. A/ un zemes gabala īpašnieku /pers. B/ zemes nomas līgums nav noslēgts. Līdz ar ko
zemes gabala īpašnieks atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta ceturtajai daļai, iesniedzis
tiesā prasību pret prasītāju par zemes nomas līguma noslēgšanu, zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu civillietā Nr.C30478210 no ēkas /adrese/
pārvaldnieka – biedrības “/Nosaukums/” par labu zemes gabala /adrese/, īpašniekam /pers. B/ piedzīta zemes nomas maksa, tajā skaitā,
zemes nomas maksa par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim un nekustamā īpašuma nodokļa parāds par laiku
no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim (lietas 8.-15.lapa).
Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā no 1995.gada 26.oktobra līdz 2011.gada 1.janvārim) 12.pantu dzīvokļa īpašnieks
sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā
arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam [..].
Savukārt atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 5.punktam dzīvokļa īpašnieka pienākums ir maksāt nomas maksu par zemes
lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punkts noteic, ka viena no obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām
ir līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.
Līdz ar to atbildētājam, kā dzīvokļa Nr.15, /adrese/, īpašniekam, ir jāveic ar spriedumu no pārvaldnieka piedzītā zemes nomas
maksas un nekustamā īpašuma nodokļa parāda samaksa pārvaldniekam proporcionāli viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram, t.i. 7850/215110 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas apmērā.
Tiesas ieskatā apstāklis, ka starp zemes īpašnieku un prasītāju nav noslēgts zemes nomas līgums, neatbrīvo atbildētāju no
pienākuma maksāt zemes nomu, jo nomas tiesiskās attiecības pastāv neatkarīgi no pušu gribas, t.i. uz likuma pamata.
Tāpat apstāklis, ka atbildētājs nav saņēmis nevienu rēķinu par zemes nomas maksu, nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai, jo
kā jau iepriekš minēts starp atbildētāju un zemes īpašnieku uz likuma pamata pastāv nomas tiesiskās attiecības un atbildētājam uz likuma
pamata ir pienākums veikt zemes nomas maksājumus.
Par nepamatotu atzīstams atbildētāja arguments, ka parādu atgūšana ietilpst lietu kategorijā, kurai noteikta lietas iepriekšēja
ārpustiesas izskatīšanas kārtība un, ņemot vērā, ka prasītāja nav paziņojusi atbildētājam par parāda atgūšanas iespēju pirms prasības
iesniegšanas tiesai, tas uzskatāms par ārpustiesas izskatīšanas kārtības pārkāpumu, jo neviena tiesību norma šādu kategoriju lietās
nenosaka ārpustiesas izskatīšanas kārtību.
Atbildētāja argumentam, ka viņš nav pārliecināts, vai ar spriedumu izskatāmajā lietā samaksātā zemes nomas maksa tiks novirzīta
zemes īpašniekam nav izšķirošas nozīmes, jo tie ir atbildētāja subjektīvie pieņēmumi, kas neapliecinās ar pierādījumiem lietā.
Saskaņā ar prasības pieteikumā esošo prasības summas aprēķinu (lietas 5.lapa), zemes nomas maksas parāds proporcionāli
atbildētāja dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz
2011.gada 31.decembrim sastāda 696,07 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāds par laika periodu no 2010.gada
1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim sastāda 167,27 EUR, t.i. kopā 863,34 EUR.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājas pamatparāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību,
jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 863,34 EUR ir
pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu – pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.
Civillikuma 1759.panta 1.punktā ir noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda
samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar
Civillikuma 1765.pantā noteikts – procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītāja prasības pieteikumā (lietas 5.lapa) aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus par laika periodu no
2012.gada 13.janvāra, t.i. sākot ar dienu pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām, līdz 2015.gada 15.jūnijam 177,26 EUR
apmērā.
Tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķināto procentu aprēķins ir pamatots un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami likumiskie
procenti 228,88 EUR.
Bez tam, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no 2015.gada 16.jūnija līdz
sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda, t.i. no 863,34 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā
noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti administratori
prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process [..].
Savukārt Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,
piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi 164,63 EUR, kas sastāv no valsts
nodevas par prasības pieteikumu 156,09 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 8,54 EUR apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta trešajai daļai ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir: 1) izdevumi par advokāta palīdzību; 2)
izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm; 3) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam,
ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktam atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai
prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30
procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.
Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa nosaka, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi
advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
No lietā esošā 2015.gada 2.novembra rēķina Nr.C30461915/1 un 2015.gada 4.novembra kvīts Nr.036849 par 2015.gada
2.novembra rēķina Nr.C30461915/1 apmaksu redzams, ka prasītājs 2015.gada 4.novembrī samaksājis zvērinātam advokātam N.Šlitkem
par sniegto juridisko palīdzību un pārstāvību 1.instances tiesā 150 EUR (lietas 43., 44.lapa).
Tiesa atzīst, ka izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasītājam atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, t.i. 150 EUR, jo minētā summa
nepārsniedz 30% no apmierinātās prasījuma daļas, kā arī nepārsniedz 50% no maksimālā atlīdzības apmēra.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais
termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 204.1pantu un 42.panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgajai biedrībai “/Nosaukums/”, reģistrācijas
Nr./numurs/, zemes nomas maksu par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim 696,07 EUR, nekustamā
īpašuma kompensācijas parādu par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim 167,27 EUR, likumiskos
procentus par laika periodu no 2012.gada 13.janvāra līdz 2015.gada 15.jūnijam 177,26 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus
150,00 EUR t.i. kopā 1190,60 EUR (viens tūkstotis viens simts deviņdesmit euro 60 centus).
Parāda samaksa veicama šādā kontā: AS „DNB banka”, konta Nr.LV31RIKO0002930168272.
Noteikt prasītāja tiesības no /pers. A/ par laiku no 2015.gada 16.jūnija līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6%
gadā no pamatparāda, t.i. no 863,34 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot
pamatkapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 156,09 EUR (viens simts piecdesmit sešus euro
09 centus).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,54 EUR (astoņus
euro 54 centus).
Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Pierādījumi par sprieduma
labprātīgu izpildi daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts labā iesniedzami Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā
sprieduma labprātīgas izpildes termiņā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2015.gada 1.decembris.
Tiesnese I.Casno